Atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanas procesa Latvijā aktuālo jautājumu apskats un diskusijas par tiem bija Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projekta “COME RES” pirmās tematiskās sanāksmes uzmanības centrā. Tā bija projekta otrā sanāksme pēc projekta uzsākšanas sanāksmes 2021.gada janvārī. Sanāksmes referentu uzstāšanās tēmas bija veltītas kā atjaunojamās enerģijas kopienu tiesiskā ietvara izveides procesam un to iespējamiem atbalsta instrumentiem, tā arī enerģijas kopienu potenciāla vērtējumam Latvijā un konkrēta saules PV projekta attīstības praksei.
Sanāksme notika 2021.gada 17. jūnijā un to rīkoja projekta partneri no Latvijas - SIA “Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu. Sakarā ar valstī noteiktajiem COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem sanāksme notika attālināti, izmantojot digitālās tiešsaistes platformu.
Plaša un daudzveidīga atjaunojamo energoresursu izmantošana, iesaistot sabiedrību - šāds mērķis būtu jāsasniedz, lai Latvija veiksmīgi iekļautos Eiropas “zaļā kursa” attīstībā, ilgtermiņā sasniegtu klimata neitralitāti un pielāgotos klimata pārmaiņām.
Pilnvērtīga atjaunojamo energoresursu izmantošana, veidojot un atbalstot enerģijas kopienas, ir viens no būtiskajiem attīstības virzieniem. To paredz divas ES direktīvas:
- 2018/2001/ES par no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu, turpmāk tekstā – pārstrādātā Atjaunojamās enerģijas direktīva, un
- 2019/944/ES par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, turpmāk tekstā – Elektroenerģijas tirgus direktīva,
kuras ir noteikušas enerģijas kopienas kā enerģijas ražošanas procesa nepieciešamu un neatņemamu sastāvdaļu.
Šobrīd notiek šo direktīvu nosacījumu pārņemšana Latvijā, vienlaikus joprojām ir daudz izaicinājumu.
Tikšanās ievaddaļā projekta vadītāja Aija Zučika, Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve, uzsvēra, ka atjaunojamās enerģijas kopienu izveides un attīstības procesos svarīgi ir pēc iespējas labāk izzināt un izmantot pieredzi no citām Eiropas valstīm, pirms tam izvērtējot, kas “Latvijai der, ko gribam un ko varētu pārņemt tieši mūsu apstākļos”.
Tāpēc sadarbībā ar projekta partneriem citās Eiropas valstīs turpināsies atjaunojamās enerģijas kopienu tehnisko, tiesisko un institucionālo jautājumu izpēte un informācijas apmaiņa. Turpināsies diskusijas par to, kādi ir labās prakses piemēri, kā tos būtu iespējams adaptēt Latvijas situācijā un ieteikt lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām mērķgrupām
Projekta partneri veiks atjaunojamās enerģijas kopienu finansēšanas un ekonomisko modeļu analīzi, kuri vietējos iedzīvotājus un citas vietējās ieinteresētās puses kā mazie un vidējie uzņēmumi, pašvaldības, spētu ieinteresēt un mudināt iesaistīties atjaunojamās enerģijas kopienās elektroenerģijas ražošanai.Projekta partneri pievērsīs uzmanību arī tam, kādas izmaiņas vēlamas politikas plānošanas dokumentos, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas kopienu attīstību.
Par to, kā notiek iepriekš minēto ES direktīvu pārņemšanas process Latvijā, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts.
Šobrīd mūsu valstī turpinās izmaiņu sagatavošana tiesiskajā regulējumā - Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī tiem pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrāde. Šo darbu paredzēts pabeigt 2022. gadā.
