COME RES. Atjaunojamās enerģijas kopienu pieredzes tālāknodošana un motivācija turpmākai darbībai

COME RES projekta ietvaros sagatavota faktu lapa nr.3.

Reģionu, kuros jau ir attīstītas enerģijas kopienas, pieredzes tālāknodošana un reģionu savstarpējā apmainīšanās ar zināšanām atjaunojamās enerģijas kopienu (AEK) veicināšanai ir COME RES projekta pamats. Šajā faktu lapā ir izklāstīti četru AEK pieredžu tālāknodošanas procesu galvenie rezultāti un konkrētu AEK paraugprakses elementu izmantošana pieredzi pētošajos un pārņemošajos reģionos

Aicinām iepazīties ar materiālu.

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/



drukāt lapu

COME RES. Atjaunojamās enerģijas kopienu attīstības veicināšana Eiropā

COME RES prjekta ietveros, aicinām lasītājus, jo īpaši politikas veidotājus, enerģijas kopienas, apvienības, enerģētikas aģentūras, valsts sektora iestādes, pašvaldības, enerģijas tirgus dalībniekus un ieinteresētos iedzīvotājus smelties iedvesmu no izklāstītajiem risinājumiem un apsvērt, kā likt vienādības zīmi starp AEK un vērtības radīšanu vietējā sabiedrībā un kā šīs kopienas varētu veicināt, uzlabojot procedūras, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību un iekļaujošu plānošanu.

Pārskats: Atjaunojamās enerģijas kopienu attīstības veicināšana Eiropā

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/



drukāt lapu

COME RES. Konference. Atjaunojamās enerģijas kopienu attīstība Eiropā

Noslēdzoties COME RES projektam, 2023. gada 31. janvārī Briselē, Beļģijā tika rīkota plaša mēroga konference "Atjaunojamās enerģijas kopienu attīstība Eiropā", kuras laikā tika analizēta atjaunojamo enerģijas kopienu attīstības dažādās valstīs.

Fonda pārstāve konferences dalībniekus iepazīstināja ar pieredzes pārneses vizītes rezultātiem - enerģijas kopienu Maljano Alpu pašvaldībā (administratīvā teritorija 32,6 km2), atrodas Itālijas Pjemontas reģiona Kuneo provincē (LVIF)

 

Konferences noslēgumā, Fonda pārstāve moderēja darba grupu: "Barjeras un virzošiem faktori enerģijas kopienu izveidē Flandrijas reģionā Nīderlandē un Latvijā".

 

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/

 



drukāt lapu

COME RES. Projekta noslēguma sanāksme

COME RES projekta komanda 2023.gada 30. janvārī tikās Briselē, Beļģijā projekta noslēguma sanāksmē, lai pārrunātu projekta rezultātus.

 

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/



drukāt lapu

RoundBaltic diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu pašvaldībās Kurzemes reģionā

2023.gada 12.janvarī Latvijas Vides investīciju fonds sadarbībā ar RoundBaltic projekta partneriem organizēja tiešsaistes apmācības semināru/diskusiju par privātā finansējuma piesaiste ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanai - pašvaldība kā galvenais energoefektivitātes pasākumu ieviešanas katalizators. Pasākumā kopumā piedalījās vairāk nekā 60 reģistrēto dalībnieku no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī no privātā sektora un pakalpojumu sniedzēji.

Pasākuma mērķis bija veicināt izpratni par padziļinātas renovācijas ieviešanu daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās, kā arī labāku izpratni par ilgtspējīgu materiālu izmantošanu, nacionālo stimulu ieviešanu, informētību par izmaiņām likumdošanā un standartizēto energoefektivitātes finansēšanu.

