Noslēgusies līgumu parakstīšana par KPFI finansējumu mājsaimniecību sektorā II kārtas ietvaros

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), SIA "Vides investīciju fonds" un dzīvojamo māju īpašnieki (fiziskās personas) parakstījuši 1118 līgumus par projektu īstenošanu KPFI atklāta projektu konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” II kārta (turpmāk – konkurss) ietvaros.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana mājsaimniecībās, atbalstot mikroģenerācijas, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un to uzstādīšanu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi mājsaimniecības vajadzībām.

Kopumā konkursa ietvaros tika iesniegti 1378 projektu iesniegumi un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 4 722 887,05 lati. No 1378 projektu iesniegumiem tika apstiprināti 1225 projekti, noraidīti 153 projekti administratīvās neatbilstības dēļ.



drukāt lapu

Fonds ir uzsācis projekta Baltic EcoMussel īstenošanu

Vides investīciju fonds uzsācis programmas „Central Baltic INTERREG IV A 2007-2013” finansēta projekta "Gliemju audzēšana, apstrāde un izmantošana komerciālos nolūkos Baltijas jūras reģionā" (Baltic EcoMussel) īstenošanu, kas veicinās gliemju audzēšanas komercializāciju Baltijas jūras reģionā.

2012.gada 28. un 29. maijā projekta pārstāvji tikās Zviedrijā, St.Annā, kur notika projekta uzsākšanas sanāksme, kurā projekta dalībnieki izrunāja būtiskākos projekta mērķus un ietekmējošos faktorus.

Sanāksmē tika diskutēts par gliemju sugām, audzēšanas metodēm, gliemju augšanu ietekmējošiem faktoriem un riskiem. Kā atbilstošākā komercializācijai tika izvēlēta ziemeļu ēdamgliemene (lat. - Mytilus edulis), kas sāļuma dēļ Baltijas jūrā izaug līdz 3 cm, bet citos ūdeņos tās izmērs var sasniegt 15 cm.

 Gliemji Mytilus edulis

Projekta ietvaros tiks:

  • pētītas dažādas biznesa attīstības iespējas,
  • pētīti regulēšanas nosacījumi,
  • analizēta sociāli-ekonomiskā ietekme,
  • noteiktas potenciālās atrašanās vietas un nepieciešamais aprīkojums, lai uzsāktu biznesu,
  • sagatavots biznesa plāna paraugs,
  • veikti sabiedrības informēšanas pasākumi par jaunas nozares attīstības iespējām.

Lai veicinātu biznesa attīstību Baltijas jūras reģionā projekta gaitā tiks iesaistīti dažādi jomu pārstāvji, t.sk. zvejnieki, kas varētu kļūt par potenciāliem biznesa attīstītājiem. Gliemju audzēšanas attīstība var veicināt nodarbinātu zvejniecību jomā, kas sakarā ar zivju resursu samazinājumu visā pasaulē ietekmē gados jaunu speciālistu pieplūdu nozarei.

Lai sasniegtu projekta mērķi, ir jāizveido platforma potenciāliem īpašniekiem, kas visā Baltijas reģionā ļautu attīstīt biznesu, definējot sinerģijas, izpētot nozares attīstības perspektīvas un nosakot optimālāko biznesa attīstības veidu.

Baltijas jūras reģionā šobrīd nav uzsākta pilna ražošanas cikla gliemju audzēšana, kā arī ir vairāki faktori, kas ierobežo liela apjoma fermas komercializāciju. Tāpēc šī projekta mērķis ir, iesaistot Baltijas jūras valstu pārstāvjus, izvērtēt, analizēt instrumentus, informāciju un risku faktorus potenciālai gliemju fermai.

No vides viedokļa gliemju audzēšana Baltijas jūrā mazinās vides piesārņojumu. Gliemji uzņem dažādus smagos metālus, kā fosfors, cinks u.c. Tai pašā laikā tos ir iespējams izmantot gan lauksaimniecībā zemes mēslošanai, gan kā barības vielas mājputnu barošanā vai biogāzes ražošanā.

