Līdz ar ziemas atnākšanu Zirņu pagastā pabeigts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Zirņu pagasta Zirņu un Būtnāru ciemos”.

Projekta īstenošana un būvdarbi tika uzsākti jau 2006. gadā. Zirņu un Būtnāru ciemos tika sakārtota gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēma, nodrošinot gan labas kvalitātes dzeramo ūdeni, gan tīrāku un sakārtotāku apkārtējo vidi, jo tiek novērsta neattīrītu notekūdeņu noplūde vidē.
Kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija abos ciematos bija pabeigta jau pavasarī. Tika rekonstruēti kanalizācijas tīkli un uzstādītas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet Būtnāros centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgti arī jauni klienti.
Savukārt, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti, pagājušajā vasarā uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas un sakārtoti urbumi. Savukārt, lai novērstu avārijas ūdensapgādes tīklos, veikta ūdensvadu rekonstrukcija.

Apjomīgais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Darbu gaitā izmantots arī kredīts no Vides investīciju fonda 378 000 latu apmērā, jo Eiropas naudu iespējams atgūt tikai pēc projekta realizēšanas.
Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 653 000 latu, no ERAF piešķirtais finansējums 370 300 latu, 47 600 latu saņemts no Valsts budžeta un 17 500 latu no Vides ministrijas. Pēc projekta realizācijas pašvaldība cer atgūt arī pievienotās vērtības nodokli, tas palīdzēs samazināt kredītsaistības.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu ūdenssaimniecības attīstības projektu iesniegumu sagatavošanu izsludinātajā projektu konkursā vadlīnijā „Ūdeņu aizsardzība”, 15. janvārī plkst. 13.00, Liepājā, viesnīcā „Villa Jana” Kurzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Vides investīciju fondu un Vides ministriju organizē semināru „Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana”.

Semināros tiks skaidroti ar veiksmīgu projekta sagatavošanu un ieviešanu saistītie jautājumi, kā arī sniegta informācija par plānoto atbalstu no ES fondiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000.

Aicināti piedalīties pašvaldības, pašvaldību iestādes un aģentūras, kā arī kapitālsabiedrības, kurām ar pašvaldību noslēgts līgums par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī citi interesenti.

Interesentus dalībai seminārā tiek aicināti pieteikties līdz 14. janvārim pa tālruni 63807275 vai uz e-pastu: kric@kraa.lv.

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija sadarbojoties ar Vides investīciju fondu un Vides ministriju š.g. 10.janvārī plkst. 11.00, Vides ministrijā Rīgā, Peldu ielā 25, 409.telpā organizē semināru „Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana". Aicināti piedalīties projektu iesniedzēji, pašvaldības, pašvaldību iestādes, aģentūras, kapitālsabiedrības un citi interesenti. Seminārā tiks atbildēts uz būtiskiem ar veiksmīgu projektu ieviešanu un sagatavošanu saistītiem jautājumiem, kā arī sniegta informācija par plānoto atbalstu no ES fondiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000.

Informācija par vadlīnijā „Ūdeņu aizsardzība" paredzēto projektu konkursiem, nolikumi un projekta iesnieguma veidlapas pieejamas Fonda administrācijas interneta mājas lapā. Lai atvieglotu dokumentu sagatavošanas procesu, Vides investīciju fonds izstrādāja vadlīnijā "Ūdeņu aizsardzība" konkursa projektu pieteikuma dokumentu paketi. Paketē ir norādīti visi iesniegšanai nepieciešamie dokumenti, ir daļēji aizpildīta iesniegumā norādāmā informācija, kā arī doti teksta paraugi pašvaldību apliecinājumiem. Projektu konkursā var pieteikties no 2008.gada 21.janvāra līdz 1.februārim iesniedzot projekta iesniegumu Fonda administrācijā. Interesējošo informāciju var saņemt pa tālr. 7845111.