 

Pasākuma programma pieejama šeit:

Pasākuma ierakstu varat apskatīt šeit:

Galvenā sesija: https://www.youtube.com/watch?v=siOXV7hNGNA

1.sesija: https://www.youtube.com/watch?v=tXFtHZOsFZw&t=6s

2.sesija: https://www.youtube.com/watch?v=Wjre64nBEOI&t=10s

 

Aicinām iepazīties ar diskusijas laikā demonstrētajām prezentācijām šeit

 

RoundBaltic projekta mērķis ir turpināt dialogu starp galvenajām ieinteresētajām pusēm Latvijā par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes projektiem un noteikt kopīgos uzdevumus un potenciālos uzlabojumus, kas būtu panākami esošajā politikas kontekstā un uzņēmējdarbības praksē.

 

 

 

Papildus informācija:

Sergejs Gomzjakovs, projekta vadītājs, tālr.+37127897302

 

 

Projektu finansē: 

 

 Horizon2020/Apvārsnis2020

 

 

 



drukāt lapu

COME RES. Esam tuvu, bet mērķis vēl nav sasniegts

COME RES projekta ietvaros sagatavots politikas pārskats nr.3., kurā īsi apkopots progress saistībā ar AED II nosacījumu attiecībā uz AEK (direktīvas 2.16 un 22. panti) pārņemšanu un ieviešanu kopš 2021. gada februāra. Pārskats sniedz gan apkopojošu informāciju kā kopumā noris attiecīgo definīciju pārņemšana, veicinošo satvaru izveide, atbalsta shēmu un instrumentu izstrāde, gan arī iekļauj konkrētus piemērus no COME RES projekta valstīm.

Aicinām iepazīties ar materiālu.

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/



drukāt lapu

RoundBaltic diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu pašvaldībās

2023.gada 12.janvarī Latvijas Vides investīciju fonds sadarbībā ar RoundBaltic projekta partneriem organizē tiešsaistes apmācības semināru/diskusiju par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu pašvaldībās.

Pasākuma mērķis ir veicināt konstruktīvu viedokļu un ieteikumu apmaiņu starp politikas veidotājiem, valsts institūcijām un pašvaldībām privātā finansējuma piesaistes veicināšanai Latvijas ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanā.

Pasākuma programmas projekts pieejama šeit

Reģistrācija anketa pieejama šeit

RoundBaltic projekta mērķis ir turpināt dialogu starp galvenajām ieinteresētajām pusēm Latvijā par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes projektiem un noteikt kopīgos uzdevumus un potenciālos uzlabojumus, kas būtu panākami esošajā politikas kontekstā un uzņēmējdarbības praksē.

 

Papildus informācija:

Sergejs Gomzjakovs, projekta vadītājs, tālr.+37127897302

 

Projektu finansē: 

 

 Horizon2020/Apvārsnis2020



drukāt lapu

BD4NRG. Projekta partneri tiekas projekta ieviešanas sanāksmē.

Laika posmā no 2022.gada 14. līdz 15.decembrim, Fonda komanda piedalījās Apvārsnis 2020 finansēta projekta:“Lielie dati nākamās paaudzes enerģijai (BD4NRG)" projekta ieviešanas sanāksmē Romā, Itālijā.

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

BD4NRG projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 872613.

Projekta mājas lapa:

Home | BD4NRG



drukāt lapu

COME RES. Sniedz pārskatu par aktuālo un līdz šim paveikto projekta kontekstā

Energokopienu tiesiskā regulējuma aktualitātes Latvijā, mikroģeneratoru pieslēgšanas nosacījumi, inovatīvi risinājumi enerģētiskās nabadzības mazināšanai, atbalsta shēmu energokopienām novērtējums partnervalstīs - šiem un arī citiem svarīgiem tematiem bija veltīts COME RES projekta seminārs, kas notika 24. novembrī, Rīgā.

 

Tikšanās ievaddaļā projekta vadītāja Aija Zučika, Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve, dalībniekus iepazīstināja ar projekta kontekstā paveikto.

Ir sagatavoti  un aktualizēti galvenie ziņojumi par atjaunojamās enerģijas kopienu (AEK) izveides un darbības tehnisko, institucionālo un politisko ietvaru vietējā, valsts un Eiropas līmenī, par AEK potenciālu, juridiskajām formām un darbības modeļiem, AEK labās prakses piemēriem, pirms tam veicot to padziļinātu analīzi.

