Ar projekta "Ūdensapgādes sistēmas uzlabošana Aglonas ciematā" 3. kārtas noslēgumu pabeigti plānotie darbi ūdenssaimniecības infrastruktūras rekonstrukcijai un uzlabošanai. Projekts uzskatāms par 2004. gadā uzsāktās Aglonas ciema ūdenssaimniecības rekonstrukcijas turpinājumu. Šo īstenoto darbu mērķis bija nodrošināt Daugavpils ielas rajona iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramā ūdens apgādi.

Projekta gaitā paveiktais: izbūvēts artēziskais urbums un atdzelžošanas stacija, norobežota urbuma sanitārā zona, izbūvēts jauns ūdensvada posms līdz jaunajai atdzelžošanas stacijai. Tā rezultātā divu dzīvojamo māju 70 iedzīvotāji, kā arī 30 internāta iemītnieki un 270 skolēni tiks nodrošināti ar kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi.

Projekta kopējās izmaksas ir 47 240 LVL . Projekta finansēšanai tika izmantots Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) dāvinājums 13 240 LVL , pārējā finansējuma nodrošināšanai ņemts aizdevums no Vides investīciju fonda (VIF) – 30 000 LVL , pašas Aglonas pagasta padomes ieguldījums 4 000 LVL .

Vides investīciju fonda sadarbība ar Aglonas pašvaldību aizsākusies jau 2003.gadā, un šajā laikā VIF Aglonas pašvaldībai izsniedzis trīs ilgtermiņa aizdevumus par kopējo summu vairāk kā 120 tūkstoši latu.

Līdz šim īstenoti divi projekti siltumapgādes jomā: piesaistot ANO attīstības programmas līdzfinansējumu – veikta Aglonas vidusskolas katlumājas rekonstrukcija, bet ar VIF aizdevuma palīdzību Aglonas katlumājas rekonstrukcija. Tā rezultātā uzlabota siltuma izmantošanas efektivitāte un fosilā kurināmā izmantošana aizstāta ar koksnes kurināmo, novērstas kaitīgās izmetes atmosfērā, uzlabojot gaisa kvalitāti.

Savukārt ūdensapgādes jomā veiktā projekta gaitā 2005. gadā tika rekonstruēta daļa Kalna ielas ūdensapgādes sistēmas, kas ir ciema lielākā ūdensapgādes sistēma, kopējās projekta izmaksas bija vairāk kā 100 tūkstoši latu, kas arī tika segtas ar dāvinājumu no LVAF un tika izmantots VIF aizdevums.

Ar paveikto Aglonas pagasta padome nedomā apstāties, padomā ir vēl jauni uzlabošanas darbi ūdenssaimniecības sakārtošanā un citās sfērās, domāts arī turpināt sadarbību ar Vides investīciju fondu.



drukāt lapu

Ir noslēdzies starptautiskais konkurss par PHB saturošu iekārtu transportēšanu un utilizāciju videi draudzīgā veidā. Konkursu rīkoja ANO Attīstības programma UNDP/GEF projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā" ietvaros pirmo 100 tonnu PHB saturošu iekārtu utilizācijai. Pavisam tika iesniegti septiņi pieteikumi no dažādām Eiropas valstīm.

Par konkursa uzvarētāju atzīts Vācijas uzņēmums "ENVIO" GmbH, kurš kopā ar sadarbības partneriem organizēs un nodrošinās 100 tonnu PHB saturošu iekārtu transportēšanu uz utilizācijas vietu un utilizāciju. Tā kā PHB saturošo iekārtu iznīcināšana ir sarežģīta un Latvijā to nav iespējams veikt, iekārtas tiks transportētas uz Vāciju. Minētajam uzņēmumam ir ievērojama pieredze PHB saturošu iekārtu utilizācijā. Iekārtu utilizācija tiks veikta videi draudzīgā veidā, piemērojot augstākos drošības standartus. Plānots, ka projekta 1.posmā nodotās 100 tonnas PHB saturošu iekārtu tiks utilizētas līdz 2007.gada beigām.