Informācija par semināru: Rolands Sadauskis, LVAFA Vides aizsardzības projektu sektora vadītājs, tālr. 7503305; 7503322; www.lvaf.gov.lv

Ir noslēdzies Liezēres pagasta padomes projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Liezēres pagasta Liezēres un Ozolu ciemos”, kas tika īstenots, izmantojot  Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta  gaitā Liezēres un Ozolu ciemos sakārtoja dzeramā ūdens apgādes sistēmu, veicot artēzisko aku rekonstrukciju, ūdens ņemšanas vietu sakārtošanu un arī dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtu izbūvi. Tika rekonstruēts arī ūdenstornis un uzstādīts ūdens skaitītājs.
Pie tam abos ciemos tika veikta notekūdeņu sistēmas sakārtošana - kanalizācijas sūkņu staciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija.
Darbus Liezēres ciemā veica SIA “Būve wood line” un Ozolu ciemā pilnsabiedrība no Madonas “A.A.& Būvkompānijas”.

Projekta rezultātā ar uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti tiek nodrošināti 180 Liezēres ciema un 290 Ozolu ciema iedzīvotāji, bet ar kanalizācijas pakalpojumiem kopumā 435 Liezēres pagasta iedzīvotāji. Tiek nodrošināta arī nepārtraukta kvalitatīva ūdens piegāde un notekūdeņu attīrīšana ir atbilstoša normatīvajiem aktiem: neattīrīti notekūdeņi nenonāks apkārtējā vidē un nepiesārņos gruntsūdeņus.

Projekta kopējās izmaksas ir 359 390 LVL, finansējums no ERAF 126 230 LVL, no Valsts budžeta saņemti 21 000 LVL un no Vides ministrijas 9 600 LVL. Pēc projekta realizācijas tiek plānots atgūt pievienotās vērtības nodokli, kas varētu sastādīt apmēram 50 000 LVL.
Lai nodrošinātu projekta darbu priekšfinansēšanu, Liezēres pagasta padome izmantoja Vides investīciju fonda aizdevumu 195 000 LVL apmērā.

Šogad Līvbērzes pagastā ir noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansētais projekts “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Jelgavas rajona Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā”. Tā ietvaros Aizupes pamatskolā tika izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Projekta ietvaros tika veikti demontāžas darbi, arī novecojušās trases tika nomainītas uz jaunajām. Tā kā skolā notekūdeņu savākšanai tika izmantota izsmeļamā bedre, tad līdz ar projekta ieviešanu Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā tika atrisināta arī virkne problēmu, kā, piemēram, nepatīkamas smakas.

 

Pagaidām šīs attīrīšanas iekārtas attīrīs tikai Aizupes pamatskolas radītos notekūdeņus, taču iespējams nākotnē jaunajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgs jauno privātmāju ciematu un tuvējās dārzkopības sabiedrības. Pašlaik potenciāli iespējami 50 iedzīvotāji, bet nākotnē, attīstoties privātmāju ciematam, vēl 100 iedzīvotāji.

Projekta realizācija izmaksāja 54 020 Ls. Tā kā pašvaldība nevarēja realizēt projektu tikai ar saviem līdzekļiem, tad no Latvijas vides investīciju fonda tika paņemts 26 840 Ls kredīts, kā arī tika iegūts Latvijas vides aizsardzības fonda dāvinājums 25 000 Ls apmērā.

Līvbērzes pagasta padome jau 2001. gadā uzsāka sadarbību ar LVIF, kad tika realizēts ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts Līvbērzes ciemā – sakārtota dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēma.

Latvijas vides investīciju fonds izsniedz aizdevumus pašvaldībām un komercsabiedrībām vides projektu realizēšanai, pie tam kredīts tiek izsniegts ar izdevīgu procentu likmi. Latvijas vides investīciju fonds palīdz klientiem piesaistīt arī dāvinājumus projektu realizācijai un finansē gan ūdenssaimniecības projektus, gan arī citus videi draudzīgus projektus – kā videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana.

2007. gada decembrī ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā oficiāli tika pabeigts ūdenssaimniecības projekts "Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvas pagasta Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā". Projekts tika īstenots trīs kārtās, kuru rezultātā tika sakārtota gan kanalizācijas sistēma, gan veikta dzeramā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija.

