Noderīga informācija LVAFA pieteikumu sagatavošanai

LVAFA projektu pieteikuma dokumentu paketes

Lai atvieglotu dokumentu sagatavošanas procesu, tika izstrādāta konkursa projektu pieteikuma dokumentu paketes Vides aizsardzības fonda izsludinātā projektu konkursa vadlīnijā "Ūdeņu aizsardzība" aktivitātēs:

Paketē ir norādīti visi iesniegšanai nepieciešamie dokumenti, ir daļēji aizpildīta iesniegumā norādāmā informācija (ar dzelteno krāsu ir iezīmēta informācija, kas ir jāmaina, bet ar sarkano - vietas, kur ir jāizvēlas kāds no variantiem, piemēram, pieteikumam pievienotais dokuments vai veicamā darbība), kā arī doti teksta paraugi pašvaldību apliecinājumiem.
 
Jāuzsver, ka izstrādājot projekta dokumentu paketi, Valsts ieņēmuma dienesta izziņu par nodokļu parādu neesamību ieteicams iesniegt pašiem, lai būtu pilnīga pārliecība, ka uz projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi tiešam nodokļu parādu nav. VID izziņai jābūt izsniegtai ne agrāk kā 10 dienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas LVAF administrācijā.
 
Iesniegums par sākotnējo projekta ieceri Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijā
 
Lai iesniegtu pieteikumu LVAF “Ūdeņu aizsardzība” projektu aktivitātēm, projekta iesniegumam ir nepieciešams pievienot Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijas (ŪBK) atzinumu par projekta ieceri vai apliecinājumu, ka projekta iesniedzējs ir iesniedzis Vides ministrijā iesniegumu par projekta ieceri.

Ja projekta iecere pirms tam nekad Vides ministrijā nav iesniegta, tad projekta ieceres forma ir:

  • jāaizpilda un jānokopē – nepieciešami 3 eksemplāri
  • jāiesniedz Vides ministrijas kancelejā:

- 1 eksemplārs paliek Vides ministrijā

- jāpalūdz uzlikt saņemšanas zīmogu uz atlikušajiem 2 eksemplāriem: 1 eksemplārs jāpievieno LVAFA iesniedzamo dokumentu paketei un 1 eksemplārs paliek pašiem

Ja projekta iecere ir jau iesniegta, tad jānovērtē vai projekta iecerē:

  • noradītās komponentes pilnībā atbilst vai vismaz pilnībā ietver LVAFA iesniedzamās komponentes – tad LVAFA iesniedzamo dokumentu paketei jāpievieno projekta ieceres un komisijas atzinuma kopijas
  • noradītās komponentes neatbilst LVAFA iesniedzamām komponentēm, tad jāiesniedz jauna iecere

Ja LVAF projektu konkursam iesniedz pieteikumus par vairākām projekta aktivitātēm, tad pietiek ar vienu projekta ieceri, kurā visas šis komponentes ir iekļautas. Katram pieteikumam pievieno atsevišķi projekta ieceres kopiju un atzinumu (ja tāds ir).

Ja iesniedz divus projektu pieteikumus ir nepieciešami 4 projekta ieceres eksemplāri:

  • 1 eksemplārs paliek Vides ministrijā
  • jāpalūdz uzlikt saņemšanas zīmogu uz atlikušajiem 3 eksemplāriem: 2 eksemplāri jāpievieno LVAF iesniedzamo dokumentu paketēm (katrai viens eksemplārs) un 1 eksemplārs paliek pašiem

Semināra "Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana" gaitā tika uzdoti vairāki dalībniekus interesējoši jautājumi par:

Semināra materiāli:

LVAFA izsludinātie projektu konkursi 2008. gadā
J. Rudzītis – Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija

Vadlīnijas "Ūdeņu aizsardzība" aktivitāšu konkursa nolikumi 2008. gadam, pieteikšanās konkursam

R. Sadauskis – Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija

Atbalsts projektu iesniegumu sagatavošanā un līdzfinansējuma nodrošināšanas iespējas.
I. Puriņa – Vides investīciju fonds

