5. jūlijā Vectilžas pagasta padome parakstīja līgumu par aizdevumu projekta "Ūdensapgādes sistēmas attīstība Vectilžas ciemā" realizācijai. Ir jau noslēdzies iepirkums un jau drīz tiks sākti arī būvniecības darbi. Dzeramā ūdens apgādei plānots izveidot jaunu urbumu, savukārt veco urbumu slēgt un tamponēt. Ūdens kvalitātes nodrošināšanai uzstādīs atdzelžošanas iekārtas. Lai pievienotu sistēmu jaunajam urbumam, būs nepieciešama arī jaunu ūdensvada posmu izbūve un, cik līdzekļi atļaus, tiks nomainīti arī kritiskākajā situācijā esošie ūdensvada posmi.

Darbi ir apjomīgi un projekta kopējās izmaksas apmēram 59 000 latu, saņemts arī 26 000 latu dāvinājums no Latvijas vides aizsardzības fonda, kas pagasta padomei ir nozīmīgs atbalsts. Projekta finansēšanai kredīts no Vides investīciju fonda ir 27 000 latu, bet atlikusī summa tiks ieguldīta no pagasta padomes līdzekļiem.

drukāt lapu

28.jūnijā Demenes pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu, lai īstenotu projektu “Atdzelžošanas stacijas būvniecība Demenes pagasta Jāņuciemā”. Projekta īstenošana notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Projekta kopējās izmaksas ir 30 000 LVL, Vides aizsardzības fonda dāvinājums 14 000 latu, bet no Vides investīciju fonda tiks ņemts kredīts - 15 000 latu.

Projekta ietvaros veiks darbus ūdensapgādes sistēmā – tiks sakārtota ūdens ņemšanas vieta un izbūvēta ēka, kurā ūdens kvalitātes nodrošināšanai uzstādīs ūdens atdzelžošanas iekārtas. Uzlabojumi nodrošināt patērētājiem tīrāku dzeramo ūdeni un arī nepārtrauktu ūdens piegādi.

drukāt lapu

26.jūnijā Preiļu novada domē tika veikts vides pārvaldības un audita sistēmas (EMAS) verifikācijas noslēguma audits. Pašvaldības paveiktais tika pozitīvi novērtēts – atklātas tikai dažas nepilnības, kas līdz augusta vidum tiks novērstas. Savukārt sertifikātu, kas apliecina atbilstību EMAS standartiem, pašvaldība saņems augusta beigās, tad arī tiks oficiāli tiks veikta reģistrācija Vides pārraudzības valsts biroja EMAS reģistrā.

Preiļu novada dome ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies LIFE- Environmental projektā “Inovatīva pieeja EMAS II ieviešanā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās”. Šis projekts ir pirmais Latvijā, kura ietvaros pašvaldības savā starpā sadarbojoties un ar ekspertu konsultāciju palīdzību sakārto savu iekšējo sistēmu ar mērķi iegūt EMAS sertifikātu un arī turpmāk darboties videi draudzīgi.

Projekts aizsākās 2005.gada maijā, bet tagad var novērtēt pirmos reālos rezultātus. EMAS ieviešanas gaitā pašvaldībām bija jānosprauž savi mērķi vides sakārtošanas jomā un uzdevumi to sasniegšanai, jāizstrādā vides politikas plāns un jāsakārto iekšējā sistēma, lai tā būtu saprotama un efektīva. Uzsāktie procesi jāpārbauda un, ja tiek atklātas nepilnības, jāuzlabo. Visas projektā iesaistītās pašvaldības EMAS ieviešanas gaitā konsultēja gan ārvalstu eksperti, kas dalījās savā pieredzē semināros, gan vietēji konsultanti. Viens no Preiļu novada domes konsultantiem bija Vides investīciju fonda vides speciālists Juris Mālers.

Pēc sertifikācijas un sertifikāta saņemšanas EMAS process neapstājas, jo turpmāk jāuztur izveidotā sistēma darbībā, jāizstrādā jaunas programmas un jāīsteno projekti un pastāvīgi jāveic kontrole, respektīvi, jāturpina uzlabojumi un attīstība.

Pašvaldībām vides pārvaldības sistēmas izveidošana un īstenošana saskaņā pēc EMAS prasībām nav viegls uzdevums, tomēr daudzas Eiropas pilsētas to ir paveikušas, un varam lepoties, ka arī Preiļu novada dome kā viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā to paveikusi.

