27.jūnijā Blontu pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu par ūdensapgādes sakārtošanas projektam nepieciešamo finansējumu. Blontu pagasta pašvaldība ir saņēmusi arī Vides aizsardzības fonda dāvinājumu šī projekta īstenošanai.

Jau pabeigts iepirkumu process un uzsākta tehniskā projekta izstrāde, darbi tiks veikti dzeramā ūdens apgādes sistēmā – tiks sakārtots urbums un uzstādītas atdzelžošanas iekārtas, kas nodrošinās dzeramā ūdens kvalitāti, ūdens spiediena nodrošināšanai tiks uzstādīts hidrofors. Paredzams, ka līdz šī gada beigām darbi tiks pabeigti un iedzīvotājiem piegādātais dzeramais ūdens atbildīs visām normatīvajām prasībām.

Kopējās projekta izmaksas ir 31 000 latu. Latvijas Vides aizsardzības fonda piešķirtais dāvinājums ir gandrīz 15 000 latu. Dāvinājums sastāda mazāk nekā pusi no kopējām izmaksām, tādēļ pašvaldībām jāmeklē arī citi finanšu avoti un viena no iespējām ir ņemt kredītu. Blontu pagasta padome izmantos Vides investīciju fonda aizdevumu 16 000 latu apmērā.

Vides investīciju fondam šī ir pirmā sadarbība ar kādu no Ludzas rajona pašvaldībām un tagad var apgalvot, ka Vides investīciju fonds ir sadarbojies ar visiem Latvijas rajoniem, jo Ludzas rajons līdz šim bija vienīgais, ar kuru nebija izveidojusies sadarbība.

drukāt lapu

26.jūnijā Malienas pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu, lai īstenotu projektu “Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Malienas pagastā”. Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Projekta kopējās izmaksas ir 26 400 LVL, Vides aizsardzības fonda dāvinājums 13 200 latu, tikpat liela summa tiks ņemta kā kredīts no Vides investīciju fonda.

Projekta ietvaros sakārtos dzeramā ūdens sistēmu – tiks veikta urbuma rekonstrukcija, izbūvēta ēka, kurā ūdens kvalitātes nodrošināšanai uzstādīs ūdens atdzelžošanas iekārtas. Kā arī tiks veikta ūdenstorņa skalošana un remonts.

drukāt lapu

2007.gada 13.jūnijā tika pabeigta pirmo 100 tonnu PHB saturošu iekārtu izvešana, kas tika savāktas nepilna gada laikā Gardenes bīstamo atkritumu novietnē. Patreiz Projektā piedalās 12 uzņēmumi, kuri kopā nodod 220 tonnas iekārtu. Tiek plānots, ka Projekta ietvaros par ANO/Pasaules vides fonda līdzekļiem būs iespējams papildus iznīcināt vēl apmēram 100 tonnas PHB saturošu iekārtu, kuras identificētas Valsts vides dienesta veiktās inventarizācijas laikā.

Saistībā ar to šā gada jūnijā notiek sarunas par dalību Projektā ar pārējiem 72 uzņēmumiem, kuru rīcībā, saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem uz 2007.gada 1.maiju, ir PHB saturošas iekārtas. Uzņēmumiem, kuri apliecinās gatavību nodot iekārtas iznīcināšanai iesaistoties Projektā, būs jānodrošina šo iekārtu nogādāšana norādītajā pagaidu uzglabāšanas vietā Latvijā līdz nākamā gada pavasarim, savukārt Projekta ietvaros tiks organizēta iekārtu transportēšana un iznīcināšana, pilnībā vai daļēji sedzot ar to saistītās izmaksas.

Projekta gaitā tiks izskatītas iespējas palīdzēt arī citiem uzņēmumiem, kuros inventarizācija veikta pēc 1.maija un kuri izrādījuši interesi nodot iekārtas iznīcināšanai.

Gadījumā, ja arī jūsu uzņēmums vēlas nodot PHB saturošās iekārtas iznīcināšanai projekta ietvaros, aicinām līdz 25.jūlijam pieteikties, nosūtot informāciju ANO Attīstības programmas Projekta vadītājai Ievai Belai, e-pasts: ieva.bela@undp.riga.lv , fakss 7 845 222, pasta adrese: Pils iela 21, Rīga, LV 1167. Tālrunis 7 845 111.