Projektā iesaistīti dalībnieki no:

  • Zviedrijas - East Sweden Energy Agency (Energikontoret Östra Götaland AB)
  • Somijas – Novia University of Applied Sciences (Ab Yrkeshögskolan vid Åbo Akademi / Yrkeshögskolan Novia)
  • Latvijas – Kurzemes plānošanas reģions
  • Latvijas – Vides investīciju fonds SIA

 Grupa bilde

ERDF logo  Interreg logo  Baltic EcoMussel



drukāt lapu

Jau jūlijā pilsētā darbosies energoefektīvi bērnudārzi

 

Jau jūlijā pilsētā darbosies energoefektīvi bērnudārzi

Jau jūlijā ir plānots pabeigt energoefektivitātes darbus pilsētas bērnudārzos, par to projekta noslēguma pārbaudē pārliecinājās visi iesaistītie speciālisti.

Izglītības iestāžu ēku energoefektivitāte tiks paaugstināta nosiltinot cokolus, fasādes un jumtus, nomainot logus, ārdurvis un veicot siltummezgla rekonstrukcijas darbus. Tiks paaugstināti ne tikai energoefektivitātes rādītāji ēkās, bet arī vizuāli bērnudārzu ēku izskats tiks uzlabots. Siltināšana tiek veikta projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Jūrmalas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās".

Visas projekta aktivitātes plānots pabeigt laikā - līdz šā gada jūlijam. Par sekmīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu ceturtdien, 17.maijā, pārliecinājās Latvijas Vides investīciju fonds, kas ir KPFI projekta uzraudzības un kontroles institūcija. Pēc veiktās pārbaudes vērtējums pozitīvs - netika konstatētas ne atkāpes no projekta, ne tika izteiktas kādas piezīmes vai aizrādījumi.

„Pozitīvais novērtējums ir labas komandas darba nopelns. Tāpēc pateicība par šādu rezultātu ir izsakāma gan SIA „Forma2" būvuzraugiem, gan būvuzņēmējam SIA „Velve", gan SIA „Lejnieku projektēšanas birojs", SIA „Forma2" un SIA „8 A.M." autoruzraugiem un, protams, mūsu domes izpilddirektoram Valdim Vītoliņa un maniem kolēģiem no Būvniecības nodaļas, Sabiedrisko attiecību nodaļas un Centralizētās grāmatvedības. Tāpat jāsaka liels paldies par sapratni un izturību bērnudārzu vadītājiem un darbiniekiem, kā arī bērnu vecākiem, jo nodrošināt bērnudārza pakalpojumus ēkā, kurā tiek veikti renovācijas darbi nav viegli" stāsta domes Ekonomikas un attīstības nodaļas projekta administratore Anželika Legante.

Jau informējām, ka decembrī pašvaldība sāka bērnudārzu un sākumskolu ēku siltināšanas projektu, kurā paredzēta ēku fasāžu un jumtu siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa un siltummezgla rekonstrukcija Kauguru vidusskolas sākumskolā, sākumskolā „Zvaniņš" un „Taurenītis", pirmsskolas izglītības iestādēs „Bitīte", „Mārīte", „Ābelīte" un „Saulīte". Siltināšanas darbus veic SIA „Velve".

Iestāžu kopējā platība ir 136 62,60 kvadrātmetru. Plānots, ka, paveicot šos darbus, siltumenerģijas patēriņu izdosies samazināt kopumā vidēji no 259,73 kWh uz kvadrātmetru uz 96,31 kWh, tādējādi tiks panākta oglekļa dioksīda izmešu samazināšana un līdz ar to arī būtisks ieguldījums vides aizsardzības uzlabošanā. Veicot visus plānotos darbus, tiks uzlabots arī ēku ārējais izskats.

Projekts „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Jūrmalas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās" tiek īstenots valsts budžeta programmā „Klimata pārmaiņu finanšu instruments", kas finansē 749 854,70 latus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tādējādi ietaupot pašvaldības līdzekļus. Pašvaldības ieguldījums šajā projektā ir 673 tūkstoši latu.