Preiļu novada dome ir Vides investīciju fonda ilggadējs sadarbības partneris un kopīgi īstenoti jau vairāki vides infrastruktūras sakārtošanas projekti - sakārtota ūdenssaimniecība Preiļu pagasta Līču ciematā, kā arī Aizkalnes pagastā sakārtota gan dzeramā ūdens, gan notekūdeņu sistēma. Bet iesaistoties EMAS ieviešanas procesā Vides investīciju fonds ne tikai iesaistās praktisku un konkrētu projektu īstenošanā, izsniedzot aizdevumus, bet arī palīdz sakārtot un izveidot videi draudzīgu darbības modeli pašvaldībai.

Eiropas Savienībā kopumā reģistrēti vairāk kā 5000 uzņēmumi, bet Latvijā līdz šim EMAS sertifikātu ir saņēmusi tikai viena organizācija – šā gada jūnija sākumā tas tika pasniegts “Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai”.

Ieviešot EMAS un reģistrējot sistēmu Latvijas nacionālajā reģistrā, tiek iegūtas arī tiesības lietot EMAS logo kā atpazīstamības zīmi.

Kas ir EMAS – tā ir Eiropas Savienības Vides pārvaldības un audita shēma, kas izveidota un ieviesta kā pārvaldības instruments, lai veicinātu vides aizsardzības, resursu racionālas izmantošanas un sabiedrības informēšanas pasākumu pilnveidošanu un uzlabošanu uzņēmumos un organizācijās. Iesaistīšanās sistēmā ir brīvprātīga, to var izvēlēties uzņēmumi un organizācijas, kas vēlas mazināt savu radīto ietekmi uz vidi, saprātīgi izmantot dabas resursus un tā taupīt arī finansu līdzekļus. Vides pārvaldības sistēmas ieviešana saskaņā ar EMAS prasībām saistīta arī ar vides izglītības veicināšanu un sabiedrības informēšanu, tāpat svarīga ir visu organizācijas darbinieku iesaistīšana un viņu zināšanu par vides jautājumiem uzlabošana.

EMAS reģistrācijas sertifikāts apliecina, ka organizācijā ir ieviesta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša vadības shēma, kas nodrošina radītās ietekmes uz vidi kontroli un mazināšanu.

drukāt lapu

27.jūnijā Blontu pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu par ūdensapgādes sakārtošanas projektam nepieciešamo finansējumu. Blontu pagasta pašvaldība ir saņēmusi arī Vides aizsardzības fonda dāvinājumu šī projekta īstenošanai.

Jau pabeigts iepirkumu process un uzsākta tehniskā projekta izstrāde, darbi tiks veikti dzeramā ūdens apgādes sistēmā – tiks sakārtots urbums un uzstādītas atdzelžošanas iekārtas, kas nodrošinās dzeramā ūdens kvalitāti, ūdens spiediena nodrošināšanai tiks uzstādīts hidrofors. Paredzams, ka līdz šī gada beigām darbi tiks pabeigti un iedzīvotājiem piegādātais dzeramais ūdens atbildīs visām normatīvajām prasībām.

Kopējās projekta izmaksas ir 31 000 latu. Latvijas Vides aizsardzības fonda piešķirtais dāvinājums ir gandrīz 15 000 latu. Dāvinājums sastāda mazāk nekā pusi no kopējām izmaksām, tādēļ pašvaldībām jāmeklē arī citi finanšu avoti un viena no iespējām ir ņemt kredītu. Blontu pagasta padome izmantos Vides investīciju fonda aizdevumu 16 000 latu apmērā.

Vides investīciju fondam šī ir pirmā sadarbība ar kādu no Ludzas rajona pašvaldībām un tagad var apgalvot, ka Vides investīciju fonds ir sadarbojies ar visiem Latvijas rajoniem, jo Ludzas rajons līdz šim bija vienīgais, ar kuru nebija izveidojusies sadarbība.

drukāt lapu

26.jūnijā Malienas pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu, lai īstenotu projektu “Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Malienas pagastā”. Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Projekta kopējās izmaksas ir 26 400 LVL, Vides aizsardzības fonda dāvinājums 13 200 latu, tikpat liela summa tiks ņemta kā kredīts no Vides investīciju fonda.