Ziņojumi ir sagatavoti arī par AEK virzošajiem faktoriem, attīstības šķēršļiem un iespējamiem finansēšanas instrumentiem.

Ir pabeigts darbs pie politikas pārskatiem un piecām faktu lapām, kas ļauj labāk izprast AEK iespējas atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas paplašināšanā, pašvaldības un citu AEK ieinteresēto pušu līdzdalības iespējas.

Darbs šobrīd turpinās pie faktu lapas, kas atspoguļos AEK Ieinteresēto pušu aptaujas rezultātus.

Sadarbībā ar Eiropas enerģijas kooperatīvu federāciju Rescoop.eu ir izstrādāta un ikvienam interesentam pieejama Enerģijas kopienu platforma: https://energycommunityplatform.eu/,  kas ir “vienas pieturas” risinājums  jeb “atbalsta rīks” visam, kas saistīts ar AEK enerģiju.

Platformā ir pieejami daudz noderīgu padomu un resursu, kas var palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām un citām mērķgrupām izveidot enerģētikas kopienas.

Līdz projekta beigām vēl paredzēts sagatavot politikas rekomendācijas AEK attīstības veicināšanai ES, partnervalstu nacionālajā un reģionu līmenī (Politikas pārskats).

Projekta noslēguma konference “Atjaunojamās enerģijas kopienu attīstība Eiropā:

pieejama enerģija, vietējā īpašumtiesības, noturība” (Advancing renewable energy communities in Europe: Affordable energy, local ownership, resilience) notiks nākamā gada 31.janvārī, Brisele, Beļģijā.

Aijas Zučikas prezentācija

 

Fizikālās Enerģētikas institūta pētnieks, projekta “COME RES” eksperts Ivars Kudreņickis dalībniekus iepazīstināja ar AE iesaistīto/ieinteresēto pušu

on-line aptaujas rezultāti COME RES valstīs

Ivara Kudreņicka prezentācija

 

2023. gada sākumā ir plānots pabeigt MK noteikumu izstrādi, kas nepieciešami, lai stātos spēkā šā gada vasarā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā. Runa ir par noteikumiem, kas paredz neto uzskaites un neto norēķinu sistēmas kārtību, energokopienu reģistrēšanas kārtību, elektroenerģijas kopīgošanu un noteikumiem par valsts atbalsta iespējām. Par to semināra dalībniekus informēja Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas vecākais eksperts.

Ministrija šobrīd strādā pie nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un finansēšanas iespēju nosacījumiem energokopienu darbībai, primāri saules enerģijas jomā. No nākamā gada būs pieejams ES finansējums no kombinētā finanšu instrumenta - no atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanas fonda. Latvijai no šā fonda saules enerģija u.c. AER tehnoloģiju attīstībai būs pieejami 23 490 000 EUR.

No šiem līdzekļiem elektroenerģijas ražošanas komersanti, pašvaldības, elektroenerģijas energokopienas un mājsaimniecības varēs saņemt atbalstu saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu,  akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu uzstādīšanai. Būs pieejams atbalsts arī zināšanu uzlabošanai un projektu sagatavošanai, kas ietver arī priekšizpētes darbus.

E. Cilinskis informēja, ka līdzfinansējuma iespējas AEK būs arī no Modernizācijas fonda līdzekļiem.

Šobrīd gan Ekonomikas ministrija, gan Vides un reģionālās attīstības ministrija strādā pie nepieciešamajiem dokumentiem un nosacījumu formulējumiem.

Eināra Cilinska prezentācija

 

Semināra turpinājumā  Edgars Matulis, akciju sabiedrības “Sadales tīkls” regulācijas lietu vadītājs, iepazīstināja ar mikroģeneratoru uzstādīšanas un darbināšanas, kā arī saražotās elektroenerģijas uzskaites un mērīšanas pašreizējo kārtību valstī - to zināt ir svarīgi arī AEK dibinātājiem un dalībniekiem.