2018.gada decembrī apstiprinātā pārstrādātā Atjaunojamās enerģijas direktīva 2018/2001/ES uzsver “atjaunojamās enerģijas kopienu” (angļu. val.: renewable energy community) nozīmi. Šīs kopienas izmanto tikai atjaunojamos enerģijas resursus, to dalībnieki var būt fiziskas personas, mazie un vidējie uzņēmumi vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, savukārt faktiskā kontrole pieder tiem dalībniekiem, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder atjaunojamās enerģijas kopienai un kurus tā attīsta.
Savukārt 2019.gada jūnijā apstiprinātajā Elektroenerģijas tirgus direktīvā 2019/944/ES ir iekļauta “iedzīvotāju energokopiena’’ (angļu. val.: citizen energy community). Iedzīvotāju energokopiena darbojas tikai elektroenerģijas jomā, uz to neattiecas teritoriālā tuvuma nosacījums, savukārt elektroenerģijas ražošanā tā var izmantot ne tikai atjaunojamos, bet arī fosilos energoresursus. Iedzīvotāju energokopienu faktiski kontrolē tie biedri, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi.
Abu šo kopienu darbības galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko un sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem biedriem/dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tās darbojas, bet ne finansiāla peļņa.
Šīs jēdzieniskās atšķirības tiek ņemtas vērā, izstrādājot Latvijas normatīvo regulējumu, kurā tiek integrēts abu kopienu terminu saturs, bet tā, “lai nacionālā līmeņa dokumenti atbilstu abu ES direktīvu būtībai”.
Enerģētikas likumā ir paredzēts ieviest vienu kopīgu terminu – energokopiena un izveidot energokopienu reģistru, ko uzturēs Būvniecības valsts kontroles birojs. Energokopienas, drīkstēs darboties vienā, otrā vai abos direktīvās fiksētajos statusos.
E. Cilinskis uzsvēra, ka dažādi pētījumi un novērtējumi rāda, ka enerģijas kopienas vāji veidojas postsociālisma valstīs, jo tur ir “zems sociālais kapitāls un sabiedrības iesaistes līmenis”, traucē nepilnīgs normatīvais regulējums, nav skaidras atbalsta formas, piemēram, elektrības iepirkuma tarifs vai investīciju atbalsts, pastāv birokrātiski šķēršļi un trūcīga sadarbība starp potenciālajiem partneriem - pašvaldībām, uzņēmējiem, zemes īpašniekiem un citiem. Izmaiņas likumos un direktīvu nosacījumu ieviešana daļēji palīdzēs likvidēt šos šķēršļus.
Likumu grozījumus Saeimā ir paredzēts skatīt un pieņemt šā gada rudenī.
Ekonomikas ministrija turpinās darbu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus un finansiālos pamatus energokopienu darbībai, primāri, saules enerģijas jomā. 2022. gadā plānots izstrādāt šādu energokopienu investīciju atbalsta programmu.
ES fondu programmu 2021. – 2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma finanšu līdzekļi ievērojamos apjomos mūsu valstī būs pieejami tieši energoefektivitātes uzlabošanai, tos varētu būt iespējams izmantot arī energokopienu projektu atbalstam. Ekonomikas ministrija papildus rosināšot izvērtēt vēl citus investīciju resursus energokopienu atbalstam, kā Modernizācijas fonds, kas tiek finansēts no ES Emisiju tirdzniecības sistēmas, skaidroja E. Cilinskis.
Lai veicinātu energokopienu veidošanos un attīstību, turpināsies dažādi labās prakses un apkaimju pilotprojekti, izglītošanas un informēšanas aktivitātes. Tā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu plāno sagatavot ekonomiskā pamatojuma aprēķinus saules PV uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās (uz to jumtiem),
Par to, cik svarīgi ir visiem atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā ieinteresētajiem un iesaistītajiem izstrādāt un vienoties par kopīgu politisko, tiesisko, tehnisko, finansiālo un uzraudzības ietvaru un kārtību, savā prezentācijā pastāstīja Izabella Azevedo (Isabel Azevedo, Instituto de ciencia e inovacao em engenharia mecanica e engenharia industriual). Projekta “COME RES” ietvaros Izabella Azevedo ir piedalījusies līdzšinējās atjaunojamo enerģijas kopienu izveides prakses Portugālē pētījumā.
