Lai veiksmīgāk plānotu enerģijas rīcības pašvaldības un reģionālā līmenī, kā arī, lai veicinātu Latgales reģiona attīstību kā bioenerģijas reģionam, SIA „Vides investīciju fonds” Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta „Bioenergy Promotion 2” ietvaros organizē semināru, kas palīdzēs smelties idejas no ārvalstu pieredzes un arī citām pašvaldībām Latvijā.

Seminārs "Latgale – bioenerģijas reģions: stratēģija un rīcības" notiks šī gada 18.aprīlī, Rēzeknē, Austrumlatgales radošo pakalpojumu centrā "Zeimuļs". Tas tiek organizēts divās paralēlās sesijās:

1) "SADARBĪBA, VEICINOT LATGALES, KĀ BIOENERĢIJAS REĢIONA, ATTĪSTĪBU" ir paredzēta pašvaldību attīstības plānotājiem, projektu vadītājiem, Ilgtspējīgu enerģijas rīcības plānu izstrādē iesaistītajiem un citiem interesentiem. Tiks demonstrēti piemēri dažādu biomasas potenciāla izmantošanai pašvaldībās kā arī attīstīts reģiona enerģijas plānošanas koncepts. Šī semināra daļa plānota no plkst. 10:00 līdz 15:20 (skatīt programmā) un pēc šīs semināra daļas tiks piedāvāta iespēja apmeklēt Rēzeknes pašvaldības enerģijas plānošanas un energoefektivitātes projektu ieviešanas piemērus. Būs iespēja satikt projektu vadītājus un uzdot sev interesējošos jautājumus. Pasākums notiks angļu un latviešu valodās.

2) "ILGTSPĒJĪGA KOKSNES IZMATOŠANA BIOENERĢIJAS SEKTORĀ" paredzēta mežsaimniecības speciālistiem 13:20-16:00. Piedalīsies pārstāvji no Vācijas, taču prezentācijas un seminārs notiks latviešu valodā. Lūgums par šo semināru painformēt vietējos mežsaimniecības un agro kultūras speciālistus.

Semināra programma pieejama šeit.

Aicinām pieteikt savu dalību seminārā līdz 2013.gada 15.aprīļa plkst. 17:00 rakstot zane.serzante@lvif.gov.lv vai zvanot +67845111. Sīkāka informācija par semināru: selina.abelniece@lvif.gov.lv .

 

 

Projektu finansē:

drukāt lapu

Projekta „Ilgspējīgi enerģijas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” (turpmāk projekta akronīms SEAP PLUS) komanda laika posmā no 2013. gada 3. aprīlim līdz 6. aprīlim apmeklēja Bukaresti, Rumānijā, lai piedalītos projekta darba sanāksmē.

Sanāksmes laikā tika pārrunāta projekta ieviešanas gaita katrā no projekta partneru valstīm un plānotas projekta aktivitātes turpmākajā projekta ieviešanas laikā. Projekta partneri sniedza ieskatu notikušajās vizītēs starp pieredzes dodošo partneru un pieredzes pārņemošo partneri.

Aicinām iepazīties ar Fonda un Jokkmokkas pašvaldības vizīšu laikā apskatītajiem labās prakses piemēriem Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādē.

Sanāksmes laikā projekta partneri vienojās par dalību Eiropas Enerģijas nedēļā, pasākumā, kurā, tiekas Pilsētu mēru pakta kustības dalībnieki un tiek apspriesti aktuāli jautājumi enerģētikas sektorā. Aicinām interesentus iepazīties ar Enerģijas nedēļas programmu un piedalīties pasākumā: http://www.eusew.eu/

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgspējīgu enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pilsētu un pašvaldības iesaistīti Pilsētas Mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot Ilgspējīgo Enerģijas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiks īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

drukāt lapu

Skrundas novada Cieceres un Kušaiņu ciematos notiek ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi

Šī gada 28.martā SIA “Vides investīciju fonds” parakstīja līgumus ar Skrundas novada pašvaldības SIA "Skrundas komunālā saimniecība" par projektu "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Skrundas novada Cieceres ciemā" un Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Skrundas novada Kušaiņu ciemā" realizācijai nepieciešamo aizdevumu līdzekļu piešķiršanu. Projekti tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Skrundas novada Ciecerē šobrīd dzīvo 110 iedzīvotāji, no kuriem centralizētas ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 88 (80%), bet centralizētās kanalizācijas pakalpojumi - 91 (83%) iedzīvotāju. Ūdensapgādes sistēmu nepieciešams rekonstruēt, jo ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti vēl 70.-tajos gados un ir sliktā stāvoklī. Projekta ietvaros plānota ūdensapgādes sistēmas starpsavienojuma izbūve ar Kušaiņu ciematu (630 m), vecā urbuma tamponēšana, kanalizācijas trašu rekonstrukcija (455 m) un jaunu posmu izbūve (262 m), kā arī jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve (Q=1.5 l/s) un jaunu NAI uzstādīšana (Q=15 m3/dnn). Projektā notiekošos būvdarbus veic SIA "Grobiņas SPMK", ar kuru konkursa rezultātā tika noslēgts līgums par šo darbu veikšanu 156009.14 LVL (ar PVN) apmērā. Autoruzraudzību un būvuzraudzību veic SIA "Firma L4". Projektu plānots noslēgt š.g. jūlijā. Realizējot projektu, Ciecerē tiks paplašinātas dzeramā ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas, nodrošinot 20 jaunu pieslēgumu iespējas dzeramajam ūdenim un 17 jaunu pieslēgumu iespējas centralizētajai kanalizācijai, kā arī - tiks nodrošināta normatīvo prasību izpilde dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas jomās, un uzlabosies pakalpojuma sniegšanas kvalitāte. Projekta kopējās izmaksas projekta pieteikumā tiek plānotas 202332 LVL apmērā, no kuriem 127947.61 LVL ir ERAF līdzfinansējums un 74384.39 pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda 84471 LVL apmērā tiks izmantots pašu līdzfinansējuma daļas segšanai un naudas plūsmas nodrošināšanai līdz projekta realizācijas beigām.

Skrundas novada Kušaiņos šobrīd dzīvo 210 iedzīvotāji, no kuriem centralizētas ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 200 (95%), bet centralizētās kanalizācijas pakalpojumi - 202 (96%) iedzīvotāju. Ūdensapgādes sistēmu nepieciešams rekonstruēt, jo ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti vēl 70.-tajos gados un ir sliktā stāvoklī. Projekta ietvaros plānota darba urbuma rekonstrukcija, jauna urbuma izbūve (2 l/s) un vecā rezerves urbuma tamponēšana, ūdensvada tīklu posmu rekonstrukcija (1227.72 m), kā arī – dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu izbūve (Q=7.5 m3/h), spiedkatla (V=2500 l) un dīzeļģeneratora (8 kW) uzstādīšana, kanalizācijas trašu rekonstrukcija (380 m) un jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve (Q=4.3 l/s) un jaunu NAI uzstādīšana (Q=35 m3/dnn). Projektā notiekošos būvdarbus veic SIA "Grobiņas SPMK", ar kuru konkursa rezultātā tika noslēgts līgums par šo darbu veikšanu 222595.17 LVL (ar PVN) apmērā. Autoruzraudzību un būvuzraudzību veic SIA "Firma L4". Projektu plānots noslēgt š.g. jūlijā. Realizējot projektu, Kušaiņos tiks nodrošināta normatīvo prasību izpilde dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas jomās un uzlabosies pakalpojuma sniegšanas kvalitāte. Projekta kopējās izmaksas projekta pieteikumā tiek plānotas 293667.12 LVL apmērā, no kuriem 204661.13 LVL ir ERAF līdzfinansējums un 89005.99 LVL pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda 65238 LVL apmērā tiks izmantots pašu līdzfinansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

   Aicinām uz semināru par KPFI konkursa Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai III kārtu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) aicina uzņēmējus, izglītības un ārstniecības iestāžu pārstāvjus uz informatīvo semināru par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atklāta projektu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” III kārtas (turpmāk - konkurss) nosacījumiem š.g. 9.aprīlī plkst. 10:00, VARAM lielajā zālē (Peldu iela 25, Rīga, 409.telpa).

