Šī gada laikā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda dāvinājumu plānots īstenot vairākus ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus mazajās pašvaldībās visos Latvijas reģionos.

Alūksnes rajona Malienas, Rēzeknes rajona Feimaņu un Ludzas rajona Blontu pagastā šobrīd jau pabeigs iepirkumu process un tiek uzsākta projektu realizācija – darbi tiks veikti dzeramā ūdens apgādes sistēmās, sakārtojot urbumus un uzstādot atdzelžošanas iekārtas. Paredzams, ka līdz gada beigām šo ciematu iedzīvotājiem piegādātais dzeramais ūdens atbildīs visām normatīvajām prasībām.

Visas pašvaldības projektu īstenošanai līdztekus Vides aizsardzības fonda dāvinājumam izmantos arī Vides investīciju fonda kredītu.



drukāt lapu

Šodien Maltas pagasta padome parakstīja divus aizdevuma līgumus ar Vides investīciju fondu. Kredīta līdzekļus izmantos, lai realizētu divus nozīmīgus projektus: “Dalītās atkritumu vākšanas sistēmas un atkritumu šķirošanas punkta izveidošana Maltas pašvaldībā” un "Maltas ciemata centrālo siltumtīklu rekonstrukcija un katlu mājas modernizācija".

“Dalītās atkritumu vākšanas sistēmas un atkritumu šķirošanas punkta izveidošana Maltas pašvaldībā” ir viens no 8 dalītās atkritumu vākšanas projektiem Latvijā, kam 2006.gadā apstiprināts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums.

Paredzams, ka iespēju šķirot atkritumus un samazināt vides piesārņojumu izmantos vairāk kā 2300 Maltas iedzīvotāji, jo projekta ietvaros tiks izveidoti deviņi dalītās atkritumu vākšanas punkti, un, lai pakalpojums būtu ērti pieejams, kopumā uzstādīti apmēram 50 konteineri šķirotiem atkritumiem.

Tāpat izveidos šķiroto un lielgabarīta atkritumu savākšanas laukumu, kur atkritumu ražotāji varēs nodot sadzīves vai ražošanas procesā radušos sašķirotos atkritumus, kā arī bīstamos atkritumus. Laukumā notiks arī tālāka atkritumu pāršķirošana, materiālu - stikla, PET, metāla un papīra sagatavošana pārstrādei. Organiskie atkritumi tiks kompostēti, komposta sagatavošanai paredzēts iegādāties atkritumu smalcināšanas iekārtu un speciālu kompostēšanas tehniku . Tā kā šogad paredzēts veikt arī Maltas katlu mājas rekonstrukciju un tiks modernizētas apkures iekārtas un uzstādīta dūmgāzu attīrīšana, iespējams, ka daļu atkritumu varēs sadedzināt, iegūstot siltumenerģiju.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni un atkritumi tiktu sašķiroti, lai būtu derīgi tālākai pārstāde vai otrreizējai izmantošanai, svarīgi ir informēt un izglītot iedzīvotājus par nepieciešamību un veidu kā šķirot. Tādēļ tiks organizēti informatīvi izglītojošie pasākumi visām atkritumus ražojošajām iedzīvotāju un uzņēmēju grupām. Tiks arī izplatīti informatīvie materiāli un organizēti praktiski pasākumi pirmskolas bērnu iestādēs un skolās, kā arī informatīvi izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā 175 000 LVL, tā realizācijai saņemtais ERAF līdzfinansējums sastādīs 131 250 LVL, kā arī 17 500 LVL Nacionālais līdzfinansējums. Pirms Eiropas atbalsta naudas saņemšanas tiks ņemts aizņēmums no Vides investīciju fonda, lai apjomīgo projektu varētu īstenot, jo ERAF finansējumu var saņemt tikai pēc projekta realizēšanas. Šodien, 10.maijā, tika parakstīts līgums un drīz varēs sākt arī praktiskus darbus. Paredzams, ka projekta īstenošanas rezultātā apmēram 70% no kopējā atkritumu daudzuma tiks pārstrādāti un samazināsies ne tikai atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu daudzums, bet arī nelegāli dabā izgāzto atkritumu apjoms.

