20.martā oficiāli noslēgusies notekūdeņu sistēmas rekonstrukcija Veselavas pamatskolā, tās ietvaros izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruēti kanalizācijas tīkli.

Veselavas pamatskolas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pakalpojumus izmanto pamatskola ar vairāk kā 100 skolēniem un 30 darbiniekiem, internāts un skolotāju māja. Ieguvums no realizētā projekta ir sakārtota un noteikumiem atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma un uzlabota vides kvalitāte, jo tiek pārtraukta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē. Papildus samazināts avāriju un pārplūdes risks kanalizācijas sistēmā, kas vecajai sistēmai nolietojuma dēļ bija salīdzinoši liels.

Projekta kopējās izmaksas ir 35 000 LVL un tas īstenots sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF) un Vides investīciju fondu (VIF). No Latvijas vides aizsardzības fonda saņemts dāvinājums 10 000 latu, bet no Vides investīciju fonda aizdevums 21 000 latu apmērā, savukārt pagasta padome ieguldījusi 4 000 latu.

Veselavas pagasta padomei ir arī tālāki plāni. Pamatskolas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas sakārtošana ir tikai pirmais solis tuvākajā nākotnē plānotajai apjomīgākai ūdenssaimniecības sakārtošanai un vides kvalitātes uzlabošanai Veselavas pagastā.

drukāt lapu

15.martā Limbažu pilsētas SIA “Limbažu komunālserviss” parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu par aizdevumu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos – Limbažu pilsētā” īstenošanai.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā 2,2 milj. latu, no tā Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 836 500 LVL, Valsts budžeta līdzekļi - 237 000 LVL, Limbažu pilsētas domes ieguldījums projektā, ņemot aizņēmumu no Valsts Kases, ir 110 tūkstoši latu, bet aizdevums no Vides investīciju fonda 110 000 LVL. Ir plānots atgūt arī projekta ietvaros samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas sastāda lielu daļu izdevumu.

Projekta gaitā plānota vērienīga kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izveide Limbažu pilsētā, kā arī jaunu kanalizācijas un ūdensvada tīklu izbūve. Tas nodrošinās iespēju pieslēgties centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai gandrīz 1000 iedzīvotājus, kuriem līdz šim šāds pakalpojumus nebija pieejams. Rezultātā tiks uzlabota gan dzeramā ūdens kvalitāte un pieejamība, gan nodrošināta atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana. Protams, šā gada laikā limbažniekiem un pilsētas viesiem nāksies paciest dažas neērtības rakšanas darbu dēļ, toties ieguvums būs sakārtota un patīkama dzīves vide.

Lielākā daļa ar rakšanu saistīto darbu iecerēts pabeigt jau šā gada laikā, bet nākamajā gadā vēl plānots pabeigt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanu.

Jau iepriekš Limbažos ir veikta ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana un uzlabošana, arī sadarbojies ar Vides investīciju fondu un piesaistot finansējumu no dažādiem fondiem - uzstādītas jaunas ūdens atdzelžošanas iekārtas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

drukāt lapu

ANO Attīstības programmas projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā" ietvaros Gardenes bīstamo atkritumu novietnē jau savāktas gandrīz 100 tonnas PHB saturošu kondensatoru.

Tā kā PHB saturošo iekārtu iznīcināšana ir sarežģīta un Latvijā to nav iespējams veikt, iekārtas tālāk tiks transportētas utilizācijai uz Vāciju, kur iekārtu utilizācija tiks veikta videi draudzīgā veidā, piemērojot augstākos drošības standartus.

Kopā projekta ietvaros paredzēts utilizēt vismaz 280 tonnas PHB saturošo iekārtu – 1.posmā 100 tonnas un 2.posmā vismaz 180 tonnas, kuras nodos uzņēmumi - projekta dalībnieki. Taču projekta 2.posmā ir iecerēts veicināt arī uzņēmumu, kuri nav projekta dalībnieki, iesaistīšanu ar mērķi nodrošināt to rīcībā esošo PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu videi draudzīgā veidā, ar mazākām izmaksām nekā katram uzņēmumam organizējot iekārtu utilizāciju atsevišķi.

