Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" atgādina, ka NETO uzskaites sistēma būs spēkā līdz 2029. gada 1. martam un mājsaimniecībām, kam ir spēkā neto uzskaites (kWh) sistēmas dalībnieks, automātiski izpildas nosacījums par vismaz 80 % no elektroenerģijas, kas gadā saražota ar saules vai vēja elektrostaciju, izmantošanu pašpatēriņam.

2025. gada 1. martā dzēsīsies iepriekš neto uzskaites sistēmā uzkrātā saražotā un neiztērētā elektroenerģija, bet tas nav atbalsta līguma pārkāpums. Atbalsta saņēmējiem ir tiesības kļūt par neto norēķinu (euro) sistēmas dalībnieku, noslēdzot līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju. Aicinām pirms pārejas no neto uzskaites (kWh) sistēmas uz neto norēķinu (euro) sistēmu rūpīgi izvērtēt ieguvumus un zaudējumus un iepazīties ar neto sistēmu salīdzinājumu.  Neto norēķinu (euro) sistēma nebūs Jums piemērota, ja šobrīd ir ļoti liels saražotās, bet nepatērētās elektroenerģijas apjoms un nav iespējams pieslēgt papildus elektroenerģijas patērētājus vai objektus. 

2024. gada 5. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums", kas nosaka, ka visi atbalsta saņēmēji vismaz piecus gadus pēc projekta līguma parakstīšanas, katru gadu veiks monitoringu par saražoto siltumenerģijas (siltumenerģijas skaitītāja rādījums vai aprēķins par kurināmā patēriņu) vai elektroenerģijas (elektroenerģijas skaitītāja rādījums) apjomu un patērēto siltumenerģijas (siltumenerģijas skaitītāja rādījums vai aprēķins par kurināmā patēriņu) vai elektroenerģijas (elektroenerģijas skaitītāja rādījums) apjomu un līdz katra nākamā gada 1. maijam (marta un aprīļa mēnešos) iesniegs monitoringa pārskatu par 12 mēnešu periodu, kas sākas kārtējā gada 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Monitoringa pārskatu mērķis ir nodrošināt, ka atbalsta saņēmēji seko līdzi uzstādīto iekārtu darbībai un izpilda normatīvo aktu prasības par vismaz 80 % no elektroenerģijas, kas gadā saražota ar saules vai vēja elektrostaciju, izmantošanu pašpatēriņam (attiecas tikai uz tiem atbalsta saņēmējiem, kas pievienojušies neto norēķinu sistēmai).

Vides investīciju fonds 2025. gada 10. martā plkst. 10:00 organizēs informatīvo semināru par monitoringa pārskatu sagatavošanu, pieejamo atbalstu iedzīvotājiem un skaidrojumiem par neto sistēmām. Pieslēgšanās semināram spiežot uz saiti. 

Lai nodrošinātu iespēju pieteikties lielākam skaitam pretendentu uz Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" finansējumu, tiek precizēts oficiālais paziņojums ("Latvijas Vēstnesis", 16.12.2024., Nr. 245, OP 2024/245.PD1). Paziņojuma redakcija ir šāda:

"Projekta iesniegumus no 2024. gada 16. decembra līdz 2025. gada 17. aprīlim (ieskaitot) nosūta parakstītus ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātus ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu uz elektroniskā pasta adresi: konkurss@lvif.gov.lv."

Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, lai īstenotu enerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu.

Modernizācijas fonda finansējums ir pieejams tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no ES vidējā rādītāja, līdz ar to Modernizācijas fonda līdzekļi ir pieejami desmit ES dalībvalstīm – Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Ungārijai, Rumānijai un Slovākijai. Sākot ar 2024. gadu Modernizācijas fonda saņēmējvalstīm pievienojas trīs ES dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2016.–2018. gadā nesasniedza 75 % no ES vidējā rādītāja – Grieķija, Portugāle un Slovēnija. 

Modernizācijas fonda kopējais finansējums veidojas no vairāk kā 438 miljonu emisijas kvotu izsolīšanas un iedalās divās daļās – izsolot 2 % no kopējā ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros pieejamā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. gadam, kā arī izsolot 2,5 % no pieejamā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. gadam.