Kopā projekta ietvaros paredzēts utilizēt vismaz 280 tonnas – 1.posmā 100 tonnas un 2.posmā vismaz 180 tonnas, kuras nodos uzņēmumi - projekta dalībnieki. Projekta 2.posmā ir iecerēts veicināt arī citu uzņēmumu, kuri nav projekta dalībnieki, iesaistīšanu ar mērķi nodrošināt to rīcībā esošo PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu videi draudzīgā veidā, ar mazākām izmaksām nekā katram uzņēmumam organizējot iekārtu utilizāciju atsevišķi. Par iekārtu utilizāciju 2. posmam tiks rīkots atsevišķs konkurss. 

Latvijā uz šo brīdi ir apzināti jau 84 uzņēmumi, kuru rīcībā ir PHB saturošas iekārtas. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, šo iekārtu izņemšana no saimnieciskās aprites un utilizācija jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim. Projekta ietvaros 2007.gada pavasarī tiks rīkots seminārs, lai iepazīstinātu ar PHB saturošu iekārtu utilizācijas iespējām, sniegtu informāciju par izmaksām, kā arī lai atkārtoti uzsvērtu pareizas PHB saturošu iekārtu utilizācijas nepieciešamību, skaidrojot šīs vielas bīstamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

Lai uzzinātu vairāk par projektu, lūdzu sazināties ar Projekta vadītāju Ievu Belu, e-pasts ieva.bela@undp.riga.lv vai tālrunis 7 845 111.

drukāt lapu

2007. gada 16. janvārī ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā oficiāli tiks pabeigts ūdenssaimniecības projekts "Ūdenssaimniecības attīstība Bērzaines pagasta Bērzaines ciemā un Jaunburtnieku skolā", tā ietvaros sakārtota ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

Projekts veikts divās kārtās. Pirmie būvdarbi tika uzsākti 2005.gada oktobrī un pirmās kārtas ietvaros vispirms sakārtota infrastruktūra Jaunburtnieku pamatskolā, kur izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rekonstruēti kanalizācijas tīkli, kā arī uzstādīts spiedkatls ūdensapgādes spiediena nodrošināšanai.

Tikko pabeigta arī projekta otrā kārta – ūdenssaimniecības sakārtošana Bērzaines ciemā, kur projekta ietvaros izbūvētas ūdens atdzelžošanas iekārtas, rekonstruēts artēziskais urbums, uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, kā arī sakārtota notekūdeņu sistēma, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Kopā projekta realizācijas rezultātā 210 bērzainiešiem un 100 Jaunburtnieku pamatskolas skolēniem tiek piegādāts kvalitatīvs dzeramais ūdens, bet ar prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu tiek nodrošināti apmēram 170 Bērzaines iedzīvotāju un pamatskolas ēkas. Ieguvums ir ne tikai komfortablāki sadzīves apstākļi iedzīvotājiem, bet arī samazināts vides piesārņojums, kas iepriekš radās no nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem un ietekmēja arī Briedes upes ūdeņu kvalitāti.

Projekta kopējās izmaksas ir 128 000 LVL . Projekta finansēšanai tika izmantota iespēja saņemt Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) dāvinājumu 71 420 LVL , kā arī 7 140 LVL - Valsts budžeta dotāciju. Šis finansējums daļēji jau ir saņemts, bet visu finansējumu pašvaldība var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ nepieciešami arī citi līdzekļu avoti . Vides ministrija projektā ieguldījusi 5 790 LVL tehniskā projekta izstrādei , bet kā īstermiņa aizdevums no Vides investīciju fonda(VIF) kopā izmantots 113 690 LVL. Ilgtermiņa aizdevums pēc ERAF un valsts budžeta līdzekļu atgūšanas sastādīs 34 850 LVL. Bērzaines pagasta padome no sava budžeta ieguldījusi aptuveni 8 800 latu tehniskā projekta apmaksai un projekta vadības izmaksu segšanai.

drukāt lapu

Janvāra sākumā ar oficiālu nodošanu tiek pabeigta projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Klintaines pagasta Stukmaņu un Rīteru ciemos” otrā kārta, tā noslēdzot Stukmaņu un Rīteru ūdensapgādes sistēmas rekonstrukciju.