Pieteikums jāsagatavo brīvā formā. Tajā ir jānorāda informācija par uzņēmumu, tā rīcībā esošo PHB saturošu iekārtu skaits un svars, kā arī daudzumu, kādu uzņēmums ir gatavs nodot iznīcināšanai projekta ietvaros, kā arī kontaktpersona. 2007.gada augusta sākumā, kad būs zināms daudzums, kādu ir gatavi nodot 72 uzņēmumi, tiks izskatītas iespējas nodrošināt arī to uzņēmumu rīcībā esošo iekārtu iznīcināšanu, kuri līdz 25.jūlijam būs nosūtījuši pieteikumu. 2007.gada augustā Projekta vadītāja Ieva Bela sazināsies ar jūsu uzņēmumu un informēs par iespējām piedalīties projektā.

Lai iekārtas nodotu iznīcināšanai projekta ietvaros, jāplāno to demontēšana līdz 2008.gada pavasarim. Iekārtas pagaidu uzglabāšanas vietā iznīcināšanai projekta ietvaros tiks pieņemtas vienīgi tad, ja uzņēmums būs noslēdzis attiecīgu līgumu ar ANO Attīstības programmu.

Vairāk informācijas par projektu un par PHB skatīt sadaļā "PHB saturošu iekārtu utilizācija"!

drukāt lapu

2007.gada 13.jūnijā tiks pabeigta pirmo 100 tonnu bīstamu ķīmisku vielu – polihlorētos bifenilus (PHB) – saturošu iekārtu izvešana no Gardenes bīstamo atkritumu novietnes. Nepilna gada laikā savāktas jau 100 tonnas PSRS un Austrumeiropā ražoto kondensatoru, kuri satur PHB un kuri pārsvarā tiek izmantoti ražošanas uzņēmumos. Iekārtu iznīcināšana tiek organizēta un nodrošināta ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda (Global Environmental Facility) finansētā projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā" ietvaros. Partneri projektā ir Vides ministrija, SIA "Vides investīciju fonds", kā arī Valsts vides dienests.

Polihlorētie bifenili ir noturīgas organiskās piesārņojošās vielas, kas gadu desmitiem var uzkrāties vidē, radot būtisku kaitējumu. Tās ir bīstamas cilvēka veselībai un var, piemēram, izraisīt nervu sistēmas bojājumus, vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas. Nav nepieciešams nonākt tiešā saskarē ar šo vielu, lai rastos veselības problēmas. Piemēram, ja tiek izlieta PHB saturoša eļļa, vai arī tiek pamestas PHB saturošās iekārtas vai pārstrādātas metāllūžņos, eļļa un piesārņotie metāli nonāk vidē (augsnē, ūdenī). Vēlāk šī viela nonāk cilvēka organismā un var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Projekta ietvaros savāktās pirmās 100 tonnas tiks transportētas iznīcināšanai uz Vāciju, tā kā Latvijā nav tehnoloģisku iespēju veikt PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu. Līdz ar to būs pabeigts Projekta 1.posms, bet nākamā gada pavasarī tiek plānots Projekta 2.posms, kura ietvaros paredzēts iznīcināt vēl vismaz 120 tonnas PHB saturošu iekārtu.

Projektā šobrīd piedalās 12 uzņēmumi. Lai veicinātu arī pārējo uzņēmumu rīcībā esošo PHB saturošo iekārtu iznīcināšanu, šī gada jūnijā notiek sarunas par dalību Projektā ar pārējiem uzņēmumiem, kuru rīcībā, saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem, ir PHB saturošas iekārtas. Uzņēmumiem, kuri apliecinās gatavību nodot iekārtas iznīcināšanai Projekta ietvaros, būs jānodrošina šo iekārtu nogādāšana norādītajā pagaidu uzglabāšanas vietā Latvijā līdz nākamā gada pavasarim, savukārt Projekta ietvaros tiks organizēta iekārtu transportēšana un iznīcināšana, pilnībā vai daļēji sedzot ar to saistītās izmaksas.

