No 2010.gada 3. līdz 7. decembrim Vides ministrijā ir pieņemti 27 lēmumi par projektu apstiprināšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" ietvaros par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 11422744,57 Ls.

Apstiprināto projektu saraksts pieejams Vides ministrijas mājas lapā.

Vērtēšanas rezultāti:
2010.gada 20.jūnijā tika izsludināta pieteikšanās konkursam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk-finanšu instrumenta) projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk-konkurss) ietvaros, kas noslēdzās 2010.gada 23.augustā.

Projektu vērtēšana konkursa ietvaros tika uzsākta 2010.gada 30.augustā un noslēdzās 2010.gada 25.novembrī.

Konkursa ietvaros tika iesniegti 62 projektu iesniegumi par 111 ēkām un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 22 93 83 63,30 Ls.

No 62 projektu iesniegumiem tika apstiprināti 27 projekti un noraidīti 35 projekti, no kuriem:

1. 9 - administratīvās un kvalitātes neatbilstības dēļ.
2. 26 - finanšu instrumenta finansējuma nepietiekamības dēļ.

Konkursa normatīvā bāze - Ministru kabineta 2010. gada 5.maija noteikumi Nr.417 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.417).

Konkursa mērķis - oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas valsts dibināto un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk - valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes) ēkās.

Finanšu instrumenta finansējums:
11 56 33 12,2 Ls.

(Sākotnējā Ministru kabineta noteikumos Nr.417 pieejamā finanšu instrumenta summa sastādīja 10 225 798 Ls. Ar Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.417 un 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums" tika veikta finansējuma 1 337 514,2 LVL apmērā pārdale no projektu iesniegumu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" uz projekta iesniegumu konkursu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās"). Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 30 000 latu, maksimālais finanšu instrumenta finansējums - 1 000 000 latu.

Finanšu instrumenta maksimālā atbalsta intensitāte: 85% no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas.

Katrā ēkā projekta īstenošanas rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem rādītājiem:

• siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā;
• oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,35 kgCO2/Ls gadā;

Projektu īstenošanas laiks: līdz 2011.gada 1.decembrim.

drukāt lapu

2010. gada 16. decembrī plkst. 15:00 svinīgā pasākumā Vides ministrijas zālē (409.telpā), Rīgā, Peldu 25, vides ministrs Raimonds Vējonis, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme pasniegs Vides ministrijas gada balvas „Ābols 2010”.

Šī pasākuma mērķis ir izteikt atzinību pašvaldībām, kuras visaktīvāk piedalās valsts politikas mērķu īstenošanā, realizējot projektus, piesaistot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, kā arī sekmējot sabiedrības izpratni par vides, ekonomisko un sociālo sfēru vienotību un ilgtspējīgas attīstības nepieciešamību, tās komplekso raksturu.

Šajā reizē tika vērtēti laika periodā no 2009. gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.novembrim realizētie projekti trīs pretendentu grupās:
· republikas pilsētu pašvaldības;
· novadu pašvaldības;
· novadu pagastu vai pilsētu pārvaldes.

Pretendentus konkursam pieteica sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds” un Vides ministrijas struktūrvienības, kuras ir iesaistītas augstāk minēto projektu finanšu, tehniskā un administratīvajā uzraudzībā.

Paredzētas arī veicināšanas balvas, kas tiks pasniegtas par būtisku finansējuma saņēmēja finansiālo ieguldījumu projektā, par sabiedrības izpratnes un sabiedrības vērtību sistēmas veidošanu attiecībā uz dažādu finanšu instrumentu ieguldījumiem klimata, dabas un vides projektos, kā arī aktīvākajam sadarbības partnerim KPFI un vides infrastruktūras projektu sagatavošanā vai īstenošanā.

Pretendentus vērtēja pieteikumu vērtēšanas komisija, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.