Pirms rekonstrukcijas ūdensvada tīkli Stukmaņos bija vairāk kā 35 gadus veci, tādēļ pēdējo gadu laikā pastāvīgi notika avārijas. Arī Rīteros ūdensapgādes sistēma bija līdzīgā situācijā, regulāri notika ūdensvada avārijas un tur nebija arī ūdens sagatavošanas stacijas.

Projekta kopējās izmaksas ir 255 390 LVL . Pašvaldība tikai ar savu finansējumu projektu īstenot būtu bijis pagrūti, tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 157 620 LVL , kā arī 15 760 LVL Valsts budžeta finansējums. Šo naudu pašvaldība gan var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ projekta gaitā nepieciešami arī citi līdzekļu avoti. Jau saņemts finansējums no Vides ministrijas 2 630 LVL apmērā, un aizdevums no Vides investīciju fonda - 242 000 LVL .

Projekts tikai aizsākts 2005. gadā, par plānotajiem būvniecības darbiem Klintaines pagasta padomei bija noslēgts būvniecības līgums ar SIA "RIO". Rīteros izbūvēta jauna ūdens atdzelžošanas stacija, jauna dziļurbuma aka un rekonstruēti ūdensapgādes tīkli, Stukmaņos rekonstruēti ūdensapgādes tīkli. Atdzelžošanas iekārtas tur tika izbūvētas jau iepriekšējā projekta ietvaros 2003.gadā, kas arī bija veiksmīga sadarbība ar Vides investīciju fondu. Toreiz tika piesaistīts arī Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) dāvinājums un sperti pirmie soļi, lai apmēram 300 Stukmaņu ciema iedzīvotājus varētu nodrošināt ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni.

Tagad abos ciemos ir sakārtota ūdensapgādes sistēma – patērētājiem tiek nodrošināta nepārtraukta normatīvajiem aktiem atbilstoša dzeramā ūdens piegāde. Kopumā iedzīvotājiem radīti komfortablāki dzīves apstākļi.

drukāt lapu

Saldus pagasta Druvas ciematā 2007. gads tiek iesākts ar patīkamu notikumu pašvaldībai un praktisku ieguvumu iedzīvotājiem – pabeigts projekts Ūdens atdzelžošanas stacijas iekārtas uzstādīšana Druvas ciemā. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un Vides investīciju fondu. Izbūvēta jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārta un rekonstruēta artēziskā aka un ūdens atdzelžošanas stacijas ēkas.

Tā kā līdz šim dzeramā ūdens attīrīšana ciematā netika veikta, ūdenī bija palielināta dzelzs koncentrācija, kas ietekmēja ūdens krāsu un garšas kvalitāti. Projekta rezultātā ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni tiek nodrošināti 1240 Druvas ciemata iedzīvotāji, kā arī pašvaldības iestādes: Druvas vidusskola, internāts ar 90 audzēkņiem, bērnu dārzs, doktorāts, sporta nams un kultūras nams.

Ciemata ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas projekts tika uzsākts 2005. gada septembrī, praktiskie būvdarbi 2006.gada rudenī, par būvniecības darbu izpildi pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar SIA "Energoavots".

Projekta kopējās izmaksas ir 23 000 LVL . Finansēšanai tika saņemts dāvinājums 11 500 LVL apmērā no Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF), pārējo izmaksu segšanai tikpat liela summa – 11 500 LVL saņemta kā aizdevums no Vides investīciju fonda (VIF).

Saldus pagasta padomei šis bija pirmais sadarbības projekts ar VIF un LVAF, bet Vides investīciju fondam Saldus rajonā jau izveidojusies laba sadarbība arī ar citām pašvaldībām.

drukāt lapu

Pēdējā šī gada nedēļā, 29.decembrī ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā tiek pabeigts ūdenssaimniecības projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Vestienas pagasta Vestienas ciemā.”, kas īstenots sadarbībā ar Eiropas reģionālo attīstības fondu (ERAF) un Vides investīciju fondu. Šī ir jau projekta otrā kārta, līdz ar to tagad Vestienas iedzīvotājiem tiek nodrošināti gan dzeramā ūdens piegādes, gan kanalizācijas pakalpojumi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Projektā gaitā ir rekonstruēti ūdensapgādes tīkli, izbūvēts jauns ūdensvads, pateicoties kam samazināsies ūdens zudumi tīklos. Paplašināti un rekonstruēti arī kanalizācijas tīkli, kā arī izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tā likvidējot atklāto ūdeņu piesārņošanu.