Projekta mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu. Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2012. gada jūlijam.



drukāt lapu

Bauskas novada Gailīšu pagasta Pāces ciemā notiek ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi

Šī gada 6. jūnijā Bauskas novada dome parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Bauskas novada Gailīšu pagasta Pāces ciema ūdenssaimniecības attīstība" realizācijai nepieciešamo aizdevuma līdzekļu piešķiršanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Pāces ciemā šobrīd dzīvo apmēram 320 iedzīvotāji un 97% no tiem, kā arī abiem institucionālajiem lietotājiem ir nodrošināts pieslēgums centralizētam ūdensapgādes tīklam. Tīklu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts, par to liecina ūdens zudumi (28% no saražotā apjoma) un bieži reģistrētās avārijas. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas nav uzstādītas un ūdens kvalitāte artēziskajos urbumos, kā arī pie patērētāja neatbilst normatīviem – pārsniegta dzelzs koncentrācija un duļķainība. Kanalizācijas sistēma un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir vecas un atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, turklāt tās atrodas Īslīces upes krastā (upes aizsargjoslā) un ir upes piesārņojuma avots.

Realizējot minēto projektu tiks rekonstruēta dzeramā ūdens ieguves vieta, no jauna izbūvētas un aprīkotas ūdens attīrīšanas iekārtas un veikta ūdensvada tīkla rekonstrukcija, kā arī – tiks veikta kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana, izbūvēts jauns kanalizācijas spiedvads, rekonstruēta kanalizācijas sistēma un izbūvētas jaunas notekūdens attīrīšanas iekārtas.

Projektā notiekošos būvdarbus veic SIA "Būvfirma Vītols", ar kuru konkursa rezultātā tika noslēgts līgums par šo darbu veikšanu 414 721,40 LVL (ar PVN) apmērā. Autoruzraudzību veic SIA "Firma L4", būvuzraudzību nodrošina SIA "Ē.Tilgalis un partneri". Projektu plānots noslēgt 2012. gada septembrī.

Projekta kopējās izmaksas projekta pieteikumā tiek plānotas 437 359 LVL apmērā, no kuriem 289 097,59 LVL jeb 85% no attiecināmajām izmaksām ir ERAF līdzfinansējums un 50 17,23 LVL jeb 15% no attiecināmajām izmaksām ir pašvaldības līdzfinansējums. Bauskas novada domes aizņēmums no Vides investīciju fonda 274 997 LVL apmērā tiks izmantots pašu līdzfinansējuma daļas segšanai un PVN priekšnodokļa apmaksai.

SIA "Vides investīciju fonds" sniedz aizdevumus pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu īstenošanai, kā arī finansē vides infrastruktūras projektus citās jomās - videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Vairāk informācijas par projektiem un iespējām piesaistīt finansējumu var iegūt Vides investīciju fonda mājas lapā www.lvif.gov.lv vai specializētajā mājas lapā www.videsrisinajumi.lv       

Informāciju sagatavoja:
SIA "Vides investīciju fonds" projektu vadītāja Selīna Ābelniece, tālr. 67845111

Vairāk informācijas:
Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis, tālr. 63921947



drukāt lapu

NRA apgalvojums par iespējām noslēgt līgumu pēc noteiktā termiņa ir absurds

Valsts SIA "Latvijas Vides investīciju fonds" (turpmāk - LVIF) kā atbildīgā iestāde par KPFI projektu ieviešanu vērš sabiedrības uzmanību, ka publiskā telpā izskanējušais apgalvojums par jebkura pretendenta iespēju slēgt līgumu pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa ir absurds un neatbilst patiesībai.

Sniedzot atbildi uz NRA jautājumu – vai ir noslēgts līgums ar E.Sprūdžu par KPFI finansējuma piešķiršanu, LVIF valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa informēja, ka līgums par atbalstu projekta īstenošanai nav noslēgts. Tāpat viņa atzīmēja, ka informācija par visiem noslēgtajiem līgumiem ir pieejama LVIF mājaslapā. 

