Turpinot jau 12 gadus ilgo sadarbību ar Ziemeļvalstu Vides Finanšu Korporācijas (Nordic Environment Finance Corporation - NEFCO), 2010. gada decembrī SIA "Vides investīciju fonds" (Fonds) noslēdza trešo finansēšanas līgumu 5 milj. EUR apmērā.

Parakstītais līgums dos iespēju palīdzēt pašvaldībām un to komunālās saimniecības uzņēmumiem realizēt projektus ar Eiropas reģionālas attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, sakārtojot ūdenssaimniecību apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000.

Fonds ir uzkrājis lielu pieredzi ūdenssaimniecības projektu realizācijā un tādēļ var sniegt atbalstu ne vien izsniedzot aizdevumus augstākminēto projektu priekšfinansēšanai, bet arī sniedzot atbalstu un konsultācijas projektu sagatavošanā, veicot to ieviešanas uzraudzību, kā arī pēcieviešanas monitoringu.

Sadarbība ar NEFCO aizsākās 1998. gada augustā, kad Fonds parakstīja pirmo finansēšanas līgumu par 3,5 milj. EUR piešķiršanu Latvijas mazo pašvaldību ūdens un notekūdeņu projektu realizācijai.

2005. gada novembrī Fonds paplašināja sadarbību ar NEFCO un noslēdza otro finansēšanas līgumu par kredītlīnijas piešķiršanu ERAF līdzfinansēto ūdenssaimniecības projektu priekšfinansēšanai 3 milj. EUR apjomā. Divu gadu laikā piešķirtā kredītlīnija tika atkārtoti izmantota trīs reizes, kopumā finansējot 30 projektu ieviešanu par kopējo summu 9 miljoni eiro. 2008. gada maijā Fonds pilnībā atmaksāja kredītlīniju.

Kā lielākos no projektiem, kas īstenoti pateicoties NEFCO līdzfinansējumam, var minēt Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Saldus un Siguldas ūdenssaimniecības objektu būvniecību un rekonstrukciju par projektu kopējo summu vairāk kā 21,5 milj. LVL. Visi finansētie projekti sekmīgi darbojas un atmaksā izsniegtos aizdevumus.

drukāt lapu

2011. gada 3. janvārī parakstot projekta noslēguma atskaiti Neretas novada Mazzalves pagasta Ērberģes ciemā pabeigta projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Mazzalves pagastā. Ērberģes ciema kanalizācijas, attīrīšanas iekārtas un ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija” realizācija, kas tika īstenots sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projektu gaitā tika veikta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija ap 1,5 km garumā, kanalizācijas tīkla izbūve 1,5 km garumā, jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve. Tā rezultātā, samazinājušies dzeramā ūdens zudumi un novērsts tā sekundārais piesārņojums, Ērberģes ciema iedzīvotājiem uzlabota dzeramā ūdens piegādes kvalitāte un palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuriem ir iespējams nodrošināt centralizētus kanalizācijas sistēmas pakalpojumus, kā arī - novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē, tādā veidā samazinot vides piesārņojumu.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas sastādīja aptuveni 135 tūkst. latu, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda 90 tūkst. latu apmērā tika izmantots projekta priekšfinansēšanai. 

Ar Vides investīciju fonda atbalstu Ērberģes ciemā jau iepriekš tika realizēts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, kura ietvaros tika veikta artēziskās akas un ūdenstorņa rekonstrukcija un uzbūvēta ūdens sagatavošanas stacija.

drukāt lapu

2010. gada 27. decembrī, parakstot projekta noslēguma atskaiti Apes novada Gaujienas ciemā noslēdzās projekta “Gaujienas pagasta Gaujienas ciema ūdenssaimniecības attīstība” realizācija, kas tika īstenots sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros ūdenssaimniecības sistēmā tika veikta artēziskās akas „Stūrīši” rekonstrukcija, uzstādīta ūdens sagatavošana iekārta, rekonstruēti (ap 675 m) un paplašināti (ap 1625 m) ūdensapgādes tīklu, izbūvētas jaunas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un paplašināta kanalizācijas sistēma - vairāk kā 600 m garumā. Projekta ietvaros tika likvidēti urbumi Gaujienas internātskolā un Līvānu māju rajonā "Priedaine".