Projekta ietvaros 2007.gada pavasarī uzņēmumiem tiks rīkots seminārs, lai iepazīstinātu ar PHB saturošu iekārtu utilizācijas iespējām un sniegtu informāciju par izmaksām, kā arī, lai atkārtoti uzsvērtu pareizas PHB saturošu iekārtu utilizācijas nepieciešamību, skaidrojot šīs vielas bīstamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

Latvijā šobrīd apzināti jau 84 uzņēmumi, kuru rīcībā ir PHB saturošas iekārtas. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām to izņemšana no saimnieciskās aprites un utilizācija jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.

Lai uzzinātu vairāk par projektu, lūdzu sazināties ar Projekta vadītāju Ievu Belu, e-pasts ieva.bela@undp.riga.lv vai tālrunis 7 845 111.

drukāt lapu

Februāra vidū ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā pabeigti būvdarbi projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Zilākalna pagastā”.

Projekta ietvaros Zilākalna ciemā sakārtota gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēma. Tomēr projekta ieviešana turpināsies vēl šo vasaru, jo sākotnēji plānotos darbus izdevās paveikt, ietaupot projektam paredzētos līdzekļus, un Zilākalna pagasta padome atlikušo finansējumu nolēmusi izmantot, rekonstruējot vēl papildus ūdensvada posmus.

Zilākalna ciemā praktiski visi iedzīvotāji, sabiedriskais sektors un uzņēmumi jau tika nodrošināti ar centralizētu ūdensapgādi un gandrīz visi - arī ar kanalizācijas pakalpojumiem. Līdz ar to jauni pieslēgumi nebija nepieciešami, tomēr ūdenssaimniecības infrastruktūra bija jau savu laiku nokalpojusi un ūdens padeves sistēmā notika regulāras avārijas, kas radīja ūdens zudumus. Tāpat arī bieži aizdambējās kanalizācijas sistēma un notekūdeņi pirms novadīšanas Briedes upē netika pietiekami attīrīti, tā piesārņojot upi.

Pirms projekta realizācijas patērētāji saņēma dzeramo ūdeni ar paaugstinātu dzelzs saturu, bet tagad ir uzstādīta atdzelžošanas iekārta un ūdens kvalitāte atbilst visām prasībām. Nomainīti arī dziļurbuma sūkņi, veikta ūdens padeves tīklu skalošana un uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, turpmāk tiks veikta precīzāka patērētā ūdens uzskaite. Kvalitatīvu ūdeni, kas apstrādāts jaunajās iekārtās, patērētāji saņem jau kopš pagājušā gada vasaras.

Veikti darbi arī kanalizācijas sistēmas sakārtošanā – izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruēti kanalizācijas tīkli. Nu arī notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši pastāvošajiem normatīviem.

Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 340 000 LVL . Lielāko finansējuma daļu nodrošina Eiropas reģionālā attīstības fonds (ERAF) – 212 000 LVL. Saņemts arī finansējums no Valsts budžeta un Vides ministrijas.

Šobrīd realizēta projekta lielākā daļa un ūdenssaimniecības sakārtošanā ieguldīti aptuveni 280 000 LVL. Ir izsludināts iepirkums par projekta papildus darbiem – ūdensvada rekonstrukciju.

ERAF līdzfinansējumu pašvaldība var saņemt tikai pēc projekta realizēšanas, tādēļ projekta gaitā nepieciešami arī citi līdzekļu avoti, šim mērķim kā aizdevums no Vides investīciju fonda (VIF) izmantoti kopumā gandrīz 274 000 LVL . Pēc ERAF naudas atgūšanas ilgtermiņa kredīta saistības gan būs mazākas.

Ūdenssaimniecības nozares attīstības projektus ar ERAF līdzfinansējumu un aizdevumu no Vides investīciju fonda pēdējā laikā aktīvi realizējušas vairākas Briedes upes krastos esošās pašvaldības. Pavisam nesen šā gada sākumā oficiāli tika pabeigts projekts Bērzainē, bet Dikļos notiek rekonstrukcijas darbi gan dzeramā ūdens, gan notekūdeņu tīklos.

drukāt lapu

28.februārī Liezēres pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu par ūdenssaimniecības projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Liezēres pagasta Liezēres un Ozolu ciemos” I kārtas realizāciju, kurā tiks veikti darbi Liezēres ciemā. Projekts tiks īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Liezēres ciemā projekta gaitā plānota artēziskās akas rekonstrukcija, ūdens ņemšanas vietas sakārtošana un arī dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas izbūve. Plānots veikt arī kanalizācijas sūkņu stacijas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju.