Šajā Eiropas valstī atjaunojamie enerģijas resursi 2020. gadā nodrošināja 59 procentus no visas elektroenerģijas. Ūdens un vēja enerģija ir visplašāk izmantotie atjaunojamie resursi elektrības ražošanai.
Tomēr atjaunojamās enerģijas kopienu attīstība Portugālē norisinās lēni, ir tikai daži saules fotovoltisko paneļu (PV) parki ar kopienu ieguldījumiem. Dalīta enerģijas ražošanas pārvaldība un sabiedrības aktīva līdzdalība enerģētikas sistēmās joprojām nav attīstījusies.
Portugālē Atjaunojamās enerģijas direktīvas 2018/2001/ES pārņemšana aktīvi turpinās kopš 2019. gada, notiek nepieciešamo tiesisko un citu nosacījumu izstrāde un apstiprināšana. Direktīvas pārņemšanas līdzšinējo procesu analīze un atsevišķu enerģijas kopienu darbības piemēru izpēte ļauj secināt, ka joprojām nepieciešams turpināt skaidru pamatnostādņu izstrādi, lai risinātu Portugālē identificētās enerģijas kopienu darbības problēmas. Runa ir gan par to darbības jomu precīzu noteikšanu, gan par enerģijas kopienu attiecībām ar elektrības pārvades tīklu operatoriem, par dažādiem atjaunojamos enerģijas resursus izmantojošo iekārtu tehniskās darbības aspektiem. Svarīga ir arī finansiālo risku, kas pastāv un traucē plašāk veidoties enerģijas kopienām, novēršana un komunikācijas jeb informācijas trūkuma radītu šķēršļu pārvarēšana.
Portugālē nav politiski noteikti ierobežojumi atjaunojamās enerģijas kopienas juridiskajai formai (tie gan netieši varētu būt saistīti ar pašvaldību tiesībām piedalīties komerckompānijās). Teritoriālā tuvuma koncepts nav izsmeļoši formulēts likumdošanā, tā dodot iespēju to noteikt katrai situācijai (case-by-case), tomēr vienlaikus garantējot projekta un enerģijas kopienas dalībnieku fizisko un ģeogrāfisko nepārtrauktību. Portugālē šobrīd ir saules PV investīciju atbalsta programmas, tomēr tās ir vispārīgas, nevis specifiski fokusētas uz atjaunojamās enerģijas kopienām. Atbildot uz jautājumu par prezentēto 3 pilotprojektu iniciatoriem un to motivāciju, referente atbildēja, ka: valsts mērogā darbojošais enerģijas kooperatīvs saskata un pārbauda atjaunojamās enerģijas kopienas izveidi kā jaunu iespēju, tajā skaitā sadarbojas ar vietējo enerģētikas aģentūru, lai cīnītos ar enerģētisko nabadzību; atjaunojamās enerģijas kopiena kā juridiska persona ir labas pārvaldības vietējā mērogā instruments; pašvaldības sadarbojas ar energoservisa kompāniju (ESKO) jo saredz vietējos ieguvumus.
Izabella Azevedo uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt atgriezenisko saiti ar pašlaik notiekošajiem pilotprojektiem un strādāt pie tā, lai valsts un reģionu valdības novērtē enerģijas kopienu potenciālu, nodrošina labvēlīgas attīstības un atbalsta shēmas, ņemot vērā to specifiku.
Izabellas Azevedo prezentācija
Savukārt Līga Rozentāle, Ekonomikas Ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece, savā prezentācijā uzsvēra, ka Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņu mērķis, pārņemot Elektroenerģijas tirgus direktīvu, ir veicināt elektrības no atjaunojamiem resursiem izkliedēto ražošanu un pašpatēriņu un radīt ietvaru un stimulus jauniem tirgus risinājumiem atjaunojamās enerģijas resursu plašākai izmantošanai.
