2011.gada 4.janvārī, Ministru Kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" (turpmāk - noteikumu projekts).

rn

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas un projektu īstenošanas kārtību.

rn

Šī konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

rn

Projekta iesniedzējs varēs būt Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldības dome, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde un Latvijas Republikā reģistrēti komersanti.

rn

Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 27 716 876 LVL, tai skaitā:

rn

rn
• Pašvaldībām, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm - 4 000 000 LVL;

rn

• Komersantiem - 23 716 876 LVL.

rn

rn

Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

rn

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts SIA „Vides investīciju fonds".

rn

Kristīne Barševska
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.:67026533/ 26417267
E-pasts: prese@vidm.gov.lv
 

rn

Informācija redaktoriem:
Konkursa ietvaros tiks atbalstītas šādas projekta aktivitātes:
1. Siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa, lai fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas varētu aizvietot ar atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām;
2. Elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem;
3. Koģenerācijas elektrostacijā uzstādāmo koģenerācijas iekārtu iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem;
4. Tehnoloģiju iegāde, būvniecība un uzstādīšana, kuras izmantojot, atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju.

drukāt lapu

2011.gada 4.janvārī, Ministru Kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums"(turpmāk - noteikumu projekts).

rn

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

rn

Šī konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

rn

Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 11 399 481 LVL, kur vienam projektam pieejamais KPFI finansējums ir 7 000 latu. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā KPFI atbalsta intensitāte nepārsniedz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām

rn

Projekta iesniedzējs varēs būt:

rn

rn
• dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir fiziska persona, uz kuras vārda ir reģistrēta dzīvojamā māja kas ir noteikta noteikumu projektā;

rn

• vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidotā biedrība, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, kas ir fiziskas personas, kuru attiecīgais nekustamais īpašums ir atsevišķu divu dzīvokļu mājā, triju vai vairāku dzīvokļu mājā.

rn

rn

Konkursu plānots izsludināt 30 darbdienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

rn

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts SIA „Vides investīciju fonds".

rn

Kristīne Barševska
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.:67026533/26417267
E-pasts: prese@vidm.gov.lv

rn

Informācija redaktoriem:
Konkursa ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuros tiks iegādātas un uzstādītas šādas iekārtas:

rn

rn
• šķeldas vai salmu, biomasas granulu, malkas katli un biomasas kamīni ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 50kW;

rn

• saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 25kW;

rn

• energoavoti ar siltuma sūkņiem ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 50kW;

rn

• vēja ģeneratori ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 10kW;

rn

• saules baterijas ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 10kW.

rn

drukāt lapu

2010. gada 28.decembrī LR MK akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Zema enerģijas patēriņa ēkas "nolikums””, kura  ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 7 261 722 latu, vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 750 000 latu.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisijas samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju. Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa „Zema enerģijas patēriņa ēkas” vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.

Konkursā varēs iesniegt tādus projektus, kuros ēkas atbilst kādai no MK noteikumu projektā noteiktajām 12 ēku klasēm:
  - vienģimenes dzīvojamā ēka (kods 1110) (jaunbūve);
  - dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (kods 1110, 1121, 11210101) (jaunbūve);
  - biroju ēka (kods 1220) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - mazumtirdzniecības ēkas (kods 1230) (ēkas rekonstrukcija);
  - ražošanas ēkas (kods 1251) (ēkas rekonstrukcija);
  - muzejs (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sabiedriskā ēka – bērnudārzs (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sabiedriskā ēka – skola (kods 1263) (ēkas rekonstrukcija);
  - daudzdzīvokļu sociālā ēka (kods 1130) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sporta ēka (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (kods 1241) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - viesnīca (kods 1211) (ēkas rekonstrukcija).

Noteikumu projektā paredzēts, ka iesniegumus var iesniegt tiešā vai pastarpinātā pārvaldes iestāde, LR pilsētas vai novada pašvaldības dome, LR reģistrēts mikro, mazais, vidējais komersants vai fiziska persona.

Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās. Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija, bet Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds”.

Plašāka informācija pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājas lapā: http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/

Informācijas avots: VARAM

drukāt lapu

Visus SIA “Vides investīciju fonds” Klientus, sadarbības partnerus, piegādātājus, kā arī citus, lūdzam ņemt vērā, ka ar 2011. gada 5. janvāri Fonds maina telpas.