No vairāk kā 260 Liezēres ciematā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ar centralizētu ūdensapgādi tiek nodrošināti 178 patērētāji, bet ar kanalizācijas pakalpojumiem164 iedzīvotāji. Realizējot projektu, viņiem tiks nodrošināta nepārtraukta kvalitatīva ūdens piegāde un notekūdeņu attīrīšana būs atbilstoša normatīviem aktiem: neattīrīti notekūdeņi nenonāks apkārtējā vidē un nepiesārņos gruntsūdeni.

Projekta pirmās kārtas plānotas izmaksas ir 161 600 LVL, finansējums no ERAF – 98 900 LVL, no Valsts budžeta 16 480 LVL un no Vides ministrijas 6 800 LVL. Lai nodrošinātu darbu priekšfinansēšanu, no Vides investīciju fonda tiek ņemts aizdevums gandrīz 137 500 LVL.

Projektu paredzēts īstenot līdz 2008. gada aprīlim. 2007.gadā pašvaldība plāno uzsākt arī otro projekta kārtu - ūdenssaimniecības sakārtošanu Ozolu ciemā. Tehniskais projekts jau ir gatavs un šobrīd notiek iepirkums būvdarbu veikšanai. 

drukāt lapu

Šodien, 23.februārī, Durbē svinīgi tiek parakstīts akts par Durbes pilsētas ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanas projekta būvdarbu pieņemšanu, ar to Liepājas rajonā tiek noslēgti nacionālās programmas „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” projekti.

Pasākumā piedalās Vides ministrs Raimonds Vējonis un Vides ministrijas Investīciju departamenta direktore Vija Gēme, kā arī Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs, Vecpils un Dunalkas pagastu un Sakas novada domes pārstāvji.

Pašvaldības prezentēs Liepājas rajonā jau īstenotos ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus, kā arī pārrunās perspektīvas nākotnes projektiem.

2004. – 2006. gada plānošanas periodā Liepājas rajonā tika īstenoti vairāki ūdenssaimniecības projekti, no tiem trīs izmantojot Vides investīciju fonda aizdevumu.

- Ūdenssaimniecības attīstība Durbes novada Durbes pilsētā un Jaunlieģu ciemā.

Projekts risinājās divās kārtās, vispirms tika sakārtota ūdensapgādes sistēma Jaunlieģu ciemā: izbūvēts jauns artēziskais urbums un atdzelžošanas stacija, renovēts ūdenstornis, izbūvēts lietus ūdens drenāžas kanāls un ūdensapgādes tīkli. Otrās kārtas ietvaros Durbē rekonstruēts esošais ugunsdzēsības ūdens uzkrāšanas rezervuārs, izbūvēti arī jauni ūdensvada posmi. Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti, vecās akas tamponētas un izveidoti 2 jauni artēziskie urbumi, kā arī izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija. Rekonstruētas esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Durbē un Raibeniekos, izbūvēta jauna notekūdeņu pārsūknēšanas stacija un kanalizācijas spiedvads. Veiktie uzlabojumi samazinās piesārņojuma slodzi uz vidi.

Visa projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 620 000 LVL , bet Durbes ciematā veikto darbu izmaksas sastāda vairāk kā 490 000 LVL. No ERAF saņemtā līdzfinansējuma kopējā summa gandrīz 34 000 LVL. Projekta pirmās kārtas realizēšanai izmantots Vides investīciju fonda aizdevums gandrīz 120 000 latu apmērā, bet otrās kārtas realizēšanā turpināta sadarbība ar Vides investīciju fondu, ņemot 240 000 latu aizdevumu, kā arī izmantots Valsts kases aizdevums 200 000 latu apmērā.

