Projekta CB58 Baltic EcoMussel ietvaros Fonds un Kurzemes Plānošanas Reģions organizē kopēju tikšanos 2012.gada 15.novembrī plkst.11.00-15.00 Rīgā, Pulkveža ielā 4, 3.stāvā, Kurzemes plānošanas reģiona telpās ar citiem Baltijas jūras projektu pārstāvjiem par akvakultūras attīstības iespējām Baltijas jūrā.

Uz tikšanos ir aicināti pārstāvji no AQUABEST, SUBMARINER, AQUAFIMA projektiem un pārstāvji no Baltijas Vides Foruma, lai kopīgi diskutētu par dažādu projektu mērķiem un plānotajiem rezultātiem, tādejādi sasniedzot labākus katra projekta rezultātus.

Tikšanās laikā tiks pārrunāti jautājumi par akvakultūras attīstības iespējām Baltijas jūrā, meklējot iemeslus, kāpēc akvakultūras attīstība Baltijas jūrā iepriekš nav notikusi, un diskutējot par iespējamiem risinājumiem veiksmīgai to attīstībai.

Projektu finansē

Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programmā "INTERREG IV A Programme 2007-2013" ar ERAF atbalstu

 

Projekta mājas lapa

drukāt lapu

SEAP PLUS projekta pārstāvji iepazīstas ar aktuālo situāciju Latvijas enerģētikas nozarē

Projekta „Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” (turpmāk projekta akronīms SEAP PLUS) komanda laika posmā no 2012. gada 7. novembra līdz 9. novembrim organizēja Jokkmokkas pašvaldības vizīti Latvijā, Latgales plānošanas reģionā, Līvānu un Viļānu novadā.

Vizītes pirmajā dienā pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prezentēja klimata un reģionu attīstības politiku Latvijā, savukārt eksperts no Sabiedriskās politikas centra Providus iepazīstināja ar aktuālo situāciju enerģētikas un politikas plānošanas jomā Latvijā:

• L.Leja - Klimata politika Latvijā;
• I.Goba - Reģionālās attīstības politika Latvijā;
• R.Āboltiņš - Enerģētikas politika Latvijā.

Otrajā vizītes dienā tika organizēts diskusiju seminārs Latgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem. Semināra laikā tika pārrunāta pieredze un izaicinājumi Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādē:

• A.Zučika – SEAP PLUS projekts;
• J.Daugavietis – Latgales plānošanas reģions;
• W.Mehl un S.Herrmann – Jokkmokkas pašvaldības pieredze izstrādājot Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu;
• D.Līcis un A. Golubinkis – Jēkabpils pilsētas pieredze ieviešot Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu;
• I.Dobele – Līvānu novada pieredze struktūrfondu līdzekļu apguvē, kā arī pieredze piesaistot KPFI programmas finansējumu pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem;
• Vizīte Līvānu kaltu mājā - informācija par šķeldas un gāzes izmantošanu Līvānu pilsētas centrālās siltumapgādes nodrošināšanā.

Trešajā vizītes dienā Jokkmokkas pašvaldības pārstāvji apmeklēja enerģijas ražošanas uzņēmumos – labās prakses piemērus reģionā:

• Vizītes Rožupes pamatskolā laikā tika apskatīti risinājumi ēkas energoefektivitātes rādītāju uzlabošanā;
• Vizīte biomasas koģenerācijas stacijā SIA „Kņavas granulas”. Īpašnieks Ē. Samulis iepazīstināja ar izstrādāto gazifikācijas tehnoloģiju;
• Vizīte Viļānu hidroelektro stacijā. Īpašnieks H. Janovskis iepazīstināja ar stacijas darbības vēsturi un aktuālo situāciju;
• Vizīte Viļānu biogāzes koģenerācijas stacijā. Īpašnieks L.Zunda iepazīstināja ar biogāzes ražošanas procesu, izejvielām, saražoto apjomu.