PHB Latvijā satur elektroenerģiju pārveidojošās iekārtas – kondensatori un transformatori, kas tika ražoti bijušajā PSRS un Austrumeiropas valstīs laika posmā no 1960. līdz pat 1987.gadam. Visizplatītākie iekārtu tipi, kas satur PHB, ir KC, LKC, KM un KЗ tipa kondensatori, un THЗ, ТНЗП, ТНР un ТНРУ tipa transformatori. Iekārtu vidējais ekspluatācijas ilgums ir 25 gadi, un lielākajai daļai izmantoto iekārtu tas jau ir sasniegts vai pārsniegts, tādēļ jāsāk plānot šo iekārtu nomaiņa un iznīcināšana. Pēc to demontēšanas iekārtas ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem un tās ir atbilstoši jāiznīcina.

Saskaņā ar Eiropas Savienības noteiktajām prasībām, kā arī MK noteikumiem 2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.139 „Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” , PHB saturošās iekārtas ir jāizņem no saimnieciskās aprites un jāiznīcina līdz 2010.gada 31.decembrim . Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem, Latvijā ir apmēram 500 tonnas šo bīstamo ķīmisko vielu saturošu iekārtu. Tomēr jāatzīmē, ka patiesais Latvijā esošo PHB saturošu iekārtu skaits varētu būt ievērojami lielāks, nekā vēsta oficiālie dati, tāpēc inventarizācija vēl tiek turpināta un patreiz tiek apsekoti vēl papildus 250 uzņēmumi.

Uzņēmumiem, kuri izmanto PSRS un Austrumeiropas valstīs ražotos kondensatorus un transformatorus, vajadzētu pārbaudīt, vai to rīcībā esošās iekārtas satur PHB. Informāciju par PHB saturošu iekārtu tipiem var uzzināt Valsts vides dienesta mājas lapā (www.vvd.gov.lv sadaļa "Dokumenti > Metodika"). Gadījumā, ja uzņēmumam ir PHB saturošas iekārtas, par to ir jāziņo attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai pārvaldei. Par iespējām nodot iekārtas iznīcināšanai Projekta ietvaros, jāsazinās ar ANO Projekta vadītāju (ieva.bela@undp.riga.lv)..

drukāt lapu

Vilpulkas pagasta atkritumu izgāztuves "Dūči" teritorija līdz šim bija nesakopta un potenciāli bīstama kā vides piesārņotāja. Lai gan izgāztuve tika slēgta jau 1999.gadā, arī pēc tam tur nelegāli izgāzti atkritumi, un tie bija izkliedēti pa visu izgāztuves teritoriju. Izgāztuves kopējā platība bija gandrīz pus hektārs, un pēc aptuveniem aprēķiniem tur noglabāti 3000m³ atkritumu. Pēc rekultivācijas platība samazināta un ir 0.35 ha.

Darbi pie teritorijas sakārtošanas tika sākti jau pagājušajā gadā un šogad maijā, saņemot vides pārvaldes atzinumu un būvvaldes aktu, rekultivācija tika pabeigta arī oficiāli.

Vide sakārtota gan vizuāli, gan veikti pasākumi, lai nodrošinātu augsnes un gruntsūdeņu nepiesārņošanos ar infiltrātu no izgāztuvē noglabātajām vielām, teritorija pārklāta ar pretinfiltrācijas slāni.

Izgāztuves teritorijas sakārtošanas kopējās izmaksas ir 27 300 LVL, no tā ERAF līdzfinansējums 16 100 LVL, Valsts budžeta līdzekļi 1 600 LVL . Bet šo līdzfinansējumu pašvaldība var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tādēļ sākotnēji tika izmantots 27 300 LVL aizdevums no Vides investīciju fonda.

Vilpulkas pagasta padomei ar Vides investīciju fondu sadarbība bijusi jau iepriekš. 2005.gadā tika sākta projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Vilpulkas pagasta Vilpulkas ciemā un Rūjas pamatskolā” realizēšana, tika sakārtota notekūdeņu sistēma un uzlabota arī dzeramā ūdens kvalitāte, uzstādot ūdens atdzelžošanas iekārtas.

drukāt lapu

Vides investīciju fonds savu 10 gadu jubilejas svinību mēnesi noslēdza ar 200.aizdevuma līgumu. Tas tika parakstīts ar Liezēres pagasta padomi ūdenssaimniecības projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Liezēres pagasta Liezēres un Ozolu ciemos” otrās kārtas realizācijai.