Seminārā VARAM un Latvijas Vides investīciju fonda pārstāvji informēs par konkursa nolikuma pamatnosacījumiem, aprēķinu metodiku un projektu īstenošanas nosacījumiem.

Konkursa trešās kārtas ietvaros plānots sniegt atbalstu Latvijas Republikā reģistrētiem komersantiem un izglītības iestādēm, kā arī ārstniecības iestādēm, kuras sniedz budžeta apmaksātus vai citus veselības aprūpes pakalpojumus.

Konkursa ietvaros tiks atbalstīta izglītības un ārstniecības iestāžu, kā arī ražošanas ēku energoefektivitātes uzlabošana, ieviešot aktivitātes, kas ļautu ietaupīt enerģiju vai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Projektu ietvaros varēs īstenot darbības, kas saistītas ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, esošo ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu, iekārtu un sistēmu uzlabojumiem efektīvai otrreizējai siltuma izmantošanai, energoefektīvu apgaismojuma uzstādīšanu, enerģijas patēriņa kontroles vadības sistēmu ieviešanu, kā arī pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehno­loģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Konkursa ietvaros būs pieejams finansējums vairāk nekā 10 milj. LVL apmērā un visas aktivitātes projektu iesniedzējiem jāīsteno līdz 2014.gada 31.maijam.

Pašreiz norit darbs pie Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums” grozījumu izstrādes (grozījumu projektu skatīt šeit: / lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/?doc=16776), un plānots, ka grozījumi tiks virzīti uz Ministru kabinetu tuvākajā laikā un konkurss tiks izsludināts 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, ievietojot sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē www.varam.gov.lv un SIA „Vides investīciju fonds” tīmekļa vietnē www.lvif.gov.lv. Konkursa izsludināšanas dienā atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē www.varam.gov.lv ievietos vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

Aicinām pieteikties semināram līdz 2013.gada 8.aprīļa plkst.10:00, nosūtot informāciju (vārdu, uzvārdu, organizāciju un e-pasta adresi) uz e-pastu: zanda.krukle@varam.gov.lv.

 

drukāt lapu

Vides investīciju fonds projekta "Bioenergy Promotion 2" ietvaros sadarbībā ar Tukuma novada domi šī gada 11.aprīlī rīko "Enerģijas dienu Tukumā", kurā tiek piedāvāta iespēja apmeklēt semināru "Tehnoloģiskie risinājumi energoefektivitātes uzlabošanai", kas notiks Tukuma Ledus Halles konferenču zālē plkst. 11:00-15:00.

Seminārs būs interesants ikvienam, kam interesē kā uzlabot energoefektivitāti savā mājoklī, uzņēmumā vai pašvaldības ēkās. Seminārā tiks demonstrēti piemēri:

• efektīvai ēku siltināšanai;
• saules enerģijas izmantošanai;
• siltumsūkņu izmantošanai;
• novada enerģijas sektora plānošanā.

Semināra dalībniekiem būs iespējas rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par siltināšanas procesu, materiāliem, tehnoloģijām, to efektivitāti, iespējamo ietaupījumu un izmaksām kā arī uzzināt par enerģijas plānošanu novadā un doties izbraukumā uz apskates objektiem: katlu māju un koģenerācijas staciju.

Īpaši seminārā aicinām piedalīties novadu pašvaldību projektu vadītājiem, attīstības, plānošanas, būvniecības speciālistiem, KPFI finansēto projektu ieviesējiem vai potenciāliem ieviesējiem, kā arī sabiedrību kopumā.          

Ar pasākuma programmu var iepazīties šeit.

           

Aicinām pieteikt dalību semināram līdz 8.aprīļa plkst. 15:00 sūtot e-pastu: zane.serzante@lvif.gov.lv vai zvanot pa tālr. 67 845 111. Transports no Tukuma Ledus Halles uz apskates vietām tiks nodrošināts.