  

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pašvaldības iesaistīti Pilsētu mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot ilgspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiek īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

 

 

drukāt lapu

Šogad sadarbībā ar Fondu īstenoti ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti vairākās Latvijas apdzīvotās vietās, tostarp, Skrundas novada Jaunmuižā, Valmieras novada Kocēnos, Jelgavas novada Lielplatonē un Elejā, kā arī Bauskas novada Ozolaines, Uzvaras un Pāces ciemos. Projekti tika īstenoti ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Šobrīd visos projektos darbi ir pabeigti un vairāki jau ir atguvuši ERAF līdzfinansējumu. Projektu realizācijas rezultātā iedzīvotāji ir nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kas pirms projektu realizācijas daudzviet bija ar augstu dzelzs saturu. Tagad, kad ir rekonstruēti vecie ūdensvadi un uzstādītas ūdens atdzelžošanas stacijas, ūdens atbilst Latvijas likumdošanas prasībām.

Projektu ietvaros tika sakārtotas arī notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas, rekonstruējot kanalizācijas trases, izbūvējot jaunas vai pārbūvējot vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī sūkņu stacijas. Līdz ar to samazināts vidē novadītā piesārņojuma apjoms, iedzīvotājiem pieejama kvalitatīva notekūdeņu savākšana.

Šo septiņu projektu realizētāji ir SIA "Skrundas komunālā saimniecība", Jelgavas SIA "Apsaimniekošanas serviss", kā arī Kocēnu un Bauskas novada pašvaldības. Kopējais investīciju apjoms ir 2 622 256 lati, tostarp Fonda aizdevums – 1 202 630 lati.

SIA "Vides investīciju fonds" sniedz aizdevumus pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu īstenošanai, kā arī finansē vides infrastruktūras projektus citās jomās - videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Vairāk informācijas par projektiem un iespējām piesaistīt finansējumu var iegūt Vides investīciju fonda mājas lapā www.lvif.gov.lv vai specializētajā mājas lapā www.videsrisinajumi.lv

           

Informāciju sagatavoja:

SIA "Vides investīciju fonds" projektu vadītāja Katrīna Vastlāve, tālr. 67845111

drukāt lapu

Aicinām piedalīties diskusiju seminārā: ”Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrāde – pieredze un izaicinājumi”

SIA „Vides investīciju fonds” 2012. gada 8. novembrī projekta „SEAP PLUS – Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” rīko diskusiju semināru: „Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrāde – pieredze un izaicinājumi”, Līvānos.

Semināra mērķis ir iepazīstināt Latgales plānošanas reģiona pašvaldības ar Jokkmokkas pašvaldības (Zviedrija) pieredzi enerģijas apsaimniekošanā, pārrunāt aktuālo situāciju enerģijas nozarē reģionā, kā arī informēt par iespējām pievienoties Pilsētu mēru paktu kustībai un izstrādāt Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus.

Diskusiju seminārā aicinām piedalīties Latgales plānošanas reģiona pašvaldības.

Dalību diskusiju seminārā lūdzam pieteikt līdz 2012. gada 5. novembrim plkst. 12:00, sūtot ziņu uz e –pastu aija.zucika@lvif.gov.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Semināra programma pielikumā.

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pašvaldību iesaisti Pilsētu mēru paktu kustībā un izstrādājot Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiek īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

 

drukāt lapu

Komfortabla, videi draudzīga, kā arī pieejama - pasīvā māja ietver labākos ilgtspējīgas būves risinājumus. Starptautiskās pasīvo māju dienas notiek visa Eiropā no 9. līdz 11. novembrim, dodot iespēju ikvienam tās apmeklēt un pārliecināties pašam par šā inteliģentā būvniecības standarta priekšrocībām.

Arī Latvijā notiks Pasīvo māju dienas, aicinot ikvienu apmeklēt Ērgļus, kur KPFI projekta ietvaros tiek veikta Ērgļu Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas rekonstrukcija ar pasīvo māju elementiem. 9. oktobrī plkst. 16.00 ikviens ir aicināts ekspertu pavadībā apskatīt rekonstrukcijas gaitu un uzdot sev interesējošos jautājumus objekta arhitektam, būvniekiem un īpašniekam. Pirms tam plkst. 14.00 Ērgļu Profesionālajā vidusskolā notiks arī informatīvs seminārs par projektu un pasīvo ēku risinājumiem.

