Ceturtdien, 16. janvārī, notika WinWind projekta Nacionālā foruma noslēguma tikšanās “Enerģijas kopienas – soļi kopienu attīstībai Latvijā”, ko rīkoja SIA “Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu.
Uzsākot noslēguma tikšanos, projekta vadītāja Aija Zučika, Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve, sniedza pārskatu par projektā sasniegtajiem rezultātiem un iepriekšējās tikšanās norisi.
Viens no projekta būtiskajiem uzdevumiem ir labākās prakses piemēru pārnese/adaptācija. Latvijas pārstāvji devās pieredzes apguves vizītē uz Šlēsvigas-Holšteinas (Vācija) kopienu vēja parkiem un pēc tam, 2019. gada 10. oktobrī, organizēja arī pieredzes pārneses/adaptācijas semināru. A.Zučika iepazīstināja ar šī semināra dalībnieku piecām izstrādātām iniciatīvām, kas stimulētu vēja parku kopienu izveidi Latvijā.
Latvijā kopienas vēja parku attīstīšanai nepieciešams skaidrs juridiskais ietvars, kas ir “atjaunojamās enerģijas kopiena”, tajā skaitā vēja enerģijas kopiena. Ir nepieciešama kopienas vēja parkus veicinoša un pašvaldībām labvēlīga nodokļu politika. Ir svarīgi ar izglītojošiem un informējošiem pasākumiem veicināt sabiedrības līdzdalību un ieinteresētību. Būtiska ir “vienas pieturas aģentūras” izveide, kur iespējams saņemt konsultācijas un finansiālu atbalstu kopienu vēja parku attīstībai. Lai šīs iniciatīvas dotu praktiskus rezultātus, atzīmēja A. Zučika, protams, jābūt valdības, dažādu līmeņu valsts iestāžu, citu publiskā sektora dalībnieku (NVO, fondu, nozaru asociāciju) un pašvaldību un iedzīvotāju iesaistei un sadarbībai.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem datiem par vēja enerģijas izmantošanu vairākās Rietumeiropas valstīs un Baltijas valstīs. Igaunijā un Lietuvā vēja izmantošana ir daudz plašāka nekā Latvijā - pie mums tikai aptuveni 2 procenti no visa elektrības patēriņa tiek saražota vēja parkos, kas ir gauži maz. Tikmēr attīstība pie mūsu kaimiņiem rāda, ka vēja enerģijas izmantošana ietekmē elektrības tirgu. J. Ozoliņš uzskata, ka līdz ar virzību uz klimatneitrālas ekonomikas veidošanu, atjaunojamo resursu, arī vēja, izmantošanai Latvijā jāiegūst daudz lielāka nozīme. To veicinās arī droši elektrības apgādes starpsavienojumi, kas izveidoti starp valstīm ap Baltijas jūru.
2018.gada nogalē apstiprinātā pārskatītā Eiropas Savienības Atjaunojamās enerģijas direktīva 2018/2001/ES uzsver “atjaunojamās enerģijas kopienu”(Angļu. val.: renewable energy community) nozīmi. Šo kopienu galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko un sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem biedriem vai vietējām teritorijām, nevis finansiāla peļņa. Savukārt citā ES Direktīvā 2019/944/ES, par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, ir minēta “iedzīvotāju energokopiena’’ (Angļu. val.: citizen energy community).
Fizikālās Enerģētikas institūta pētnieks, projekta “WinWind” eksperts Ivars Kudreņickis salīdzināja abu minēto definīciju skaidrojumus un ar piemēriem no Nīderlandes, Beļģijas, Vācijas un Polijas sniedza pārskatu par to, kā vēja izmantošanas projektos Eiropā tiek iesaistīta vietējās kopienas, sabiedrības grupas, konkrētu reģionu iedzīvotāji un kādu labumu viņi no tā iegūst. Ļoti uzskatāmi tas ir redzams no Šlēsvigas-Holšteinas Ditmāršenas rajona kopienu vēja parku darbības raksturojuma. Tur sekmīga iedzīvotāju iesaiste un līdzdalība vietējai sabiedrībai devusi taustāmus ekonomiskus, sociālus un vides jomas labumus.
Samazinoties izmaksām elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos, vēja enerģijas izmantošanai vajadzētu strauji paplašināties, taču pastāv dažādi šķēršļi. To pārvarēšanas iespējamos risinājumus valsts, uzņēmējdarbības vides un iedzīvotāju līmenī savā prezentācijā piedāvāja Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors, Dr.oec. Māris Jurušs. Viņš iesaka daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu novirzīt pašvaldībām; tāpat - pilnveidot normatīvo regulējumu sauszemes vēja parku darbībai, tajā skaitā noteikt labvēlīgus nodokļu režīmus un nodokļu atlaides kooperatīviem vēja staciju izveidošanai un pārvaldībai. Savukārt valsts institūcijām (Ekonomikas ministrijai, VARAM u.c.), kā arī pašvaldībām būtu jāīsteno informatīvās kampaņas, lai iedzīvotāji vairāk uzzinātu par vēja parku izveidošanas iespējām, darbību, sniegtajiem labumiem.