Projekta ietvaros sakārtos dzeramā ūdens sistēmu – tiks veikta urbuma rekonstrukcija, izbūvēta ēka, kurā ūdens kvalitātes nodrošināšanai uzstādīs ūdens atdzelžošanas iekārtas. Kā arī tiks veikta ūdenstorņa skalošana un remonts.

drukāt lapu

2007.gada 13.jūnijā tika pabeigta pirmo 100 tonnu PHB saturošu iekārtu izvešana, kas tika savāktas nepilna gada laikā Gardenes bīstamo atkritumu novietnē. Patreiz Projektā piedalās 12 uzņēmumi, kuri kopā nodod 220 tonnas iekārtu. Tiek plānots, ka Projekta ietvaros par ANO/Pasaules vides fonda līdzekļiem būs iespējams papildus iznīcināt vēl apmēram 100 tonnas PHB saturošu iekārtu, kuras identificētas Valsts vides dienesta veiktās inventarizācijas laikā.

Saistībā ar to šā gada jūnijā notiek sarunas par dalību Projektā ar pārējiem 72 uzņēmumiem, kuru rīcībā, saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem uz 2007.gada 1.maiju, ir PHB saturošas iekārtas. Uzņēmumiem, kuri apliecinās gatavību nodot iekārtas iznīcināšanai iesaistoties Projektā, būs jānodrošina šo iekārtu nogādāšana norādītajā pagaidu uzglabāšanas vietā Latvijā līdz nākamā gada pavasarim, savukārt Projekta ietvaros tiks organizēta iekārtu transportēšana un iznīcināšana, pilnībā vai daļēji sedzot ar to saistītās izmaksas.

Projekta gaitā tiks izskatītas iespējas palīdzēt arī citiem uzņēmumiem, kuros inventarizācija veikta pēc 1.maija un kuri izrādījuši interesi nodot iekārtas iznīcināšanai.

Gadījumā, ja arī jūsu uzņēmums vēlas nodot PHB saturošās iekārtas iznīcināšanai projekta ietvaros, aicinām līdz 25.jūlijam pieteikties, nosūtot informāciju ANO Attīstības programmas Projekta vadītājai Ievai Belai, e-pasts: ieva.bela@undp.riga.lv , fakss 7 845 222, pasta adrese: Pils iela 21, Rīga, LV 1167. Tālrunis 7 845 111.

Pieteikums jāsagatavo brīvā formā. Tajā ir jānorāda informācija par uzņēmumu, tā rīcībā esošo PHB saturošu iekārtu skaits un svars, kā arī daudzumu, kādu uzņēmums ir gatavs nodot iznīcināšanai projekta ietvaros, kā arī kontaktpersona. 2007.gada augusta sākumā, kad būs zināms daudzums, kādu ir gatavi nodot 72 uzņēmumi, tiks izskatītas iespējas nodrošināt arī to uzņēmumu rīcībā esošo iekārtu iznīcināšanu, kuri līdz 25.jūlijam būs nosūtījuši pieteikumu. 2007.gada augustā Projekta vadītāja Ieva Bela sazināsies ar jūsu uzņēmumu un informēs par iespējām piedalīties projektā.

Lai iekārtas nodotu iznīcināšanai projekta ietvaros, jāplāno to demontēšana līdz 2008.gada pavasarim. Iekārtas pagaidu uzglabāšanas vietā iznīcināšanai projekta ietvaros tiks pieņemtas vienīgi tad, ja uzņēmums būs noslēdzis attiecīgu līgumu ar ANO Attīstības programmu.

Vairāk informācijas par projektu un par PHB skatīt sadaļā "PHB saturošu iekārtu utilizācija"!

drukāt lapu

2007.gada 13.jūnijā tiks pabeigta pirmo 100 tonnu bīstamu ķīmisku vielu – polihlorētos bifenilus (PHB) – saturošu iekārtu izvešana no Gardenes bīstamo atkritumu novietnes. Nepilna gada laikā savāktas jau 100 tonnas PSRS un Austrumeiropā ražoto kondensatoru, kuri satur PHB un kuri pārsvarā tiek izmantoti ražošanas uzņēmumos. Iekārtu iznīcināšana tiek organizēta un nodrošināta ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda (Global Environmental Facility) finansētā projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā" ietvaros. Partneri projektā ir Vides ministrija, SIA "Vides investīciju fonds", kā arī Valsts vides dienests.

