Ministru kabinets (MK) otrdien, 3. martā, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus atbalsta programmā, lai nodrošinātu otrās kārtas īstenošanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldības policijas institūciju ēkās.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros tika saņemti deviņi projektu iesniegumi — seši no pašvaldībām un trīs no Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA). Kopējais pieprasītais finansējums no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) pārsniedza 6,2 miljonus eiro. Šobrīd norit projektu īstenošana.

“Investējot iekšlietu dienestu infrastruktūrā, mēs vienlaikus stiprinām gan valsts drošību, gan enerģētisko noturību. Energoefektīvas ēkas nozīmē mazākas uzturēšanas izmaksas, mazāku atkarību no fosilajiem resursiem un labākus darba apstākļus policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem, kuri ik dienu rūpējas par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu. Šī programma ir ieguldījums gan cilvēkos, gan valsts ilgtermiņa attīstībā,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbalsta programmā ir veikti būtiski uzlabojumi, lai pilnveidotu projektu iesniegšanas nosacījumus un veicinātu aktīvāku projektu īstenošanu. Svarīgākā izmaiņa attiecas uz ēkas plānoto energoefektivitātes rādītāju apkurei, proti, konkursa otrajā kārtā pēc projekta pabeigšanas sasniedzamais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nedrīkst pārsniegt 65 kWh/m² gadā, kas atbilst ēku energoefektivitātes klasei “B”. Šī pieeja ļauj īstenot projektus ēkās ar plašāku tvērumu. Tas attiecas uz ēkām, kas nodrošina noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, kā arī ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības funkciju īstenošanu, kuras ne vienmēr ir pielīdzināmas dzīvojamām vai biroju ēkām.

Finansējumam varēs pieteikties NVA, kas nodrošina Iekšlietu ministrijas iestāžu ēku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, un pašvaldības, kuru atbildībā ir pašvaldības policijas infrastruktūra.

Otrās kārtas ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 13,8 miljoni eiro. Viena projekta līdzfinansējums ir līdz 80% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 1,5 miljonus eiro.

Atbalsta programmas ietvaros varēs veikt esošu ēku, tostarp ēku inženiersistēmu, pārbūvi vai atjaunošanu. Atbalstu varēs saņemt arī centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma projektēšanai un siltummezgla izveidei, esošu fosilā kurināmā iekārtu nomaiņai (piemēram, gāzes, ogļu un dīzeļdegvielas katlus nomainot pret siltumsūkņiem vai biomasas katliem), enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei, kā arī elektromobiļu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu nosacījumiem projektu īstenošana būs jāveic 5 gadu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu spēkā stāšanās. Lai pieteiktos līdzfinansējuma saņemšanai, pēc projekta īstenošanas vairāk nekā 30% no ēkas platības jāizmanto Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas institūciju funkciju īstenošanai. Konkurss tiks izsludināts 10 darba dienu laikā pēc MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās. Pieteikšanās būs atvērta četrus mēnešus pēc konkursa izsludināšanas. Aktuālā informācija par konkursa izsludināšanu būs pieejama Vides investīciju fonda tīmekļvietnē (www.ekii.lv).

2026. gada 26. februārī norisinājās FORTESIE projekta noslēguma sanāksme, kurā Latvijas partneri prezentēja projekta galvenos rezultātus, gūtās atziņas un pilotprojekta Rīgas 9. vidusskolā sasniegtos uzlabojumus. Sanāksmē piedalījās SIA “Vides investīciju fonds” (VIF), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti, SIA “MESH”, kā arī citi iesaistītie partneri.

Pilotprojekta rezultāti Rīgas 9. vidusskolā

Sanāksmes laikā tika prezentēti dati no pilotprojekta Rīgas 9. vidusskolā, kur ēkā:

• izbūvēta moderna mehāniskās ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu;
• ieviesta viedā energopārvaldības sistēma;
• nodrošināts telpu mikroklimata, CO₂ līmeņa, temperatūras un enerģijas patēriņa detalizēts monitorings reāllaikā.