Plašāku informāciju var iegūt zvanot Guntai Lazdānei, Investīciju departamenta Kvalitātes vadības nodaļas vadītājas vietniecei pa telefonu 66016766 vai mob.tel. 29253540, vai rakstot uz e-pastu: gunta.lazdane@vidm.gov.lv

drukāt lapu

2010. gada novembrī Daugavpils novada Ambeļu pagasta Ambeļu ciemā noslēdzās projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpils novada Ambeļu pagasta Ambeļu ciemā” realizācija, kas tika īstenots sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta gaitā tika nodrošināta iespēja 20 Līvānu māju iedzīvotāju notekūdeņus novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Lai pievienotos pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, projekta ietvaros tika izbūvēti 357 metri pašteces kanalizācijas tīklu, 400 metru spiedvada, kā arī - spiediena dzēšanas aka un kanalizācijas sūkņu stacija.

Realizējot projektu palielinājies iedzīvotāju skaits, kuriem tiek nodrošināti centralizēti notekūdeņu savākšanas pakalpojumi, kā arī novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija 56 269 lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda bija 50 045 lati un tika izmantots ERAF projekta pašvaldības finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

Vides investīciju fonds finansē infrastruktūras projektus dažādās vides jomās - videi draudzīga siltumapgāde, ūdenssaimniecība, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Vairāk informācijas par projektiem un iespējām piesaistīt finansējumu var iegūt arī specializētajā mājas lapā www.videsrisinājumi.lv.

drukāt lapu

Šī gada 29. un 30. novembrī vizītē Minskā uzturējās dabas aizsardzības ekspertu un speciālistu delegācija no Latvijas, kuru vadīja ekspremjers Valdis Birkavs.

Tikšanos laikā ar Baltkrievijas dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un UNDP pārstāvjiem tika apspriestas Latvijas kompāniju iespējas piedalīties Baltkrievijas valsts institūciju un Baltkrievijā akreditēto starptautisko organizāciju vides aizsardzības projektos.

Interesi Baltkrievijas speciālistiem izraisīja Latvijas valsts institūciju un iesaistīto privāto kompāniju darbība un pieredze dabas resursu izmantošanas optimizācijā, aizsargājamo teritoriju sistēmu attīstībā un tehnoloģiskās darbības ekoloģiskā pilnveidošanā, īpaši Latvijas - Baltkrievijas pierobežu zonā un Daugavas upes baseinā.

Notikušo sarunu gaitā savas prezentācijas par realizējamiem un perspektīviem projektiem, par darbības praksi un pieredzi veica Latvijas Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa un kompānijas ,,VentEko” pārstāvji.

Vizīte notika ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Baltkrievijā.

Kontaktinformācija:
Latvijas Republikas vēstniecība Baltkrievijas Republikā
Tālr. + 375 17 211 3033
6a Doroshevicha Str., Minsk 220013, Belarus
e-pasts: embassy.belarus@mfa.gov.lv

drukāt lapu

Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot transportlīdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanai, tai skaitā atbalstot transportlīdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai fosilas izcelsmes degvielas vietā, kā arī atbalstot no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas pieejamības nodrošināšanu, uzstādot projekta vajadzībām no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas uzpildes iekārtas tikai kopā ar transportlīdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai fosilas izcelsmes degvielas vietā un nepārsniedzot 20% no projekta iesniegumā pieprasītā kopējā finanšu instrumenta finansējuma.

Projekta iesniedzējs var būt Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kā arī tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 3 522 621 lats. Konkursa ietvaros vienam projekta iesniedzējam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 15 000 latu, savukārt, maksimālais - 350 000 latu.

Projekta iesniegumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2011. gada 20.janvārim (ieskaitot) papīra formā personīgi Klimata politikas un tehnoloģiju departamentam, Rīgā, Peldu ielā 26/28, 202.kabinetā darba dienās no plkst.8:30 līdz plkst. 17:00 vai nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu: Vides ministrija, Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, vai noformētu elektroniskā dokumenta formā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: tr_kpfi@vidm.gov.lv.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt pa pastu: Vides ministrijas Klimata politikas un tehnoloģiju departaments, Peldu iela 25, Rīgā, LV-1494 vai elektroniski uz elektroniskā pasta adresi: veronika.gomancenko@vidm.gov.lv.

drukāt lapu

Š.g. 22.un 23. novembrī Vides ministrija parakstījusi līgumus ar Madonas, Jelgavas un Rēzeknes novada pašvaldībām par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) līdzfinansēto projektu īstenošanu.