- Ūdenssaimniecības attīstība Vecpils pagasta Vecpils ciemā

Projekts pabeigts 2006.gada sākumā. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 40 000 LVL, ERAF līdzfinansējums ir 21 000 LVL, saņemts arī nacionālais līdzfinansējums. No Vides investīciju fonda projekta priekšfinansēšanai ņemts aizņēmums 39 000 LVL. Projekta ietvaros tika rekonstruētas ūdensapgādes un kanalizācijas trases un rekonstruēta artēziskā aka, sakārtotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

- Ūdenssaimniecības attīstība Dunalkas pagasta Dunalkas ciemā.

Projekts tika realizēts 2 kārtās un pabeigts 2006.gada rudenī. Kopējās projekta izmaksas ir vairāk kā 182 000 LVL, no tiem ERAF līdzfinansējums 80 000 LVL, priekšfinansēšanai izmantots Vides investīciju fonda aizdevums, kopā gandrīz 190 000 LVL. Projekta rezultātā izbūvētas atdzelžošanas iekārtas un jauni ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un kanalizācijas sūkņu stacija.

drukāt lapu

23.februārī oficiāli tiek pabeigti ūdenssaimniecības sistēmas rekonstrukcijas darbi Durbes pilsētā. Līdz ar to noslēdzas Durbes novada domes projekts ”Ūdenssaimniecības attīstība Durbes novada Durbes pilsētā un Jaunlieģu ciemā”, kas īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Durbes pilsētas ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana bija projekta otrā kārta. Pirmās kārtas ietvaros jau 2005.gadā tika veikti darbi Jaunlieģu ciemā, kur izbūvēts jauns artēziskais urbums un atdzelžošanas stacija, renovēts ūdenstornis, izbūvēts lietus ūdens drenāžas kanāls un ūdensapgādes tīkli.

Durbes pilsētā uzlabojumi bija nepieciešami gan dzeramā ūdens, gan kanalizācijas sistēmā. Dzeramajā ūdenī bija paaugstināta dzelzs koncentrācija, savukārt notekūdeņu attīrīšana līdz šim praktiski nenotika, jo iepriekšējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās savu laiku jau bija nokalpojušas un nestrādāja pietiekami efektīvi.

Lai varētu nodrošināt nepārtrauktu ūdens padevi, rekonstruēts esošais ugunsdzēsības ūdens uzkrāšanas rezervuārs, izbūvēti arī jauni ūdensvada posmi. Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti, vecās akas tamponētas un izveidoti 2 jauni artēziskie urbumi, kā arī izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija.

Notekūdeņu pietiekamas attīrīšanas nodrošināšanai rekonstruētas esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Durbē un Raibeniekos , izbūvēta jauna notekūdeņu pārsūknēšanas stacija un kanalizācijas spiedvads. Veiktie uzlabojumi samazinās piesārņojuma slodzi uz vidi.

Visa projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 620 000 LVL , bet Durbes ciematā veikto darbu izmaksas sastāda vairāk kā 490 000 LVL. Līdzfinansējums saņemts no ERAF, Valsts budžeta un savus līdzekļus ieguldījusi arī Durbes novada dome.

Lai nodrošinātu priekšfinansējumu projekta pirmās kārtas realizēšanai izmantots Vides investīciju fonda aizdevums gandrīz 120 000 latu apmērā, bet otrās kārtas realizēšanā turpināta gan sadarbība ar Vides investīciju fondu, ņemot 240 000 latu aizdevumu, kā arī izmantots Valsts kases aizdevums 200 000 latu apmērā.

Projekta realizācijas rezultātā kopumā 1050 Durbes pilsētas un Jaunlieģu ciema iedzīvotāji tiek nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un sistēmā nodrošināts stabils spiediens; 740 iedzīvotāji nodrošināti ar kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu. Iepriekš Durbes pilsētas privātmājām nebija vienotas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

Šī projekta realizācija ir būtisks ieguldījums ne tikai ērtību un pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī vides aizsardzībā.

drukāt lapu

drukāt lapu

2007. gada 22.februārī ar nodošanu ekspluatācijā Krāslavas rajonā pabeigts ūdenssaimniecības projekts "Ūdenssaimniecības attīstība Kombuļu ciemā" Tā ietvaros rekonstruēti un paplašināti kanalizācijas tīkli, izbūvējot jaunus posmus un pieslēgumus, un izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, sūkņu stacijas un spiedvads.