Pasīvo māju standartu var pielietot gandrīz ikviena veida un pielietojuma ēkai. Visā pasaulē pēc pasīvo ēku standarta tiek būvētas jebkura veida mājas, tostarp, dzīvojamās mājas, biroju ēkas, bērnu dārzi, ražošanas ēkas un pat baseini. Pirmās pasīvās mājas uzceltas pirms 20 gadiem, šobrīd pasaulē jau ir aptuveni 40 000 pasīvo māju, tās kļūst arvien populārākas. Daudzās Eiropas reģionos pasīvās mājas ir atzīts par labāko risinājumu, lai sasniegtu ES 2020. gada energoefektivitātes mērķus, tur noteikts, ka visām jaunbūvēm pasīvo māju standarts ir obligāta prasība.                                             

Galvenās pasīvo māju priekšrocības ir lieliska gaisa kvalitāte, vienmērīga iekštelpu temperatūra un ļoti zemas apkures izmaksas ilgtermiņā. Līdzās izmaksu efektivitātei, pasīvās ēkas arī minimizē ietekmi uz vidi. Pateicoties efektīvajam siltinājumam un ventilācijas sistēmai, kas aprīkota ar siltuma atgūšanu, pasīvās mājas var būt nodrošinātas ar minimālu apkuri arī mūsu klimatiskajos apstākļos, samazinot apkures izmaksas pat līdz 90%, līdz ar to mazinot CO₂ izmešus un atkarību no enerģijas tirgus.

Pasīvo māju dienas atbalstīta Eiropas Komisijas programma Intelligent Energy - Europe projekta PassREg (www.passreg.eu) ietvaros.

Atvērto durvju dienu programma pieejama šeit

Kontaktinformācija:
Katrīna Vastlāve
Vides investīciju fonds
katrina.vastlave@lvif.gov.lv
tel. 67845111

www.passivehouse-international.org

                    

drukāt lapu

SIA "Vides investīciju fonds" uzsākot Baltijas Jūras reģiona 2007.-2013. programmas projekta "Bioenergy Promotion 2" ieviešanu organizē projekta nacionālo semināru Tukumā šī gada 6.novembrī. Seminārā plānots, pārrunāt pašvaldības pieredzi ieviešot Ilgtspējīgo enerģijas rīcības plānu (SEAP) Tukuma novadā, kas tika izstrādāts projekta "Bioenergy Promotion" ietvaros 2011.gadā. Tukuma pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Anita Šēlunda iepazīstinās ar SEAP ieviešanas aktivitātēm, kas jau ieviestas pašvaldībā, kas plānotas nākotnē, kā arī dalīsies pieredze par problēmām un iespējām ieviešot aktivitātes.

Kā viena no aktivitātēm Tukuma novada enerģijas rīcība plānā tika minēta katlu mājas Asteru ielā rekonstrukcija, kuras rezultātā katlu māja varētu sasniegt lielāku jaudu pilnībā, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šī rekonstrukcija ir veikta, un katlu māja tagad spēj nodrošināt nepieciešamo siltumjaudu sadedzinot šķeldu un pilnībā atsakoties no mazuta dedzināšanas, kā tas bija iepriekš (30% mazuts, 70% šķelda). Seminārā SIA "Tukuma Siltums" katlu mājas vadītājs Gundars Kūla pastāstīs par šo rekonstrukcijas procesu, rezultātiem un to nozīmību novada enerģijas bilancē.

Tiks prezentēti projekta "Bioenergy Promotion 2" mērķi un uzdevumi, kas saistīti ar Tukuma novadu kā demonstrāciju reģionu un sastādīts aktivitāšu ieviešanas laika grafiks. Tāpat tiks demonstrēti dažādi labās prakses piemēri no projekta partnervalstu reģioniem un prezentēti dažādi risinājumu efektīvākai plāna ieviešanai.