Prezentācijā tika demonstrēti salīdzinošie grafiki un analīze par klašu telpām ar:

• dabisko vēdināšanu (atvērti logi);
• nepietiekamu vēdināšanu;
• mehānisko ventilāciju.

Iegūtie dati uzskatāmi parādīja ventilācijas risinājumu ietekmi uz iekštelpu gaisa kvalitāti un enerģijas patēriņu.

Vadlīnijas ilgtspējīgu ventilācijas sistēmu finansēšanai

Sanāksmē KEM un RTU prezentēja astoņu simulācijas scenāriju apkopojumu, kas modelēti telpas mērogā, ņemot vērā dažādus telpu lietošanas režīmus un ventilācijas risinājumus. Balstoties uz šo analīzi, izstrādāts vadlīniju projekts:
“Vadlīnijas ilgtspējīgu ventilācijas sistēmu finansēšanas risinājumiem ēku energoefektivitātes veicināšanai.”

Vadlīnijās iekļauts:

• Latvijas publisko ēku ventilācijas sistēmu esošās situācijas izvērtējums, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm;
• 15 ES dalībvalstu CO₂ koncentrācijas un gaisa apmaiņas prasību salīdzinājums;
• centralizēto un decentralizēto ventilācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu analīze;
• detalizēta tehniskā analīze un simulāciju rezultāti;
• finanšu modeļu izvērtējums, tostarp ESCO principa piemērošanas iespējas;
• rekomendācijas politikas plānošanai.

FORTESIE projekta rezultāti apliecina, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana nav iespējama bez mūsdienīgas ventilācijas sistēmas integrētas ieviešanas.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir izstrādājusi grozījumus atbalsta programmā, paredzot trešās kārtas īstenošanu, lai atbalstītu uzņēmējus, kā arī pašvaldības un valsts iestādes eletromobiļu iegādā un nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidē.

Atbalsta programma vēl nav apstiprināta valdībā. Līdz š. g. 24. februārim ar sagatavoto atbalsta programmas projektu var iepazīties un par to sniegt viedokli tiesību aktu portālā, skatīt šeit! 

Atbalsta programmas nosacījumi izstrādāti, analizējot pirmo divu konkursa kārtu norisi un rezultātus, kā arī apkopojot saņemtos priekšlikumus, tostarp no nozaru asociācijām un pašvaldībām, uzlabojot vairākus aspektus, lai veicinātu aktīvāku projektu iesniegumu iesniegšanu un projektu īstenošanu. 

Lai paātrinātu bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu un pieejamā finansējuma izmantošanu, grozījumi atbalsta programmā paredz būtiski mainīt atbalsta sniegšanas kārtību, t.sk. paātrinot projektu iesniegumu izskatīšana procesu un lēmumu pieņemšanu.  

Tāpat tiek samazināts uzņēmuma autoparkā esošo nepieciešamo transportlīdzekļu skaits un iegādājamo elektromobiļu skaits. Ņemot vērā transportlīdzekļu izmantošanas specifiku dažādām mērķgrupām, tiek samazināts ar elektromobili minimālais nobraucamais attālums monitoringa perioda laikā, t.i. nobraukums tiek samazināts no 80 000 km uz 41 600 km. 

Projekta iesniedzējs varēs iesniegt vairākus projektu iesniegumus. 

Trešajā kārtā pieejamais Modernizācijas fonda kopējais finansējums ir 4 386 153 eiro, tai skaitā  934 500 eiro - pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestādēm un 3 451 653 eiro – komersantiem. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums: 

• pašvaldībai vai tiešās pārvaldes iestādei – līdz 100 000 eiro; 
• komersantiem – līdz 300 000 eiro, ņemot vērā de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus. 

Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr tiek izmantots viss pieejamais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.  

Ņemot vērā Latvijas izaicinājumus transporta nozarē un nepieciešamību virzīties uz nozares dekarbonizāciju, pāreja uz videi draudzīgāku transportu, veido daļu no kopējās politikas. Tā noteikta kā prioritārs rīcībpolitikas virziens gan Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam, gan Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, uzsverot arī sociāli taisnīgas pārkārtošanās nozīmi. 