Modernizācijas fonda darbība

Modernizācijas fondu pārvalda Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Investīciju Banka (EIB) kopā ar Modernizācijas fonda Investīciju komiteju (IK), kuru  veido viens pārstāvis no katras ES dalībvalsts, kurās ir pieejams Modernizācijas fonda finansējums, trīs pārstāvji no ES dalībvalstīm, kurās nav pieejams Modernizācijas fonda finansējums – Vācijas, Nīderlandes un Zviedrijas, kā arī pa vienam pārstāvim no EK un EIB. IK tiekas divas reizes gadā, lai izvērtētu neprioritāros investīciju priekšlikumus un apspriestu jebkuru citu būtisku notikumu, kas skar Modernizācijas fonda darbību. IK lēmumi ir publiski pieejami.

Lai saņemtu Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu, saņēmējas dalībvalstis izstrādā un iesniedz EIB un IK investīciju priekšlikumus, kuros tās izklāsta plānoto investīciju tvērumu. Vismaz 80 % no Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma izmanto, atbalstot prioritārās investīcijas:

• atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanai;
• energoefektivitātes uzlabošanai nozarēs;
• enerģijas uzglabāšanai;
• energotīklu modernizācijai;
• taisnīgai pārejai oglekļatkarīgos reģionos;
• atbalstam mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem enerģētiskās nabadzības novēršanai.

Modernizācijas fonda saņēmēju dalībvalstu prioritāro investīciju priekšlikumus (investīciju priekšlikumi, kas atbilst kādam no prioritārajiem atbalsta virzieniem un ES ETS Direktīvā noteiktajām prasībām) izskata un attiecīgi apstiprina vai noraida EIB, savukārt neprioritāros investīciju priekšlikumus (investīciju priekšlikumi, kas neatbilst noteiktajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem, bet atbilst Modernizācijas fonda mērķiem un veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) papildus izvērtē un balsojumā apstiprina vai noraida IK, kā arī veic plānotās investīcijas tehnisko un finansiālo novērtējumu. EIB ir atbildīga arī par Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma pārvaldību un tā nodošanu saņēmējvalstīm pēc EK lēmuma par finansējuma izmaksu. Lēmumu par finansējuma izmaksu EK izdod divas reizes gadā pēc katra izmaksu cikla.

Lai saņemtu Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu, saņēmējvalsts:  

• uzskatāmi parāda, ka investīciju priekšlikums atbilst ES ETS Direktīvā un Modernizācijas fonda īstenošanas regulā noteiktajām prasībām;  
• pieejamie finanšu līdzekļi Modernizācijas fonda kontā ir pietiekami investīciju priekšlikuma īstenošanai;  

• varēs sniegt pierādījumus, ka investīciju priekšlikums atbilst valsts atbalsta nosacījumiem;  
• uzskatāmi parāda, ka investīciju priekšlikums ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”;
• varēs apstiprināt, ka investīciju priekšlikums atbilst citām piemērojamām ES un nacionālajām normatīvo aktu prasībām;  
• varēs apstiprināt, ka nepastāv vienas un tās pašas aktivitātes dubultā finansēšana citu ES vai nacionālo atbalsta instrumentu ietvaros. 

Modernizācijas fonda īstenošana Latvijā  

Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums veidosies, laika periodā līdz 2030. gadam izsolot 5 460 924 emisijas kvotas. No Modernizācijas fonda sadaļas, kas veido 2 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam, Latvijas daļa sastāda 1,44 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma – 3 537 025 emisijas kvotas. Savukārt no Modernizācijas fonda sadaļas, kas veido 2,5 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam, Latvijas daļa sastāda 1,0 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma – 1 923 899 emisijas kvotas.

Jāņem vērā, ka emisijas kvotas tiek izsolītas pakāpeniski, un Latvijai finansējums būs pieejams pakāpeniski pa daļām, t.i. nebūs iespējams saņemt finansējumu uzreiz pilnā apmērā. Turklāt ir būtiski uzsvērt, ka precīzu Latvijai pienākošo finansējuma apjomu nav iespējams noteikt, jo tas tiešā veidā ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas.