Atgādinām, ka Baltijas Jūras reģiona sadarbības programmas 2007. – 2013.  projekta "Bioenergy Promotion" (īstenošanas laiks: 2009.-2011.) partneri ir saņēmuši atzinību par sekmīgu projekta īstenošanu un, lai nodrošinātu projekta rezultātu ieviešanas efektivitāti un stiprinātu to pārnesi citos reģionos, projektam tika paredzēts turpinājuma posms realizējot projektu – "Bioenergy Promotion 2". Projekta pirmā posma "Bioenergy Promotion" ietvaros ekspertu grupa izstrādāja kritērijus ilgtspējīgai bioenerģijas izmantošanai Baltijas jūras reģionā, tika izstrādāti Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāni bioenerģijas izmantošanai reģionos (Latvijā – Tukuma pilsētai), kā arī veikts atjaunojamās enerģijas politikas novērtējums. Savukārt projekts "Bioenergy Promotion 2" turpinās projekta pirmajā posmā iesākto darbu un veicinās tā sasniegto stratēģisko rezultātu ieviešanu un izplatību Baltijas Jūras reģionā un katras valsts nacionālās politikas, kā arī lokālās un reģionālās administrācijas un uzņēmumu līmenī.

 

 

Projektu finansē:

drukāt lapu

Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas pārstāvis Ph.D. Odd Lindahl projekta komandu iepazīstināja ar savu pētniecisko un praktisko darbību 2011.gadā izveidotajā eksperimentālā gliemeņu pārstrādes uzņēmumā Ellös pilsētā. Pārstrādes uzņēmums izveidots, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus projekta „Submariner” ietvaros. Pārstrādātās gliemenes tiek izmantotas putnu barībā. Gliemenes tiek pārstrādātas, tās karsējot līdz 90°C karstumam, pēc tam smalcinot gliemeņu masu un, ja nepieciešams, papildus atdalot gliemeņu gaļu no čaumalām. Izvēlētais pārstrādes process ir salīdzinoši dārgs. Lai gatavā produkcija cenas ziņā būtu konkurētspējīga, nepieciešams papildus finansiāls atbalsts, tādēļ Zviedrijā tiek strādāts arī pie finansēšanas modeļa nozares atbalstam.

Pārstrādes procesā tiek iegūti trīs dažāda veida maisījumi:

• Gliemju masa bez čaulām;
• Gliemji ar čaulām;
• Čaulas.

  

Tā kā gliemenes attīra jūras ūdeni no fosfora un slāpekļa, kas ūdenī nonāk arī lauksaimnieciskās darbības rezultātā, Zviedrijā lauksaimniecības organizācijas ieinteresētas nākotnē attīstīt gliemeņu audzēšanu, tādējādi mazinot lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Atsaucoties uz O.Lindahl, 2015.gadā plānots ieviest atbalsta sistēmu gliemeņu audzētājiem, kur līdzmaksājumus nodrošinātu arī lauksaimniecības uzņēmumi.

Interesanta bija vizītes otrā diena vēžveidīgo audzēšanas un izpētes centrā „Dansk Skaldyrcenter” Dānijā. Centra darbība galvenokārt saistīta ar gliemeņu audzēšanas izpēti, izglītojošo darbu un konsultāciju sniegšanu. 20-30 % centra ieņēmumu tiek iegūti no audzēto gliemeņu realizācijas, pārējo finansējumu centra darbībai iegūst no Eiropas Savienības struktūrfondu, Dānijas valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Dānijas teritorijā jūras ūdens sāļums ir augstāks nekā Baltijas jūras piekrastē Zviedrijas, Somijas un Latvijas teritorijā, tādēļ gliemenes izaug lielākas un tās tiek audzētas galvenokārt pārtikai. Vizītes laikā centra vadītājs Ph.D. Jens Kjerulf Petersen iepazīstināja ar centra izveidi, tā darbību un dalījās pieredzē par gliemeņu audzēšanā un novākšanā izmantojamajām tehnoloģijām, kuras dāņi aizguvuši no kolēģiem Kanādā. Vizītes noslēgumā projekta komandai bija iespēja praktiski apskatīt gliemeņu fermu Limfjordā, dodoties braucienā kopā ar uzņēmuma zvejniekiem.