Vienlaikus I.Puriņa vērsa uzmanību uz to, ka līgumu slēgšanas process ir apjomīgs, jo kopumā ietver vairāk kā 1200 finansējuma saņēmējus. Prakse liecina, ka līgumu slēgšanas procesā iespējami gadījumi, kad projektu iesniedzēji, kas ir saņēmuši pozitīvu lēmumu par finansējuma piešķiršanu, tomēr atsakās slēgt līgumus dažādu iemeslu dēļ. Plānots, ka visi līgumi pilnībā tiks noslēgti līdz šā gada 6.jūnijam.

Tādējādi laikraksts NRA ir nekorekti interpretējis LVIF valdes priekšsēdētājas sniegto informāciju par visu II kārtas līgumu slēgšanas procesu saistībā ar konkrētajām prasībām, kas bija jāizpilda tikai viena konkrētā līguma gadījumā – līgums būtu jānoslēdz līdz 2012.gada 21.martam.



drukāt lapu

Uzsākts projekts pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģionu veicināšanai

Vides investīciju fonds uzsācis programmas „Intelligent Energy” finansēta projekta "Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni" (PassREg) īstenošanu. Kā atspoguļo projekta nosaukums, tā mērķis ir sekmēt tādu reģionu attīstību, kur energoefektivitātes princips tiek ieviests, veicinot pasīvo māju būvniecību, nepieciešamo papildus enerģiju nodrošinot no tuvumā esošiem atjaunojamiem energoresursiem.

Maija sākumā Fonda pārstāvji viesojās Hannoverē, kur notika projekta uzsākšanas sanāksme un starptautisks seminārs, kurā projekta dalībnieki tika iepazīstināti ar Vācijas, un it īpaši Hannoveres reģiona pieredzi pasīvo māju projektu īstenošanā un finansēšanā. Tika apmeklēti arī četri dažādi pasīvo māju būvniecības piemēri - skola, bērnudārzs, pasīvo māju ciemats un nulles enerģijas ciemats. Visi objekti ir atšķirīgi pēc lieluma, funkcionālā pielietojuma un vecuma, bet visi izpilda pasīvo māju nosacījumus. Apskates laikā tika apspriesti gan pielietotie tehnoloģiskie risinājumi, gan arī monitoringa rezultāti par ekspluatācijas izmaksām un energopatēriņu.

ciemats                  kindergarten

Hannoveres reģions ir pirmais reģions, kurā uzsākta pasīvo māju būvniecība. Tagad Hannovere ir viena no pilsētām, kurā, lai risinātu energoefektivitātes problēmu, pašvaldības būvniecības iepirkumos obligātā prasība ir pasīvo māju standarts. Reģionā tiek veicināta arī pasīvo māju būvniecība privātajā sektorā. Līdz ar to pilsētā ir ļoti daudz zemas enerģijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas piemēru. Reģionā darbojas finansēšanas shēma, kas balstīta uz publisko privāto partnerību, kurā iesaistīti gan energoresursu uzņēmumi, gan pašvaldības, gan privātie investori un kredītiestādes.

Hannovere, kā arī Brisele un Tirole ir projektā izvēlētie trīs paraugreģioni, kur sekmīgi tiek īstenota pasīvo māju pieeja energoefektivitātes jautājuma risināšanā jau šobrīd. Apzinot apstākļus, kas sekmē pasīvo māju principa veiksmīgu īstenošanu šajos reģionos, kā arī veicinot šo modeļu atpazīstamību, projekta mērķis ir palīdzēt arī citiem projekta īstenošanas reģioniem kļūt par paraugreģioniem.  Adaptējot un ieviešot labās prakses piemērus, kā arī projekta ietvaros gūtās zināšanas, tiks nodrošināti priekšnoteikumi ES direktīvas "Par ēku energoefektivitāti"mērķu sasniegšanai 2020. gadā.

Lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu dažādos Eiropas reģionos, projekta sanāksmē piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, tostarp, Ērgļu un Strenču pašvaldību vadītāji. Ērgļu novadā šobrīd tiek īstenots pasīvās mājas projekts – ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu tiek rekonstruēta Ērgļu arodskolas dienesta viesnīca atbilstoši pasīvās ēkas standartam. Savukārt Strenču novada pašvaldība meklē iespējas īstenot bērnudārza būvniecības projektu pēc pasīvās ēkas standarta.