Lai veiksmīgi darbinātu saules paneļus un citas AER mikroražošanas iekārtas, vispirms nepieciešams veikt esošā patēriņa datu analīzi, esošo elektroiekārtu pārskatīšanu, nepieciešamo jaudu aprēķinu.

Otrkārt, ir jānoskaidro būvvaldes prasības, visbeidzot, jāsaņem Sadales tīklu atļauja.

Saules paneļus un  citas mikroražošanai nepieciešamās iekārtas ir jāuzstāda sertificētiem speciālistiem.
Edgara Matuļa prezentācija

 

Kā apvienot un ieinteresēt iedzīvotājus kolektīvās enerģijas iniciatīvās jeb, citiem vārdiem, AEK izveidē un darbībā, kas tad viņiem ļautu piekļūt enerģijai par pieejamu cenu, risinātu piemēram, enerģētiskās nabadzības jautājumus, sniegtu iespēju darboties enerģijas tirgū, pārejot no tradicionālajiem mazumtirgotājiem uz atjaunojamās enerģijas avotiem un/vai uz pašu ražošanu – par to pieredzē dalījās Elvis Ērmanis, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūras projektu vadītājs.

Projekta POWERPOOR ietvaros, kurā iesaistījušas 11 Eiropas savienības valstis, arī Latvija, ir izstrādāti vairāki digitālie rīki, kas var veicināt AEK attīstību.

Viens no šādiem rīkiem, piemēram, pašvaldībām var palīdzēt identificēt, vai mājsaimniecība ir enerģētiski nabadzīga. Cits digitālais risinājums piedāvā lietotājiem mainīt līdzšinējos enerģijas patēriņa ieradumus, vēl cits - iegūt plašāku informāciju un priekšstatu par AEK finansēšanas iespējām, piemēram, pūļa finansējumu.

Elvja Ērmaņa prezentācija

 

Latvijas Lauku forums un Vācijas Vides fonds ir uzsākuši kopīgu energokopienu attīstības veicināšanas priekšizpētes projektu lauku teritorijās - par šāda projekta aktivitātēm Latvijā semināra dalībniekus informēja Ilvija Ašmane, Lauku foruma projektu vadītāja.

Līdz gada beigām visā valstī ir plānoti informējoši izglītojoši semināri un citi komunikācijas pasākumi.

Projekta ietvaros turpmāk AEK dibināšanā ieinteresētajām pusēm būs iespējams saņemt konsultācijas investīciju un finanšu, tehnoloģiju un iekārtu, juridiskajos, komunikācijas un citos jautājumos.

Ilvijas Ašmanes prezentācija

 

Par to, kā norisinās Eiropas Savienības Atjaunojamās enerģijas direktīvas 2018/2001/ES  (pārstrādāta redakcija, RED II)  un ES Direktīvas 2019/944/ES (par elektroenerģijas iekšējo tirgu) ieviešana COME RES projekta partneru valstīs, salīdzinošu novērtējumu prezentācijā sniedza Mikaels Krugs (Michael Krug), Berlīnes Brīvās Universitātes Vides politikas pētījumu centra pārstāvis

Abas iepriekš minētās ES direktīvas uzsver “atjaunojamās enerģijas kopienas” vai “iedzīvotāju energokopienas’’ nozīmi AER ieguvē un vides, ekonomisko un sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem biedriem vai vietējām teritorijām.  

Veicot pamatīgu analīzi par to, kāds ir politiskais, juridiskais, ekonomiskais un dažādu atbalsta shēmu ietvars AEK deviņās Eiropas valstīs, viens no secinājumiem ir, ka direktīvu ieviešanas progress valstīs ievērojami atšķiras.

Lielākā daļa valstu ir guvušas labus panākumus direktīvu nosacījumu ieviešanā, taču neviena valsts nav izstrādājusi tādu sistēmu, kas pilnībā vai lielā mērā atbilstu RED II uzskaitītajām minimālajām prasībām attiecībā uz AEK.

Vislielāko progresu direktīvu definīciju, tiesību un iespējamo tirgus darbību ieviešanā ir panākusi Itālija, Beļģija (Flandrija) un Polija.

