Krāslavas rajona Izvaltas pagastā šonedēļ sākusies būvnieku rosība, lai veiktu darbus ūdensapgādes uzlabošanai. Iecerētie būvdarbi tiek veikti projekta “Ūdens ņemšanas vietas sakārtošana Izvaltas pagastā” ietvaros, šo projektu finansiāli atbalstījis Latvijas vides aizsardzības fonds piešķirot vairāk kā 20 tūkstošu latu dāvinājumu.

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, tiks izveidots jauns urbums, uzstādītas arī ūdens sagatavošanas iekārtas, kuru galvenais uzdevumus būs ūdens atdzelžošana. Lai varētu turpināt ūdenstorņa izmantošanu spiediena nodrošināšanai un no nolietotajām konstrukcijām netiktu pasliktināta sagatavotā ūdens kvalitāte, būvnieki veiks darbus arī ūdenstornī.

Tehnisko projektu izstrādāja SIA “Uniprojekts”, bet būvdarbus veic SIA “MALIS- S”.

Projekta kopējās izmaksas 57 000 latu, daļu ir iespējams segt ar Vides aizsardzības fonda dāvinājumu, bet atlikušās summas nodrošināšanai tiks izmantots aizdevums no Vides investīciju fonda – 36 400 latu.

Projekta realizācijas rezultātā ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni tiks nodrošināti 230 Izvaltas iedzīvotāji.

drukāt lapu

Attīrīšanas iekārtas skolai nepieciešamas, jo līdz šim skolas notekūdeņu savākšanai tika izmantota izsmeļamā bedre, kas regulāri bija jāizved uz attīrīšanas iekārtām. Iepriekš izsmeļamās bedres dēļ skolas tuvumā dažkārt bija arī nepatīkamas smakas. Tā kā Aizupes pamatskolas skolēnu skaits ik gadu nevis samazinās, bet pat pieaug, kā arī skolai ir Ekoskolas statuss, notekūdeņu problēmas risināšana bija gan nepieciešams, gan loģisks solis.

Arī šogad mazajās pašvaldībās Latvijas reģionos ar Vides aizsardzības fonda dāvinājumu tiek īstenoti vairāki ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti. Arī Līvbērzes pagasta padome ir saņēmusi Latvijas Vides aizsardzības fonda dāvinājumu un tiek realizēts projekts “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā”.

Attīrīšanas iekārtas skolai nepieciešamas, jo līdz šim skolas notekūdeņu savākšanai tika izmantota izsmeļamā bedre, kas regulāri bija jāizved uz attīrīšanas iekārtām. Iepriekš izsmeļamās bedres dēļ skolas tuvumā dažkārt bija arī nepatīkamas smakas. Tā kā Aizupes pamatskolas skolēnu skaits ik gadu nevis samazinās, bet pat pieaug, kā arī skolai ir Ekoskolas statuss, notekūdeņu problēmas risināšana bija gan nepieciešams, gan loģisks solis.

Tehniskais projekts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei Aizupes pamatskolā bija izstrādāts jau 2006.gada nogalē, vasaras beigās noslēdzās cenu aptauja būvniecībai un šobrīd pie skolas jau sākušies būvdarbi. Līdz ziemai tiks izbūvētas prasībām atbilstošas bioloģiskās notekūdēnu attīrīšanas iekārtas.

Pagaidām šīs attīrīšanas iekārtas attīrīs tikai Aizupes pamatskolas radītos notekūdeņus, bet plānots, ka pēc dažiem gadiem arī tuvējo māju iedzīvotājiem būs iespēja pieslēgties centralizētai kanalizācijas sistēmai un likvidēt izsmeļamās bedres, kas rada vides piesārņojumu un arī nepatīkamas smakas.

Projekta finansēšanai saņemtais Vides aizsardzības fonda dāvinājums ir 25 000 latu, bet vēl tiks izmantots arī Vides investīciju fonda kredīts – 24 000 latu, pārējais finansējums tiks ieguldīts no pašvaldības līdzekļiem.