Projektu „Saules enerģija siltajam ūdenim", „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem Jelgavas novada pašvaldības ēkās", „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem Tiskādu vidusskolas ēkā" īstenošanas mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Projekta „Saules enerģija siltajam ūdenim" attiecināmās izmaksas ir 156 855,00 LVL, no tām 117 484,00 LVL ir KPFI līdzfinansējums un 39 371,00 LVL ir finansējuma saņēmēja - Madonas novada pašvaldības finansējums.

Projekta „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem Jelgavas novada pašvaldības ēkās" attiecināmās izmaksas ir 452 299,00 LVL, no tām 339 225,00 LVL ir KPFI līdzfinansējums un 113 074,00 LVL ir finansējuma saņēmēja - Jelgavas novada pašvaldības finansējums.

Projekta „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem Tiskādu vidusskolas ēkā" attiecināmās izmaksas ir 143 605,00 LVL, no tām 100 524,00 LVL ir KPFI līdzfinansējums un 43 082,00 LVL ir finansējuma saņēmēja - Rēzeknes novada pašvaldības finansējums.

Projekti tiks īstenoti KPFI atklātā konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" ietvaros līdz 2011.gada 1.decembrim.

Kopumā konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" ietvaros Latvijas Republikas pilsētu un novadu pašvaldību un izglītības iestāžu mērķgrupā paredzēts īstenot 12 projektus, līgumi par vēl 9 projektu īstenošanu tiks noslēgti tuvākajā laikā.

Par konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds".

Informācija redaktoriem:
Konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.
Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldība, izglītības iestāde, Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.
Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 8 082 346 lati:
• Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm - 2 108 412 latu;
• Latvijas Republikā reģistrētiem sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām - 5 973 934 lati.

drukāt lapu

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām".

Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību. Konkursa ietvaros kopējais pieejamais KPFI finansējums ir 597 384 latu.

Konkurss norisinās saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17. augusta noteikumiem Nr. 789 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums" (turpmāk - noteikumi).

Konkursa atbalstāmā aktivitāte:

• radoša konkursa rīkošana par labākajām publikācijām laikrakstos, žurnālos un tīmekļa vietnēs, kuras aptver iespējami plašu auditoriju un veicina sabiedrības vispārējā informētības līmeņa paaugstināšanu par nepieciešamību novērst klimata pārmaiņas, veicināt energotaupības pasākumus un izmantot atjaunojamos energoresursus (noteikumu 7.1. apakšpunkts).

Projekta iesniedzēji - Latvijas Republikā reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums, kuram piederošs izdevums - laikraksts vai žurnāls - ir reģistrēts Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā vai kura īpašumā ir tīmekļa vietne, ja minētajos plašsaziņas līdzekļos vai tīmekļa vietnē laikposmā no 2010.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 1.oktobrim publicēti teksti vai cita veida materiāli, kuri veicina sabiedrības vispārējā informētības līmeņa paaugstināšanu par nepieciešamību novērst klimata pārmaiņas, veicināt energotaupības pasākumus un izmantot atjaunojamos energoresursus.

Pieejamais aktivitātes finansējums - 89 000 latu. Viena projekta maksimālais finansējums ir 10 000 latu, bet minimālais finansējums - 500 latu.

Projekta iesniegumus jāiesniedz Latvijas Preses izdevēju asociācijā no šī sludinājuma publicēšanas dienas līdz 2011. gada 1.novembrim (ieskaitot) darba dienās no plkst. 9:00 līdz plkst. 17:00. K. Ulmaņa gatve 5, LV- 1004, 3.stāvā, Rīgā vai nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu Latvijas Preses izdevēju asociācija: K.Ulmaņa gatve 5, Rīga, LV- 1004 vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz e-pasta adresi: lpia@lpia.lv.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt pa pastu: Latvijas Preses izdevēju asociācija, K. Ulmaņa gatve 5, LV-1004, Rīgā, vai elektroniski uz e-pasta adresi: lpia@lpia.lv, kā arī zvanot pa tālr.: 29245496 vai 67808936.

drukāt lapu

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām".

Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.

Konkursa ietvaros kopējais pieejamais KPFI finansējums ir 597 384 latu.

Konkurss norisinās saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumiem Nr. 789 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums" (turpmāk - noteikumi).