Partnervalstīs joprojām pastāv birokrātiski, tehniski, atbalsta un citi šķēršļi, kuru pārvarēšana ir turpmāko gadu uzdevums, lai abu minēto direktīvu prasības tiktu ne tikai pārņemtas dokumentos, bet arī ieviestas un izpildītas praksē.

Mikaela Kruga prezentācija

 

Semināra noslēgumā ar Eiropas enerģijas kooperatīvu federācijas izstrādāto un ikvienam interesentam pieejamo Enerģijas kopienu platformas https://energycommunityplatform.eu/ iespējām  iepazīstināja federācijas pārstāve Stavroula Pappa.

Platforma ir digitāls “vienas pieturas” risinājums  jeb “atbalsta rīks” visam, kas saistīts ar AEK enerģiju.

Platformā ir pieejami daudz noderīgu padomu un resursu, kas var palīdzēt ikvienam interesentam izveidot enerģētikas kopienu.

Stavroulas Pappas prezentācija

 

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/

 

 



drukāt lapu

Enershare projektā saņemti 8 miljoni eiro liels atbalsts pirmās kopīgās Eiropas enerģētikas datu telpas izveidošanai

  •       Enerģijas koplietošanas projektā Enershare tiks izveidota un ieviesta unikāla, pirmā šāda veida kopīga Eiropas enerģētikas datu telpa, kas ievērojami veicinās enerģētikas transformāciju un digitalizāciju gan pašas enerģētikas nozares, gan arī starpnozaru līmenī.
  •       Projekts ļaus izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus datu koplietošanai, un tā mērķis būs izveidot vienotu tirgu enerģētikas aktīviem, tostarp enerģētikas un skaitļošanas aktīviem, enerģētikas datiem, enerģētikas pakalpojumiem, lai tos varētu reāli un droši koplietot, kā arī veikt datu apmaiņu starp dažādām nozarēm Eiropas Savienībā.
  •       Kopīgā Eiropas enerģētikas datu telpa nodrošina privātajiem patērētājiem, ieinteresētajām personām no enerģētikas uzņēmumiem un ar enerģētiku nesaistītiem uzņēmumiem, regulētiem tirgus dalībniekiem un sabiedriskajam sektoram piekļuvi lieliem, pašlaik izklaidus esošiem enerģētikas datu apjomiem, kontroli pār šiem datiem, to koplietošanu un atkārtotu izmantošanu, darot enerģētikas nozari drošāku un ilgtspējīgāku.  

Lisabona, 2022. gada 9. novembris – starptautisko līderu un tirgus virzītāju konsorcijs no enerģētikas nozares un zinātnes aprindām ir uzsācis Enershare projektu, ko 8 miljonus eiro apjomā finansē Eiropas Komisija.Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt un atsauces vajadzībām ieviest pirmo šāda veida kopīgo Eiropas enerģētikas datu telpu, kā arī nodrošināt daudzus uz datiem balstītus horizontālo vērtības ķēžu pakalpojumus tur, kur saskaras enerģētika, citas nozares un datu vērtības veidošanas ķēdes, lai nodrošinātu uz patērētājiem vērstu un līdzdalībā balstītu enerģētikas sistēmu, kuras pamatā ir dati. Enershare paātrinās enerģētikas nozares digitalizāciju, modernizējot dažādus tehnoloģiskos pamatelementus, tostarp sadarbspēju, uzticēšanos, datu vērtības veidošanu un pārvaldību. Projekts atbilst Eiropas mērķim izveidot kopīgu Eiropas enerģētikas datu telpu, kā paziņots Eiropas datu stratēģijā.