Modernizācijas fonda normatīvo ietvaru Latvijā nosaka likuma “Par piesārņojumu” V³ nodaļa, savukārt prioritārie atbalsta virzieni Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma izmantošanai 2023. – 2027. gada periodā ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” 12. punktā:

• bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana pašvaldībām (tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām), valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem, kuri savā saimnieciskajā darbībā izmanto to īpašumā esošus vismaz piecus transportlīdzekļus vai kuri nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus;  
• energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tajā skaitā elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanai vai paplašināšanai un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanai, un ar to saistītie pasākumi, kas atbilst aprites ekonomikas principiem; 
• atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, tajā skaitā atbalsts ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidei.

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 32.¹³ panta ceturto daļu, Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiek nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus.  

Par Modernizācijas fonda pārvaldību Latvijā ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija. Papildu informācija par Modernizācijas fondu pieejama oficiālajā Modernizācijas fonda, kā arī Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” aicina iesniegt projekta iesniegumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” ceturtās kārtas ietvaros

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” (turpmāk – konkurss) mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atbalstot tādu transportlīdzekļu ieviešanu Latvijā, kuri pēc savas konstrukcijas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru SEG emisijas ir 0 g CO₂/km vai par mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, bet tam ir uzstādīts arī iekšdedzes dzinējs, un kopējās SEG emisijas ir līdz 50 g CO₂/km atbilstoši pasaulē saskaņotās vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP) svērtajam kombinētajam ciklam.

Konkursa ietvaros pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 19 000 000 euro.

Projekta iesniedzējs konkursa ietvaros ir valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēts komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

Informācija par konkursa atbalsta nosacījumiem skatīt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums”, kas pieejams: https://likumi.lv/ta/id/328761.

Projekta iesniegumus no 2024. gada 27. decembra līdz 2025. gada 31. janvārim (ieskaitot) var iesniegt noformētu elektroniskā dokumenta veidā, uz elektroniskā pasta adresi: konkurss@lvif.gov.lv vai uz e-adresi: _default@40003339615.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt elektroniski uz elektroniskā pasta adresi konkurss@lvif.gov.lv vai uz e-adresi: _default@40003339615. Lūdzam pirms jautājumu uzdošanas iepazīties ar konkursa nolikumu, vadlīnijām projektu iesniedzējiem iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Iedzīvotāji varēs turpināt saņemt valsts atbalstu, lai iegādātos jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto arī pēc š.g. 31. decembra. Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus MK noteikumos, kas paredz pagarināt atbalsta programmas termiņu vēl par gadu – līdz 2025. gada 31. decembrim. Vienlaikus palielinot kopējo atbalsta apjomu par 4 milj. eiro. 

Kopš atbalsta programmas uzsākšanas brīža (2,8 gadi), Latvijā ar valsts atbalstu iegādāti 2 865 videi draudzīgi auto par kopējo atbalsta summu 12,2 milj. eiro. No kopējā Latvijā reģistrēto elektroauto skaita ap 34% elektroauto ir iegādāti ar valsts atbalstu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros.

“Iedzīvotāji, īpaši daudzbērnu ģimenes aktīvi izmanto iespēju aizstāt savu veco iekšdedzes dzinēja auto ar ilgtermiņā ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu transportlīdzekli. Vislielākā interese iedzīvotāju vidū ir tieši par jaunu elektrouto iegādi – īpašs prieks, ka pēc programmas pilnveidošanas jūlijā, trešdaļa no saņemtajiem pieteikumiem atbalstam, ir no daudzbērnu ģimenēm. Prognozējam, ka arī turpmāk interese iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus saglabāsies un būs augsta,” stāsta klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. 

Līdz ar atbalsta programmas izmaiņām tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loks, proti, paredzot iespēju saņemt augstāku atbalstu ne vien daudzbērnu ģimenēm, bet arī ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.

Atbalsta programmas jaunums ir iespēja iedzīvotājam ar valsts atbalstu iegādāties vairāk nekā vienu videi draudzīgu transportlīdzekli. Līdzšinēji šāda priekšrocība atbalsta programmas ietvaros netika sniegta.

Prognozēts, ka ar papildu finansējumu varēs iegādāties ap 730 līdz 960 videi draudzīgus transportlīdzekļus, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 4,8-6,3 tūkst.  tonnu CO₂. Pieņemot, ja emisijas kvotas cena ir 64,4 eiro, veidojas 309 tūkst. līdz 405 tūkst. eiro liels izmaksu ietaupījums. Plašāk ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalsta programmu var iepazīties www.ekii.lv.