Pozitīvus rezultātus pēdējo trīs gadu laikā ir sniegusi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros īstenotā atbalsta programma mājsaimniecībām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, saules paneļu u.c. uzstādīšanai dzīvojamā mājā. Šobrīd sperts nākamais solis – paplašināts atbalsta saņēmēju loks, paredzot šādas priekšrocības arī daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām un valsts un pašvaldību iestādēm. Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. februārī, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu.

Atbilstoši SKDS 2025. gada septembra datiem 35% aptaujāto respondentu, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, ir ieinteresēti uz māju jumtiem uzstādīt saules paneļus un aprīkot tos ar elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām (baterijām), lai samazinātu izmaksas par koplietošanas vajadzībām (piemēram, kāpņutelpu un ārtelpas apgaismojumu) patērēto elektroenerģiju.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Atbalsta programmas saules paneļu, saules kolektoru un siltumsūkņu uzstādīšanai jau vairākus gadus ir pieprasītas individuālajās mājsaimniecībās. Tagad iespēja izmantot līdzfinansējumu klimatam draudzīgu iekārtu ieviešanai būs arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem vai to pilnvarotām personām. Šī atbalsta programma sniegs iespēju iedzīvotājiem, energokopienām, kā arī pašvaldībām un valsts iestādēm investēt ilgtspējīgos risinājumos.”

Ēku sektoram ir būtisks potenciāls energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunīgās enerģijas izmantošanā. Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam Latvija apņēmusies palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ēku sektorā līdz 65%.

Atbalsta programmas kopējais pieejamais finansējums ir 26,8 milj. eiro un tiks nodrošināts Modernizācijas fonda ietvaros. Interesenti tiks aicināti pieteikties finansējuma saņemšanai, sagatavojot projekta iesniegumu un iesniedzot to SIA "Vides investīciju fonds". Finansējumu varēs saņemt granta veidā.

Pieteikties atbalstam varēs daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, t.sk. namu apsaimniekotājs, pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku biedrība, kā arī citi interesenti – energokopienas, valsts un pašvaldību iestādes un to kapitālsabiedrības, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības. 

Klasiski energokopienu veido vairāki dalībnieki, kas var būt gan fiziskas personas, gan mazi un vidēji uzņēmumi, un to skaits energokopienu ietvaros var būt neierobežots. Dalībnieki apvienojas energokopienā, lai kopīgi ražotu, patērētu un uzglabātu enerģiju, parasti no atjaunīgiem ražošanas avotiem. 

Atbalstu varēs saņemt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei – saules paneļiem (t.sk. baterijām), siltumsūkņiem un saules kolektoriem, infrastruktūras izbūvei, kas saistīta ar šo iekārtu darbību, kā arī nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Finansējuma apjoms atšķirsies atkarībā no projekta iesniedzēja veida. Atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei uzstādīšanai daudzdzīvokļu mājās kopējais finansējums būs 10 milj. eiro, savukārt valsts un pašvaldību iestādēm – 7,6 milj. eiro, bet energokopienām – 9,2 milj. eiro.

Atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām būs līdz 70% daudzdzīvokļu mājām un energokopienām, 80% – valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt, ja projektam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta intensitāte nepārsniegs 65% no atjaunīgo energoresursu iekārtas attiecināmajām izmaksām.

Ja projektā paredzēts uzstādīt siltumenerģijas ražošanas iekārtas (siltumsūkņi, saules kolektori) vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas (saules paneļi), ēkai jāatbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par “D”. Šis nosacījums neattiecas uz energokopienu sastāvā esošām ēkām.

Konkursā var iesniegt vairākus projektu iesniegumus par dažādām ēkām.

Konkurss tiks izsludināts 10 darbdienu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Papildu informācija un vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai būs pieejamas SIA “Vides investīciju fonds” tīmekļa vietnē konkursa izsludināšanas dienā.