Projekta realizācijas rezultātā 384 Vestienas ciemata iedzīvotāji tiks nodrošināti ar nepārtrauktas padeves dzeramo ūdeni un 257 iedzīvotāji ar kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu, tiks pārtraukta Ilziņa ezera piesārņošana ar neattīrītiem notekūdeņiem. Kopumā, rekonstruējot un paplašinot Vestienas ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, par 14 cilvēkiem palielinājies centralizētas apgādes dzeramā ūdens patērētāju skaits un par 137 kanalizācijas sistēmas lietotāju skaits.

Projekta kopējās izmaksas ir 178 700 LVL. Tā kā pašvaldība saviem spēkiem projektu par tik lielu summu nevarētu īstenot, tika izmantots Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 109 670 LVL, kā arī 14 620 LVL Valsts budžeta finansējums. Šo naudu pašvaldība gan var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ nepieciešami arī citi līdzekļu avoti. Jau saņemts finansējums no Vides ministrijas 6 790 LVL apmērā, bet projekta priekšfinansēšanai saņemts aizdevums no Vides investīciju fonda (VIF) 171 940 LVL.

Lai arī Vestienas pagasta padomei šis ir pirmais sadarbības projekts ar Vides investīciju fondu, tomēr jau diezgan apjomīgs gan finanšu, gan paveikto darbu ziņā.

drukāt lapu

Nedēļā pirms Ziemassvētkiem ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā pabeigts projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Sēlpils pagasta Sēlijas ciemā”, kas īstenots sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un Vides investīciju fondu. Projekta gaitā tika sakārtota notekūdeņu sistēma Sēlijas ciemā – izbūvēts jauns kanalizācijas kolektors un jauns kanalizācijas spiedvads.

Projekta realizācijas galvenie ieguvumi ir novērsta neattīrītu notekūdeņu noplūde apkārtējā vidē, likvidēti smakas veidošanās avoti Sēlijas ciemā un kopumā uzlabota dzīves kvalitāte iedzīvotājiem.

Par Sēlijas ciemata notekūdeņu sistēmas rekonstrukcijas darbu izpildi pašvaldība šā gada augustā noslēdza līgumu ar SIA “HEKTORS”, un visi projektā paredzētie darbi laicīgi ir paveikti.

Projekta kopējās izmaksas ir 39 130 LVL. Tā kā pašvaldība saviem spēkiem to nevarētu īstenot, tika saņemts dāvinājums 23 630 LVL apmērā no Latvijas vides aizsardzības fonda, un atlikušo izmaksu segšanai tika ņemts aizdevums 15 500 LVL no Vides investīciju fonda.

Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un Vides investīciju fondu pēc šādas finansēšanas shēmas Sēlpils pagastam šis ir pirmais projekts. Bet arī iepriekš pašvaldība saviem spēkiem un ar citu institūciju atbalstu jau ir uzlabojusi ūdenssaimniecības sistēmas stāvokli. Pēdējos gados veikta atsevišķu ūdensvada posmu nomaiņa, kā arī uzlabojumi notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Vides investīciju fonds finansē ne tikai ūdenssaimniecības projektus, bet arī citus videi draudzīgus projektus – tādās jomās, kā videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana u.c. Aizdevumu var saņemt gan pašvaldības, gan privātā sektora uzņēmumi. Vides investīciju fonds palīdz klientiem piesaistīt arī dāvinājumus projektu realizācijai – dažādi projekti īstenoti, piesaistot ERAF vai LVAF dāvinājumus, tādējādi, samazinot pašvaldības kredītsaistības, tiek radīta iespēja pašvaldībām ieguldīt līdzekļus vēl citu vides infrastruktūras projektu ieviešanai.