Trešajā dienā notika vizīte uzņēmumā „European Protein” AS, kas ražo lopbarību inovatīvā veidā. Direktors Jens Legarth uzsvēra, ka uzņēmumu interesē arī gliemenes kā viena no izejvielām produkcijas ražošanai. Gliemenes tālākai pārstrādei nepieciešamas šķidrā veidā, turklāt bez īpašas attīrīšanas - gliemeņu masa var saturēt arī aļģes, jūras zvaigznes u.c. jūras produktu piejaukumus. Tiesa, J.Legarth atzina, ka pastāv ierobežojumi Eiropas Savienības likumdošanā, saskaņā ar kuriem uz gliemeņu pārstrādi šobrīd attiecināma zivsaimniecības nevis akvakultūru likumdošana, tādēļ tiek izvirzītas stingras prasības, kas sadārdzina gliemeņu iepirkuma cenu, un no European Protein AS viedokļa padara gliemeņu iepirkuma cenu nekonkurētspējīgu.

Daudzveidīgās vizītes laikā iegūtā informācija ļaus projektā iesaistītajiem partneriem skaidrāk saskatīt gliemeņu audzēšanas attīstības iespējas Latvijā, Zviedrijā un Somijā, kā arī savlaicīgi paredzēt iespējamās problēmas un piedāvāt to risinājumus pašvaldību, reģionālajā un nacionālajā mērogā.

Vizītes foto galerija šeit.

Pieredzes vizīte tika organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projekta mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību. Projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.

Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.

Projektu finansē

Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programmā "INTERREG IV A Programme 2007-2013" ar ERAF atbalstu

 

Projekta mājas lapa

drukāt lapu

Projekta „Ilgspējīgas enerģētikas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” (turpmāk projekta akronīms SEAP PLUS) ir sagatavots pirmais Elektroniskais ziņu izdevums. 

Materiāls ietver informāciju par labās prakses piemēriem enerģijas datu uzskaitē un enerģijas pārvaldes projektos Vācijā, Zviedrijā, Spānijā un Francijā.

Aicinām iepazīties ar izdevumu:

• Latviešu valodā;
• Angļu valodā.

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pilsētu un pašvaldības iesaistīti Pilsētas mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot Ilgspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiks īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

 

drukāt lapu

Pabeigta projektu ieviešana konkursā "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" I kārtā

2012.gada oktobrī ir pabeigti visi 16 projekti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" I kārtas ietvaros.

Projektu ietvaros veikti sabiedrības informēšanas pasākumi - informatīvie pasākumi, izglītojoši semināri un citi izglītības pasākumi, kā arī informatīvo materiālu izdošana, publikāciju veikšana un raidījumi dažādām mērķauditorijām.

Realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa veido 447661.67 Ls.

Finansējuma saņēmēji:

VSIA "Latvijas Radio"

"Radio raidījumi par klimata izmaiņu risku mazināšanu Latvijas Radio 1.programmā raidījuma "Kā labāk dzīvot" ietvaros un Latvijas Radio 4.programmā "Zaļā krājkasīte" (zeļonaja kopilka) krievu valodā’.

VSIA "Latvijas Televīzija"

"LTV raidījumu cikls "Dzīvosim zaļi! "".

Latvijas Būvinženieru savienība

Projekts "16 publikāciju ciklu "Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība - no plānošanas līdz realizācijai" īstenošana žurnālā "Būvinženieris"".

Aktivitātes: publikāciju ciklu žurnālos un žurnāla elektroniskās versijas tīmekļa vietnēs.

Projektus "24 semināru cikla "Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība - no plānošanas līdz realizācijai” īstenošana".

Aktivitātes: semināru cikla organizēšana un semināru materiālu ievietošana tīmekļa vietnē.

