Latvijas Vides investīciju fonds 2014. gada 11. septembrī sadarbībā ar Pilsētu Mēru pakta biroju rīkoja semināru „Nacionālā enerģētikas politika un Pilsētu mēru pakta kustības attīstības Latvijā”.
Pasākuma laikā notika trīs savstarpēji saistītas sesijas.
Pirmās sesijas: „Pilsētu mēru pakts un Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plāni” laikā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar SEAP PLUS projekta rezultātiem, kad 5 Latvijas pašvaldībām tika sniegts atbalsts, pievienojoties Pilsētu mēru pakta kustībai un izstrādājot Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānus. Pārstāvji no Pilsētu mēru pakta Briseles biroja iepazīstināja ar labās prakses piemēriem un kustības attīstības perspektīvām Latvijā, savukārt Ekonomikas Ministrijas pārstāvi prezentēja kā pievienošanās Eiropas līmeņa kustībai saskan ar nacionālajām prasībām enerģētikas politikas īstenošanā – pašvaldību energoplāniem. Diskusiju laikā tika aktualizēts jautājums par energoekspertu pieejamību un potenciālajām organizācijām, kas Latvijā varētu sniegt atbalstu pašvaldībām – enerģijas aģentūras, plānošanas reģions, Latvijaspašvaldību savienība, Latvijas Vides investīciju fonds.
Aicinām iepazīties ar lektoru prezentācijām:
- „SEAP Plus projekts” A.Zučika, Latvijas Vides investīciju fonds, projektu vadītāja
- „Pilsētu mēru paktu kustība – piemēri par pašvaldību sasniegumiem un izaicinājumiem” A.Accorigi, Pilsētu mēru pakta birojs, CoM vadītājs
- „IERP ieviešanas uzraudzības un monitoringa rīks” P.Zancanella, Eiropas Komisijas, Apvienotais pētījumu centrs
- „Latvijas enerģētikas politika, enerģētikas plāni Latvijas pašvaldībās” A.Pētersone, Ekonomikas ministrija, Energoefektivitātes nodaļa, nodaļas vadītājas vietniece
- „Rīgas pilsētas pieredze izstrādājot un ieviešot IERP” M.Rubina,Rīgas enerģētikas aģentūra, direktore
- „Latvijas pašvaldību pieredze ar Pilsētu mēru paktu kustību un IERP” I.Kreicmane, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra, direktore
Otrās sesijas: „Zema enerģijas patēriņa un pasīvo ēku attīstība Latvijā ” pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar pasīvo māju un to principu izmantošanu būvniecībā, zema enerģijas patēriņa ēku un ēku siltināšanas projektu lomu izstrādātajos Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānos Latvijas pašvaldībām, labās prakses piemēriem un atbalsta programmām projektu īstenošanā. Sesijas noslēgumā tika diskutēts par energoefektivitātes un pasīvo māju attīstības iespējām Latvijā, ESCO modeļa ieviešanas veicināšanu ēku siltināšanas projektos, kā arī ekonomisko izdevīgumu zema enerģijas un pasīvo ēku būvniecībā.
Aicinām iepazīties ar lektoru prezentācijām:
- „Ilgtspējīgu enerģētiku rīcības plānu izstrāde un ieviešana, Zema enerģijas patēriņa ēku loma IERP plānos” L.Migla, Fizikālās Enerģētikas institūts, enerģētikas eksperts
- „Pasīvās ēkas ar atjaunojamiem energoresursiem, ilgtspēja un attīstība Latvijā” Z.Ramane, Latvijas Vides investīciju fonds, projektu vadītāja
- „Pasīvās ēkas Latvijā un Eiropā, spilgtākie piemēri - projekta gaita, ekonomiskais izdevīgums, veiksmes faktori” M.Mitrevica, Biedrība Passive House Latvija, inženiere
- „Energoefektivitāte ēkās” J. Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūra, Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs
- „KPFI programmas uzsaukums: ”Zema enerģijas patēriņa ēkas” A.Malējs, Latvijas Vides investīciju fonds, projektu vadītājs
- „ESCO princips un ēku siltināšanas projekti Latvijā” R.Damkevics, SIA Renesco, direktor
- „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta konkurss „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstībai” L.Laiviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts un citu finanšu instrumentu atbalsta nodaļa, projektu vadītāja
„Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta konkurss „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstībai” L.Laiviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts un citu finanšu instrumentu atbalsta nodaļa, projektu vadītāja
Trešā sesijas: „Energoefektivitātes investīcijas un finansēšanas iespējas” laikā pasākuma apmeklētājiem tika sniegta unikāla iespēja iepazīties ar Polijas pieredzi, izveidojot valsts vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fondu, lai finansētu energoefektivtātes projektus, uzzināt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānu attiecībā uz nākotnē pieejamajiem finanšu līdzekļiem energoefektivitātes projektu īstenošanai, iepazīsties ar labās prakses piemēriem, kā arī dzirdēt Latvijas banku sektora pārstāvju nostāju par potenciālo loma ilgtspējīgas enerģētikas projektu finansēšanā. Sesijas noslēgumā notika aktīva diskusija par atbalsta instrumentiem IERP ieviešanā - ESCO un aizdevumu fondu iespējām un riskiem.
Aicinām iepazīties ar lektoru prezentācijām:
- „Energoefektivitātes investīcijas Baltijas valstīs energoapgādes drošības kontekstā” T. Solymosi, Pilsētu mēru pakts, finanšu piesaistes eksperts
- „Energoefektivitātes pasākumu finansēšanas iespējas: Polijas pieredze izveidojot aizdevumu fondu” M.Urbowicz, Polijas valsts vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fonds
- „Rīgas sabiedriskā apgaismojuma energoefektivitātes projektu finansiālie aspekti” J. Drulle, SIA “Rīgas Gaisma”, direktors
- „Plānotās atbalsta programmas pašvaldībām energoefektivitātes projektiem” A.Einiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Klimata pārmaiņu departaments, vecākais eksperts
- „Enerģijas datu pieejamība labākai investīciju plānošanai” M.Rošā, SIA „Ekodoma”, projektu vadītāja
- „Banku sektora potenciālā loma ilgtspējīgas enerģijas projektu finansēšanā” I.Kukute, Swedbanka, Valsts un pašvaldību klientu apkalpošana nodaļas vadītāja
Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieki no pašvaldībām, būvniecības un siltumapgādes uzņēmumiem, banku sektora, plānošanas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Eiropas Komisijas, Apvienotā pētījumu centra, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Pilsētu mēru pakta Birseles biroja, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas enerģijas aģentūras.
Latvija Vides investīciju fonds pasākumu rīko Inteliģentās Enerģijas Eiropai programmas līdzfinansētā projekta „SEAP PLUS” ietvaros, kura mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pašvaldību iesaistīti Pilsētu mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot IERP un projekta „PassREg” ietvaros, kura mērķis ir rosināt Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā pamatu izmantojot pasīvo māju principu un energoapgādē izmantojot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģiju.
drukāt lapu