 

Projektu finansē:

 

drukāt lapu

Industriālās energoefektivitātes klasteris ir viecis pētījumu un publicējis rezultātus par enerģijas patēriņu un tā samazinājuma potenciālu Latvijas rūpniecības nozarēs. Pētījumā secināts, ka veicot enerģijas samazināšanas pasākumus ražošanas uzņēmumos iespējams ietaupīti līdz 27% elektroenerģijas un 73% siltumenerģijas. Pētījuma autori secina, ka nepieciešami  ievērojami vairāk un detalizēti analizēti dati par inženiertehnisko risinājumu un atmaksas periodu ražošanas sektoros.

Klastera ietvaros no 2012. gada notiek pētījuma izstrāde, kura ietvaros tiek veikta izpēte vispiemērotāko ražošanas nozaru noteikšanai industriālās energoefektivitātes pasākumu ieviešanai un enerģijas patēriņa samazināšanās iespējamo scenāriju izvērtējums konkrētās nozarēs, nosakot potenciālās investīcijas, kas nepieciešamas šāda samazinājuma sasniegšanai.

Raksta mērķis ir analizēt energoefektivitātes pasākumus rūpniecības nozarēs Latvijā, apskatot to kontekstā ar Eiropas Savienības un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) statistiku.  Raksts balstīts uz Latvijas statistikas datiem (Centrālais Statistikas Birojs - turpmāk CSB), publiski pieejamiem ārvalstu pētījumiem, un Klimata Pārmaiņu Finanšu instrumenta ((turpmāk – KPFI), MK noteikumi Nr. 521, 2010.g.) datiem, kuri apkopoti ar Latvijas Vides Investīciju fonda (turpmāk – LVIF) atbalstu.

Latvijas un Eiropas Savienības energoefektivitātes politika paredz ilgtspējīgu ražošanas un pakalpojumu nozaru attīstību, kas pozitīvi ietekmēs energoietilpīgo ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumus, to ēkas un procesus. To vidū kokapstrādes, ķīmisko vielu, metālapstrādes, IT, būvniecības un būvmateriālu ražošanas, pārtikas ražošanas u.c. nozares. Ar “Passive House Latvija” iniciatīvu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 300’000 LVL apmērā ir izveidots un darbu sācis “Industriālās energoefektivitātes klasteris” (IEK), kas šobrīd apvieno 25 partnerus – energoefektivitātes ekspertus, un saistīto nozaru uzņēmumu pārstāvjus. Atbalstītā IEK projekta ietvaros tiks īstenoti vairāk nekā 30 pilotprojekti Latvijas ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos.

Informācija:

Anda Kursiša, Industriālās energoefektivitātes klasteris, 67373208, anda@klasteris.lv

Ieva Sīmane, Latvijas Vides investīciju fonds, 67845111, ieva.simane@lvif.gov.lv

drukāt lapu

Pētījuma izstrāde Esošā enerģijas patēriņa analīze un iespējamie risinājumi tā samazināšanai ekonomikas sektoros"

Industriālās energoefektivitātes klasteris ir viecis pētījumu un publicējis rezultātus par enerģijas patēriņu un tā samazinājuma potenciālu Latvijas rūpniecības nozarēs. Pētījumā secināts, ka veicot enerģijas samazināšanas pasākumus ražošanas uzņēmumos iespējams ietaupīti līdz 27% elektroenerģijas un 73% siltumenerģijas. Pētījuma autori secina, ka nepieciešami  ievērojami vairāk un detalizēti analizēti dati par inženiertehnisko risinājumu un atmaksas periodu ražošanas sektoros.

Klastera ietvaros no 2012. gada notiek pētījuma izstrāde, kura ietvaros tiek veikta izpēte vispiemērotāko ražošanas nozaru noteikšanai industriālās energoefektivitātes pasākumu ieviešanai un enerģijas patēriņa samazināšanās iespējamo scenāriju izvērtējums konkrētās nozarēs, nosakot potenciālās investīcijas, kas nepieciešamas šāda samazinājuma sasniegšanai.

