Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, lai īstenotu enerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu.
Modernizācijas fonda finansējums ir pieejams tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no ES vidējā rādītāja, līdz ar to Modernizācijas fonda līdzekļi ir pieejami desmit ES dalībvalstīm – Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Ungārijai, Rumānijai un Slovākijai. Sākot ar 2024. gadu Modernizācijas fonda saņēmējvalstīm pievienojas trīs ES dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2016.–2018. gadā nesasniedza 75 % no ES vidējā rādītāja – Grieķija, Portugāle un Slovēnija.
Modernizācijas fonda kopējais finansējums veidojas no vairāk kā 438 miljonu emisijas kvotu izsolīšanas un iedalās divās daļās – izsolot 2 % no kopējā ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros pieejamā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. gadam, kā arī izsolot 2,5 % no pieejamā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. gadam.
Modernizācijas fonda darbība
Modernizācijas fondu pārvalda Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Investīciju Banka (EIB) kopā ar Modernizācijas fonda Investīciju komiteju (IK), kuru veido viens pārstāvis no katras ES dalībvalsts, kurās ir pieejams Modernizācijas fonda finansējums, trīs pārstāvji no ES dalībvalstīm, kurās nav pieejams Modernizācijas fonda finansējums – Vācijas, Nīderlandes un Zviedrijas, kā arī pa vienam pārstāvim no EK un EIB. IK tiekas divas reizes gadā, lai izvērtētu neprioritāros investīciju priekšlikumus un apspriestu jebkuru citu būtisku notikumu, kas skar Modernizācijas fonda darbību. IK lēmumi ir publiski pieejami.
Lai saņemtu Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu, saņēmējas dalībvalstis izstrādā un iesniedz EIB un IK investīciju priekšlikumus, kuros tās izklāsta plānoto investīciju tvērumu. Vismaz 80 % no Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma izmanto, atbalstot prioritārās investīcijas:
- atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanai;
- energoefektivitātes uzlabošanai nozarēs;
- enerģijas uzglabāšanai;
- energotīklu modernizācijai;
- taisnīgai pārejai oglekļatkarīgos reģionos;
- atbalstam mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem enerģētiskās nabadzības novēršanai.
Modernizācijas fonda saņēmēju dalībvalstu prioritāro investīciju priekšlikumus (investīciju priekšlikumi, kas atbilst kādam no prioritārajiem atbalsta virzieniem un ES ETS Direktīvā noteiktajām prasībām) izskata un attiecīgi apstiprina vai noraida EIB, savukārt neprioritāros investīciju priekšlikumus (investīciju priekšlikumi, kas neatbilst noteiktajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem, bet atbilst Modernizācijas fonda mērķiem un veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) papildus izvērtē un balsojumā apstiprina vai noraida IK, kā arī veic plānotās investīcijas tehnisko un finansiālo novērtējumu. EIB ir atbildīga arī par Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma pārvaldību un tā nodošanu saņēmējvalstīm pēc EK lēmuma par finansējuma izmaksu. Lēmumu par finansējuma izmaksu EK izdod divas reizes gadā pēc katra izmaksu cikla.
Lai saņemtu Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu, saņēmējvalsts:
- uzskatāmi parāda, ka investīciju priekšlikums atbilst ES ETS Direktīvā un Modernizācijas fonda īstenošanas regulā noteiktajām prasībām;
- pieejamie finanšu līdzekļi Modernizācijas fonda kontā ir pietiekami investīciju priekšlikuma īstenošanai;
- varēs sniegt pierādījumus, ka investīciju priekšlikums atbilst valsts atbalsta nosacījumiem;
- uzskatāmi parāda, ka investīciju priekšlikums ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”;
- varēs apstiprināt, ka investīciju priekšlikums atbilst citām piemērojamām ES un nacionālajām normatīvo aktu prasībām;
- varēs apstiprināt, ka nepastāv vienas un tās pašas aktivitātes dubultā finansēšana citu ES vai nacionālo atbalsta instrumentu ietvaros.
Modernizācijas fonda īstenošana Latvijā
Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums veidosies, laika periodā līdz 2030. gadam izsolot 5 460 924 emisijas kvotas. No Modernizācijas fonda sadaļas, kas veido 2 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam, Latvijas daļa sastāda 1,44 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma – 3 537 025 emisijas kvotas. Savukārt no Modernizācijas fonda sadaļas, kas veido 2,5 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam, Latvijas daļa sastāda 1,0 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma – 1 923 899 emisijas kvotas.
Jāņem vērā, ka emisijas kvotas tiek izsolītas pakāpeniski, un Latvijai finansējums būs pieejams pakāpeniski pa daļām, t.i. nebūs iespējams saņemt finansējumu uzreiz pilnā apmērā. Turklāt ir būtiski uzsvērt, ka precīzu Latvijai pienākošo finansējuma apjomu nav iespējams noteikt, jo tas tiešā veidā ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas.
Modernizācijas fonda normatīvo ietvaru Latvijā nosaka likuma “Par piesārņojumu” V3 nodaļa, savukārt prioritārie atbalsta virzieni Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma izmantošanai 2023. – 2027. gada periodā ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” 12. punktā:
- bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana pašvaldībām (tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām), valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem, kuri savā saimnieciskajā darbībā izmanto to īpašumā esošus vismaz piecus transportlīdzekļus vai kuri nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus;
- energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tajā skaitā elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanai vai paplašināšanai un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanai, un ar to saistītie pasākumi, kas atbilst aprites ekonomikas principiem;
- atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, tajā skaitā atbalsts ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidei.
Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 32.13 panta ceturto daļu, Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiek nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus.
Par Modernizācijas fonda pārvaldību Latvijā ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija. Papildu informācija par Modernizācijas fondu pieejama oficiālajā Modernizācijas fonda, kā arī Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.