Konkursa atbalstāmā aktivitāte:

Latvijas Republikā reģistrētu elektronisku raidorganizāciju (plašsaziņas līdzekļu) raidījumu veidošana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, īstenojot energotaupības pasākumus vai izmantojot atjaunojamos energoresursus (noteikumu 7.2. apakšpunkts).

Projekta iesniedzēji - Latvijas Republikā reģistrēts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai neatkarīgais producents, kuram uz projekta iesniegšanas brīdi ir spēkā esošs līgums ar elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas garantē projekta realizācijai nepieciešamo raidlaiku.
Pieejamais aktivitātes finansējums - 205 000 latu. Viena projekta maksimālais finansējums ir 100 000 latu, bet minimālais finansējums - 5000 latu.

Projekta iesniegumus jāiesniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē no šī sludinājuma publicēšanas dienas līdz 2010. gada 2.decembrim (ieskaitot) darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17:00, Smilšu ielā 1/3 6. stāvā, Rīgā, vai nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome: Smilšu iela 1/3, LV- 1939, vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz elektroniskā pasta adresi: neplpadome@neplpadome.lv.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt pa pastu: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Smilšu ielā 1/3, Rīgā, LV - 1939, vai elektroniski uz e-pasta adresi: andris.kenins@neplpadome.lv, kā arī zvanot pa tālr. 26318921.

 

drukāt lapu

Šī gada oktobrī Daugavpils novada Višķu pagastā pabeigta projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Višķu pagasta Višķu tehnikuma ciemā” un “Ūdenssaimniecības attīstība Višķu pagasta Špoģu tehnikuma ciemā” realizācija, kas tika īstenoti sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Šie Projekti tika realizēti ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projektu gaitā tika atjaunota dzeramā ūdens attīrīšanas stacija, veikta jaunu ūdensapgādes trašu izbūve un esošo rekonstrukcija vairāk nekā 2,8 km garumā, esošās kanalizācijas trases rekonstrukcija vairāk nekā 1 km garumā un kanalizācijas spiedvada remonts vairāk kā 1,5 km garumā, kā arī - jaunu abonentu pieslēgšana.

Realizējot šos projektus, Višķu un Špoģu tehnikuma ciema iedzīvotājiem tika uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte, palielinājās iedzīvotāju skaits, kuriem ir nodrošināti centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi, kā arī – tika novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē tādā veidā samazinot vides piesārņojumu.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu kopējās izmaksas bija ap 410 tūkst. latu, no kuriem 85% ir ERAF īdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda nedaudz vairāk nekā 237 tūkst. latu apmērā tika izmantots projektu pašvaldības finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

 

drukāt lapu

Šī gada 28. oktobrī Talsu novada domes uzņēmums SIA „Siltumiņš” parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Talsu rajona Lībagu pagasta Mundigciemā" realizāciju. Projekts tiks īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Talsu novada Mundigciemā šobrīd dzīvo 436 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi pieejami 384 (jeb 88%) iedzīvotājiem, kanalizācijas pakalpojumi - 319 (jeb 73%) iedzīvotājiem. Ciemā esošajos 2 urbumos iegūtā ūdens kvalitāte nav atbilstoša prasībām, jo dzelzs koncentrācija pārsniedz normatīvus, kā arī ciemā nav ūdens attīrīšanas stacijas (ŪAS) un ūdensapgādes tīkli ir sliktā stāvoklī, radot lielus ūdens zudumus (ap 65 %). Notekūdeņu attīrīšanu nodrošina ciema notekūdeņu attīrīšanas ierīces (NAI), kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tādēļ Projekta ietvaros plānota to rekonstrukcija. Arī kanalizācijas tīkli ir neapmierinošā stāvoklī.

Projekta gaitā tiks izbūvēta ūdens attīrīšanas stacija, rekonstruēti un pakalpojuma pieejamības paplašināšanai no jauna izbūvēti ūdensapgādes tīkli (kopā vairāk kā 2 600 m), rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rekonstruētas (1 230 m) un pakalpojuma pieejamības paplašināšanai no jauna izbūvētas (1 740 m) kanalizācijas trases, kā arī kanalizācijas sūkņu stacija.

Realizējot projektu, Mundigciema iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 350 tūkst. lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 98 400 lati un tiks izmantots ERAF projekta pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

drukāt lapu