Maltas ciematā šī gada laikā tiks veikta centrālo siltumtīklu rekonstrukcija un katlu mājas modernizācija, kā rezultātā tiks samazināts kurināmā patēriņš un siltuma zudumi trasēs, kā arī izmešu daudzums atmosfērā. Pēc rekonstrukcijas Maltas centrālā siltumapgādes sistēma atbildīs ES prasībām un nodrošinās Maltas ciematu ar videi draudzīgiem siltumapgādes pakalpojumiem, veiktie uzlabojumi ļaus ekonomēt energoresursus un tādējādi arī finanšu līdzekļus sistēmas uzturēšanai.

Projekta ietvaros tiks veikta siltumtrases rekonstrukcija un 16 jaunu siltummezglu ierīkošanu, bet katlu mājā paredzēts sistēmu izveidot tā, lai vasaras mēnešos siltā ūdens nodrošināšanai iespējams izmantot mazjaudīgākus katlus, bet ziemā var izmantot papildus siltuma avotus. Efektīvākai siltumapgādes sistēmas pasaimniekošanai tiks ierīkota saražotā siltuma uzskaites sistēma un uzstādītas dūmgāzu attīrīšanas sistēmas, lai gaisā nonāktu pēc iespējas mazāk kaitīgo izmešu.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā 275 800 LVL , no tā ERAF līdzfinansējums 67 700 LVL, kā arī 22 500 LVL Valsts budžeta finansējums. Šonedēļ parakstīts aizdevuma līgums par finansējumu no Vides investīciju fonda 275 000 LVL apjomā.

Iepriekš, arī saņemot ERAF līdzfinansējumu un darbu priekšfinansēšanai izmantojot Vides investīciju fonda aizdevumu, Maltas ciematā jau sakārtota ūdenssaimniecība.

drukāt lapu

Jau otro pavasari Līgatnes pagasta Augšlīgatnē turpinās Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta “Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sektora sakārtošana” būvniecības darbi. Jau pabeigta lielākā daļa projektā paredzētā un šonedēļ Līgatnes pagasta padome parakstīja aizdevumu līgumu ar Vides investīciju fondu par finansējumu atlikušo darbu priekšfinansēšanai.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, finansējums no ERAF – 845 000 LVL, no Valsts budžeta 56 300 LVL un no Vides ministrijas 7 600 LVL. Projekta nobeiguma posma darbu finansēšanai tiks izmantots Vides investīciju fonda aizdevums 180 tūkstošu latu apjomā.

Līgatnes pagasta padome jau vairākkārt projekta gaitā izmantojusi Vides investīciju fonda aizdevumus – šis jau ir ceturtais līgums. Kredīta līdzekļi nepieciešami, jo ERAF līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc projekta vai tā posmu realizācijas. Bet pēc šīs naudas atgūšanas, liela kredīta daļa tiek arī atmaksāta un pašvaldības saistības atkal samazinās

Finansējums projektam liels, bet arī veicamo darbu ziņā projekts ļoti apjomīgs - jāsakārto gan dzeramā ūdens, gan notekūdeņu sistēma, lai projekta realizācijas rezultātā vairāk kā 1150 Augšlīgatnes ciema iedzīvotāji un tur esošās iestādes un uzņēmumi varētu nodrošināt ar nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Savukārt kvalitatīva notekūdeņu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem normatīviem tiks nodrošināta 1037 ciema iedzīvotājiem, no tiem 200 iedzīvotāji iepriekš centralizētai kanalizācijas sistēmai nebija pieslēgti.

Projekta īstenošanas termiņš ir šā gada rudens un šobrīd izskatās, ka visi iecerētie darbi būs paveikti laicīgi..

Patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte jau uzlabojusies, jo jau rekonstruētas ūdens ņemšanas vietas, ierīkots arī jauns urbums, uzstādītas atdzelžošanas iekārtas gan Augšlīgatnes ciematā, gan pie Līgatnes pamatskolas, bet ūdensvadu nomaiņa un rekonstrukcija ļauj novērst avārijas, kā rezultātā samazinās ūdens zudumi tīklā un nav ūdens padeves pārrāvumu.

Sakārtojot kanalizācijas sistēmu, atjaunoti vecie kanalizācijas tīkli, izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uz kurām tiek novadīti kanalizācijas ūdeņi gan no Augšlīgatnes ciemata, gan no skolas. Tiek būvēta centralizēta kanalizācijas sistēma individuālo māju ciemata daļai, tā būs vairāk kā 4 kilometrus gara.

Vēl jāpaveic rekonstrukcija četrām ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamajām ūdenskrātuvēm, kas šobrīd aizaugušas, pēc tam atliks tikai labiekārtošanas darbi.

drukāt lapu

Vaidavā noslēdzies pirmais posms Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Vaidavas pagasta Vaidavas ciemā”. Sakārtota notekūdeņu sistēma, bet jau parakstīts jauns aizdevuma līgums ar Vides investīciju fondu, lai finansētu projekta otro kārtu - dzeramā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukciju.

Projekta pirmajā kārtā, sakārtojot notekūdeņu sistēmu, tika izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un lietus ūdens kanalizācija atvienota no sadzīves notekūdeņiem. Vaidaviešu notekūdeņi tagad tiek attīrīti atbilstoši prasībām, jo nesen jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas arī oficiāli nodotas ekspluatācijā.

Šogad tiks veikta ūdens apgādes tīklu rekonstrukcija un ūdens ņemšanas vietu sakārtošana. Sākotnēji projektā bija paredzēts izbūvēt deramā ūdens atdzelžošanas iekārtas, tomēr, kā izrādās, no pazemes urbumiem iegūtais ūdens jau tā ir kvalitatīvs un papildus apstrāde pirms piegādes iedzīvotājiem nav nepieciešama. Tādēļ ar tam paredzēto un ietaupīto naudu izdosies sakārot garāku ūdensvada posmu.

Projekta kopējās izmaksas ir 254 600 LVL, finansējums no ERAF – 154 000 LVL, no Valsts budžeta 10 200 LVL un no Vides ministrijas 5 600 LVL. Lai nodrošinātu priekšfinansēšanu Vaidavas pagasta padome jau atkārtoti sadarbojas ar Vides investīciju fondu, šogad veicamo darbu finansēšanai parakstīts aizdevuma līgums par kredītu 170 000 LVL. Kredīts nepieciešams, jo ERAF līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc projekta vai tā posmu realizācijas.

drukāt lapu

7.maijā Vides investīciju fonds parakstīja divus jaunus aizdevuma līgumus par ūdenssaimniecības projektu finansēšanu ar divām pašvaldībām. Šie projekti, kuri saņēmuši arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda dāvinājumu, jau tiek realizēti Vidzemē Valmieras rajona Zilākalna pagastā un Latgalē Rēzeknes rajona Sakstagala pagastā.

Zilākalna ciemā projekta ietvaros praktiski jau sakārtota gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēma. Projekts aizsākās jau 2005.gadā, bet tā kā sākotnēji plānotos darbus izdevās paveikt, ietaupot projektam paredzētos līdzekļus, atlikušais finansējums tiks izmantots rekonstruējot vēl papildus ūdensvada posmus. Jau noslēdzies iepirkums un paredzēts, ka šos darbus paveiks līdz septembrim.

Zilākalna pagasta padomes sadarbība ar Vides investīciju fondu notiek jau no 2005.gada, darbu priekšfinansēšanai vairākkārt izmantots Vides investīciju fonda aizdevums. Šoreiz parakstītais līgums ir par 54 000 LVL. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 340 000 LVL . Lielu finansējuma daļu, 212 000 LVL, nodrošina ERAF dāvinājums, saņemts arī finansējums no Valsts budžeta un Vides ministrijas. Šobrīd ieguldīti jau aptuveni 280 000 LVL.

Projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Sakstagala pagasta Sakstagala ciemā” iecere bija jau 2005.gadā, bet aktīvi būvdarbi sākās tikai pagājušajā rudenī. Projekta ietvaros tiks uzstādītas dzeramā ūdens apstrādes iekārtas, veikta esošo ūdensvadu rekonstrukcija un jaunu posmu būvniecība. Līdz šī gada augustam tiks rekonstruēti arī esošie kanalizācijas tīkli un izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Projekta kopējās izmaksas ir 302 500 LVL, finansējums no ERAF – 186 900 LVL, no Valsts budžeta 31 150 LVL un no Vides ministrijas 9 000 LVL. Iepriekšējo darbu priekšfinansēšanai izmantots Valsts Kases kredīts, bet šogad veicamo darbu finansēšanai noslēgts aizdevuma līgums ar Vides investīciju fondu par 152 800 LVL izmantošanu.

Šāda ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana radīs gan pievilcīgāku vidi, gan arī samazinās vides piesārņojumu. Pēc projektu realizācijas patērētāji tiek nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši normatīvu prasībām.

drukāt lapu

Lai nodrošinātu veiksmīgu Vides aizsardzības fonda finansējumu ieguvušo ū denssaimniecības attīstības projektu sagatavošanu un ieviešanu, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija sadarbībā ar Vides investīciju fondu organizē semināru „ Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana”.

Seminārā aicināti piedalīties pašvaldību pārstāvji, kas būs tieši iesaistīti projektu realizācijā. Seminārā tiks skaidroti veiksmīgai projektu ieviešanai būtiskie jautājumi – iepirkuma un būvniecības procesa nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām u.c.

Seminārs notiks 20.aprīlī Vides aizsardzības fonda telpās Rīga, Pils ielā 17.

Semināra Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana programma

drukāt lapu

Lai gan apkures sezona jau tuvojas noslēgumam, marta beigās Mālupes pagastā oficiāli noslēgusies katlumājas rekonstrukcija, kuras ietvaros veco apkures katlu vietā uzstādīts jauns apkures katls, kā arī cikloni dūmgāzu attīrīšanai. Projekta mērķis bija nodrošināt efektīvu siltuma ražošanu un samazināt apkārtējās vides piesārņojumu. Tā īstenošanas rezultātā pieaudzis apkures katlu lietderības koeficients un samazinājies cieto daļiņu un bīstamo CO izmešu daudzums atmosfērā. Praktisks ieguvums ir, ka ar to pašu kurināmā daudzumu tiks iegūts lielāks siltumenerģijas apjoms. Protams, vērtība ir arī tīrāka vide. Ekonomiskos ieguvumus gan labāk varēs vērtēt nākamajā apkures sezonā, bet patīkami, ka pagastā par vienu sakārtotu objektu vairāk.

Šo projektu Mālupes pagasta pašvaldība īstenojusi ar Vides investīciju fonda (VIF) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 31 615 LVL. No tām 25 000 latu ir Vides investīciju fonda aizdevums, bet Mālupes pagasta līdzekļi ir 6 615 LVL.

Mālupes pagasta padomei arī iepriekš bijusi veiksmīga sadarbība ar Vides investīciju fondu. 2005.gadā, izmantojot VIF aizdevumu, tika rekonstruēta ūdenssaimniecības sistēma – nodrošināta kvalitatīva dzeramā ūdens sagatavošana un piegāde iedzīvotājiem un sakārtotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

drukāt lapu

Tieši pirms gada, 2006. gada 30. martā, ANO Attīstības programmas projektu birojs Latvijā sadarbībā ar Vides ministriju un SIA "Vides investīciju fonds" uzsāka ANO/PVF finansētā projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā" īstenošanu.