Vides kvalitātes uzlabošanai pieejamais finansējums 2007. – 2013. gadam un atbalstāmās aktivitātēs
J. Jansone – Vides ministrija

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma plānošanas struktūrshēma

 



drukāt lapu

ANO projektā šogad utilizēs 320 tonnas bīstamu ķīmisku vielu saturošas iekārtas

ANO Attīstības programma Latvijā (UNDP), sadarbībā ar Vides ministriju un SIA "Vides investīciju fonds" īsteno projektu "PHB saturošu iekārtu savākšana un utilizācija videi draudzīgā veidā", ko finansē ANO Pasaules vides fonds. Projektā tiek organizēta un nodrošinātā polihlorētos bifenilus jeb PHB saturošu iekārtu iznīcināšana. PHB ir īpaši bīstama ķīmiska viela ko satur elektroenerģiju pārveidojošās iekārtas – kondensatori un transformatori, ražoti bijušajā PSRS un Austrumeiropas valstīs. Latvijā nav tehnoloģisku iespēju iznīcināt PHB vai to saturošas iekārtas, tāpēc to iznīcināšana videi nekaitīgā veidā tiek veikta ārpus Latvijas.

 2007. gadā projektā tika pabeigta pirmo 100 tonnu PHB saturošo iekārtu iznīcināšana. Tā kā radās iespēja par projekta līdzekļiem iznīcināt vēl papildus iekārtas, UNDP aicināja uzņēmumus to izmantot. Patlaban ir noslēgusies sadarbības līgumu parakstīšana ar vēl 43 uzņēmumiem, tādējādi 2008. gadā tiks iznīcinātas vēl 320 tonnas PHB saturošu iekārtu. Kopā projektā ir iesaistījušies jau 55 uzņēmumi un tiks iznīcinātās jau 420 tonnas iekārtu.

Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Latvijas iesaistīšanās šajā UNDP projektā Latvijas uzņēmējiem ir īpaši izdevīga. „Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka līdz 2010. gadam Latvijas uzņēmējiem pašiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina PHB saturošo iekārtu utilizāciju videi draudzīgā veidā. Tomēr mūsu iesaistīšanas šajā projektā dod iespēju Latvijas uzņēmējiem izpildīt šo ES prasību praktiski bez maksas,” teic R. Vējonis.Par 2008. gadā plānoto 320 tonnu iznīcināšanu tika organizēti divi starptautiski konkursi. To rezultātā tika izvēlēti uzņēmumi, kuri nodrošinās transportēšanu un iznīcināšanu: 100 tonnu kondensatoru iznīcināšanu nodrošinās uzņēmums EKOKEM OY AB (Somija), bet 220 tonnu transformatoru iznīcināšanu – uzņēmums SAKAB AB (Zviedrija). Minēto iekārtu transportēšana uz iznīcināšanas vietu un iznīcināšana tiks pabeigta līdz 2008. gada beigām.

Pašreiz tiek izvērtētas iespējas organizēt šajā projektā vēl arī trešo kārtu, kas ļautu uzņēmējiem šogad vēl turpināt nodot utilizācijai PHB saturošās iekārtas. Ja jūsu uzņēmums vēlas uzzināt par iespējām iekārtas nodot iznīcināšanai vēl šogad, aicinām sazināties ar projekta vadītāju Ievu Belu (ieva.bela@undp.riga.lv vai 7845111).

Lai arī saskaņā ar normatīvo aktu prasībām PHB saturošo iekārtu nomaiņa un iznīcināšana jānodrošina līdz 2010.gada decembrim, ir jāņem vērā, ka iekārtu nomaiņai un iznīcināšanai ir nepieciešams laiks un finanšu līdzekļi, tādēļ jau šobrīd ir jāsāk plānot šo darbību veikšana. Nodot iekārtas iznīcināšanai projektā ir viens no risinājumiem, kā samazināt uzņēmuma izmaksas šajā procesā.