SIA "Izdevniecība Lilita LAB"

Projekts "Arhitektu izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām žurnālā "Latvijas Arhitektūra"".

Aktivitātes: publikāciju cikls žurnālā.

Biedrība "Vides vārds"

Projekts "Rakstu sērija par klimata pārmaiņām un SEG emisiju mazināšanu žurnālā "Vides Vēstis".

Aktivitātes: publikāciju ciklu žurnālos un žurnāla elektroniskās versijas tīmekļa vietnēs.

SIA "Kurzemes Vārds"

Projektu "Zaļā istaba mūsu mājoklī"".

Aktivitātes: publikāciju ciklus žurnāla pielikumā.

Biedrība "Latvijas Zaļā Josta"

Projekts "Konkurss "Caur izpratni - aktīvai rīcībai".

Aktivitātes: konkursa realizācija Latvijas pamatskolās un vidusskolās, metodisko materiālu, norādes, plakātu un brošūru izstrāde skolēniem un to izplatīšana skolās;

Nodibinājums "Vides izglītības fonds"

Projekts "Ekoskolu klimata kampaņa".

Aktivitātes: skolu CO2 kalkulatora projekta izveide; metodisko un izglītojošo materiālu sagatavošana un izdošana, kā arī izstādes, semināru un lekciju organizēšana.

Nodibinājums "Lubāna mitrāja kompleksa fonds"

Projekts "Energoefektivitātes popularizēšana izglītības iestādēs Vidzemē".

Aktivitātes: interaktīva lekciju cikla izveide un izglītojošu materiālu izdošana.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Projekts "Klimata pārmaiņu mazināšanas informatīvie pasākumi skolās".

Aktivitātes: metodisko materiālu, brošūru sagatavošana, īsfilmas, interaktīvas spēles, lekciju, konkursu un eksperimentu realizācija.

Latvijas Biogāzes asociācija

Projekts "Biogāzes ražošana un efektīva izmantošana - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas instruments”.

Aktivitātes: mācību materiāla izstrādāšana un publicēšana, kā arī semināru organizēšana.

Biedrība "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija"

Projekts "Atjaunojamie energoresursi un to izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai".

Aktivitātes: informatīvo un vizuālo materiālu izstrāde un to ievietošana tīmekļa vietnē, kā arī semināru un diskusiju organizēšana.

Biedrība "Zemnieku Saeima"

Projekts "Energoefektivitāte lauksaimniecībā - būtisks solis ceļā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu”.

Aktivitātes: izglītojošu materiālu izstrādāšana un semināru organizēšana.

Biedrība "Rūjienas meža īpašnieku biedrība"

Projekts "Neaizņemies nākotni".

Aktivitātes: semināru organizēšana, publikāciju ievietošana mēdijos un informatīvu materiālu par projekta mērķiem, aktivitātēm un rezultātiem publicēšana.

Konkursa mērķis: ir veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.

drukāt lapu

SIA "Vides investīciju fonds" Baltijas Jūras reģiona sadarbības programmas 2007-2013 projekta "Bioenergy Promotion 2" ietvaros oktobra sākumā viesojās Latgalē ar mērķi veicināt reģionālās bioenerģijas attīstības stratēģijas izveidi un ieviešanu. Ekspertu vizītes mērķis bija izzināt esošo situāciju reģionā bioenerģijas plānošanā un motivēt pašvaldības aktīvāk iesaistīties šajās aktivitātēs, lai veicinātu novada ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi.

Galvenais projekta "Bioenergy Promotion 2" uzdevums ir nostiprināt virzību uz ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un teritoriāli integrētu bioenerģijas sektora attīstību Baltijas Jūras reģionā. Projekta turpinājuma posma galvenais mērķis ir ieviest projekta pamata stadijā sasniegtos rezultātus ar demonstrāciju, testēšanas un pārneses aktivitātēm.