Raksta mērķis ir analizēt energoefektivitātes pasākumus rūpniecības nozarēs Latvijā, apskatot to kontekstā ar Eiropas Savienības un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) statistiku.  Raksts balstīts uz Latvijas statistikas datiem (Centrālais Statistikas Birojs - turpmāk CSB), publiski pieejamiem ārvalstu pētījumiem, un Klimata Pārmaiņu Finanšu instrumenta ((turpmāk – KPFI), MK noteikumi Nr. 521, 2010.g.) datiem, kuri apkopoti ar Latvijas Vides Investīciju fonda (turpmāk – LVIF) atbalstu.

Latvijas un Eiropas Savienības energoefektivitātes politika paredz ilgtspējīgu ražošanas un pakalpojumu nozaru attīstību, kas pozitīvi ietekmēs energoietilpīgo ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumus, to ēkas un procesus. To vidū kokapstrādes, ķīmisko vielu, metālapstrādes, IT, būvniecības un būvmateriālu ražošanas, pārtikas ražošanas u.c. nozares. Ar “Passive House Latvija” iniciatīvu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 300’000 LVL apmērā ir izveidots un darbu sācis “Industriālās energoefektivitātes klasteris” (IEK), kas šobrīd apvieno 25 partnerus – energoefektivitātes ekspertus, un saistīto nozaru uzņēmumu pārstāvjus. Atbalstītā IEK projekta ietvaros tiks īstenoti vairāk nekā 30 pilotprojekti Latvijas ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos.

Informācija:

Anda Kursiša, Industriālās energoefektivitātes klasteris, 67373208, anda@klasteris.lv

Ieva Sīmane, Latvijas Vides investīciju fonds, 67845111, ieva.simane@lvif.gov.lv

drukāt lapu

 Noslēgusies projektu ieviešana konkursā "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā"

2013.gada martā ir veikti pēdējie noslēguma maksājumi finansējuma saņēmējiem (mājsaimniecībām) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" ietvaros.

Kopumā projektu atklātā konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" I un II kārtā īstenots 1761 projekts, attiecīgi 861 projekts I kārtā un 900 projekti II kārtā.

Lielākā daļa projektu īstenoti ekspluatācijā nodotās ēkās - 78% no visiem īstenotajiem projektiem un 95 % iekārtas ir uzstādītas  individuālā dzīvojamā mājā vai vasarnīcā.

Visvairāk mājsaimniecībās uzstādīti dažāda veida siltumsūkņi - 36%, otras populārākais iekārtu veids – saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam - 32% no kopējā skaita. Trešajā vietā pēc uzstādīto iekārtu skaita ir biomasas apkures katli, kopumā uzstādīti 452 granulu vai malkas katli, kas ir 23% no kopējā skaita. Biomasas kamīni uzstādīti 35 mājsaimniecībās, t.i. 2% no īstenotajiem projektiem. Elektroenerģijas atbalstam uzstādīti saules paneļi un vēja ģeneratori, attiecīgi 5% un 2% no kopējā skaita.

Vairāk kā viena iekārtu veida uzstādīšanu ēkās ir izmantojušas 152 mājsaimniecības jeb 9% no īstenoto projektu skaita.

Vidēji vienam projektam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 3424 Ls, savukārt plānotais vidējais projekta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums gadā ir 8,7 t.

Realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa veido 6023870.98 Ls.

Informācija par konkursu

Konkursa mērķis ir CO2 emisiju samazināšana mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām. KPFI kopējais finansējums bija LVL 11 399 481. Vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums – 7 000 LVL. Atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 50 %. Projekta īstenotāji – fiziskas personas un vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidotas biedrības.

Konkursa ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuros tiks iegādātas un uzstādītas šādas iekārtas:

• šķeldas vai salmu biomasas katli, biomasas granulu vai malkas katli un biomasas kamīni ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot);
• saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 25 kW (ieskaitot);
• siltumsūkņi ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot), gaiss/gaiss tipa siltumsūkņus var uzstādīt, ja tie ir paredzēti darbam –20 °C temperatūrā un tiks ekspluatēti dzīvojamās mājās, kur apsildāmā platība nepārsniedz 100 m2;
• vēja ģeneratori ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot);
• saules baterijas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot).