Tāpat kā iepriekš, arī turpmāk Fonds atradīsies biroja telpu kompleksā Rīgā, Ģertrūdes ielā 10/12, taču tagad Fonda telpas būs izvietotas otrajā stāvā, ar citu ieeju (no Ģertrūdes ielas puses, tuvāk pie Brīvības ielas). Lūdzam sekot norādēm. Fonda juridiskā adrese nemainās.

drukāt lapu

Sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”, šī gada 16. decembrī Vecumnieku novada Misas ciemā noslēgusies projekta "Misas ciema ūdenssaimniecības attīstība" realizācija. Šis Projekts tika īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros Misas ciema ūdensapgādes sistēmā tika veikta divu artēzisko urbumu renovācija, ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve, ūdenstorņa rekonstrukcija un ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija vairāk kā 800 m garumā. Kanalizācijas sistēmā tika veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aerācijas sistēmas renovācija, jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve, kanalizācijas tīklu rekonstrukcija vairāk kā 700 m garumā un dūņu lauku renovācija.

Realizējot šo projektu, Misas ciema iedzīvotājiem tika uzlabota dzeramā ūdens padeves kvalitāte, par 10% samazināsies ūdens zudumi sistēmā, kā arī tika novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē tādā veidā samazinot vides piesārņojumu.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija ap 168 tūkst. latu, no kuriem 85% ir ERAF, 10% - Valsts budžeta un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda nedaudz vairāk kā 76 tūkst. latu apmērā tika izmantots ERAF daļas un PVN priekšfinansēšanai, pašvaldības līdzfinansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

Šī gada 20. decembrī Limbažu novada domes uzņēmums SIA „Limbažu komunālserviss” parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Limbažos, III kārta" realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu.

Limbažos pašlaik dzīvo 8502 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 7586 (jeb 89%) iedzīvotājiem, bet centralizētas kanalizācijas pakalpojumi pieejami 7524 (jeb 88%) iedzīvotājiem.

Limbažu ūdensapgādes patērētājam piegādātā ūdens kvalitāte līdz šim neatbilda prasībām, jo mangāna koncentrācija pārsniedza normatīvus. Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu nodrošina NAI, kura tehniskais stāvoklis kopumā ir apmierinošs, bet nepieciešami tehniski uzlabojumi P un N attīrīšanai un jaunu KSS izbūve, kas ir nolietojušās un darbojas neapmierinoši.

Projekta gaitā plānots rekonstruēt ŪAS un ūdenstorni, izbūvēt jaunas ūdensapgādes trases 8275 m garumā, rekonstruēt NAI papildinot tās ar komponentēm N un P attīrīšanai, izbūvēt jaunas kanalizācijas trases 6450 m garumā un izbūvēt 3 jaunas KSS. Projekta ietvaros plānoti papildus 440 pieslēgumi ūdenssaimniecības sistēmai un 301 papildus pieslēgumi kanalizācijas sistēmai. Tādejādi realizējot projektu, Limbažu iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta III. kārtas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 2,7 milj. latu, no kuriem 85% ir KF līdzfinansējums, 10% ir novada pašvaldības, bet 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 200 000 lati un tas tiks izmantots projekta PVN priekšfinansēšanai un pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

Šī gada 16. decembrī Talsu novada domes uzņēmums SIA „Siltumiņš” parakstīja otro aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Talsu rajona Lībagu pagasta Mundigciemā" realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Talsu novada Mundigciemā šobrīd dzīvo 436 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi pieejami 384 (jeb 88%) iedzīvotājiem, kanalizācijas pakalpojumi - 319 (jeb 73%) iedzīvotājiem. Ciemā esošajos 2 urbumos iegūtā ūdens kvalitāte līdz šim neatbilda prasībām, jo dzelzs koncentrācija pārsniedza normatīvus, ciemā nebija ūdens attīrīšanas stacijas (ŪAS) un ūdensapgādes tīkli bija sliktā stāvoklī, radot lielus ūdens zudumus (ap 65 %). Notekūdeņu attīrīšanu nodrošina ciema notekūdeņu attīrīšanas ierīces (NAI), kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tādēļ Projekta ietvaros plānota to rekonstrukcija. Arī kanalizācijas tīkli līdz šim bija neapmierinošā stāvoklī.

Projekta gaitā izbūvēta ūdens attīrīšanas stacija, tiek rekonstruēti un no jauna izbūvēti ūdensapgādes tīkli (kopā vairāk kā 2 600 m), rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rekonstruētas (1 230 m) un no jauna izbūvētas (1 740 m) kanalizācijas trases, kā arī kanalizācijas sūkņu stacija tādejādi paplašinot šo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Realizējot projektu, Mundigciema iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 350 tūkst. lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma otrais aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 65 000 lati un tas tiks izmantots ERAF projekta pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

drukāt lapu

No 2010.gada 3. līdz 7. decembrim Vides ministrijā ir pieņemti 27 lēmumi par projektu apstiprināšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" ietvaros par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 11422744,57 Ls.

Apstiprināto projektu saraksts pieejams Vides ministrijas mājas lapā.

Vērtēšanas rezultāti:
2010.gada 20.jūnijā tika izsludināta pieteikšanās konkursam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk-finanšu instrumenta) projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk-konkurss) ietvaros, kas noslēdzās 2010.gada 23.augustā.