Projekta realizācijas rezultātā 220 Kombuļu ciema iedzīvotājiem tiks nodrošināta kvalitatīva notekūdeņu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem normatīviem, tajā skaitā 52 iedzīvotājiem agrāk šis pakalpojums nebija pieejams. Pēc projekta pirmo reizi ar centralizētu notekūdeņu attīrīšanu tiks nodrošināta arī skola. Pirms tam centralizētai kanalizācijas sistēmai bija pieslēgtas tikai daudzdzīvokļu mājas, bet arī šie notekūdeņi netika pietiekami attīrīti un piesārņoja Kombuļu ezeru.

Kā bija plānots, būvdarbi tika pabeigti jau 2006.gadā, tagad atlicis pieslēgt pastāvīgu elektrības pieslēgumu, jo šobrīd iekārtas darbojas ar pagaidu pieslēgumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 211 300 LVL . Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem un pēc veiksmīgas projekta realizācijas pašvaldība atgūs vairāk kā 60% no kopējām projekta izmaksām, tajā skaitā ERAF dāvinājumu 114 460 LVL , kā arī 22 890 LVL Valsts budžeta finansējumu. Tā kā šo naudu pašvaldība var saņemt tikai pēc projekta realizēšanas, nepieciešami arī citi līdzekļu avoti . Vides ministrija projektam piešķīrusi 11 480 LVL, Kombuļu pagasta padomē ieguldījusi savus līdzekļus gandrīz 10 000 LVL, bet no Vides investīciju fonda (VIF) kā kredīts kopā saņemti 192 000 LVL. Ilgtermiņa aizdevums no VIF pēc ERAF un valsts budžeta līdzekļu atgūšanas sastādīs 52 850LVL.



drukāt lapu

Lielplatones pagasts, domājot par pašvaldības attīstību, realizējis jau kārtējo vides infrastruktūras projektu. 2004.gadā tika atjaunota pamatskolas katlumāja, tagad Lielplatones Tautas nams un pagasta padomes vecā malkas apkures sistēma nomainīta ar pavisam jaunu un videi draudzīgu apkuri.

Projekta ietvaros uzstādīta moderna apkures sistēma – siltumsūknis, malkas apkuri aizstājot ar zemes dzīļu siltuma izmantošanu un Lielplatone, iespējams, ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kura savu iestāžu apsildei izvēlējusies līdz šim vēl mazpazīstamo siltmsūkni kā alternatīvu apkures variantu.

Projekta gaitā tika ne vien uzstādīts galvenais tehniskais siltuma nodrošinātājs - pats siltumsūknis, bet veikta arī siltuminstalācijas un radiatoru nomaiņa un siltumtrases izbūve. Tas ievērojami uzlabo Tautas nama un pagasta padomes ēkas siltumapgādes kvalitāti, kas līdz šim bija kritiskā stāvoklī un nenodrošināja normālus darba un sadzīviskus apstākļus.

Kopumā projekta realizēšana nodrošina vairākus uzlabojumus. Pirmkārt, tā ir gaisa aizsardzība, jo tiek novērsta izmešu emisija atmosfērā no kurināmā sadedzināšanas un lokālā mērogā uzlabojas gaisa kvalitāte. Otrkārt novērtējams sadzīviskais ieguvums - tas, ka abas ēkas tiks nodrošinātas ar silto ūdeni, kas līdz šim nebija pieejams. Piedevām jaunā apsildes sistēma darbosies pilnīgi automātiskā režīmā.

Pēc Lielplatones pagasta izpilddirektora teiktā, jau pirms projekta nodošanas par to esot liela interese no dažādu pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem, kas arī domā par šādām alternatīvām apkures iespējām.

Projekta kopējās izmaksas ir 21 840 LVL. Lai pašvaldība iecerēto varētu paveikt, tika atrastas iespējas piesaistīt finansējumu: saņemti 8 740 LVL Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) dāvinājums, un atlikušās summas nodrošināšanai ņemts gandrīz 11 000 LVL aizdevums no Vides investīciju fonda (VIF), kā arī ieguldīti pašas pagasta padomes līdzekļi 2 180 LVL.



drukāt lapu