“Tā kā dažādās valstīs, reģionos un pilsētās ir atšķirīgas situācijas un apstākļi, vispirms būtiski ir analizēt paraugmodeļus un to struktūras, kā, piemēram, proKlima fonda piemēru Hannoverē, domājot, kā to piemērot atšķirīgiem reģionālajiem faktoriem,” saka projekta vadītāja Marianne Fujara no Pasīvo Māju Institūta. “Pēc tam šīs adaptētās struktūras ir jāintegrē vietējo un reģionu pašvaldību politikā, kā arī jāiesaista mājokļu asociācijas un ražotāji, tādējādi kopīgiem spēkiem cīnoties pret klimata pārmaiņām.”

 

partneri                   passregs
    PassREg projekta dalībnieki| © Passive House Institute

Projektā bez Vides investīciju fonda iesaistījušās vēl 13 organizācijas un pašvaldības no 9 Eiropas valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Austrijas, Francijas, Itālijas, Bulgārijas, Horvātijas, Lielbritānijas.

Projekta ietvaros tiks apkopoti, analizēti un tālāk izplatīti risinājumi un pieredze, kas iegūti no projekta dalībvalstīs īstenotajiem piemēriem. Viens no mērķiem ir izveidot ilgtspējīgu kapacitātes paaugstināšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošinātu kvalitātes standartu ievērošanu arī pēc projekta īstenošanas.

logoVairāk par projektu



drukāt lapu

Pabeigta lielākā daļa no energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ražošanas ēkās

Pabeigta lielākā daļa no energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ražošanas ēkās

Līdz 2012.gada maija vidum ir pabeigti jau 24 Latvijas Republikā reģistrēto komersantu realizētajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ražošanas ēkās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" ietvaros.

Lielākos no veiksmīgi īstenotiem projektiem ir realizējuši SIA "Skonto Plan Ltd", AS "RĪGAS PIENA KOMBINĀTS", SIA "L-EKSPRESIS", SIA "IP VECMĪLGRĀVIS", SIA "SCHENKER", SIA "BELMAST", Rīgas poligrāfijas uzņēmums SIA "ZETA", SIA "Tilpums", SIA "Port Magnat" un SIA "MAGNAT PROJECT MANAGEMENT" un citi.

Projektu ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tieši ar ražošanas vai uzglabāšanas procesu saistītās ēkās, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkās, uzlabojot ražošanas un pakalpojumu sniegšanas ēku, ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģiju energoefektivitāti.

Līdz 2012.gada maija vidum realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa veido 3.97 milj. Ls.

Kā iepriekš tika ziņots:
No 2011.gada 11. līdz 18. februārim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir pieņemti 49 lēmumi par projektu apstiprināšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" ietvaros par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 8 125 242,34 Ls.

Vērtēšanas rezultāti:
2010.gada 20.jūlijā tika izsludināta pieteikšanās konkursam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk-finanšu instrumenta) projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" (turpmāk-konkurss) ietvaros, kas noslēdzās 2010.gada 21.oktobrī. Projektu vērtēšana konkursa ietvaros tika uzsākta 2010.gada 3.novembrī un noslēdzās 2011.gada 24.janvārī.
Konkursa ietvaros tika iesniegts 51 projektu iesniegums par 71 ēku un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 8501741,80 Ls.
No 51 projektu iesnieguma tika apstiprināti 49 projekti un noraidīti 2 projekti, no kuriem abi administratīvās neatbilstības dēļ.

Konkursa normatīvā bāze - Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums" ar grozījumiem, kas izdarīti 30.11.2010. ar MK noteikumiem 1093.

Konkursa mērķis - Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, uzlabojot komersantu ražošanas ēku, ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģiju energoefektivitāti.