Polihlorētie bifenili ir noturīgas organiskās piesārņojošās vielas, kas gadu desmitiem var uzkrāties vidē, radot būtisku kaitējumu. Tās ir bīstamas cilvēka veselībai un var, piemēram, izraisīt nervu sistēmas bojājumus, vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas. Nav nepieciešams nonākt tiešā saskarē ar šo vielu, lai rastos veselības problēmas. Piemēram, ja tiek izlieta PHB saturoša eļļa, vai arī tiek pamestas PHB saturošās iekārtas vai pārstrādātas metāllūžņos, eļļa un piesārņotie metāli nonāk vidē (augsnē, ūdenī). Vēlāk šī viela nonāk cilvēka organismā un var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Projekta ietvaros savāktās pirmās 100 tonnas tiks transportētas iznīcināšanai uz Vāciju, tā kā Latvijā nav tehnoloģisku iespēju veikt PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu. Līdz ar to būs pabeigts Projekta 1.posms, bet nākamā gada pavasarī tiek plānots Projekta 2.posms, kura ietvaros paredzēts iznīcināt vēl vismaz 120 tonnas PHB saturošu iekārtu.

Projektā šobrīd piedalās 12 uzņēmumi. Lai veicinātu arī pārējo uzņēmumu rīcībā esošo PHB saturošo iekārtu iznīcināšanu, šī gada jūnijā notiek sarunas par dalību Projektā ar pārējiem uzņēmumiem, kuru rīcībā, saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem, ir PHB saturošas iekārtas. Uzņēmumiem, kuri apliecinās gatavību nodot iekārtas iznīcināšanai Projekta ietvaros, būs jānodrošina šo iekārtu nogādāšana norādītajā pagaidu uzglabāšanas vietā Latvijā līdz nākamā gada pavasarim, savukārt Projekta ietvaros tiks organizēta iekārtu transportēšana un iznīcināšana, pilnībā vai daļēji sedzot ar to saistītās izmaksas.

PHB Latvijā satur elektroenerģiju pārveidojošās iekārtas – kondensatori un transformatori, kas tika ražoti bijušajā PSRS un Austrumeiropas valstīs laika posmā no 1960. līdz pat 1987.gadam. Visizplatītākie iekārtu tipi, kas satur PHB, ir KC, LKC, KM un KЗ tipa kondensatori, un THЗ, ТНЗП, ТНР un ТНРУ tipa transformatori. Iekārtu vidējais ekspluatācijas ilgums ir 25 gadi, un lielākajai daļai izmantoto iekārtu tas jau ir sasniegts vai pārsniegts, tādēļ jāsāk plānot šo iekārtu nomaiņa un iznīcināšana. Pēc to demontēšanas iekārtas ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem un tās ir atbilstoši jāiznīcina.

Saskaņā ar Eiropas Savienības noteiktajām prasībām, kā arī MK noteikumiem 2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.139 „Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” , PHB saturošās iekārtas ir jāizņem no saimnieciskās aprites un jāiznīcina līdz 2010.gada 31.decembrim . Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem, Latvijā ir apmēram 500 tonnas šo bīstamo ķīmisko vielu saturošu iekārtu. Tomēr jāatzīmē, ka patiesais Latvijā esošo PHB saturošu iekārtu skaits varētu būt ievērojami lielāks, nekā vēsta oficiālie dati, tāpēc inventarizācija vēl tiek turpināta un patreiz tiek apsekoti vēl papildus 250 uzņēmumi.

Uzņēmumiem, kuri izmanto PSRS un Austrumeiropas valstīs ražotos kondensatorus un transformatorus, vajadzētu pārbaudīt, vai to rīcībā esošās iekārtas satur PHB. Informāciju par PHB saturošu iekārtu tipiem var uzzināt Valsts vides dienesta mājas lapā (www.vvd.gov.lv sadaļa "Dokumenti > Metodika"). Gadījumā, ja uzņēmumam ir PHB saturošas iekārtas, par to ir jāziņo attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai pārvaldei. Par iespējām nodot iekārtas iznīcināšanai Projekta ietvaros, jāsazinās ar ANO Projekta vadītāju (ieva.bela@undp.riga.lv)..

drukāt lapu

Vilpulkas pagasta atkritumu izgāztuves "Dūči" teritorija līdz šim bija nesakopta un potenciāli bīstama kā vides piesārņotāja. Lai gan izgāztuve tika slēgta jau 1999.gadā, arī pēc tam tur nelegāli izgāzti atkritumi, un tie bija izkliedēti pa visu izgāztuves teritoriju. Izgāztuves kopējā platība bija gandrīz pus hektārs, un pēc aptuveniem aprēķiniem tur noglabāti 3000m³ atkritumu. Pēc rekultivācijas platība samazināta un ir 0.35 ha.

Darbi pie teritorijas sakārtošanas tika sākti jau pagājušajā gadā un šogad maijā, saņemot vides pārvaldes atzinumu un būvvaldes aktu, rekultivācija tika pabeigta arī oficiāli.