Šie, kā arī citi veiktie darbi, ir devuši iespēju palielināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem ir iespējams nodrošināt centralizētu dzeramā ūdens piegādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu sniegšanu. Projekta mērķis bija samazināt ūdens zudumus sistēmā par 13%, palielināt ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu pārklājumu, attiecīgi par 11% un 5%, uzlabot notekūdeņu attīrīšanu, tādā veidā samazinot piesārņojuma risku augsnē, gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos un nodrošinot ciemam pieguļošo NATURA 2000 teritoriju aizsardzību.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija 428 665.09 lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības līdzfinansējums.

Pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda 100 000 latu apmērā tika izmantots ERAF projektu pašvaldības finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

drukāt lapu

2011.gada 4.janvārī, Ministru Kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums" (turpmāk - noteikumu projekts).

rn

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas un projektu īstenošanas kārtību.

rn

Šī konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

rn

Projekta iesniedzējs varēs būt Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldības dome, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde un Latvijas Republikā reģistrēti komersanti.

rn

Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 27 716 876 LVL, tai skaitā:

rn

rn
• Pašvaldībām, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm - 4 000 000 LVL;

rn

• Komersantiem - 23 716 876 LVL.

rn

rn

Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

rn

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts SIA „Vides investīciju fonds".

rn

Kristīne Barševska
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.:67026533/ 26417267
E-pasts: prese@vidm.gov.lv
 

rn

Informācija redaktoriem:
Konkursa ietvaros tiks atbalstītas šādas projekta aktivitātes:
1. Siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa, lai fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas varētu aizvietot ar atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām;
2. Elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem;
3. Koģenerācijas elektrostacijā uzstādāmo koģenerācijas iekārtu iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem;
4. Tehnoloģiju iegāde, būvniecība un uzstādīšana, kuras izmantojot, atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju.

drukāt lapu

2011.gada 4.janvārī, Ministru Kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums"(turpmāk - noteikumu projekts).

rn

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

rn

Šī konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

rn

Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 11 399 481 LVL, kur vienam projektam pieejamais KPFI finansējums ir 7 000 latu. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā KPFI atbalsta intensitāte nepārsniedz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām

rn

Projekta iesniedzējs varēs būt:

rn

rn
• dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir fiziska persona, uz kuras vārda ir reģistrēta dzīvojamā māja kas ir noteikta noteikumu projektā;

rn

• vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidotā biedrība, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, kas ir fiziskas personas, kuru attiecīgais nekustamais īpašums ir atsevišķu divu dzīvokļu mājā, triju vai vairāku dzīvokļu mājā.

rn

rn

Konkursu plānots izsludināt 30 darbdienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

rn

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts SIA „Vides investīciju fonds".

rn

Kristīne Barševska
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.:67026533/26417267
E-pasts: prese@vidm.gov.lv

rn

Informācija redaktoriem:
Konkursa ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuros tiks iegādātas un uzstādītas šādas iekārtas:

rn

rn
• šķeldas vai salmu, biomasas granulu, malkas katli un biomasas kamīni ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 50kW;

rn

• saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 25kW;

rn

• energoavoti ar siltuma sūkņiem ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 50kW;

rn

• vēja ģeneratori ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 10kW;

rn

• saules baterijas ar kopējo uzstādītu jaudu līdz 10kW.

rn

drukāt lapu

2010. gada 28.decembrī LR MK akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Zema enerģijas patēriņa ēkas "nolikums””, kura  ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 7 261 722 latu, vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 750 000 latu.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisijas samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju. Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa „Zema enerģijas patēriņa ēkas” vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, projektu īstenošanas un pārbaudes kārtību.

Konkursā varēs iesniegt tādus projektus, kuros ēkas atbilst kādai no MK noteikumu projektā noteiktajām 12 ēku klasēm:
  - vienģimenes dzīvojamā ēka (kods 1110) (jaunbūve);
  - dvīņu vai rindu dzīvojamā ēka (kods 1110, 1121, 11210101) (jaunbūve);
  - biroju ēka (kods 1220) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - mazumtirdzniecības ēkas (kods 1230) (ēkas rekonstrukcija);
  - ražošanas ēkas (kods 1251) (ēkas rekonstrukcija);
  - muzejs (kods 1262) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sabiedriskā ēka – bērnudārzs (kods 1263) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sabiedriskā ēka – skola (kods 1263) (ēkas rekonstrukcija);
  - daudzdzīvokļu sociālā ēka (kods 1130) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sporta ēka (kods 1265) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - sakaru ēka, stacija, terminālis un ar to saistītās ēkas (kods 1241) (jaunbūve vai ēkas rekonstrukcija);
  - viesnīca (kods 1211) (ēkas rekonstrukcija).