Infografika par atbalsta programmu:

Ņemot vērā sabiedrības augsto interesi un iepriekšējās programmas sasniegtos rezultātus, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem videi draudzīgu automobiļu iegādei. Atbalsta programma vēl nav apstiprināta valdībā, šobrīd ar sagatavoto atbalsta programmas projektu var iepazīties un par to sniegt viedokli tiesību aktu portālā. Jaunā atbalsta programma paredz sniegt atbalstu ne vien elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto, bet arī ūdeņraža automobiļu iegādei.

Jaunās atbalsta programmas piedāvājums paredz, ka atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei būs pieejams iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība, saglabājot paaugstinātu atbalsta apmēru un noteiktos gadījumos to palielinot vēl vairāk.

“Elektromobiļi stiprina Latvijas ekonomiku, mazinot atkarību no benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa, jo izmanto pārsvarā pašu mājās ražotu elektrību no atjaunīgajiem resursiem. Plašā iedzīvotāju interese, īpaši lielā daudzbērnu ģimeņu dalība īstenotajā atbalsta programmā elektromobiļu un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, bija pamatā jaunās EKII atbalsta programmas izstrādei. Būtiski, ka jaunajā atbalsta programmā esam vēl vairāk pastiprinājuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm, palielinot atbalsta apjomu atbilstoši bērnu skaitam. Tāpēc ģimenes ar 4, 5, 6 un vairāk bērniem saņems lielāku atbalstu. Līdz šim īstenotā atbalsta programma ir devusi iespēju iedzīvotājiem pārliecināties arī par ekonomiskajiem ieguvumiem, izmantojot videi draudzīgus automobiļus, vienlaikus veicinot elektromobiļu tirgus un uzlādes infrastruktūras attīstību,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Jaunās atbalsta programmas finansējums plānots 40 milj. eiro apmērā. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr tiek izmantots viss pieejamais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Atbalsta apmēri par iegādājamo automobili, salīdzinot ar iepriekšējā atbalsta programmā noteiktajiem, nedaudz atšķirsies. Jaunās atbalsta programmas projektā pašlaik tiek paredzēts, ka atbalsts jauna elektromobiļa un ārēji lādējama hibrīdauto iegādei būs 4000 eiro, bet lietota elektromobiļa iegādei – 3000 eiro.

Savukārt personām, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība, atbalsta apmēri ir sākot no 5000 eiro līdz 9000 eiro atkarībā no videi draudzīga automobiļa veida.

Tāpat tiek saglabāts “bonuss” 2000 eiro apmērā par esoša automobiļa ar iekšdedzes dzinēju norakstīšanu, to nododot apstrādes uzņēmumam, kas piemērojams visiem atbalsta saņēmējiem, tai skaitā ģimenēm, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Vienlaikus jaunās atbalsta programmas projekts paredz, ka Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam, kuram ir vairāk nekā 3 bērni, tiek piešķirts papildu atbalsts – par katru nākamo bērnu 1000 eiro.

Atbalsta programmas nosacījumi izstrādāti, izvērtējot iepriekšējās atbalsta programmas efektivitāti, tostarp analizējot sasniegtos rādītājus, CO₂ emisiju samazinājumu, tirgus izmaiņas, finanšu ilgtspēju, atbalstītos transportlīdzekļu modeļus un to cenu kategorijas u. c. rādītājus.

Viedokli par jaunās atbalsta programmas projektu var sniegt TAP līdz š. g. 24. februārim, skatīt šeit!

Jau iepriekš ziņots, ka līdzšinējais valsts atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei nodrošinājis augstus rezultātus, t. i. atbalsta programmas ietvaros pieejamā finansējuma 30 milj. eiro apmērā tika sniegta iespēja 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus automobiļus – elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto, tai skaitā 1281 Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam – daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Aptuveni 34 % no Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem (uz š. g. 1. janvāri) iegādāti ar valsts atbalstu EKII īstenotās programmas ietvaros.

Ņemot vērā Latvijas izaicinājumus transporta nozarē un nepieciešamo virzību uz nozares dekarbonizāciju, pāreja uz videi draudzīgāku transportu ir ļoti aktuāla. Pāreja uz videi draudzīgiem automobiļiem kā rīcībpolitikas virziens noteikts gan Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam, gan Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam u. c. Tāpat iepriekš minētie politikas plānošanas dokumenti uzsver nepieciešamību īstenot sociāli taisnīgu pārkārtošanos.

Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas palielināšanai tiks īstenoti vairāki projekti*, investējot 40 miljonus eiro no Modernizācijas fonda. Investīcijas paredzētas papildu jaudas nodrošināšanai esošajām elektroenerģijas apakšstacijām, jaunu apakšstaciju izbūvei, kā arī elektroenerģijas tīkla stiprināšanai, izbūvējot jaunu augstsprieguma līniju.

“Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas stiprināšana, veicinot pieejamu enerģiju uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei, paplašinot arī vietējās, atjaunīgās enerģijas projektu attīstības iespējas, kā arī veicina elektromobilitāti. Modernizācijas fonda finansējums ļaus mērķtiecīgi ieguldīt infrastruktūrā, kas nodrošinās drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu elektroapgādi visā Latvijā, tostarp investīciju piesaisti tautsaimniecībā un elektrifikācijas procesu veicināšanu reģionos,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. 

Elektroenerģijas tīklam jāspēj darboties kā elektrifikāciju veicinošam faktoram, nodrošinot patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem nepieciešamo tīkla jaudu. Jau šobrīd elektroenerģijas tīklā ir atsevišķi punkti, kuros pieejamā jauda ir izsmelta un nav iespējams pieslēgt, piemēram, jaunas atjaunīgās enerģijas jaudas, kas ir būtiski, lai virzītos uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Konkursa ietvaros atbalstāmā aktivitāte ir elektroenerģijas sadales sistēmas kopējās jaudas palielināšana, kā arī ar to saistītās infrastruktūras būvniecība un attīstīšana. Ņemot vērā, ka jau iepriekš ir identificētas teritorijas, kurās nepieciešama šādu darbību īstenošana, konkurss tiek organizēts ierobežota projektu iesniegumu konkursa veidā. Par projekta iesniedzēju ir noteikts elektroenerģijas sadales sistēmas operators – akciju sabiedrība “Sadales tīkls”. Vienlaikus, lai nodrošinātu sekmīgu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu, AS “Sadales tīkls” kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs projektu var īstenot sadarbībā ar partneri – AS “Augstsprieguma tīkls”, ja tas nepieciešams projekta mērķa sasniegšanai.

AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons uzsver: “Pieprasījums pēc jaudu pieejamības Latvijā turpina pieaugt, un šis projekts ļaus būtiski stiprināt jaudas pieejamību reģionos – plānots, ka sadales elektrotīklā pieejamā jauda pēc projekta īstenošanas pieaugs par 45 MW, un vēl 42 MW būs pieejami atjaunojamās enerģijas ražošanai. Papildu jauda ļaus attīstīt jaunus ātrās elektroauto uzlādes punktus, tā būs nozīmīga arī “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras elektroapgādei, vienlaikus palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat šie uzlabojumi ļaus izveidot jaunus elektrības pieslēgumus, veicinot ražošanas procesu elektrifikāciju un straujāku uzņēmējdarbības attīstību reģionos, kā arī zaļo ģenerāciju.”

Konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti plānots īstenot Vidzemes piekrastē un Saldus novadā, veicot apakšstacijas “Salacgrīva” pārbūvi, jaunu 110 kilovoltu apakšstaciju “Saulkrasti” un “Saldus” izbūvi, sadales punkta izveidi Limbažu novada Skultes pagastā, kā arī jaunas 110 kilovoltu elektroenerģijas pārvades līnijas “Skulte–Salacgrīva” izbūvi 39 km garumā.

Plānotās investīcijas sniegs iespēju šajās teritorijās izvērtēt arī lieljaudas uzlādes infrastruktūras attīstību gadījumos, kad pašreiz pieejamā elektroenerģijas tīkla jauda šādām aktivitātēm ir nepietiekama.

Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus no projekta līguma spēkā stāšanās dienas.