Kā norāda projekta vadītāja Ieva Bela, ir svarīgi apzināties, ka PHB saturošas iekārtas ir bīstamais ķīmiskais atkritums un tās ir bīstamas videi un cilvēka veselībai, tādēļ to iznīcināšanu drīkst veikt tikai noteiktā veidā. Tāpat jāapzinās, ka no iekārtu demontēšanas brīža līdz to iznīcināšanai šīs iekārtas rada risku, un ir jānodrošina to pareiza uzglabāšana arī šajā laika posmā.

Jāpiebilst, ka PHB ir kancerogēna, mutagēna viela, tā var radīt nervu sistēmas bojājumus, reproduktīvās, endokrīnās un imūnsistēmas traucējumus. PHB ir noturīgais organiskais piesārņotājs, kas gadu desmitiem saglabājas vidē. PHB kaitīgā ietekme nav tūlītēja, bet manāma ilgākā laika posmā, vidēji 10 - 30 gadu laikā.



drukāt lapu

Svitenē pabeigti ūdensapgādes sistēmas sakārtošanas darbi

Jau vairākus gadus bija aktuāla ūdensapgādes sistēmas sakārtošanas nepieciešamība Svitenē, jo ūdensapgādes tīklos bieži notika avārijas, kā arī patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte neatbilda noteiktajiem standartiem. Lai gan Svitenes pagasta padome līgumu ar būvfirmu SIA “Kombi D” noslēdza tikai augusta beigās un darbus varēja sākt tikai septembrī, ūdensapgādes sistēmas sakārtošanas darbi tika pabeigti jau 2007. gada beigās.

Līdz šim Svitenē ūdensapgādei tika izmantots salīdzinoši tālu no pagasta centra esošs artēziskais urbums. Tagad šis urbums ir slēgts un tā vietā sakārtots Svitenes centrā esošais urbums, no kura jau tagad patērētājiem tiek piegādāts ūdens. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai uzstādītas ūdens sagatavošanas iekārtas, kas veic ūdens atdzelžošanu – tiek uzlabota ūdens krāsa un garša un samazinās piemaisījumu daudzums.
Projekta ietvaros rekonstruēti arī kritiskā stāvoklī esošie ūdensvadi - vairāk kā kilometru gara trase ielikta principā no jauna.
Vēl viens ieguvums ir centralizētajai ūdensapgādei pieslēgta Svitenes pamatskola, kas pirms tam izmantoja savu atsevišķo aku. Līdz ar to projekta rezultātā ar kvalitatīvu ūdeni tiks nodrošināti ne tikai 320 iedzīvotāji, bet arī apmēram 100 skolēni un skolas darbinieki.

Darbi bija apjomīgi un izmaksāja vairāk nekā sākumā plānots. Kopējās izmaksas sastāda gandrīz 77 tūkstošus latu. Jau pirms būvdarbu sākšanas bija zināms, ka projektam piešķirts Latvijas Vides aizsardzības Fonda dāvinājums 25 000 latu, bet pēc iepirkuma rezultātā radušās kopējo izmaksu palielinājuma, tika piešķirti vēl papildus 11 000 latu. Atlikušās summas finansēšanai izmantots Vides investīciju fonda aizdevums 36 000 Latu apmērā, bet par tehniskā projekta izstrādi vairāk kā 4 tūkstoši lati samaksāti no pašvaldības budžeta.



drukāt lapu

Liepājā norisināsies seminārs Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana

Lai nodrošinātu kvalitatīvu ūdenssaimniecības attīstības projektu iesniegumu sagatavošanu izsludinātajā projektu konkursā vadlīnijā „Ūdeņu aizsardzība”, 15. janvārī plkst. 13.00, Liepājā, viesnīcā „Villa Jana” Kurzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Vides investīciju fondu un Vides ministriju organizē semināru „Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana”.

Semināros tiks skaidroti ar veiksmīgu projekta sagatavošanu un ieviešanu saistītie jautājumi, kā arī sniegta informācija par plānoto atbalstu no ES fondiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000.

Aicināti piedalīties pašvaldības, pašvaldību iestādes un aģentūras, kā arī kapitālsabiedrības, kurām ar pašvaldību noslēgts līgums par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī citi interesenti.