Svarīgākā Enershare koncepcija ir izveidot un demonstrēt kopīgu Eiropas enerģētikas datu telpu, kas nodrošinās uzticamus, drošus un suverenitāti cienošus godīgas konkurences apstākļus enerģētikas datu koplietošanai un šo datu apmaiņai starp ieinteresētām personām no enerģētikas un citām nozarēm; projekts arī aptvers divus nozīmīgus pīlārus: “enerģētikas sektora iekšējo” datu telpu, kuras mērķis ir izveidot un demonstrēt uzticamu datu apmaiņu “elektrības nozarē” un “visā enerģētikas nozarē”, un “starpnozaru” datu telpu, kuras mērķis ir projektēt, operacionalizēt un ES līmenī saskaņot ārpus enerģētikas nozares esošos un starpnozaru tehnoloģiskos faktorus uzticamai, drošai datu apmaiņai, kurā tiek ievērota suverenitāte. Tāpēc projekts darbosies kā ievērojams stimuls attīstībai enerģētikas nozarē un nodrošinās, ka tā ir pilnībā ilgtspējīga, ļaujot privātajiem patērētājiem, ieinteresētajām personām no enerģētikas un citām nozarēm, kā arī regulētajiem tirgus dalībniekiem darīt pieejamus savus enerģētikas datus, aktīvus un pakalpojumus. Viņi arī varēs piekļūt lieliem pašlaik fragmentētu un izkliedētu datu avotiem, tos koplietot un lietot atkārtoti, izmantojot uz datiem balstītus horizontālo vērtību ķēžu pakalpojumus un digitālos dvīņus dažādiem ar enerģiju saistītiem mērķiem.

“Ir steidzami jāvirzās uz priekšu, lai attīstītu kopīgu Eiropas enerģētikas datu telpu. Viena no galvenajām darbībām, kas izklāstīta EK ieteikumā par energosistēmu integrāciju, ir racionalizēt un izvērst Enerģētikas digitalizācijas rīcības plānu, kas varētu paātrināt digitālo risinājumu īstenošanu kopā ar labāk integrētu energosistēmu, izmantojot netraucētu un sadarbspējīgu, uz datiem balstītu mijiedarbību starp ieinteresētajām personām no enerģētikas un citām nozarēm. Šādam milzu pieprasījumam pēc informācijas ir vajadzīgas jaunas koncepcijas, arhitektūras, risinājumi, pārvaldības un uzņēmējdarbības modeļi, kas piemēroti enerģētikas jomai un ļauj ieinteresētajām personām no enerģētikas un citām nozarēm efektīvi koplietot datus, uzticēties tiem un veikt datu apmaiņu”, – saka Dr. Masimo Bertončīni [Massimo Bertoncini], Enershare projekta koordinators, ENGINEERING pētniecības un attīstības programmas direktors digitālās enerģētikas jomā.

 

Spēkus apvieno trīsdesmit viens konsorcija dalībnieks

 

Projektā Enershare, kuru vada uzņēmums “ENGINEERING, kas ieņem nozīmīgu vietu digitālajā transformācijā, piedalās trīsdesmit viens konsorcija partneris no Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas un Vācijas,  Tās ir starptautiskas organizācijas, kas pārstāv enerģētikas nozari, citas attiecīgās nozares, pētniecības institūti un mācību iestādes, kā arī atvērtā koda digitālās transformācijas pakalpojumu un dažādu analītisko pakalpojumu sniedzēji enerģētikā: Asm Terni S.p.A, Basku zemes enerģijas klasteris, Comsensus, Depa Commercial, Electricite De France, Elektro Celje, Elektro Ljubljana, Eles, Emotion,Engie,Envirodual, European Dynamics Luxembourg, European Dynamics, FIWARE nodibinājums, Fortum, Fraunhofer-Gesellschaft, Hine Renovables, INESC TEC, Starptautiskā Datu telpu asociācija, Komunalno Podjetje Velenje, Atēnu Valsts tehniskā universitāte, Nokia, R&D Nester, RWTH Aachen, Smart Energy Lab, Smart Innovation Norway, Tecnalia Research and Innovation Foundation, Latvijas Vides investīciju fonds, TNO, Trialog.