Vide sakārtota gan vizuāli, gan veikti pasākumi, lai nodrošinātu augsnes un gruntsūdeņu nepiesārņošanos ar infiltrātu no izgāztuvē noglabātajām vielām, teritorija pārklāta ar pretinfiltrācijas slāni.

Izgāztuves teritorijas sakārtošanas kopējās izmaksas ir 27 300 LVL, no tā ERAF līdzfinansējums 16 100 LVL, Valsts budžeta līdzekļi 1 600 LVL . Bet šo līdzfinansējumu pašvaldība var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tādēļ sākotnēji tika izmantots 27 300 LVL aizdevums no Vides investīciju fonda.

Vilpulkas pagasta padomei ar Vides investīciju fondu sadarbība bijusi jau iepriekš. 2005.gadā tika sākta projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Vilpulkas pagasta Vilpulkas ciemā un Rūjas pamatskolā” realizēšana, tika sakārtota notekūdeņu sistēma un uzlabota arī dzeramā ūdens kvalitāte, uzstādot ūdens atdzelžošanas iekārtas.

drukāt lapu

Vides investīciju fonds savu 10 gadu jubilejas svinību mēnesi noslēdza ar 200.aizdevuma līgumu. Tas tika parakstīts ar Liezēres pagasta padomi ūdenssaimniecības projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Liezēres pagasta Liezēres un Ozolu ciemos” otrās kārtas realizācijai.

Pirmās kārtas ietvaros Liezēres un Ozolu ciematos jau sākti darbi pie dzeramā ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas – sākta artēzisko aku rekonstrukcija, ūdens ņemšanas vietu sakārtošana un arī dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtu izbūve.

Otrās kārtas ietvaros tiks veikta notekūdeņu sistēmas sakārtošana - kanalizācijas sūkņu staciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija.

Realizējot projektu, Liezēres un Ozolu ciematu iedzīvotājiem tiks nodrošināta nepārtraukta kvalitatīva ūdens piegāde un notekūdeņu attīrīšana būs atbilstoša normatīviem aktiem: neattīrīti notekūdeņi nenonāks apkārtējā vidē un nepiesārņos to.

Projekts tiek īstenots pateicoties iespējai saņemt Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 359 400 LVL, finansējums no ERAF 126 230 LVL, no Valsts budžeta 21 000 LVL un no Vides ministrijas 9 600 LVL. Pēc projekta realizācijas tiek plānots atgūt pievienotās vērtības nodokli, kas varētu sastādīt apmēram 50 000 LVL.

Lai nodrošinātu otrās kārtas darbu priekšfinansēšanu, tiek izmantots Vides investīciju fonda aizdevums gandrīz 195 000 LVL.

drukāt lapu

Šodien Zirņu pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu, lai turpinātu jau aizsāktos darbus projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Zirņu pagasta Zirņu un Būtnāru ciemos”.

Projekta īstenošana un būvdarbi uzsākti jau pagājušajā gadā un projekta rezultātā Zirņu un Būtnāru ciemos būs sakārtota gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēma, nodrošinot gan tīrāku dzeramo ūdeni, gan tīrāku un sakārtotāku apkārtējo vidi.

Kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas darbi abos ciematos jau pabeigti – rekonstruēti kanalizācijas tīkli, jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas un notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši normatīvajām prasībām. Centralizētajai kanalizācijas sistēmai Būtnāros pieslēgti arī jauni klienti.

Šobrīd rit darbi pie ūdens apgādes sistēmas uzlabošanas. Lai turpmāk iedzīvotājus nodrošinātu ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni, tiks sakārtoti urbumi un uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas. Tāpat tiks rekonstruēti ūdens apgādes tīkli, kuros līdz šim notika vairākas avārijas gadā, kas traucēja nodrošināt nepārtrauktu ūdens padevi. Paredzams, ka līdz vasaras beigām visi darbi būs pabeigti.

Apjomīgais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts tiek realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Bet, tā kā šo dāvinājuma naudu iespējams saņemt pēc projekta pabeigšanas, pašvaldībai nepieciešams izmantot kredītlīdzekļus veicamo darbu priekšfinansēšanai - noslēgts aizdevuma līgums ar Vides investīciju fondu par kredītu 378 000 LVL apjomā.

Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 653 000 LVL, no ERAF piešķirtais finansējums 370 300 LVL, no Valsts budžeta 47 600 LVL un no Vides ministrijas 17 500 LVL. Pēc projekta realizācijas pašvaldība cer atgūt arī pievienotās vērtības nodokli.

drukāt lapu