Mājsaimniecības varēs turpināt saņemt valsts atbalstu, lai uzstādītu savā dzīvojamā mājā videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas (saules paneļi, siltumsūkņi, granulu katli u.c.) arī pēc 2024. gada 31. decembra. Otrdien, 10. decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus MK noteikumos, kas paredz pagarināt atbalsta programmu līdz 2029. gada 31. decembrim. Kopējais atbalsta finansējums palielināts par 40 milj. eiro.

Kopš atbalsta programmas uzsākšanas brīža (2,8 gadi), Latvijā ar valsts atbalstu iegādātas un uzstādītas ap 13 tūkst. atjaunīgo energoresursu iekārtas par kopējo atbalsta summu 42 milj. eiro.

“Mājsaimniecības visā Latvijā aktīvi izmanto iespēju aizstāt, piemēram, ogles un gāzes apkures katlus ar videi draudzīgām enerģijas ražošanas iekārtām – siltumsūkņiem, granulu katliem, bet vislielākā interese joprojām iedzīvotāju vidū ir saules paneļu iegāde. Iedzīvotāju aktivitāte bijusi augsta visā atbalsta programmas darbības laikā. Prognozējam, ka arī turpmāk interese iegādāties un uzstādīt savās dzīvojamās mājās videi draudzīgas tehnoloģijas, saglabāsies. Šo finanšu atbalsta rīku piedāvājam kā palīgu iedzīvotājiem, lai mājsaimniecības kļūtu energoneatkarīgākas un izmantotās ražošanas iekārtas – energoefektīvākas,” stāsta klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Pateicoties atbalsta programmai, prognozēts, ka būs iespējams īstenot vēl aptuveni 11 tūkst. projektu, samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 69 tūkst. tonnu CO2 apmērā. Pieņemot, ja emisijas kvotas cena ir 67 eiro, veidojas 4,6 milj. eiro liels izmaksu ietaupījums.

Atbalsta programmas jaunums ir iespēja iedzīvotājiem saņemt atbalstu enerģijas uzkrājošo iekārtu (akumulatoru) iegādei, ko līdzšinēji programmas ietvaros varēja iegādāties tikai komplektā ar saules paneļiem. Piemēram, ja iedzīvotājs šobrīd ar valsts atbalstu (Emisiju kvotu izsolīšanas instruments – EKII) ir uzstādījis saules paneļus un vēlas papildus ar EKII atbalstu iegādāties arī akumulatoru, šāda iespēja iedzīvotājam līdz ar jaunajiem grozījumiem programmas ietvaros, ir pieejama.

Maksimālais atbalsta apmērs akumulatoru iegādei (neatkarīgi no tā, vai to iegādājas ar vai bez saules paneļa vai vēja ģeneratora) paliek nemainīgs – 2 500 eiro.

Vienlaikus atbalsta programmas jaunums ir iespēja saņemt atbalstu saules kolektoru iegādei karstā ūdens ražošanai, nemainot mājoklī esošo fosilo kurināmā apkures katlu.

Plašāk ar atbalsta programmu – Emisijas kvotu izsolīšanas instruments – var iepazīties www.ekii.lv.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir izstrādājusi valsts atbalsta programmu, kas konkursa ietvaros paredz sniegt atbalstu valsts drošības, piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) un pašvaldības policijas ēku pārbūvei vai atjaunošanai.

"Analizējot sabiedrisko ēku stāvokli, secinājām, ka viena no ēku grupām, kas valsts mērogā ir ne tikai morāli un fiziski novecojušas, bet arī energoneefektīvas, ir valsts iekšējās drošības iestāžu infrastruktūra. Lai veicinātu šo ēku sakārtošanu, konkursa ietvaros nodrošināsim iespēju saņemt līdzfinansējumu esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai, būtiski ceļot ēku energoefektivitāti. Tas dos iespēju būtiski uzlabot darba apstākļus ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policijas darbiniekiem – cilvēkiem, kuri ikdienā pašaizliedzīgi riskē, veicot sabiedrībai svarīgu, un viņu pašu veselībai un dzīvībai bieži vien bīstamu darbu, iedzīvotāju drošības stiprināšanā," uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Uz finansējumu atbalsta programmas ietvaros varēs pretendēt Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVD) un pašvaldības. NVD nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu jomā, bet pašvaldības policija piedalās sabiedrisko kārtības un drošības nodrošināšanā, kas ir pašvaldības funkcija.