Konkursa ietvaros pieejamā finansējuma izlietošanai tika organizētas divas kārtas.

• I konkursa kārta

Konkurss I kārtas ietvaros tika izsludināts 2011.gada 28.janvārī. Apstiprināti 1219 projektu iesniegumi, no kuriem noslēgti 1146 līgumi par projekta īstenošanu. Projektu īstenošanas termiņš – 2012.gda 1.novembris.

• II konkursa kārta

Konkurss II kārtas ietvaros tika izsludināta 2011.gada 6.septembrī. Apstiprināti 1225 projektu iesniegumi, no kuriem noslēgti 1120 līgumi par projekta īstenošanu Projektu īstenošanas termiņš – 2012.gada 1.novembris.

 

    

drukāt lapu

Pašvaldības, kas ir kļuvušas par Pilsētu mēru paktu dalībniecēm, apņemas, ka gada laikā kopš pievienošanās brīža, tiks izstrādāts pašvaldības Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns.

Lai pašvaldībām palīdzētu izstrādāt plānus, Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta vārdā Pilsētu mēru pakta birojs ir sagatavojis rokasgrāmatu: „Kā izstrādāt Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu (IERP)".

Rokasgrāmata sniedz detalizētus ieteikumus noteiktā kārtībā, kas paredzēti visam Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna izstrādāšanas procesam, sākot ar pamata politisko apņemšanos līdz tās īstenošanai. Rokasgrāmatai ir 3 daļas:

• I daļā ir sniegts vispārīgs IERP procesa apraksts un aplūkoti dažādi stratēģiski jautājumi;
• II daļā ir piedāvāti ieteikumi, kā izstrādāt bāzes emisiju uzskaiti;
• III daļā ir aprakstīti tehniskie pasākumi, ko vietējā pašvaldība var īstenot vietējā līmenī dažādos rīcības plāna sektoros.

Projektā „Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” (turpmāk projekta akronīms SEAP PLUS) ir veikta rokasgrāmatas tulkošana no angļu uz latviešu valodu.

Aicinām iepazīties ar rokasgrāmatu latviešu valodā.

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pilsētu un pašvaldības iesaistīti Pilsētas mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiek īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

 

 

drukāt lapu

Projektā "Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni" (turpmāk projekta akronīms PassREg) ir sagatavots projekta buklets latviešu un angļu valodā.

Materiāls ietver informāciju par projekta mērķiem un projekta aktivitātēm. Bukletā iekļauta informācija projekta mērķauditorijām:

• politikas veidotājiem un vietējām pašvaldībām;
• arhitektiem un inženieriem;
• projektu finansētājiem;
• būvmateriālu ražotājiem;
• būvniecības uzņēmumiem un speciālistiem;
• mājokļu attīstītājiem un asociācijām.

Aicinām iepazīties ar bukletu:

• Latviešu valodā;

• Angļu valodā;
  An informational pamphlet;
  For policy makers and local authorities;
  For architects and engineers;
  For financiers;
  For manufacturers of building companies;
  For construction companies and craftspeople;
  For developers and housing associations;

Aicinām iepazīties ar plakātu:

• Latviešu valodā;
• Angļu valodā;

Projektā bez Vides investīciju fonda iesaistījušās vēl 13 organizācijas un pašvaldības no 9 Eiropas valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Austrijas, Francijas, Itālijas, Bulgārijas, Horvātijas, Lielbritānijas.

Projekta ietvaros tiks apkopoti, analizēti un tālāk izplatīti risinājumi un pieredze, kas iegūti no projekta dalībvalstīs īstenotajiem piemēriem. Viens no mērķiem ir izveidot ilgtspējīgu kapacitātes paaugstināšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošinātu kvalitātes standartu ievērošanu arī pēc projekta īstenošanas.

  

drukāt lapu