Līvbērzes pagasta padome arī iepriekš ir īstenojusi vides infrastruktūras sakārtošanas projektus. No 2001. līdz 2003.gadam. ar Vides investīciju fonda aizdevumu īstenots ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts Līvbērzes un Vārpas ciemos – tur sakārtota gan dzeramā ūdens sistēma, gan kanalizācija.

drukāt lapu

Šonedēļ ar oficiālu objektu nodošanu ekspluatācijā pabeigts projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Stāmerienas pagasta Vecstāmerienas un Kalnienas ciemos”. Projekts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu kopumā tika realizēts trīs kārtās.

Jau pagājušā gada nogalē tika pabeigti projekta pirmās kārtas darbi Vecstāmerienā, kur sakārtojot ūdenssaimniecību, atjaunotas artēziskās akas, uzstādīti ūdens skaitītāji, hidrofori un rekonstruēts gandrīz kilometrs ūdensvada. Savukārt notekūdeņu sistēmā atjaunotas kanalizācijas sūkņu stacijas, izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruēti gandrīz 500m kanalizācijas tīklu.

Kalnienas ciemā darbi risinājās vēl līdz šī gada rudenim. Uzlabojot dzeramā ūdens sistēmu, tika veikts ūdenstorņa remonts, ūdensvada rekonstrukcija, uzstādīti ūdens skaitītāji un atdzelžošanas iekārtas. Sakārtota arī notekūdeņu sistēma – rekonstruēti vairāk kā kilometru kanalizācijas tīkli, atjaunotas kanalizācijas sūkņu stacijas un rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Veiktie uzlabojumi nodrošina patērētājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un tiek samazināti arī ūdens zudumi tīklos. Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sakārtošana savukārt samazina vidē novadīto kaitīgo vielu daufzumu. Projekta realizēšana nodrošināja arī to, ka centralizētajai ūdensapgādes sistēmai varēja pieslēgties iedzīvotāji, kuriem agrāk tādas iespējas nebija.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā 460 000 LVL , tā realizācijai saņemts ERAF līdzfinansējums 281 000 LVL , kā arī 47 000 LVL Valsts budžeta finansējums, saņemts finansējums arī no Vides ministrijas 13 500 LVL apmērā. Plānota arī pievienotās vērtības nodokļa atgūšana, kas sastāda diezgan lielu summu no kopējiem izdevumiem. ERAF finansējumu pašvaldība gan var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ sava finansējuma nodrošināšanai nepieciešami arī citi līdzekļu avoti – Stāmerienas pagasta padome vairākkārt projekta gaitā sadarbojusies ar Vides investīciju fondu un arī pēdējā projekta posma darbu veikšanai izmantots 125 000 latu aizdevums.

drukāt lapu

Ciblas novadā līdz gada beigām plānots pabeigt Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstīto projektu “Ūdens sagatavošanas staciju būvniecība Ciblas novadā”, kura ietvaros dzeramā ūdens apgādes sistēma tiks sakārtota Ciblas un Feliciānovas ciemos.

Tehniskais projekts tika izstrādāts jau vasaras sākumā un šobrīd jau pilnā sparā notiek būvdarbi, lai izmantotu labvēlīgos laika apstākļus.

Abos ciematos tiks sakārtotas dzeramā ūdens apgādes sistēmas, Ciblā tiks izveidots jauns urbums, bet Feliciānovā abi esošie urbumi tiks rekonstruēti. Kopumā uzstādīs trīs ūdens atdzelžošanas iekārtas un izbūvēs ūdens sagatavošanas staciju ēkas.

Veiktie rekonstrukcijas darbi nodrošinās to, ka dzeramais ūdens būs tīrāks un atbildīs likumdošanā noteiktajām normām, kā arī apmēram 500 iedzīvotājiem tiks nodrošināta ūdens piegādes regularitāte.