Atbalsta programmas ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 20 miljoni euro. Puse no finansējuma būs pieejama NVD un puse – pašvaldībām. Līdzfinansējums viena projekta īstenošanai būs līdz 1,5 miljoni euro. Atbalsts nevarēs pārsniegt 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta programmas ietvaros varēs veikt ēku siltināšanu un ēkas inženiertīklu pārbūvi vai atjaunošanu. Atbalstu varēs saņemt arī centralizētās siltumapgādes pieslēguma projektēšanai un siltummezgla izveidei, esošu fosilo iekārtu nomaiņai, piemēram, gāzes, ogļu, dīzeļdegvielu katlus nomainot pret siltumsūkņiem, kā arī iegādāties enerģijas uzglabāšanas iekārtas un elektromobiļu uzlādes infrastruktūru.

Atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem projektu īstenošana būs jāveic 5 gadu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu spēkā stāšanās. Lai pieteiktos līdzfinansējuma saņemšanai ēkas energoefektivitātes klasei ir jābūt "D" vai zemākam līmenim, kā arī pēc projekta īstenošanas vairāk nekā 50% no ēkas platības tiks izmantota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas funkciju īstenošanai.

Vides investīciju fonds 2024. gada 19. decembrī organizē informatīvo semināru projektu iesniedzējiem par iespējām saņemt finansiālu atbalstu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās".

Par dalību informatīvajā seminārā 2024. gada 19. decembrī interesenti tiek aicināti pieteikties* aizpildot elektronisko formu līdz 2024. gada 18. decembrim.

2024. gada 10. decembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums", ar kuriem palielināja kopējo pieejamo finansējumu. Grozījumi attiecas arī uz iepriekš apstiprinātajiem projektiem.

Būtiskākās izmaiņas:

• pieejamais finansējums ir palielināts par 40 000 000 euro līdz 85 000 000 euro;
• projekta iesniegumus var iesniegt līdz 2029. gada 31. decembrim;
• iespēja saņemt atbalstu saules kolektoru iegādei karstā ūdens ražošanai, nemainot mājoklī esošo fosilo kurināmā apkures katlu;
• var iesniegt projekta iesniegumu tikai par  elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu (akumulatoru), ja pēc 2022. gada 9. marta ir iegādāta un uzstādīta saules elektrostacija vai vēja elektrostacija;
• precizēta atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apmēra aprēķināšanas kārtība.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" darba laika izmaiņas decembrī:

• 14. decembrī - darba laiks no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:15 (pusdienu pārtraukums 30 minūtes);
• 28. decembrī - darba laiks no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:15 (pusdienu pārtraukums 30 minūtes);
• 23. decembrī - nestrādājam;
• 30. decembrī - nestrādājam.

Darba diena no pirmdienas, 2024.gada 23.decembra, pārcelta uz sestdienu, 2024.gada 14.decembri un no pirmdienas, 2024.gada 30.decembra, uz sestdienu, 2024.gada 28.decembri, pamatojoties uz 2023.gada 13.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.348 “Par darba dienu pārcelšanu 2024.gadā”.

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos MK noteikumus, kas paredz iespēju uzņēmējiem, pašvaldībām, kā arī valsts iestādēm pretendēt uz finansējuma saņemšanu elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras iegādei un izbūvei, tostarp aprīkojot to ar saules paneļiem un/vai vēja ģeneratoriem elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņa nodrošināšanai.

“Lai veicinātu emisiju samazināšanu transporta sektorā, tiek sperti nākamie soļi transporta nozares zaļināšanai, sniedzot atbalstu ne vien mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kas ikdienā savu autoparku, piesaistot Modernizācijas fonda finansējumu, varēs ne vien zaļināt, bet arī paši ražot elektroenerģiju un izmantot to transportlīdzekļa uzlādei, tādējādi rūpējoties par zemākām transporta izmaksām. Tas ne vien ļaus ietaupīt uzņēmumu, valsts un pašvaldību līdzekļus par transporta degvielas izmantošanu un līdzekļus novirzīt citiem mērķiem, bet arī ērti un ātri, izmantot pašu uzlādes infrastruktūru, veicot uzlādi,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Uz finansējumu atklātā projektu konkursa ietvaros varēs  pretendēt  uzņēmēji, t.sk. pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldības un valsts iestādes. Uzņēmumu gadījumā uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu īpašumā (ne mazāk kā viens gads) ir jābūt vismaz pieciem ar fosilo degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem (M1, M2, N1 vai N2 kategorija) un uzņēmums plāno iegādāties vismaz trīs elektromobiļus.