Pirmās kārtas ietvaros Liezēres un Ozolu ciematos jau sākti darbi pie dzeramā ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas – sākta artēzisko aku rekonstrukcija, ūdens ņemšanas vietu sakārtošana un arī dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtu izbūve.

Otrās kārtas ietvaros tiks veikta notekūdeņu sistēmas sakārtošana - kanalizācijas sūkņu staciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija.

Realizējot projektu, Liezēres un Ozolu ciematu iedzīvotājiem tiks nodrošināta nepārtraukta kvalitatīva ūdens piegāde un notekūdeņu attīrīšana būs atbilstoša normatīviem aktiem: neattīrīti notekūdeņi nenonāks apkārtējā vidē un nepiesārņos to.

Projekts tiek īstenots pateicoties iespējai saņemt Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 359 400 LVL, finansējums no ERAF 126 230 LVL, no Valsts budžeta 21 000 LVL un no Vides ministrijas 9 600 LVL. Pēc projekta realizācijas tiek plānots atgūt pievienotās vērtības nodokli, kas varētu sastādīt apmēram 50 000 LVL.

Lai nodrošinātu otrās kārtas darbu priekšfinansēšanu, tiek izmantots Vides investīciju fonda aizdevums gandrīz 195 000 LVL.

drukāt lapu

Šodien Zirņu pagasta padome parakstīja aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu, lai turpinātu jau aizsāktos darbus projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Zirņu pagasta Zirņu un Būtnāru ciemos”.

Projekta īstenošana un būvdarbi uzsākti jau pagājušajā gadā un projekta rezultātā Zirņu un Būtnāru ciemos būs sakārtota gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēma, nodrošinot gan tīrāku dzeramo ūdeni, gan tīrāku un sakārtotāku apkārtējo vidi.

Kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas darbi abos ciematos jau pabeigti – rekonstruēti kanalizācijas tīkli, jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas un notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši normatīvajām prasībām. Centralizētajai kanalizācijas sistēmai Būtnāros pieslēgti arī jauni klienti.

Šobrīd rit darbi pie ūdens apgādes sistēmas uzlabošanas. Lai turpmāk iedzīvotājus nodrošinātu ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni, tiks sakārtoti urbumi un uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas. Tāpat tiks rekonstruēti ūdens apgādes tīkli, kuros līdz šim notika vairākas avārijas gadā, kas traucēja nodrošināt nepārtrauktu ūdens padevi. Paredzams, ka līdz vasaras beigām visi darbi būs pabeigti.

Apjomīgais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts tiek realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Bet, tā kā šo dāvinājuma naudu iespējams saņemt pēc projekta pabeigšanas, pašvaldībai nepieciešams izmantot kredītlīdzekļus veicamo darbu priekšfinansēšanai - noslēgts aizdevuma līgums ar Vides investīciju fondu par kredītu 378 000 LVL apjomā.

Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 653 000 LVL, no ERAF piešķirtais finansējums 370 300 LVL, no Valsts budžeta 47 600 LVL un no Vides ministrijas 17 500 LVL. Pēc projekta realizācijas pašvaldība cer atgūt arī pievienotās vērtības nodokli.

drukāt lapu

Šī gada laikā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda dāvinājumu plānots īstenot vairākus ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus mazajās pašvaldībās visos Latvijas reģionos.

Alūksnes rajona Malienas, Rēzeknes rajona Feimaņu un Ludzas rajona Blontu pagastā šobrīd jau pabeigs iepirkumu process un tiek uzsākta projektu realizācija – darbi tiks veikti dzeramā ūdens apgādes sistēmās, sakārtojot urbumus un uzstādot atdzelžošanas iekārtas. Paredzams, ka līdz gada beigām šo ciematu iedzīvotājiem piegādātais dzeramais ūdens atbildīs visām normatīvajām prasībām.