Pirmā Fonda aktivitāte projektā "Bioenergy Promotion 2" notika Latgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem un reģionālajām enerģijas institūcijām ar mērķi pārnests pieredzi no Latvijas un citu valstu projekta demo reģioniem stratēģijas izstrādē. Šī vizīte ilgtspējīgaas bioenerģijas izmantošanas veicināšanai Latgales reģionā notika no 3.līdz 5.oktobrim. Reģiona Zēlandes (Dānija) ilgtspējīgas attīstības departamenta vadītājs un pētnieks no Vācijas Vides politikas izpētes centra kā arī Latvijas bioenerģijas plānošanas eksperti viesojās Latvijā pirmajā, situāciju izzināšanas vizītē Latgalē. Konkrētās vizītes mērķis bija izzināt situāciju bioenerģijas plānošanā nacionālā un reģionālā, kā arī lokālā līmenī, tikties ar enerģijas ražotājiem, piegādātājiem un jomas ekspertiem.

Par vizītes mērķreģionu tika izvēlēts Ludzas un Kārsavas novads, jo tie jau sevi pierādījuši kā aktīvu enerģijas un attīstības plānotāju, kā arī novados atrodas nozīmīgi objekti – biomasas katlu māja, koksnes granulu ražotne un noris koģenerācijas elektrostacijas būvniecība, kurā kā enerģijas resurss tiek izmantota koksne. Projekta pārstāvji apmeklēja šos objektus un diskutēja ar pašvaldības pārstāvjiem par esošo situāciju un problēmām ilgtspējīgas bioenerģijas plānošanā. Tika prezentēti piemēri no reģioniem Dānijā un Vācijā, kā arī analizēti esošie atbalsta instrumenti ilgtspējības kontekstā. Ārvalstu viesi nāca klajā ar ieteikumiem kā uzlabot esošo situāciju pašvaldībās ieviešot ilgtspējīgās enerģijas rīcības plānus un veidojot reģionālu sadarbību, risinot dažādus ar reģiona attīstību svarīgus jautājumus.

Šāda vizīte tiks organizēta vēlreiz pavasarī, lai nodrošinātu ilgstošas sadarbības veicināšanu starp reģioniem un tās rezultātā tiks izstrādātas rekomendācijas pašvaldībām un reģionam kopumā veidojot bioenerģijas attīstības stratēģiju.

Apmeklētie objekti:

1. SIA "JE - Enerģija" Mežvidos, Koksnes gazifikācijas metodi izmantojoša koģenerācijas elektrostacija, kuras darbību plānots uzsākt nākamā gada jūlijā. Plānots, ka šī stacija radīs papildus 7-8 darbavietas. Koģenerācijas elektrostacijas kompleksā ietilpst Šķeldas katlu māja ar siltuma jaudu 1.6 MW (var strādāt gan bāzes, gan papildus un rezerves jaudas nodrošināšanas režīmā).

Biomasas koģenerācijas elektrostacijā izmantojamās tehnoloģijas priekšrocības:
1. Augsta elektroenerģijas ražošanas efektivitāte - 33%;
2. Videi draudzīga bezatlikuma tehnoloģija (notekūdeņu neesamība). Koģenerācijas elektrostacijas darbības blakusprodukts ir 1% pelnu no kuriem 95% izmantojami lauksaimniecībā.

2. SIA „Latgales dārzeņu loģistika”, darbības uzsākšanas laiks: 2013.gada janvāris. Radīto darba vietu skaits: 7-8 cilvēki. Audzēšanas platība: 0,5 ha. Plānotais izaudzētās produkcijas daudzums: 320-350t produkcijas audzēšanas sezonas laikā (tomātus sākotnēji plānots piedāvāt patērētājiem no februāra līdz decembra mēnešiem).
3. Koksnes granulu ražošanas uzņēmums SIA "Ekobriketes" Kārsavā.
4. SIA "Ludzas Bio-enerģija" biomasas katlu māja Ludzā.
5. Ludzas novada pašvaldība un Amatniecības centrs.

Projekta partneri pateicas par īpaši sirsnīgo uzņemšanu Latgalē!

Projekta mājas lapa:

 

drukāt lapu