Finanšu instrumenta finansējums: 8 125 242,34 Ls

Finanšu instrumenta maksimālā atbalsta intensitāte no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas:
55 % - sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem;
45 % - lielajiem komersantiem.
Īstenojot projektu, jāpanāk atbilstība šādam kritērijam - oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,7 kgCO2/Ls gadā.



drukāt lapu

Vides investīciju fonds apbalvo labākos jauniešu vides projektus

Šī gada 18.maijā noslēdzās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētais konkurss vidusskolu jauniešiem Tava ideja zaļai rītdienai!, kura mērķis bija rosināt jauniešus iesaistīties vides problēmu risināšanā ar praktiski īstenojamu, uz uzņēmējdarbību vērstu projektu palīdzību. SIA "Vides investīciju fonds" iesaistījās gan konkursa nolikuma izstrādē, gan darbā žūrijas komisijā.

Konkursa finālā tika izvirzīti deviņu jauniešu darbi, kuros bija apskatītas aktuālas vides tēmas un piedāvāti praktiski to risinājumi. Konkursā jaunieši no dažādiem Latvijas novadiem – Rīgas, Cēsīm, Dobeles, Daugavpils, Rēzeknes, Balviem, Durbes, Aizkraukles, u.c. izstrādāja projektus vienā no sekojošām tēmām: racionāla dabas resursu izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, klimata pārmaiņas un vides piesārņojuma mazināšana.

Konkursā uzvarēja Dobeles Valsts ģimnāzijas skolniece Jolanta Jakovļeva ar projektu „Tautiet’s gāja uz avotu”, kurā tika izklāstīta ideja par Dobeles novada avotu kartes izveidošanu un veselīga avotu ūdens lietošanas popularizēšanu. Arī SIA "Vides investīciju fonds" simpātiju balva arī tika nodota Jolantai Jakovļevai.

Konkursa otrās vietas ieguvēja ir Daugavpils 16.vidusskolas 12. klases skolniece Jūlija Astratova ar projektu par „zaļajām” sporta zālēm skolās. Projekts paredz izstrādāt alternatīvu elektroenerģijas iegūšanas metodi no skolēnu sportošanas īpaši aprīkotās sporta zālēs, izmantojot veloģeneratorus un ilgtspējīgas enerģijas grīdas. Iecerēts ir arī samazināt skolas elektrības rēķinu, kā arī palielināt skolēnu izpratni par vides jautājumiem un atjaunojamo enerģiju.

Starp konkursa finālistiem kā trešā labākā projekta autore ir arī Aizkraukles novada ģimnāzijas 12.b klases skolniece Paula Elksne ar darbu „Staburags – vieta, kur sadzirdēt sevi klusumā!”. Paula Elksne izstrādāja projektu par Staburaga pagasta Vīgantes parka attīstību – tūrisma veicināšanu, dabas takas izveidošanu un pasākumu organizēšanu, pievēršot sabiedrības uzmanību īpašam piesārņojuma veidam – trokšņa piesārņojumam. Projektā paredzēta arī vietējo skolēnu aktīva iesaistīšana visās norisēs.

Visi deviņi konkursa finālisti balvā saņēma braucienu uz Briseli, bet uzvarētājs – portatīvo datoru.

Konkurss Tava ideja zaļai rītdienai! tika organizēts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pasaules Dabas fondu, sabiedriskā labuma biedrībuhomo ecos:, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu, Latvijas Vides Investīciju fondu, Latvijas Vides pārvaldības asociāciju, vides konsultāciju uzņēmumu SIAEstonian, Latvian & Lithuanian Environment, SIA Ekodoma, kuru pārstāvji aicināti piedalīties konkursa žūrijā, kā arī ar vides žurnālistu Māri Olti un portālu www.e-klase.

Projektu vadītāja Selīna Ābelniece



drukāt lapu

Vides investīciju fondam 15 gadi

 

Vides investīciju fonds dibināts 1997. gada aprīlī ar mērķi apvienot ārvalstu un vietējo finansējumu efektīvai vides projektu realizācijai Latvijā. Šodien Fonds ir kļuvis par nozīmīgu spēlētāju Latvijas vides infrastruktūras sakārtošanā un dažādu projektu realizācijā, lai maksimāli uzlabotu vides kvalitāti Latvijā.