Gada laikā, kopš uzsākts projekts , Gardenes bīstamo atkritumu novietnē jau ir savāktas 100 tonnas polihlorētos bifenilus jeb PHB saturošu iekārtu. Drīzumā iekārtas transportētas iznīcināšanai uz Vāciju, tā kā PHB saturošu iekārtu iznīcināšana ir sarežģīta un Latvijā to nav iespējams veikt. Pavisam projektā plānots savākt un videi drošā veidā iznīcināt vismaz 280 tonnas šo bīstamo ķīmisko vielu saturošās iekārtas. Projekta īstenošanā iesaistījušies 12 Latvijas uzņēmumi.

PHB ir īpaši bīstama ķīmiska viela, kas gadu desmitiem var uzglabāties vidē, radot būtisku kaitējumu. Tas ir bīstams cilvēka veselībai un var, piemēram, izraisīt nervu sistēmas bojājumus, vēzi, iedzimtus defektus un auglības problēmas. Latvijā PHB satur bijušajā PSRS vai Austrumeiropas valstīs ražotās elektroenerģiju pārveidojošās iekārtas – kondensatori un transformatori. Šīs iekārtas tiek izmantotas tādās nozarēs kā enerģijas ražošana un pārvade, ķīmiskā un naftas ķīmijas rūpniecība, melnā metalurģija, koksnes pārstrāde, papīra un celulozes ražošana un citās nozarēs.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.139 no 2006.gada 14.februāra Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu, PHB saturošās iekārtas ir jāizņem no saimnieciskās aprites un jāiznīcina līdz 2010.gada 31.decembrim. Valsts vides dienests pašreiz jau ir apzinājis 84 uzņēmumus, kuru rīcībā ir PHB saturošas iekārtas, kas kopā veido gandrīz 500 tonnas. Inventarizācija vēl turpinās.

Lai palīdzētu uzņēmumiem izpildīt likumdošanas prasību un veicinātu PHB saturošo iekārtu iznīcināšanu videi draudzīgā veidā, ANO projekta ietvaros tiek veidota sistēma, kā utilizēt PHB saturošās iekārtas ar iespējami mazākām izmaksām. Ir paredzētas arī citas aktivitātes, lai uzlabotu izpratni un zināšanas par drošu un pareizu PHB saturošo iekārtu demontēšanu un transportēšanu likvidēšanai, PHB atkritumu apsaimniekošanu, kā arī izpratni par PHB un tā ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

Projekta īstenošanas gaitā ir apzinātas arī PHB saturošo iekārtu iznīcināšanas izmaksas – vienas tonnas PHB saturošu iekārtu iznīcināšana izmaksā vidēji ap 1000 - 1200 LVL. Tāpat jāņem vērā, ka transformatoru transportēšanas izmaksas varētu būt augstākas nekā kondensatoru transportēšanai. Vienlaicīgi, arī neliela skaita kondensatoru, piemēram, 2-6 iekārtu, transportēšana un utilizācija varētu izmaksāt ievērojami dārgāk, nekā veicot šo iekārtu transportēšanu lielākā apjomā.

Kondensatoru un transformatoru iekārtu darbības laiks var būt ilgāks par 30 gadiem, tāpēc šādas iekārtas Latvijā nav retums. Tomēr ir vērts pievērst uzmanību, kāda tipa iekārtas tiek izmantotas uzņēmumā, tā kā liela daļa bijušajā PSRS ražotu kondensatoru un transformatoru satur polihlorētos bifenilus jeb PHB.

Vairāk informācijas par PHB saturošu iekārtu tipiem, kā arī informāciju par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar PHB saturošu iekārtu utilizāciju, variet uzzināt Vides investīciju fonds mājas lapā projekta sadaļā "PHB saturošu iekārtu utilizācija" (www.lvif.gov.lv).