Visas pašvaldības projektu īstenošanai līdztekus Vides aizsardzības fonda dāvinājumam izmantos arī Vides investīciju fonda kredītu.



drukāt lapu

Šodien Maltas pagasta padome parakstīja divus aizdevuma līgumus ar Vides investīciju fondu. Kredīta līdzekļus izmantos, lai realizētu divus nozīmīgus projektus: “Dalītās atkritumu vākšanas sistēmas un atkritumu šķirošanas punkta izveidošana Maltas pašvaldībā” un "Maltas ciemata centrālo siltumtīklu rekonstrukcija un katlu mājas modernizācija".

“Dalītās atkritumu vākšanas sistēmas un atkritumu šķirošanas punkta izveidošana Maltas pašvaldībā” ir viens no 8 dalītās atkritumu vākšanas projektiem Latvijā, kam 2006.gadā apstiprināts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums.

Paredzams, ka iespēju šķirot atkritumus un samazināt vides piesārņojumu izmantos vairāk kā 2300 Maltas iedzīvotāji, jo projekta ietvaros tiks izveidoti deviņi dalītās atkritumu vākšanas punkti, un, lai pakalpojums būtu ērti pieejams, kopumā uzstādīti apmēram 50 konteineri šķirotiem atkritumiem.

Tāpat izveidos šķiroto un lielgabarīta atkritumu savākšanas laukumu, kur atkritumu ražotāji varēs nodot sadzīves vai ražošanas procesā radušos sašķirotos atkritumus, kā arī bīstamos atkritumus. Laukumā notiks arī tālāka atkritumu pāršķirošana, materiālu - stikla, PET, metāla un papīra sagatavošana pārstrādei. Organiskie atkritumi tiks kompostēti, komposta sagatavošanai paredzēts iegādāties atkritumu smalcināšanas iekārtu un speciālu kompostēšanas tehniku . Tā kā šogad paredzēts veikt arī Maltas katlu mājas rekonstrukciju un tiks modernizētas apkures iekārtas un uzstādīta dūmgāzu attīrīšana, iespējams, ka daļu atkritumu varēs sadedzināt, iegūstot siltumenerģiju.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni un atkritumi tiktu sašķiroti, lai būtu derīgi tālākai pārstāde vai otrreizējai izmantošanai, svarīgi ir informēt un izglītot iedzīvotājus par nepieciešamību un veidu kā šķirot. Tādēļ tiks organizēti informatīvi izglītojošie pasākumi visām atkritumus ražojošajām iedzīvotāju un uzņēmēju grupām. Tiks arī izplatīti informatīvie materiāli un organizēti praktiski pasākumi pirmskolas bērnu iestādēs un skolās, kā arī informatīvi izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā 175 000 LVL, tā realizācijai saņemtais ERAF līdzfinansējums sastādīs 131 250 LVL, kā arī 17 500 LVL Nacionālais līdzfinansējums. Pirms Eiropas atbalsta naudas saņemšanas tiks ņemts aizņēmums no Vides investīciju fonda, lai apjomīgo projektu varētu īstenot, jo ERAF finansējumu var saņemt tikai pēc projekta realizēšanas. Šodien, 10.maijā, tika parakstīts līgums un drīz varēs sākt arī praktiskus darbus. Paredzams, ka projekta īstenošanas rezultātā apmēram 70% no kopējā atkritumu daudzuma tiks pārstrādāti un samazināsies ne tikai atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu daudzums, bet arī nelegāli dabā izgāzto atkritumu apjoms.

Maltas ciematā šī gada laikā tiks veikta centrālo siltumtīklu rekonstrukcija un katlu mājas modernizācija, kā rezultātā tiks samazināts kurināmā patēriņš un siltuma zudumi trasēs, kā arī izmešu daudzums atmosfērā. Pēc rekonstrukcijas Maltas centrālā siltumapgādes sistēma atbildīs ES prasībām un nodrošinās Maltas ciematu ar videi draudzīgiem siltumapgādes pakalpojumiem, veiktie uzlabojumi ļaus ekonomēt energoresursus un tādējādi arī finanšu līdzekļus sistēmas uzturēšanai.