Kontaktpersonas:

Vides investīciju fonds Katrīna Vastlāve 7845111, mob.29240762

Sēlpils pagasta padome Jānis Bite 5293374

drukāt lapu

20.decembrī ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā tiek pabeigta ūdenssaimniecības projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Kocēnu pagasta Kocēnu un Rubenes ciemos” pirmā kārta, kuras ietvaros sakārtota ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Kocēnos. Nākamajā gadā plānots rekonstruēt arī Rubenes ūdenssaimniecības sistēmu.

Lai nodrošinātu kvalitātes normām atbilstošu ūdens kvalitāti, uzstādīti jauni ūdens sagatavošanas aparāti un rekonstruēti ūdens apgādes tīkli, kā arī izbūvēta jauna notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Jau tagad Kocēnos novērtējami ieguvumi: iedzīvotāji tiek nodrošināti ar likumdošanas prasībām atbilstošu tīru dzeramo ūdeni, uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte un samazinās vidē novadītā piesārņojuma apjoms.

Līdz šim Kocēnu ciemā ūdensapgādes sistēmai bija pieslēgti 676 iedzīvotāji, kanalizācijas sistēmai 596. Tā kā ciematā notiek aktīva jaunu dzīvojamo māju būvniecība, nepieciešamas arī jaunās mājvietas pieslēgt centralizētai ūdensapgādes sistēmai, tādēļ kopumā projekta realizācijas rezultātā centralizētai sistēmai papildus pieslēgts diezgan liels skaits jaunu lietotāju – 92 iedzīvotāji ūdensapgādei un 132 iedzīvotāji kanalizācijai.

Savukārt Rubenes ciemā ūdensapgādes pakalpojumus šobrīd izmanto 338 iedzīvotāji, kanalizācijas sistēmu - 288. Projekta gaitā plānots nākamgad pieslēgt vēl 18 iedzīvotājus ūdensapgādei un 69 iedzīvotājus kanalizācijai.

Projekta kopējās izmaksas ir 910 400 LVL . Tā kā pašvaldība saviem spēkiem projektu par tik lielu summu nevarētu īstenot, tika saņemts Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 573 380 LVL, kā arī 38 220 LVL Valsts budžeta finansējums. Šo naudu pašvaldība gan var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ nepieciešami arī citi līdzekļu avoti. Jau saņemts finansējums no Vides ministrijas 9 170 LVL apmērā, bet projekta gaitā kā aizdevums no Vides investīciju fonda (VIF) tiks saņemti kopumā 320 000 LVL .

Vides investīciju fonds finansē ne tikai ūdenssaimniecības projektus, bet arī citus videi draudzīgus projektus – tādās jomās, kā videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Aizdevumu var saņemt gan pašvaldības, gan privātā sektora uzņēmumi. Vides investīciju fonds palīdz klientiem piesaistīt arī dāvinājumus projektu realizācijai, piemēram, no ERAF vai no Latvijas vides aizsardzības fonda. Valmieras rajonā, izmantojot VIF aizdevumu, īstenoti jau vairāki liela apjoma ūdenssaimniecības, arī atkritumu saimniecības projekti ar ERAF līdzfinansējumu.

Kontaktpersonas:

Vides investīciju fonds Katrīna Vastlāve 7845111, mob. 29240762

Kocēnu pagasta padome Maija Kleinberga 4207694

drukāt lapu

Pēdējā decembra nedēļā ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā tiek pabeigts projekts “Ezeres pagasta ūdenssaimniecības attīstība”, kas īstenots sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un Vides investīciju fondu.

Centralizētās ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus Ezerē izmanto vairāk kā 600 iedzīvotāju, kas ir ap 95% no visiem ciema iedzīvotājiem Projekta rezultātā, pieslēdzot Ezeres centrā esošos sabiedriskos objektus centralizētai kanalizācijas sistēmai, pārtraukta neattīrītu notekūdeņu izplūde apkārtējā vidē. Ir paplašināti kanalizācijas tīkli, izveidojot pieslēgumus Ezeres kultūras nama un Ezeres skolas dzīvojamā korpusa ēkām un likvidētas esošās notekūdeņu uzkrāšanas un novadīšanas vietas.