Interesentus dalībai seminārā tiek aicināti pieteikties līdz 14. janvārim pa tālruni 63807275 vai uz e-pastu: kric@kraa.lv.



drukāt lapu

Zirņu pagastā pabeigta ūdenssaimniecības sakārtošana

Līdz ar ziemas atnākšanu Zirņu pagastā pabeigts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Zirņu pagasta Zirņu un Būtnāru ciemos”.

Projekta īstenošana un būvdarbi tika uzsākti jau 2006. gadā. Zirņu un Būtnāru ciemos tika sakārtota gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas sistēma, nodrošinot gan labas kvalitātes dzeramo ūdeni, gan tīrāku un sakārtotāku apkārtējo vidi, jo tiek novērsta neattīrītu notekūdeņu noplūde vidē.
Kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija abos ciematos bija pabeigta jau pavasarī. Tika rekonstruēti kanalizācijas tīkli un uzstādītas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet Būtnāros centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgti arī jauni klienti.
Savukārt, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti, pagājušajā vasarā uzstādītas ūdens atdzelžošanas iekārtas un sakārtoti urbumi. Savukārt, lai novērstu avārijas ūdensapgādes tīklos, veikta ūdensvadu rekonstrukcija.

Apjomīgais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Darbu gaitā izmantots arī kredīts no Vides investīciju fonda 378 000 latu apmērā, jo Eiropas naudu iespējams atgūt tikai pēc projekta realizēšanas.
Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 653 000 latu, no ERAF piešķirtais finansējums 370 300 latu, 47 600 latu saņemts no Valsts budžeta un 17 500 latu no Vides ministrijas. Pēc projekta realizācijas pašvaldība cer atgūt arī pievienotās vērtības nodokli, tas palīdzēs samazināt kredītsaistības.



drukāt lapu

Liezēres pagastā īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts.

Ir noslēdzies Liezēres pagasta padomes projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Liezēres pagasta Liezēres un Ozolu ciemos”, kas tika īstenots, izmantojot  Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta  gaitā Liezēres un Ozolu ciemos sakārtoja dzeramā ūdens apgādes sistēmu, veicot artēzisko aku rekonstrukciju, ūdens ņemšanas vietu sakārtošanu un arī dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtu izbūvi. Tika rekonstruēts arī ūdenstornis un uzstādīts ūdens skaitītājs.
Pie tam abos ciemos tika veikta notekūdeņu sistēmas sakārtošana - kanalizācijas sūkņu staciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija.
Darbus Liezēres ciemā veica SIA “Būve wood line” un Ozolu ciemā pilnsabiedrība no Madonas “A.A.& Būvkompānijas”.

Projekta rezultātā ar uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti tiek nodrošināti 180 Liezēres ciema un 290 Ozolu ciema iedzīvotāji, bet ar kanalizācijas pakalpojumiem kopumā 435 Liezēres pagasta iedzīvotāji. Tiek nodrošināta arī nepārtraukta kvalitatīva ūdens piegāde un notekūdeņu attīrīšana ir atbilstoša normatīvajiem aktiem: neattīrīti notekūdeņi nenonāks apkārtējā vidē un nepiesārņos gruntsūdeņus.

Projekta kopējās izmaksas ir 359 390 LVL, finansējums no ERAF 126 230 LVL, no Valsts budžeta saņemti 21 000 LVL un no Vides ministrijas 9 600 LVL. Pēc projekta realizācijas tiek plānots atgūt pievienotās vērtības nodokli, kas varētu sastādīt apmēram 50 000 LVL.
Lai nodrošinātu projekta darbu priekšfinansēšanu, Liezēres pagasta padome izmantoja Vides investīciju fonda aizdevumu 195 000 LVL apmērā.