Viens no jauniem un svarīgiem terminiem likumā ir aktīvais gala lietotājs, kas ietver no atjaunojamiem enerģijas resursiem iegūtas (AER) elektroenerģijas pašpatērētāju, kopīgi darbojošos AER elektroenerģijas pašpatērētājus un elektroenerģijas energokopienu. Tālāk prezentācijā katrs no šiem trīs uzskaitītajiem aktīvā gala lietotāju veidiem tika raksturots detalizētāk, norādot kopējās un atšķirīgās iezīmes.
Prezentācijā tika raksturota atšķirība starp elektroenerģijas kopīgošanu elektroenerģijas energokopienas ietvaros un kopīgi darbojošu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem. Likuma izmaiņas paredz, ka kopīgi darbojoši no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāji un atjaunojamās enerģijas kopienas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu varēs pārdot atbilstoši peer-to-peer kontraktiem ar tirdzniecības platformas starpniecību.
Pēc neliela pārtraukuma pasākumu turpināja atjaunojamo enerģijas kopienu potenciālam veltītas prezentācijas.
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts, dalījās ar savu, uzņēmēja, pieredzi, veidojot saules PV paneļu parku uz lauksaimniecībā neizmantotas zemes, tā atgriežot šo zemi ekonomiskajā apritē.
Neraugoties uz to, ka saules PV paneļu un vēja turbīnu iekārtas to tehnoloģiskās attīstības dēļ kļūst lētākas, tomēr tā sauktās izlīdzinātās elektroenerģijas izmaksas (levelized costs of electricity) atspoguļo tikai elektrības ražošanas izmaksas. Taču ir arī citas izmaksas kā projektēšanas, būvniecības un apkalpošanas izmaksas. Nozīmīgs izmaksu postenis ir papildus izmaksas, kuras ir saistības ar tīkla pakalpojumiem un sistēmas operatoru prasībām. Nepievēršot uzmanību ar tīkla pieslēgumu saistītajām izmaksām, tas var nozīmīgi ietekmēt atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanās procesu Latvijā.
Lai virzītos sarunas par enerģijas kopienām iespējamo valsts atbalstu, starp ieinteresētajām pusēm jāved lietišķas sarunas par ļoti konkrētiem jautājumiem. Un tās nevar notikt bez pārvades operatoru līdzdalības, bez skaidrības par prasībām, kādas ir AER ģeneratoriem un to jaudām un kuru izpildi nosaka atsevišķa regula (ES regula EC 2016/631 2016.04.14) un kuru jāievēro tīklu operatoriem.
Lai uzsāktu īstenot saules PV paneļu parka projektu, nebija būtisku šķēršļu saņemot Ekonomikas ministrijas atļauju, tehniskos noteikumus pieslēgumam Sadales tīkliem, iesniedzot būvniecības ieceri un saņemot būvatļauju.
Taču šobrīd aktuāls ir jautājums par saražotās elektroenerģijas pārvadīšanu un sadali. J. Ozoliņš rosināja ka valstij vajadzētu kompensēt uzņēmēja izmaksas, kas rodas par sniegtajiem pakalpojumiem elektroenerģijas sadales un pārvades tīklā. Šo kompensāciju saņemtu tīkla operators. Tad šie izdevumi nepaliktu uz saules PV paneļu vai vēja turbīnu īpašnieku pleciem un paplašinātos atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas iespējas.
“Ja enerģijas kopienas darbojas uz veselīgiem ekonomiskiem principiem, tās elektroenerģiju no atjaunojamiem enerģijas resursiem var saražot lēti, bet vienlaikus ir jābūt skaidrībai par pārvadīšanas un sadales tarifu” pauda J. Ozoliņš.