Projektu vērtēšana konkursa ietvaros tika uzsākta 2010.gada 30.augustā un noslēdzās 2010.gada 25.novembrī.

Konkursa ietvaros tika iesniegti 62 projektu iesniegumi par 111 ēkām un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 22 93 83 63,30 Ls.

No 62 projektu iesniegumiem tika apstiprināti 27 projekti un noraidīti 35 projekti, no kuriem:

1. 9 - administratīvās un kvalitātes neatbilstības dēļ.
2. 26 - finanšu instrumenta finansējuma nepietiekamības dēļ.

Konkursa normatīvā bāze - Ministru kabineta 2010. gada 5.maija noteikumi Nr.417 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.417).

Konkursa mērķis - oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas valsts dibināto un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk - valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes) ēkās.

Finanšu instrumenta finansējums:
11 56 33 12,2 Ls.

(Sākotnējā Ministru kabineta noteikumos Nr.417 pieejamā finanšu instrumenta summa sastādīja 10 225 798 Ls. Ar Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.417 un 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums" tika veikta finansējuma 1 337 514,2 LVL apmērā pārdale no projektu iesniegumu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" uz projekta iesniegumu konkursu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās"). Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 30 000 latu, maksimālais finanšu instrumenta finansējums - 1 000 000 latu.

Finanšu instrumenta maksimālā atbalsta intensitāte: 85% no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas.

Katrā ēkā projekta īstenošanas rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem rādītājiem:

• siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā;
• oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,35 kgCO2/Ls gadā;

Projektu īstenošanas laiks: līdz 2011.gada 1.decembrim.

drukāt lapu

2010. gada 16. decembrī plkst. 15:00 svinīgā pasākumā Vides ministrijas zālē (409.telpā), Rīgā, Peldu 25, vides ministrs Raimonds Vējonis, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme pasniegs Vides ministrijas gada balvas „Ābols 2010”.

Šī pasākuma mērķis ir izteikt atzinību pašvaldībām, kuras visaktīvāk piedalās valsts politikas mērķu īstenošanā, realizējot projektus, piesaistot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, kā arī sekmējot sabiedrības izpratni par vides, ekonomisko un sociālo sfēru vienotību un ilgtspējīgas attīstības nepieciešamību, tās komplekso raksturu.

Šajā reizē tika vērtēti laika periodā no 2009. gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.novembrim realizētie projekti trīs pretendentu grupās:
· republikas pilsētu pašvaldības;
· novadu pašvaldības;
· novadu pagastu vai pilsētu pārvaldes.

Pretendentus konkursam pieteica sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds” un Vides ministrijas struktūrvienības, kuras ir iesaistītas augstāk minēto projektu finanšu, tehniskā un administratīvajā uzraudzībā.

Paredzētas arī veicināšanas balvas, kas tiks pasniegtas par būtisku finansējuma saņēmēja finansiālo ieguldījumu projektā, par sabiedrības izpratnes un sabiedrības vērtību sistēmas veidošanu attiecībā uz dažādu finanšu instrumentu ieguldījumiem klimata, dabas un vides projektos, kā arī aktīvākajam sadarbības partnerim KPFI un vides infrastruktūras projektu sagatavošanā vai īstenošanā.

Pretendentus vērtēja pieteikumu vērtēšanas komisija, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.

Plašāku informāciju var iegūt zvanot Guntai Lazdānei, Investīciju departamenta Kvalitātes vadības nodaļas vadītājas vietniecei pa telefonu 66016766 vai mob.tel. 29253540, vai rakstot uz e-pastu: gunta.lazdane@vidm.gov.lv

drukāt lapu

2010. gada novembrī Daugavpils novada Ambeļu pagasta Ambeļu ciemā noslēdzās projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpils novada Ambeļu pagasta Ambeļu ciemā” realizācija, kas tika īstenots sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta gaitā tika nodrošināta iespēja 20 Līvānu māju iedzīvotāju notekūdeņus novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Lai pievienotos pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, projekta ietvaros tika izbūvēti 357 metri pašteces kanalizācijas tīklu, 400 metru spiedvada, kā arī - spiediena dzēšanas aka un kanalizācijas sūkņu stacija.

Realizējot projektu palielinājies iedzīvotāju skaits, kuriem tiek nodrošināti centralizēti notekūdeņu savākšanas pakalpojumi, kā arī novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija 56 269 lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda bija 50 045 lati un tika izmantots ERAF projekta pašvaldības finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

Vides investīciju fonds finansē infrastruktūras projektus dažādās vides jomās - videi draudzīga siltumapgāde, ūdenssaimniecība, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Vairāk informācijas par projektiem un iespējām piesaistīt finansējumu var iegūt arī specializētajā mājas lapā www.videsrisinājumi.lv.

drukāt lapu