 

Savietojamība, uzticamība, datu vērtība – trīs inovatīvi līmeņi enerģētikas nozares digitalizācijai

Nākamajos trīs gados projekta konsorcijs izstrādās un atsauces vajadzībām ieviesīs vienotu enerģētikas datu telpu, kurā tiks izmantotas Starptautiskās Datu telpas asociācijas (IDSA) un Eiropas Mākoņdatošanas iniciatīvas GAIA-Xradītās arhitektūras. Tas ļaus izveidot godīgas konkurences apstākļus datu koplietošanai ar mērķi izveidot vienotu datu tirgu, kurā nozares varēs šos datus kopīgi lietot un reāli un droši dalīties un apmainīties ar tiem Eiropas Savienībā. Tādējādi privātās un sabiedriskās struktūras var pilnībā kontrolēt savu ģenerēto datu izmantošanu, un gan uzņēmumi, gan sabiedriskais sektors var bez grūtībām piekļūt lielam un ļoti kvalitatīvam datu masīvam. Enershare koncepcijas pamatā ir trīs līmeņi:

  1.    Savietojamība un datu telpas tehnoloģiskie pamatelementi – domājot par ES datu stratēģiju, kurā atzīts, ka datu telpām jābūt savstarpēji savienotām un sadarbspējīgām, Enershare sasniegs galveno enerģētikas datu telpas uzdevumu, kurā ir divi būtiski svarīgi virzieni: pirmkārt, nodrošināt savietojamību starp elektroenerģiju un citiem ar elektrību nesaistītiem nesējiem, piemēram, siltumenerģiju vai gāzi, un, otrkārt, savietojamību starp enerģiju un citām jomām, piemēram, ēkām, mobilitāti, ūdeni, veselību vai finansēm. Abi virzieni tiks veiksmīgi īstenoti, attīstot un nodrošinot standartizējamas un atvērtas, sadarbspējīgas saskarnes un API tur, kur elektroenerģija mijiedarbojas ar citām enerģētikas nozarēm un ar enerģiju nesaistītām nozarēm, kā arī izmantojot atvērtos standartus, piemēram, FIWARE ETSI Context broker, SGAM, CIM, SAREF.
  2.      Uzticēšanās un suverenitāte datu apmaiņas kultūrā – Enershare balstīsies uz IDSA un GAIA-X konceptuālajām arhitektūrām un iekļaus IDSA konektoru datu sniedzēju un datu patērētāju uzticamības un suverenitātes veidošanai enerģētikā un funkcionalitāšu pielāgošanai, piemēram, federatīvās identitātes pārvaldībai un datu izmantošanas politikas definēšanai. Projektā arī tiks pielāgoti blokķēdes risinājumi, lai palielinātu uzticēšanos starp ieinteresētajām personām un datu telpas operatoriem vai īpašniekiem. Tas ļaus nodrošināt uzticamu un pilnīgi suverēnu datu kopīgu izmantošanu un apmaiņu, nodrošinot datu īpašniekiem pilnīgu kontroli pār saviem datiem.
  3.      Datu pārvaldības mehānismi un datu vērtību kopums – datu vērtības ķēdes aktīvi, tostarp datu avoti, datu pakalpojumi, skaitļošanas infrastruktūras un datu glabāšanas resursi, tiks novērtēti, apmainīti un savstarpēji kompensēti finansiālā un nefinansiālā veidā, izmantojot digitālo blokķēdi un uz viediem līgumiem balstītu tirgu ar dažādiem enerģijas resursiem, aktīviem un pakalpojumiem. Piemēram, tā var būt enerģētikas datu apmaiņa pret enerģijas pārpalikumu, atjaunojamiem aktīviem, viedo māju elastīguma aktīvu uzturēšanu sociālās palīdzības vai aprūpes dienestiem mazaizsargātām personām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Enershare datu vērtības kopuma izstrāde un izmantošana palielinās individuālo enerģijas patērētāju līdzdalību enerģētikas datu apmaiņā, pamatojoties uz iespēju novērtēt datus un nefinansiālu kompensāciju.

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

ENERSHARE projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020” finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 101069831.

Projekta mājas lapa:

Enershare | The Energy Data Space for Europe

 



drukāt lapu