Kāds šobrīd ir atjaunojamās enerģijas kopienu izveides potenciāls Latvijā? Cik daudz mājsaimniecību būtu ar mieru iesaistīties tajās? Cik daudz līdzekļu viena mājsaimniecība un pie kādiem nosacījumiem varētu investēt atjaunojamās enerģijas kopienas darbībā?
Uz šiem jautājumiem atbildes meklētas COME RES projekta ekspertu no Fizikālās Enerģētikas institūta Ivara Kudreņicka un Gaida Klāva ziņojumā“Atjaunojamo enerģijas kopienu potenciāla novērtējums Latvijā”.
Atjaunojamo enerģijas kopienu potenciāla aptuvens novērtējums, ko var sniegt mājsaimniecību iesaistīšanās tajās, ir viens no COME RES uzdevumiem. Šā gada septembrī plānots publicēt projekta nodevumu kurā būs novērtēta situācija visos projekta mērķa reģionos un tā redzams salīdzinājums ar projekta partneru valstīm.
Pieņemot, ka atjaunojamo enerģijas kopienu teorētisko dalībnieku vidū ir 30% no privātmājās dzīvojošām mājsaimniecībām (pārējās uzstādītu individuālās mājsaimniecību iekārtas) un visas daudzdzīvokļu mājās dzīvojošās mājsaimniecības, teorētiski atjaunojamās enerģijas kopienās varētu iesaistīties 585 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību.
Bet cik varētu iesaistīties? 2020.gadā publicētais pētījums (Brauwer de Pons-Seres C. and Cohen J.J), kas tika vienlaicīgi veikts visās ES valstīs (Latvijā 600 respondenti), novērtēja respondentu vēlmi piedalīties kopienas administrētā vēja parkā. Latvijas respondentu veiktu investīciju varbūtība tika novērtēta aptuveni 14%. Savukārt, lai raksturotu mājsaimniecību spēju ieguldīt, COME RES tika izmantoti dati par mājsaimniecību ikgadējiem ieguldījumiem, pieņemot, ka ieguldījumi atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās varētu būt 2% (minimālais) un 4% (maksimālais) no visiem ieguldījumiem. Visbeidzot, pamatojoties uz virkni pētījumu, kā maksimālais (latentais) mājsaimniecību skaits, kuras varētu iesaistīties enerģijas kopienās Latvijā, tika pieņemti 30% no teorētiskā skaita. Aprēķinu rezultātā tā sauktais mājsaimniecību sociāli ekonomiskais ieguldījums atjaunojamās enerģijas kopienās 2020.-2030.gadu periodā Latvijā kopumā tika novērtēts 32 miljoni EUR (minimālais) un 137 miljoni EUR (maksimālais). Minētie skaitļi attiecas uz mājsaimniecību pašu līdzekļu ieguldījumu, neizmantojot un nepiesaistot citus finansējuma avotus.
Analīze parāda situāciju – atjaunojamās enerģijas kopienu attīstībai nepietiek tikai ar iedzīvotāju investīcijām. Ir vēlams piesaistīt citus finanšu instrumentus (gan publiskā budžeta atbalsts investīcijām, gan zema procentu aizdevums). Vēlama ir izmaksu sadale starp iedzīvotājiem un citiem vietējiem īpašniekiem, kā MVU un pašvaldība. Tas dotu iespēju maksimizēt enerģijas kopienām piederošās jaudas
Kā mēs varam aptvert un palielināt iedzīvotāju iesaisti turpmāk? Kas būs organizējošais spēks? Kā mājsaimniecības iesaistīt enerģijas kopienās? Par šiem un vēl citiem jautājumiem turpinājās semināra noslēguma diskusija un, kā jau teikts sākumā, turpināsies darbs projekta turpmāko aktivitāšu ietvaros.
Apkopojumu sagatavoja
Aigars Štāls, projekta eksperts
Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111
Projektu finansē:
COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040
Projekta mājas lapa:
drukāt lapu