Projekta pirmās un otrās kārtas ietvaros tika sakārtota ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā, kur ir centralizēta ūdensapgādes sistēma. Tā rezultātā Vietalvas ciemā, Odzienas ciemā un pie Odzienas pamatskolas tika uzstādītas atdzelžošanas stacijas, kas nodrošina dzeramā ūdens attīrīšanu, kā arī Odzienas ciemā bija ierīkots jauns artēziskais urbums un rekonstruēts ūdensvads. Pie tam gan Odzienā, gan pie Odzienas pamatskolas tika izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pie Odzienas pamatskolas izbūvētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nelielas, piemērotas skolas ūdens patēriņa apjomiem, bet Odzienas ciematā ar jaudu atbilstošu iedzīvotāju skaitam.
Šobrīd, beidzoties projekta trešajai kārtai, tika izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Vietalvas ciemā un pārtraukta notekūdeņu novadīšana uz iepriekš izmantotajām iekārtām, kas jau bija nolietojušās.

Svarīgi, ka projekta realizācijas rezultātā 409 Vietalvas un Odzienas ciematu iedzīvotāji un 40 Odzienas pamatskolas internāta audzēkņi, kā arī 115 Odzienas pamatskolas audzēkņi jau tiek nodrošināti ar nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni un arī ar kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir samazināts vides piesārņojums un radīti komfortablāki dzīves apstākļi.

Projekta kopējās izmaksas ir 360 190 LVL. Tā kā pašvaldība saviem spēkiem tik vērienīgu projektu nevarētu realizēt, tika izmantota iespēja saņemt Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) dāvinājumu 223 620 LVL, kā arī 37 270 LVL Valsts budžeta finansējumu. Šo naudu pašvaldība gan var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ bija nepieciešami arī citi līdzekļu avoti. Vides ministrija projektā ieguldījusi 10 170 LVL, bet kā īstermiņa aizdevums no Vides investīciju fonda kopā izmantoti 251 000 LVL.

Noslēgusies Valkas rajona Ēveles pagasta padomes projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Ēveles pagasta Ēveles ciemā” realizācija. Projekts īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu programmas “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” ietvaros.

Ūdenssaimniecības sakārtošanai Ēveles ciemā uzstādīta atdzelžošanas iekārta un hidrofors, veikta ēkas rekonstrukcija, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un ūdensvada mezgla rekonstrukcija. Arī Ēveles pamatskolā uzstādīta atdzelžošanas iekārta un hidrofors, veikta paviljona un ārējā ūdensvada rekonstrukcija, kā arī ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtai pievienota pamatskolas kanalizācijas sistēma un viena dzīvojamā māja.

Tagad, pēc darbu pabeigšanas, 186 Ēveles ciema iedzīvotāji un 90 skolas audzēkņi un darbinieki ikdienā jau tiek nodrošināti ar nepārtrauktu un kvalitatīvu dzeramā ūdens piegādi. Tāpat skolai un 146 ciema iedzīvotājiem nodrošināta notekūdeņu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem. Līdz ar to samazinās piesārņojošo vielu saturs notekūdeņos, un apkārtējā vidē nonāks tikai atbilstoši attīrīti notekūdeņi, nepiesārņojot gruntsūdeni un neizplatot nepatīkamu smaku.

Nākotnē paredzēts nodrošināt notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus objektiem, kuros šobrīd ir nodrošināta tikai centralizēta ūdens padeve, bet pagaidām pie mājām notekūdeņi no izsmeļamām bedrēm tiek izvesti uz jaunajām attīrīšanas iekārtām.

Kopējās projekta izmaksas ir 249 604 latu, finansējums no ERAF - 144 950 latu, no Valsts budžeta 24 160 latu. Tā kā šī nauda tiek saņemta tikai pēc projekta realizācijas, lai nodrošinātu piekšfinansējumu, Ēveles pagasta padome ņēma aizdevumus no Vides investīciju fonda 230 000 latu apmērā. Tehniskā projekta izstrādei jau tika izmantots 9 000 latu liels aizņēmums no Valsts kases un izmantots Vides ministrijas finansējums 10 600 latu apmērā.

Projekts tika pabeigts 2007. gada decembrī. Līdz ar to jau Ziemassvētku laikā Ēveles iedzīvotāji tiks oficiāli nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un pārējiem ūdensapgādes pakalpojumiem.