Fonda darbība tika aizsākta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu, un 15 gadu laikā ar Fonda aizdevumu palīdzību īstenoti jau vairāk kā 250 videi draudzīgi pašvaldību un privātā sektora projekti visā Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu vides projektu realizāciju un vides piesārņojuma samazināšanu Fonds iesaistās arī projektu īstenošanā, sniedzot bezmaksas konsultācijas un atbalstu no projekta idejas līdz tā realizācijai. Fonds ir viena no retajām finanšu institūcijām Latvijā, kam tā darbības laikā nav neviena zaudētā aizdevuma. Kredītresursu nodrošināšanai Fonds veiksmīgi sadarbojies ar Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju NEFCO, kas piešķīrusi Fondam vairākas kredītlīnijas, tostarp pēdējo 2010. gadā 5 miljonu eiro apmērā. 

Bez finanšu pakalpojumiem arvien būtiskāks Fonda virziens ir programmu vadība, kas vērsta uz finanšu resursu piesaisti, nodrošinot finansētāja prasībām atbilstošu un kvalitatīvu sagatavotu projektu identificēšanu un projektu realizācijas uzraudzību. Pēdējo gadu laikā Fonds realizējis divus ANO Attīstības programmas projektus. Viens no tiem ir PHB saturošu iekārtu un atkritumu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā, kas lielā mērā atrisinājis šo bīstamo atkritumu esamības problēmu Latvijā. Tikko noslēdzies arī otrs projekts "Labāko metožu un paraugprakses demonstrēšana un veicināšana medicīnisko atkritumu samazināšanai, lai izvairītos no dioksīnu un dzīvsudraba nonākšanas apkārtējā vidē", kura ietvaros īstenoti pasākumi bīstamo medicīnas atkritumu savākšanas un utilizācijas veicināšanai vairākās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijas medicīnas iestādēs. 

Kopš 2010. gada Fonds nodrošina Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansēto projektu ieviešanas uzraudzību, nodrošinot efektīvu un caurspīdīgu finansējuma apgūšanu un mērķu sasniegšanu. KPFI ir uz CO2 samazināšanu mērķētu pasākumu finansēšanas shēma, kas paredz finansējuma 141 miljonu latu apmērā ieguldījumu dažādos projektos, kas vērsti uz energoresursu samazināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šobrīd noslēgti jau 2743 finansējuma piešķīruma līgumi, tostarp gan ar privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan pašvaldībām, par kopējo KPFI finansējuma summu 135 miljoni latu.

Pēdējos gadus arvien aktīvāk Fonds savu uzkrāto pieredzi un kapacitāti vides projektu ieviešanas uzraudzībā un pēcieviešanas monitoringā, kā arī vides projektu finansēšanas mehānismu izveidē īsteno, iesaistoties attīstības sadarbības projektos, kas ietver gan pārrobežu sadarbību Eiropas Savienības programmu ietvaros, gan sadarbību attīstības programmu ietvaros. Šobrīd tiek īstenoti Intelligent Energy Europe projekti "Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni" un "Latvijas Energoefektīvas būvniecības stratēģija - Build Up Skills", kā arī INTERREG programmas projekts "Gliemju audzēšana, apstrāde un izmantošana komerciālos nolūkos Baltijas jūras reģionā".

Fonda speciālisti iesaistījušies arī pieredzes pārnesē uz valstīm, kurās tikai tiek veidota efektīva vides pārvaldības sistēma, tostarp, Moldovu, Serbiju, Kosovu, Kirgizstānu, Gruziju, Azerbaidžānu, Ukrainu un citām.

Ilgtspējīga attīstība nav iedomājama bez sabiedrības līdzdalības, tādēļ īpašu nozīmi Fonds piešķir sabiedrības apziņas paaugstināšanai par vides projektu realizācijas iespējām, par projektu pēcieviešanas aktivitātēm, kā arī tehnoloģisko risinājumu alternatīvām, veicinot videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanu. Tostarp, Fonds organizējis seminārus gan ūdenssaimniecību speciālistiem par iekārtu uzturēšanu un monitoringu, gan pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjiem ar efektīvi zaļām idejām ar vēlmi tās īstenot.