Ciblas pagastā abu ciematu ūdenssaimniecības sakārtošanai no Latvijas Vides aizsardzības fonda piešķirti 40 000 latu, kopējās projekta izmaksas 141 000 latu, tādēļ, lai finansētu darbus, Ciblas pagasta padome izmanto Vides investīciju fonda aizdevumu 92 500 latu.

drukāt lapu

Ar pēdējās kārtas darbu pabeigšanu un objektu nodošanu ekspluatācijā pagājušās nedēļas nogalē noslēdzies projekts “Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sektora sakārtošana”. Būvniecības darbi kopumā ritēja gandrīz divus gadus, jo projekts bija apjomīgs un tādēļ sadalīts vairākās kārtās.

Kopējās projekta izmaksas sastāda 1,33 miljonus latu, finansējums no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) – 845 000 latu, no Valsts budžeta 56 300 latu un no Vides ministrijas 7 600 latu.

Līgatnes pagasta padome projekta gaitā vairākkārt izmantojusi Vides investīciju fonda aizdevumus. Šādu projektu realizācijai kredīta līdzekļi nepieciešami, jo ERAF līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc projekta vai tā posmu darbu pabeigšanas. Bet pēc šīs naudas atgūšanas, liela kredīta daļa tiek arī atmaksāta un pašvaldības saistības atkal samazinās.

Projektā lieli darbi veikti gan dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā, sakārtojot ūdensapgādes sistēmu, gan vides piesārņojuma samazināšanā, rekonstruējot kanalizācijas sistēmu. Šie uzlabojumi ietekmēs ne tikai tos 1150 Augšlīgatnes ciemata iedzīvotājus, kas ir pieslēgti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, jo sakārtota infrastruktūra un uzlabota dzīves vides kvalitāte ciematā kopumā.

Padarīto darbu saraksts ir apjomīgs: rekonstruētas ūdens ņemšanas vietas, ierīkots jauns urbums, uzstādītas atdzelžošanas iekārtas gan Augšlīgatnes ciematā, gan pie Līgatnes pamatskolas, nomainīti un rekonstruēti ūdensvadu posmi, kas samazina avāriju risku, tā rezultātā samazinās ūdens zudumi un nav arī ūdens padeves pārrāvumu. Sakārtojot kanalizācijas sistēmu, atjaunoti vecie kanalizācijas tīkli, izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uz kurām tiek novadīti kanalizācijas ūdeņi gan no Augšlīgatnes ciemata, gan no skolas. Izbūvēta arī jauna vairāk kā 4 kilometrus gara centralizēta notekūdeņu sistēma individuālo māju ciemata daļai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgti 200 iedzīvotāji, kuri iepriekš izmantoja individuālus risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai.

Sākumā ne visas jaunās iekārtas darbojušās atbilstoši paredzētajam, šis tas bijis jāpieregulē, bet sasniegtais rezultāts jau tagad ir novērtējama dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanās.

drukāt lapu

Sakstagala pagastā noslēdzies projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Sakstagala pagasta Sakstagala ciemā”, kura ietvaros divu gadu laikā veikti pasākumi dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai un sakārota kanalizācijas sistēma.

Rekonstruēts gandrīz kilometrs esošo ūdensvadu un gandrīz 700 metri izbūvēts no jauna, patērētāju nodrošināšanai ar kvalitatīvu ūdeni, izbūvēts dzeramā ūdens ieguves, apstrādes un padeves komplekss. Savukārt kanalizācijas sistēmā uzstādīta jauna notekūdeņu sūkņu stacija un izbūvēti jauni kanalizācijas tīkli gandrīz pusotra kilometra garumā, kā arī izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas turpmāk nodrošinās prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu un vidē nenonāks nepietiekami attīrīti kanalizācijas ūdeņi.