Turpmāk nosēdaku izvešanas vietā tiks nodrošināta notekūdeņu novadīšana caur kanalizācijas tīklu, samazināts vides piesārņojums, pārtraucot neattīrītu un nepilnīgi attīrītu notekūdeņu novadīšanu ciemata teritorijā, kā arī likvidēti potenciālie smakas veidošanās avoti.

Par darbu veikšanu tika noslēgts līgums ar būvuzņēmēju – SIA "Sal Energo Pro" un nu paredzētie darbi ir veiksmīgi pabeigti.

Projekta kopējās izmaksas ir 16 180 LVL . Tā kā pašvaldība saviem spēkiem to nevarētu īstenot, tika saņemts dāvinājums 4 400 LVL apmērā no Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) un 6 970 LVL saņemti kā ilgtermiņa aizdevums no Vides investīciju fonda, pārējie līdzekļi ieguldīti no pašvaldības budžeta.

Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un Vides investīciju fondu pēc šādas finansēšanas shēmas Ezeres pagasta padome realizē jau otro projektu ūdenssaimniecības jomā. 2005. gadā pašvaldība ar LVAF un VIF atbalstu Ezeres ciemā uzstādīja jaunu atdzelžošanas staciju, kas nodrošina ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni lielāko daļu Ezeres iedzīvotāju.

drukāt lapu

Lai gan jau vairākus gadus Valmieras un tuvākajos rajonos savāktie atkritumi tiek izvietoti SIA “ZAAO” apsaimniekotajā Ziemeļvidzemes atkritumu poligonā Daibē un savāktie atkritumi vairs nenonāk vecajās izgāztuvēs, joprojām notiek šo izgāztuvju rekultivācija. Tas nozīmē, ka izgāztuves tiek slēgtas, sakārtota ainaviskā vide un veikti pasākumi, lai nodrošinātu gruntsūdeņu nepiesārņošanos ar infiltrātu no izgāztuvē noglabātajām vielām.

Šonedēļ oficiāli noslēgta izgāztuves “Jaunzemi” rekultivācija Kauguru pagastā. Projekta realizēšanai piešķirts Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Izgāztuves ”Jaunzemi” platība pirms rekultivēšanas bija 1,2 ha, precīzas uzskaites par tur apglabāto atkritumu daudzumu un to sastāvu gan nebija, bet atkritumu masu galvenokārt veidoja mājsaimniecību atkritumi, bioloģiskie atkritumi, koksnes, stikla un plastmasa atkritumi un būvgruži. Lai gan izgāztuve bija slēgta, tomēr nesakoptā teritorija un tajā atrodošies atkritumi kropļoja teritorijas vizuālo izskatu, kā arī bija augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma avots.

Izgāztuves rekultivācijas rezultātā tika samazināta izgāztuves platība, sastumjot atkritumus vienā kaudzē izgāztuves centrālajā daļā. Pēc tam izgāztuve pārklāta ar pretinfiltrācijas slāni. Vēl tiks veikta arī teritorijas apzaļumošana. Rezultātā aptuveni 0.7 ha platība atbrīvota no atkritumiem.

Par darbu veikšanu bija noslēgts līgums ar SIA “Savariņa”. Projekta kopējās izmaksas ir 31 860 LVL, no tā ERAF līdzfinansējums 16 390 LVL, Valsts budžeta līdzekļi 1 090 LVL . Tā kā šo līdzfinansējumu pašvaldība var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tika ņemts 20 000 LVL aizdevums no Vides investīciju fonda. Projekta realizācijā ieguldīts arī saņemtais Vides ministrijas finansējums 5 710 LVL , un pašas Kauguru pagasta padomes līdzekļi .

V ides projektu īstenošanā Kauguru pagasta padomei ar Vides investīciju fondu veiksmīga sadarbība izveidojusies jau iepriekš. Šā gada septembrī oficiāli noslēdzās ūdenssaimniecības attīstības projekts, kura ietvaros tika rekonstruētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas Kauguros un Mūrmuižā, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīvu ūdeni un normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.

Par Kauguru pagasta ieguldījumu vides infrastruktūras attīstīšanā un dabas aizsardzībā liecina arī oktobrī saņemtā Vides ministrijas balva. “Ābols-2006”. Kauguru pagastam - 3.vieta pagasta pašvaldību grupā.



drukāt lapu