Modernizācijas fonda atbalsta programmas kopējais finansējums ir 5 milj. eiro. Maksimāli pieejamais atbalsts vienam projektam pašvaldībām un valsts iestādēm ir 100 tūkst. eiro, bet komersantiem – 300 tūkst. eiro.

Iegādājoties elektromobiļus, uzlādes infrastruktūra un atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde (saules paneļi un/vai vēja ģeneratori) tiek piedāvāta kā papildus atbalstāma aktivitāte, ļaujot projekta iesniedzējam savu projektu pielāgot pēc nepieciešamības. Uzlādes infrastruktūras ieviešana un atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde un uzstādīšana bez elektromobiļu iegādes netiks atbalstīta. Projekta iesniedzējam būs jāizvērtē uzlādes infrastruktūras iegādes un uzstādīšanas nepieciešamība, raugoties no esošās infrastruktūras pieejamības un lietošanas viedokļa, kā arī ekonomiskajiem aspektiem, ņemot vērā valstī esošo uzlādes infrastruktūras tīklu.  

Maksimālais pieejamais atbalsts vienam elektromobilim:

Jauns vieglais pasažieru auto (M1)	5 tūkst. eiro
Jauns vieglais komercauto (N1)	7,5 tūkst. eiro
Mikroautobuss (M2, N2)	15 tūkst. eiro

Elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidei pieejamais finansējuma ir no 500 eiro līdz 25 tūkst. eiro, atkarībā no uzlādes punkta jaudas un pieejamības (publiski pieejams uzlādes punkts vai publiski nav pieejams). Savukārt saules paneļu, ietverot elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu - bateriju,) iegādei, izbūvei, uzstādīšanai un pieslēguma izveidei – līdz 400 eiro/kW, savukārt vēja ģeneratoru un bateriju iekārtu gadījumā – līdz 1000 eiro/kW.

Atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem projektu īstenošana būs jāveic 18 mēnešu laikā pēc līguma spēkā stāšanās. Projekta iesniedzējs konkursa ietvaros varēs realizēt tikai vienu projektu.

Konkursu izsludinās 10 darba dienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās. Pieteikšanās būs atvērta vismaz 30 darbdienas pēc projektu konkursa izsludināšanas. Aktuālā informāciju par projektu konkursa izsludināšanu būs pieejama Vides investīciju fonda tīmekļvietnē (www.ekii.lv).

Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu X nodaļā un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji  – MK noteikumu 2. un 3. pielikumā. Projekti tiks sarindoti pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijos augstākā iegūtā kopējā punktu skaita un priekšroka  finansējuma saņemšanai tiks dota projektiem ar lielāko kopējo punktu skaitu.

Ja projekta iesniedzējs izvēlas iegādāties elektromobili konkursa ietvaros un projekta iesniedzēja īpašumā ir esošs ar iekšdedzes dzinēju darbināms transportlīdzeklis, projekta iesniedzējam ir iespēja saņemt papildus punktus kvalitātes vērtēšanas kritērijā, ja esošais transportlīdzeklis tiek norakstīts, nododot to apstrādes uzņēmumam.

Projektu iesniegumu vērtēšanu veiks Vides investīciju fonda projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā būs Vides investīciju fonda, KEM un Satiksmes ministrijas pārstāvji.  iegūtā kopējā punktu skaita un priekšroka  finansējuma saņemšanai tiks dota projektiem ar lielāko kopējo punktu skaitu.

Transporta sektors Latvijā ir lielākais emisiju avots, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma. No kopējām autotransporta sektora emisijām 2021. gadā pasažieru automašīnas radīja aptuveni 58% emisiju, bet kravas automašīnas un autobusi – 32,4%. Atbalsta programmas mērķis ir emisiju samazināšana transporta sektorā, atbalstot elektromobiļu iegādi un elektromobiļu uzlādes punktu infrastruktūras izveidi Latvijā.