Projektu īsteno UNDP, sadarbībā ar Vides ministriju, SIA "Vides investīciju fonds" un Valsts vides dienestu. Projekts ilgs līdz 2009.gada sākumam. Projekta ietvaros UNDP organizē un apmaksā PHB saturošu iekārtu iznīcināšanu. 100 tonnas PSRS un Austrumeiropā ražoto kondensatoru, kuri satur PHB un kuri pārsvarā tiek izmantoti ražošanas uzņēmumos, minētā projekta ietvaros tika savāktas nepilna gada laikā. 2008.gadā projekta ietvaros paredzēts iznīcināt vēl 100 tonnas PHB saturošu kondensatoru un 220 tonnas PHB saturošu transformatoru. Tā kā Latvijā nav tehnoloģisku iespēju iznīcināt PHB un to saturošās iekārtas, tās tiek transportētas iznīcināšanai uz ārvalstīm.

 

Projektā jau piedalās 12 uzņēmumi, bet pašreiz notiek sadarbības līgumu slēgšana ar vēl papildus 44 uzņēmumiem. Tomēr arī citi uzņēmumi, kuri nav pieteikušies dalībai projektā, var uzzināt par iekārtu iznīcināšanas iespējām, ar to saistītajām izmaksām, kā arī organizatorisko procesu. Vairāk informācijas par projektu un PHB saturošu iekārtu utilizāciju var uzzināt projekta partneru SIA "Vides investīciju fonds" mājas lapā www.lvif.gov.lv (sadaļa "PHB saturošu iekārtu utilizācija").

 

PHB Latvijā satur elektroenerģiju pārveidojošās iekārtas – kondensatori un transformatori, kas tika ražoti bijušajā PSRS un Austrumeiropas valstīs laika posmā no 1960. līdz pat 1987.gadam. Visizplatītākie iekārtu tipi, kas satur PHB, ir KC, LKC, KM un KЗ tipa kondensatori, un THЗ, ТНЗП, ТНР un ТНРУ tipa transformatori. Iekārtu vidējais ekspluatācijas ilgums ir 25 gadi, un lielākajai daļai izmantoto iekārtu tas jau ir sasniegts vai pārsniegts, tādēļ jāsāk plānot šo iekārtu nomaiņa un iznīcināšana. Pēc to demontēšanas iekārtas ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem un tās ir atbilstoši jāiznīcina. Lai arī normatīvajos aktos noteiktais termiņš ir 2010.gada decembris, savlaicīgi jāsāk domāt gan par iekārtu nomaiņu, gan par to iznīcināšanu.

 

Uzņēmumiem, kuri izmanto PSRS un Austrumeiropas valstīs ražotos kondensatorus un transformatorus, vajadzētu pārbaudīt, vai to rīcībā esošās iekārtas satur PHB. Informāciju par PHB saturošu iekārtu tipiem var uzzināt Valsts vides dienesta mājas lapā (www.vvd.gov.lv sadaļa "Dokumenti > Metodika"). Gadījumā, ja uzņēmumam ir PHB saturošas iekārtas, par to ir jāziņo attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai pārvaldei. Par iespējām nodot iekārtas iznīcināšanai Projekta ietvaros, jāsazinās ar ANO Projekta vadītāju (kontaktinformācija atrodama mājas lapā www.lvif.gov.lv , sadaļā "PHB saturošu iekārtu utilizācija").

 

Polihlorētie bifenili ir noturīgas organiskās piesārņojošās vielas, kas gadu desmitiem var uzkrāties vidē, radot būtisku kaitējumu. Tās ir bīstamas cilvēka veselībai un var, piemēram, izraisīt nervu sistēmas bojājumus, vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas. Nav nepieciešams nonākt tiešā saskarē ar šo vielu, lai rastos veselības problēmas. Piemēram, ja tiek izlieta PHB saturoša eļļa, vai arī tiek pamestas PHB saturošās iekārtas vai pārstrādātas metāllūžņos, eļļa un piesārņotie metāli nonāk vidē (augsnē, ūdenī). Vēlāk šī viela nonāk cilvēka organismā un var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

• Līguma pielikumi jāsagatavo trīs oriģinālos eksemplāros katrs.
• Projekta dalībnieks ir tiesīgs pievienot apstiprinātu PHB iekārtu saraksta kopiju, kas tika pievienots kā pielikums pie noslēgtās Vienošanās, izdarot attiecīgu atzīmi uz šī dokumenta.
• Lūdzu nenorādīt pirmajā lapā līguma datumu. Kā līguma parakstīšanas datums tiks norādīts datums, kad to parakstīs pēdējā no iesaistītajām pusēm. Faktisko līguma parakstīšanas datumu Projekta dalībnieks, ja vēlas, var norādīt pie paraksta.