Veikto rekonstrukciju rezultātā vienā sistēmā savienotas iepriekš atsevišķās Sakstagala ciemata un Sakstagala pamatskolas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

Projekts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu tika realizēts divās kārtās. Projekta kopējās izmaksas vairāk kā 300 000 latu, ERAF finansējums 183 000 latu, pirmās kārtas priekšfinansēšanai 2006.gadā Sakstagala pagasta padome izmantoja Valsts kases aizdevumu 125 000 latu, bet šogad no Vides investīciju fonda – 153 000 latu.

drukāt lapu

Šā gada jūnijā ANO Attīstības programma Latvijā (UNDP) aicināja uzņēmumus izmantot iespēju pieteikties dalībai Pasaules vides fonda finansētajā projektā "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā" (turpmāk – projekts). Projektā patreiz jau piedalās 12 uzņēmumi, taču ņemot vērā veiksmīgos konkursa rezultātus par pirmo 100 tonnu iznīcināšanu projektā, radās iespēja nodrošināt vēl papildus apjoma polihlorētos bifenilus jeb PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu. Uz uzaicinājumu piedalīties ir atsaukušies 44 uzņēmumi, kuri kopā nodos 83 tonnas PHB saturošu kondensatoru iznīcināšanai projektā. Septembrī tika pabeigta trīspusējo vienošanos parakstīšana starp uzņēmumiem, UNDP un Vides ministriju.

PHB jeb polihlorētais bifenils ir īpaši bīstama ķīmiska viela. 2007.gada jūnijā jau tika izvestas pirmās projekta ietvaros savāktās 100 tonnas PHB saturošu kondensatoru iznīcināšanai uz Vāciju. Ņemot vērā piesaistīto apjomu no papildus 44 dalībniekiem, kā arī apjomu no jau esošajiem 12 projekta dalībniekiem, 2008.gadā tiks iznīcinātas vēl 100 tonnas PHB saturošu kondensatoru. Papildus tam, projektā tiek plānots iznīcināt arī PHB saturošus transformatorus. Projekts tieksies uz to, lai iznīcinātu maksimālo apjomu transformatoru – 220 tonnas, kuru nodošana iznīcināšanai ir iespējama 2008.gadā. Tā kā Latvijā nav tehnoloģisku iespēju iznīcināt PHB un to saturošas iekārtas, patreiz ir izsludināti divi starptautiski konkursi par kondensatoru un par transformatoru iznīcināšanu. Veiksmīgu konkursu rezultāta gadījumā kopā varētu tikt iznīcinātās 420 tonnas PHB saturošu iekārtu. Pavisam Latvijā ir gandrīz 600 tonnas šāda tipa iekārtu.

Projektu īsteno UNDP, sadarbībā ar Vides ministriju, SIA "Vides investīciju fonds" un Valsts vides dienestu. Projekts ilgs līdz 2009.gada sākumam. Projekta ietvaros UNDP organizē un apmaksā PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu. Projektā jau piedalās 12 uzņēmumi, bet maijā un jūnijā tika apzināti vēl atlikušie 72 uzņēmumi, kuru rīcībā saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem ir PHB saturošās iekārtas. Šajā laika posmā notika arī individuālas tikšanās, kuru mērķis bija pārrunāt iespējamo sadarbību projektā, kā arī skaidrot PHB ietekmi uz vidi un veselību, un pareizas iznīcināšanas nepieciešamību. Bez tam interesi piedalīties projektā izrādīja arī vēl citi uzņēmumi, kuri līdz šim nebija apzināti - arī šiem uzņēmumiem tika piedāvāta iespēja piedalīties projektā. Ņemot vērā to, ka projekta laiks un finanšu resursi ir ierobežoti, ar šo pieteikšanās dalībai projektā ir noslēgusies. Uzņēmumiem, kuri nepiedalās projektā, tiks sniegts informatīvs atbalsts par to, kādas ir PHB iekārtu iznīcināšanas iespējas Eiropā, ar to saistītās izmaksas un organizatoriskais process.