drukāt lapu

Norisināsies seminārs Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija sadarbojoties ar Vides investīciju fondu un Vides ministriju š.g. 10.janvārī plkst. 11.00, Vides ministrijā Rīgā, Peldu ielā 25, 409.telpā organizē semināru „Ūdenssaimniecības attīstības projektu sagatavošana un ieviešana". Aicināti piedalīties projektu iesniedzēji, pašvaldības, pašvaldību iestādes, aģentūras, kapitālsabiedrības un citi interesenti. Seminārā tiks atbildēts uz būtiskiem ar veiksmīgu projektu ieviešanu un sagatavošanu saistītiem jautājumiem, kā arī sniegta informācija par plānoto atbalstu no ES fondiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000.
Informācija par vadlīnijā „Ūdeņu aizsardzība" paredzēto projektu konkursiem, nolikumi un projekta iesnieguma veidlapas pieejamas Fonda administrācijas interneta mājas lapā. Lai atvieglotu dokumentu sagatavošanas procesu, Vides investīciju fonds izstrādāja vadlīnijā "Ūdeņu aizsardzība" konkursa projektu pieteikuma dokumentu paketi. Paketē ir norādīti visi iesniegšanai nepieciešamie dokumenti, ir daļēji aizpildīta iesniegumā norādāmā informācija, kā arī doti teksta paraugi pašvaldību apliecinājumiem. Projektu konkursā var pieteikties no 2008.gada 21.janvāra līdz 1.februārim iesniedzot projekta iesniegumu Fonda administrācijā. Interesējošo informāciju var saņemt pa tālr. 7845111.
Informācija par semināru: Rolands Sadauskis, LVAFA Vides aizsardzības projektu sektora vadītājs, tālr. 7503305; 7503322; www.lvaf.gov.lv



drukāt lapu

Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā ir pabeigti notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūves darbi

Šogad Līvbērzes pagastā ir noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansētais projekts “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Jelgavas rajona Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā”. Tā ietvaros Aizupes pamatskolā tika izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Projekta ietvaros tika veikti demontāžas darbi, arī novecojušās trases tika nomainītas uz jaunajām. Tā kā skolā notekūdeņu savākšanai tika izmantota izsmeļamā bedre, tad līdz ar projekta ieviešanu Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā tika atrisināta arī virkne problēmu, kā, piemēram, nepatīkamas smakas.

 
Pagaidām šīs attīrīšanas iekārtas attīrīs tikai Aizupes pamatskolas radītos notekūdeņus, taču iespējams nākotnē jaunajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgs jauno privātmāju ciematu un tuvējās dārzkopības sabiedrības. Pašlaik potenciāli iespējami 50 iedzīvotāji, bet nākotnē, attīstoties privātmāju ciematam, vēl 100 iedzīvotāji.

Projekta realizācija izmaksāja 54 020 Ls. Tā kā pašvaldība nevarēja realizēt projektu tikai ar saviem līdzekļiem, tad no Latvijas vides investīciju fonda tika paņemts 26 840 Ls kredīts, kā arī tika iegūts Latvijas vides aizsardzības fonda dāvinājums 25 000 Ls apmērā.

Līvbērzes pagasta padome jau 2001. gadā uzsāka sadarbību ar LVIF, kad tika realizēts ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts Līvbērzes ciemā – sakārtota dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēma.

Latvijas vides investīciju fonds izsniedz aizdevumus pašvaldībām un komercsabiedrībām vides projektu realizēšanai, pie tam kredīts tiek izsniegts ar izdevīgu procentu likmi. Latvijas vides investīciju fonds palīdz klientiem piesaistīt arī dāvinājumus projektu realizācijai un finansē gan ūdenssaimniecības projektus, gan arī citus videi draudzīgus projektus – kā videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana.



drukāt lapu

Noslēgusies Vietalvas pagasta ūdenssaimniecības rekonstrukcija

2007. gada decembrī ar objektu pieņemšanu ekspluatācijā oficiāli tika pabeigts ūdenssaimniecības projekts "Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvas pagasta Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā". Projekts tika īstenots trīs kārtās, kuru rezultātā tika sakārtota gan kanalizācijas sistēma, gan veikta dzeramā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija.