Projekta ietvaros tiks veikta siltumtrases rekonstrukcija un 16 jaunu siltummezglu ierīkošanu, bet katlu mājā paredzēts sistēmu izveidot tā, lai vasaras mēnešos siltā ūdens nodrošināšanai iespējams izmantot mazjaudīgākus katlus, bet ziemā var izmantot papildus siltuma avotus. Efektīvākai siltumapgādes sistēmas pasaimniekošanai tiks ierīkota saražotā siltuma uzskaites sistēma un uzstādītas dūmgāzu attīrīšanas sistēmas, lai gaisā nonāktu pēc iespējas mazāk kaitīgo izmešu.

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā 275 800 LVL , no tā ERAF līdzfinansējums 67 700 LVL, kā arī 22 500 LVL Valsts budžeta finansējums. Šonedēļ parakstīts aizdevuma līgums par finansējumu no Vides investīciju fonda 275 000 LVL apjomā.

Iepriekš, arī saņemot ERAF līdzfinansējumu un darbu priekšfinansēšanai izmantojot Vides investīciju fonda aizdevumu, Maltas ciematā jau sakārtota ūdenssaimniecība.

drukāt lapu

Jau otro pavasari Līgatnes pagasta Augšlīgatnē turpinās Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta “Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sektora sakārtošana” būvniecības darbi. Jau pabeigta lielākā daļa projektā paredzētā un šonedēļ Līgatnes pagasta padome parakstīja aizdevumu līgumu ar Vides investīciju fondu par finansējumu atlikušo darbu priekšfinansēšanai.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, finansējums no ERAF – 845 000 LVL, no Valsts budžeta 56 300 LVL un no Vides ministrijas 7 600 LVL. Projekta nobeiguma posma darbu finansēšanai tiks izmantots Vides investīciju fonda aizdevums 180 tūkstošu latu apjomā.

Līgatnes pagasta padome jau vairākkārt projekta gaitā izmantojusi Vides investīciju fonda aizdevumus – šis jau ir ceturtais līgums. Kredīta līdzekļi nepieciešami, jo ERAF līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc projekta vai tā posmu realizācijas. Bet pēc šīs naudas atgūšanas, liela kredīta daļa tiek arī atmaksāta un pašvaldības saistības atkal samazinās

Finansējums projektam liels, bet arī veicamo darbu ziņā projekts ļoti apjomīgs - jāsakārto gan dzeramā ūdens, gan notekūdeņu sistēma, lai projekta realizācijas rezultātā vairāk kā 1150 Augšlīgatnes ciema iedzīvotāji un tur esošās iestādes un uzņēmumi varētu nodrošināt ar nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Savukārt kvalitatīva notekūdeņu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem normatīviem tiks nodrošināta 1037 ciema iedzīvotājiem, no tiem 200 iedzīvotāji iepriekš centralizētai kanalizācijas sistēmai nebija pieslēgti.

Projekta īstenošanas termiņš ir šā gada rudens un šobrīd izskatās, ka visi iecerētie darbi būs paveikti laicīgi..

Patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte jau uzlabojusies, jo jau rekonstruētas ūdens ņemšanas vietas, ierīkots arī jauns urbums, uzstādītas atdzelžošanas iekārtas gan Augšlīgatnes ciematā, gan pie Līgatnes pamatskolas, bet ūdensvadu nomaiņa un rekonstrukcija ļauj novērst avārijas, kā rezultātā samazinās ūdens zudumi tīklā un nav ūdens padeves pārrāvumu.

Sakārtojot kanalizācijas sistēmu, atjaunoti vecie kanalizācijas tīkli, izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uz kurām tiek novadīti kanalizācijas ūdeņi gan no Augšlīgatnes ciemata, gan no skolas. Tiek būvēta centralizēta kanalizācijas sistēma individuālo māju ciemata daļai, tā būs vairāk kā 4 kilometrus gara.

Vēl jāpaveic rekonstrukcija četrām ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamajām ūdenskrātuvēm, kas šobrīd aizaugušas, pēc tam atliks tikai labiekārtošanas darbi.

drukāt lapu