Balstoties uz gūto pieredzi vides projektu realizācijā izveidota mājas lapa www.videsrisinajumi.lv, kas kā interaktīva sistēma apvieno labākos akadēmiskos risinājumus ar praktiskām realizācijas iespējām, lai sekmētu piemērotāko un efektīvāko risinājumu izmantošanu vides projektu realizācijā.

Fonds arvien aktīvāk veicina vietējo pašvaldību iesaistīšanos videi draudzīgu ideju un projektu īstenošanā, efektīvas un ilgtspējīgas vides politikas plānošanu, tādejādi demonstrējot, ka ieguldījumi vides jomā, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu izmantošanā, apkures sistēmu optimizēšanā, ūdenssaimniecības sakārtošanā vai atkritumu saimniecībā ir investīcijas ar spēju atmaksāties un dot atdevi ilgtermiņā.

Atskatoties uz savu darbību 15 gadu garumā, Fonds īpaši novērtē izveidojušos sadarbību ar klientiem un partneriem – gan uzņēmumiem un pašvaldībām, kas saņēmuši Fonda aizdevumus un tādējādi realizējuši mūsu kopīgos mērķus vides problēmu risināšanā Latvijā, gan Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma saņēmējiem, gan partneriem pārrobežu sadarbības projektu ietvaros.

 



drukāt lapu

Vides investīciju fonds iesaistās Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas projekta īstenošanā

 

2011. gada 14. maijā Latvijas atkritumu saimniecības asociācija parakstīja līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "RECO Baltic 21 Tech" īstenošanai nepieciešamo priekšfinansējuma līdzekļu piešķiršanu.

RECO Baltic 21 Tech ir starptautisks projekts, kura mērķis ir attīstīt atkritumu saimniecību Baltijas jūras reģiona valstīs, galarezultātā samazinot noglabājamo atkritumu apjomu un veicinot investīcijas atkritumu nozarē. Reco Baltic 21 Tech (RB21T) projektu daļēji finansē Interreg IVB Baltic Sea Region programma. 

Projekts ir uzsākts 2011. gada janvārī un to paredzēts īstenot līdz 2013. gada beigām. Projekta mērķis ir stiprināt Baltijas jūras reģiona valstu spējas apgūt pilnu atkritumu apsaimniekošanas piramidālo hierarhiju un nodrošināt tās atbilstību dažādām Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Ir sagaidāms, ka RB21T projekts radīs arī inovatīvas uzņēmējdarbības iespējas tīro un bezatlikuma tehnoloģiju (Clean-Tech) jomā. Bez Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas projektā iesaistījušās arī organizācijas no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Vācijas.

Projekta ietvaros, pamatojoties uz pilotprojektu, tostarp, četru no Latvijas, izpēti, paredzēts izstrādāt Baltijas jūras reģiona atkritumu tirgus apvienoto stratēģiju / investīciju modeli. Tiks izveidota arī vienota interneta datu bāze / apmācību programma (par tehniskajiem risinājumiem).

Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 2,79 miljoni eiro, no kuriem LASA budžets ir aptuveni 216 tūkstoši eiro. Projekta priekšfinansēšanai Fonds piešķīris aizdevumu uz atvieglotiem nosacījumiem 70 tūkstošu latu apmērā. 

RECO Baltic 21 Tech ir viens no pirmajiem izpētes un attīstības projektiem, kam piešķirts Fonds aizdevums. Līdz šim Fonds iesaistījies galvenokārt infrastruktūras sakārtošanas projektu īstenošanas atbalstā, bet, apzinoties, ka tieši izpētes un attīstības projekti ir daudzu tālāko investīciju pamatā un nodrošina to pamatotību un ilgtspējīgu ieguldīšanu, viens no Fonda mērķiem ir sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām šādu projektu īstenošanai.

Fonds nāk palīgā organizācijām, kas saskārušās ar problēmām priekšfinansēt izpētes un attīstības projektus vai iesaistīties to ieviešanas administratīvajā atbalstā. 

Projektu vadītāja Katrīna Vastlāve

 



drukāt lapu