Par to, kādas šobrīd ir iespējas atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas projektiem saņemt valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstu, semināra dalībniekiem pastāstīja šīs institūcijas Programmu attīstības departamenta vadītājs Aleksejs Kaņējevs. Kopumā ir jāsecina, ka esošās iespējas Latvijā tomēr nav tieši mērķētas uz atbalstu kopienu vēja parku attīstībai un darbībai. Vienlaikus ALTUM varētu tikt izveidotas jaunas atbalsta programmas, ja pēc tām būs pieprasījums un tiks izveidots atbilstošs tiesiskais ietvars.
Šlēsvigas-Holšteinas Investīciju bankas pārstāvji no Ķīles pastāstīja par tur izveidotā Kopienu enerģētikas fonda darbību. Kopienu vēja parku projektu uzsākšana un īstenošana ir kapitālietilpīga, tāpēc fonds, ko federālā valdība ir dibinājusi 2018.gadā, sniedz atbalstu atjaunojamās enerģijas izmantošanas ieceru tehniskajai izstrādei, dažādu atļauju saņemšanas priekšfinansēšanai, ekspertu pētījumiem, ietekmes uz vidi novērtējumam, informatīvo un citu projekta sagatavošanas pasākumu finansēšanai. Šā atbalsta maksimālais apjoms ir līdz 200 000 EUR. Fonds sniedz arī konsultatīvo palīdzību pirms bankas aizdevuma finansējuma saņemšanas. Kopš fonda darbības sākuma ir atbalstīti 10 atjaunojamās enerģijas izmantošanas projekti, no tiem seši - kopienu vēja parku projekti.
Tikšanās noslēgumā I. Kudreņickis sniedza informāciju par iespējamiem finansēšanas avotiem klimata politikas pasākumu īstenošanai, tajā skaitā atjaunojamo enerģijas resursu projektiem. Tā kā patreiz vēl nav definēta atsevišķa atbalsta programmas vēja enerģijas kopienām, tad pēc I.Kudreņicka domām perspektīvākais finansējuma avots vēja enerģijas kopienu atbalsta programmas veidošanai būtu finansējums no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ienākumiem, ALTUM iesaiste, savukārt Lauku Attīstības programmas ietvarā varētu tikt izvērtēta mēŗkfinansējuma lietderība vietējām rīcības grupām (LEADER programmai) energokopienu attīstībai.
Diskusijai, kas starp dalībniekiem raisījās tikšanās noslēgumā, I. Kudreņickis piedāvāja izvērtēt divas iespējas - vai Latvijā esam gatavi atbalstam enerģijas kopienu ražotajai enerģijai? un, ja neesam gatavi, vai ir iespējas izmantot citus atbalsta veidus, piemēram, labvēlīgu nodokļu sistēmu?.
Sagatavoja Aigars Štāls, projekta eksperts
Projekta mērķis
Veicināt sauszemes vēja enerģētikas attīstību tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā nabadzīga valsts ir uzskatāma arī Latvija. Sauszemes vēja enerģētikas specifiskie indikatori Latvijā (2016.gadā) ir tikai 1.084 MW jaudas uz 1000 km2 valsts platības un 35.9 kW jaudas uz 1000 valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem.
Projekta galvenās aktivitātes
- Sauszemes vēja enerģētikas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums. Galvenais tā uzdevums ir identificēt un novērtēt likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un tās attīstību, un parādīt dažāda veida ieguvumus, kuri rodas pateicoties vēja enerģētikas sauszemē attīstībai.
- Veicināt zināšanu veidošanu un palielināšanos par sauszemes vēja enerģētikas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā.
- Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus ES valstīs, kuri ir sekmējuši sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģētikas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
- Izveidot WinWind projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp sauszemes vējaenerģētikas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. Izstrādāt priekšlikumussauszemes vēja enerģētikas attīstības veicināšanai.
Projektā paveiktais:
Projekta WinWind ietvaros ir izpētīti un novērtēti tie faktori, kas nozīmīgi ietekmē vēja enerģijas izmantošanas sociālā atbalsta veidošanos vietējā līmenī, un izdarīti secinājumi par situāciju projekta partnervalstīs: Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā.
Projekta nozīmīgi rezultāti ir labās prakses piemēru apkopojums un novērtējums un šādas prakses pārneses vadlīnijas, “godīga vēja parka” darbības principu un kritēriju izstrādāšana un rekomendācijas to pielietošanai. politikas veidošanas procesa un likumdošanas bāzes pilnveidošanas ieteikumi.
Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111
Projektu finansē:
WinWind projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 764717.
Projekta mājas lapa: http://winwind-project.eu/
drukāt lapu