Vides investīciju fonda vadība 2026. gada 14. oktobrī tikās ar Rīgas Riharda Vāgnera biedrības vadību, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un izaicinājumus projektā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā””.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Rīgas Vāgnera namā
Projekta mērķis ir atjaunot pirmo Rīgas teātri, kas dibināts pirms 240 gadiem, lai atjaunotais un restaurētais nams atbilstu energoefektīvai būvei, kur enerģijas taupīšanai un iegūšanai tiek lietotas mūsdienīgas tehnoloģijas. Tā kā nams ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, sabiedrībai tas tika slēgts 2007. gadā. Plānots, ka pēc nama atjaunošanas tajā darbosies muzikāls teātris, kamermūzikas zāle un Riharda Vāgnera muzejs.
Rīgas Vāgnera namu ir iecerēts pārbūvēt un restaurēt, lai atgrieztu iepriekšējo nama funkciju kā operas teātra zālei un sabiedriskai ēkai. Projektā plānotās aktivitātes ir pamatotas ar aprēķinu rezultātiem, pielietotie materiāli ir videi draudzīgi un ilgmūžīgi, un piemēroti ēkas specifikai un pieņemtie risinājumi ir ar lielāko iespējamo CO2 ietaupījumu, un samērīgākajām izmaksām attiecībā pret nākotnes ietaupījumu un ēkas, kā arhitektūras pieminekļa, speciālajām prasībām.
Vides investīciju fonda vizīte Rīgas Vāgnera namā




Būvdarbu process Rīgas Vāgnera namā
Vāgnera nama atjaunošana ir īpašs un izaicinošs process, jo darbi norisinās teju 250 gadu senā ēkā pašā Vecrīgas sirdī, turklāt valsts nozīmes arhitektūras piemineklī. Būvdarbu gaitā atklājušies vairāki neparedzēti apstākļi, kurus nebija iespējams pilnībā konstatēt iepriekšējās izpētes laikā.
Atsedzot vēsturiskās konstrukcijas, secināts, ka ēkas tehniskais stāvoklis ir ievērojami sliktāks, nekā sākotnēji paredzēts. Mūra sienās atklātas slēptas plaisas un nekvalitatīvi aizdarītas vēsturiskās durvju un logu ailas, savukārt koka pārsegumos un jumta konstrukcijās konstatēti būtiski bojājumi. Atsevišķās vietās ēkas pamati izrādījušies nepietiekami dziļi vai to nav bijis vispār, tādēļ nācies veikt papildu konstrukciju pastiprināšanas darbus un pielāgot grunts stabilizācijas risinājumus. Rakšanas darbu laikā atklāti arī vēsturiski mūra pamati, kas ir senāki par pašu teātra ēku. Savukārt, noņemot sienu apmetumu, negaidīti konstatēts, ka teātra ēkai nav savas atdalošās sienas no blakus esošā īpašuma, tādēļ nepieciešams izbūvēt pilnīgi jaunu sienu.
Šie neparedzētie darbi ir būtiski ēkas konstrukciju drošības un stabilitātes nodrošināšanai, kā arī turpmākai projekta īstenošanai, tostarp paredzētās energoefektivitātes un ilgtspējas risinājumu ieviešanai. Vienlaikus būvniecības gaitā jau ierīkotas 38 ģeotermālās zondes, kas būs daļa no Vāgnera nama ilgtspējīgās energoapgādes sistēmas. Tādējādi vēsturiskās ēkas atjaunošanā tiek apvienota kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ar mūsdienīgiem energoefektivitātes risinājumiem.
Projekts uzsākts 2023. gada janvārī, tā īstenošana plānota līdz 2028. gada janvārim. Projekta attiecināmās izmaksas ir 17 647 987,36 eiro, no kurām 15 000 000 eiro ir EKII atbalsts, savukārt 2 647 987,36 eiro ir atbalsts no Vācijas Ārlietu ministrijas.