Projekta pirmās un otrās kārtas ietvaros tika sakārtota ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā, kur ir centralizēta ūdensapgādes sistēma. Tā rezultātā Vietalvas ciemā, Odzienas ciemā un pie Odzienas pamatskolas tika uzstādītas atdzelžošanas stacijas, kas nodrošina dzeramā ūdens attīrīšanu, kā arī Odzienas ciemā bija ierīkots jauns artēziskais urbums un rekonstruēts ūdensvads. Pie tam gan Odzienā, gan pie Odzienas pamatskolas tika izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pie Odzienas pamatskolas izbūvētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nelielas, piemērotas skolas ūdens patēriņa apjomiem, bet Odzienas ciematā ar jaudu atbilstošu iedzīvotāju skaitam.
Šobrīd, beidzoties projekta trešajai kārtai, tika izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Vietalvas ciemā un pārtraukta notekūdeņu novadīšana uz iepriekš izmantotajām iekārtām, kas jau bija nolietojušās.

Svarīgi, ka projekta realizācijas rezultātā 409 Vietalvas un Odzienas ciematu iedzīvotāji un 40 Odzienas pamatskolas internāta audzēkņi, kā arī 115 Odzienas pamatskolas audzēkņi jau tiek nodrošināti ar nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni un arī ar kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir samazināts vides piesārņojums un radīti komfortablāki dzīves apstākļi.

Projekta kopējās izmaksas ir 360 190 LVL. Tā kā pašvaldība saviem spēkiem tik vērienīgu projektu nevarētu realizēt, tika izmantota iespēja saņemt Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) dāvinājumu 223 620 LVL, kā arī 37 270 LVL Valsts budžeta finansējumu. Šo naudu pašvaldība gan var saņemt tikai pēc projekta posmu realizēšanas, tādēļ bija nepieciešami arī citi līdzekļu avoti. Vides ministrija projektā ieguldījusi 10 170 LVL, bet kā īstermiņa aizdevums no Vides investīciju fonda kopā izmantoti 251 000 LVL.



drukāt lapu

Ēveles pagastā pabeigta ūdenssaimniecības projekta realizācija

Noslēgusies Valkas rajona Ēveles pagasta padomes projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Ēveles pagasta Ēveles ciemā” realizācija. Projekts īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu programmas “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” ietvaros.

Ūdenssaimniecības sakārtošanai Ēveles ciemā uzstādīta atdzelžošanas iekārta un hidrofors, veikta ēkas rekonstrukcija, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un ūdensvada mezgla rekonstrukcija. Arī Ēveles pamatskolā uzstādīta atdzelžošanas iekārta un hidrofors, veikta paviljona un ārējā ūdensvada rekonstrukcija, kā arī ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtai pievienota pamatskolas kanalizācijas sistēma un viena dzīvojamā māja.

Tagad, pēc darbu pabeigšanas, 186 Ēveles ciema iedzīvotāji un 90 skolas audzēkņi un darbinieki ikdienā jau tiek nodrošināti ar nepārtrauktu un kvalitatīvu dzeramā ūdens piegādi. Tāpat skolai un 146 ciema iedzīvotājiem nodrošināta notekūdeņu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem. Līdz ar to samazinās piesārņojošo vielu saturs notekūdeņos, un apkārtējā vidē nonāks tikai atbilstoši attīrīti notekūdeņi, nepiesārņojot gruntsūdeni un neizplatot nepatīkamu smaku.

Nākotnē paredzēts nodrošināt notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus objektiem, kuros šobrīd ir nodrošināta tikai centralizēta ūdens padeve, bet pagaidām pie mājām notekūdeņi no izsmeļamām bedrēm tiek izvesti uz jaunajām attīrīšanas iekārtām.

Kopējās projekta izmaksas ir 249 604 latu, finansējums no ERAF - 144 950 latu, no Valsts budžeta 24 160 latu. Tā kā šī nauda tiek saņemta tikai pēc projekta realizācijas, lai nodrošinātu piekšfinansējumu, Ēveles pagasta padome ņēma aizdevumus no Vides investīciju fonda 230 000 latu apmērā. Tehniskā projekta izstrādei jau tika izmantots 9 000 latu liels aizņēmums no Valsts kases un izmantots Vides ministrijas finansējums 10 600 latu apmērā.

Projekts tika pabeigts 2007. gada decembrī. Līdz ar to jau Ziemassvētku laikā Ēveles iedzīvotāji tiks oficiāli nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un pārējiem ūdensapgādes pakalpojumiem.



drukāt lapu