*Šā gada 20. janvārī Ministru kabinetā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi  “Modernizācijas fonda finansēto projektu konkursa „Atbalsts Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas palielināšanai” nolikums”, kura mērķis ir nodrošināt būtisku atbalstu elektroenerģijas tīkla jaudas paplašināšanai Latvijā, izmantojot Modernizācijas fonda finansējumu. Modernizācijas fonds ir Eiropas Savienības finanšu mehānisms, kura mērķis ir atbalstīt klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, palīdzot modernizēt enerģētikas sistēmas un uzlabot energoefektivitāti.

Papildinoši plānotajiem Modernizācijas fonda ieguldījumiem, šajā gadā plānotas arī Eiropas Savienības fondu investīcijas 31 miljonu eiro enerģētiskās drošības stiprināšanai, attīstot infrastruktūru elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai un drošu elektrolīniju izbūvei, kā arī ģeneratoru iegādei elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" darba laika izmaiņas janvārī:

• 2. janvārī - nestrādājam
• 17. janvārī - darba laiks no plkst. 8:30 līdz 16:00 (pusdienu pārtraukums 30 minūtes);

Darba diena no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, pārcelta uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta gada 12. jūnija rīkojumu Nr. 330 “Par darba dienu
pārcelšanu 2026. gadā”.

.

Š.g. decembra sākumā saņemts pēc kārtas 15 tūkstošais projekta iesniegums atbalsta programmas ietvaros no mājsaimniecībām, lai iegādātos un uzstādītu dzīvojamā mājā saules paneļus, elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas (baterijas), siltumsūkņus un citas videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas. Kopš atbalsta programmas uzsākšanas 2022. gada martā mājsaimniecībām piešķirtais atbalsts ir vairāk nekā 52 miljoni eiro.

“Latvijas iedzīvotāji aktīvi vērtē iespējas, kā mazināt izmaksas par energoresursiem un paaugstināt savu ikdienas komfortu. To uzskatāmi apliecina šodien sasniegtais – 15 tūkstošais projekta iesniegums. Šobrīd daudzi lietotāji izmanto iespēju uzstādīto saules paneļu sistēmu papildināt ar akumulatoriem vai apkures sistēmai izvēlas siltumsūkni. Atbalsta programma joprojām ir pieejama, tāpēc aicinu ikvienu izvērtēt iespējas pilnveidot savu energoapgādes vai siltumapgādes sistēmu, izmantojot atbalsta programmas sniegtās iespējas,” saka klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbalsta programmas ietvaros populārākā izvēle mājsaimniecību vidū ir saules paneļu iegāde – īstenoti  vairāk nekā 14 tūkstoši projektu. Šogad var novērot, ka iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas uzstādīt saules paneļus vienlaicīgi ar elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām (baterijām), saņemot līdz pat 6500 eiro atbalstu par minētajām uzstādītajām iekārtām.

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmas ietvaros iedzīvotāji ir aicināti pieteikties fosilo energoresursu (gāze, ogles, marķētā dīzeļdegviela u.c.) izmantojošu apkures katlu nomaiņai uz koksnes biomasas katliem vai siltumsūkņiem, saules kolektoru iegādei karstā ūdens ražošanai, nemainot mājoklī esošo fosilā kurināmā apkures katlu, kā arī siltummezglu izveidei un projektēšanas darbiem, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas pieslēgumu pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Atbalstāmajās aktivitātēs ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties mājsaimniecībām gan pilsētās, gan lauku teritorijās.

Projektu iesniegumus var iesniegt līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr atbalsta programmas ietvaros pieejams finansējums. Šobrīd kopējais pieejamais finansējums ir 32 miljoni eiro.

Atbalsta apjoms ir līdz 15 tūkst. eiro vienam projektam. Atbalsta intensitāte ir līdz 70 % no attiecināmajām izmaksām (atkarībā no iekārtas veida un tehniskajiem parametriem).

Plašāka informācija, pieteikšanās nosacījumi, veidlapas un statistika par īstenotajiem projektiem pieejama tīmekļvietnē: www.ekii.lv. Infografika, kā pieteikties atbalstam, pieejama šeit.

Plašāka informācija par atbalsta programmām pieejama šeit.