PHB Latvijā satur elektroenerģiju pārveidojošās iekārtas – kondensatori un transformatori, kas tika ražoti bijušajā PSRS un Austrumeiropas valstīs laika posmā no 1960. līdz pat 1987.gadam. Vidējais iekārtu ekspluatācijas laiks ir 25 gadi un lielākajai daļai iekārtu tas tuvojas beigām vai jau ir pārsniegts. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jānodrošina šo iekārtu nomaiņa un iznīcināšana videi drošā veidā. Lai arī normatīvajos aktos noteiktais termiņš ir 2010.gada decembris, savlaicīgi jāsāk domāt gan par iekārtu nomaiņu, gan par to iznīcināšanu.

Vairāk informācijas par projektu var uzzināt : www.lvif.gov.lv sadaļā "PHB saturošu iekārtu utilizācija".



drukāt lapu

Šobrīd ERAF atbalstītās Nacionālās programmas „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” projektu īstenotājiem izmaksāti kopumā jau 50% no plānotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansējuma. No 2004. gada janvāra līdz 2007. gada 10. septembrim veiktas atmaksas no kopējā nacionālajai programmai pieejamā ERAF finansējuma aptuveni 8,3 miljoni latu apmērā, kā arī saņemtas valsts budžeta dotācijas pašvaldībām aptuveni 0,1 miljonu latu apmērā.

Kopumā Nacionālās programmas „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” ietvaros 2004.-2006.gada plānošanas periodā tiek realizēti 89 projekti, piesaistot ERAF līdzfinansējumu 16,6 miljonu latu apmērā.

Vides investīciju fonda aizdevumu priekšfinansējuma nodrošināšanai ir izmantojuši vairāk kā 40 projekti, kas kopā jau atguvuši 4,7 miljonus latu ERAF finansējuma, tas ir gandrīz 60% no visas atgūtās summas.

Šobrīd būvniecības darbi pabeigti un gala atmaksas pilnībā saņēmuši kopumā 37 nacionālajā programmā iekļautie projektu īstenotāji. No Vides investīciju fonda līdzfinansētajiem projektiem pilnībā pabeigti ir jau 20 projekti, kuri saņēmuši arī ERAF finansējuma atmaksu.

Vides investīciju fonds ir priekšfinansējis ne tikai ūdenssaimniecības projektus, bet trīs pašvaldībās ir rekultivētas arī sadzīves atkritumu izgāztuves ERAF Nacionālās programmas “Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija” ietvaros. Visi projekti ir pilnībā pabeigti un saņēmuši ERAF un valsts budžeta dotāciju.

Realizācijā ir arī 2 ERAF līdzfinansētajos atklātajos projektu konkursos uzvarējušie projekti, kas tiek priekšfinansēti ar Vides investīciju fonda kredītu – Dalītās atkritumu vākšanas sistēmas un atkritumu šķirošanas punkta izveidošana Maltas pašvaldībā un Maltas ciemata centrālo siltumtīklu rekonstrukcija un katlu mājas modernizācija.

drukāt lapu

Vides zinātnes un izglītības padome (VZIP) sadarbībā ar LR Vides ministriju un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrāciju (LVAFA) izsludinājusi pietiekšanos konkursam „Vides zinātnes balva 2007”.

Konkursa mērķis ir veicināt vides zinātnes un izglītības pilnveidošanu Latvijā un tajas tiek organizēts pirmo reizi. Konkursā var piedalīties Latvijas skolu skolotāji un skolnieki, augstskolu darbinieki un studenti. Konkursa dalībniekus var pieteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Konkursam ir 5 nominācijas: vides zinātnieks, jaunais vides zinātnieks, augstskolas vides zinātnes mācību spēks/pedagogs, vides zinību skolotājs, vides aktīvistu grupa (klase, grupa augstskolā, skola).

Pieteikties konkursam var vēl līdz 24.septembrim.

drukāt lapu

drukāt lapu