Lai uzzinātu vairāk par projektu, lūdzu sazināties ar Projekta vadītāju Ievu Belu, e-pasts ieva.bela@undp.riga.lv vai tālrunis 7 845 111.

drukāt lapu

29. martā Dikļu pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu par ūdenssaimniecības projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Dikļu pagasta Dikļu ciemā” finansēšanu.

Projekts Dikļos tika aizsākts jau 2005.gadā ar tehniskā projekta izstrādi, bet pirmie būvniecības darbi pie ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas sākti 2006.gada nogalē. Tos veic SIA “JM un KOPA”. Šogad atlicis pabeigt darbus pie dzeramā ūdens sistēmas un ķerties pie kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas. Kanalizācijas sistēmas uzlabošanai plānots izbūvēt jaunas attīrīšanas iekārtas, tās atradīsies tajā pašā vietā, kur vecās, tiks rekonstruēta arī notekūdeņu sūkņu stacija un kanalizācijas tīklu posmi.

Dikļu ciemā ar centralizētu ūdensapgādi tiek nodrošināti 300 iedzīvotāji, bet ar kanalizācijas pakalpojumiem 270 iedzīvotāji, pēc projekta pabeigšanas visiem pakalpojuma saņēmējiem tiks nodrošināta labas kvalitātes un nepārtraukta dzeramā ūdens padeve un notekūdeņi, pirms novadīšanas vidē, tiks attīrīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana radīs gan pievilcīgāku vidi, gan arī samazinās vides piesārņojumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 228 600 LVL, finansējums no ERAF – 141 300 LVL, no Valsts budžeta 18 800 LVL un no Vides ministrijas 5 600 LVL. Lai nodrošinātu projekta priekšfinansējumu, pagājušajā gadā tika ņemts kredīts no Valsts kases – 130 000LVL, bet šogad veicamo darbu finansēšanai tiek izmantots aizņēmums no Vides investīciju fonda 93 000 LVL. Kredīts nepieciešams, jo ERAF līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc projekta realizācijas.

drukāt lapu

29. martā Stāmerienas pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu par ūdenssaimniecības projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Stāmerienas pagasta Vecstāmerienas un Kalnienas ciemos” trešās kārtas finansēšanu.

Stāmerienas pagastam līguma noslēgšana ir jau iepriekšējās sadarbības turpinājums ar Vides investīciju fondu, lai nodrošinātu priekšfinansējumu projekta pirmās kārtas darbiem, arī iepriekš izmantots aizdevums.

Pagājušā gada novembrī tika pabeigti projekta pirmās kārtas darbi ūdenssaimniecība sakārtošanai Vecstāmerienā - atjaunotas artēziskās akas, uzstādīti ūdens skaitītāji un rekonstruēts ūdensvads, izbūvētas arī jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekta realizēšana nodrošināja arī to, ka centralizētajai ūdensapgādes sistēmai varēja pieslēgties iedzīvotāji, kuriem agrāk tādas iespējas nebija. Sākoties pavasarim, atsākas arī darbi projekta Otrās kārtas būvdarbi Kalnienas ciemā , kas tika aizsākti jau 2006.gadā, sakārtojot dzeramā ūdens sistēmu. Bet šogad vēl tiks veikta kanalizācijas tīklu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, un kanalizācijas sūkņu stacijas atjaunošana. Plānots, ka līdz 2007.gada beigām ūdenssaimniecības sakārtošana Stāmerienas pagastā būs pilnībā pabeigta.

Projekta kopējās izmaksas Stāmerienā ir vairāk kā 460 000 LVL , tā realizācijai saņemts Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 281 360 LVL , kā arī 46 890 LVL Valsts budžeta finansējums, saņemts finansējums arī no Vides ministrijas 13 500 LVL apmērā. Plānota arī pievienotās vērtības nodokļa atgūšana, kas sastāda diezgan lielu summu no kopējiem izdevumiem. 2007.gadā parakstītais aizdevuma līgums ar Vides investīciju fondu ir par 125 000 LVL.

drukāt lapu