Noteikumu projektā paredzēts, ka iesniegumus var iesniegt tiešā vai pastarpinātā pārvaldes iestāde, LR pilsētas vai novada pašvaldības dome, LR reģistrēts mikro, mazais, vidējais komersants vai fiziska persona.

Konkursu plānots izsludināt 15 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās. Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija, bet Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds”.

Plašāka informācija pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājas lapā: http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/

Informācijas avots: VARAM

drukāt lapu

Visus SIA “Vides investīciju fonds” Klientus, sadarbības partnerus, piegādātājus, kā arī citus, lūdzam ņemt vērā, ka ar 2011. gada 5. janvāri Fonds maina telpas.

Tāpat kā iepriekš, arī turpmāk Fonds atradīsies biroja telpu kompleksā Rīgā, Ģertrūdes ielā 10/12, taču tagad Fonda telpas būs izvietotas otrajā stāvā, ar citu ieeju (no Ģertrūdes ielas puses, tuvāk pie Brīvības ielas). Lūdzam sekot norādēm. Fonda juridiskā adrese nemainās.

drukāt lapu

Sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”, šī gada 16. decembrī Vecumnieku novada Misas ciemā noslēgusies projekta "Misas ciema ūdenssaimniecības attīstība" realizācija. Šis Projekts tika īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros Misas ciema ūdensapgādes sistēmā tika veikta divu artēzisko urbumu renovācija, ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve, ūdenstorņa rekonstrukcija un ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija vairāk kā 800 m garumā. Kanalizācijas sistēmā tika veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aerācijas sistēmas renovācija, jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve, kanalizācijas tīklu rekonstrukcija vairāk kā 700 m garumā un dūņu lauku renovācija.

Realizējot šo projektu, Misas ciema iedzīvotājiem tika uzlabota dzeramā ūdens padeves kvalitāte, par 10% samazināsies ūdens zudumi sistēmā, kā arī tika novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē tādā veidā samazinot vides piesārņojumu.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija ap 168 tūkst. latu, no kuriem 85% ir ERAF, 10% - Valsts budžeta un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda nedaudz vairāk kā 76 tūkst. latu apmērā tika izmantots ERAF daļas un PVN priekšfinansēšanai, pašvaldības līdzfinansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

Šī gada 20. decembrī Limbažu novada domes uzņēmums SIA „Limbažu komunālserviss” parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Limbažos, III kārta" realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu.

Limbažos pašlaik dzīvo 8502 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 7586 (jeb 89%) iedzīvotājiem, bet centralizētas kanalizācijas pakalpojumi pieejami 7524 (jeb 88%) iedzīvotājiem.

Limbažu ūdensapgādes patērētājam piegādātā ūdens kvalitāte līdz šim neatbilda prasībām, jo mangāna koncentrācija pārsniedza normatīvus. Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu nodrošina NAI, kura tehniskais stāvoklis kopumā ir apmierinošs, bet nepieciešami tehniski uzlabojumi P un N attīrīšanai un jaunu KSS izbūve, kas ir nolietojušās un darbojas neapmierinoši.

Projekta gaitā plānots rekonstruēt ŪAS un ūdenstorni, izbūvēt jaunas ūdensapgādes trases 8275 m garumā, rekonstruēt NAI papildinot tās ar komponentēm N un P attīrīšanai, izbūvēt jaunas kanalizācijas trases 6450 m garumā un izbūvēt 3 jaunas KSS. Projekta ietvaros plānoti papildus 440 pieslēgumi ūdenssaimniecības sistēmai un 301 papildus pieslēgumi kanalizācijas sistēmai. Tādejādi realizējot projektu, Limbažu iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta III. kārtas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 2,7 milj. latu, no kuriem 85% ir KF līdzfinansējums, 10% ir novada pašvaldības, bet 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 200 000 lati un tas tiks izmantots projekta PVN priekšfinansēšanai un pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

Šī gada 16. decembrī Talsu novada domes uzņēmums SIA „Siltumiņš” parakstīja otro aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Talsu rajona Lībagu pagasta Mundigciemā" realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Talsu novada Mundigciemā šobrīd dzīvo 436 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi pieejami 384 (jeb 88%) iedzīvotājiem, kanalizācijas pakalpojumi - 319 (jeb 73%) iedzīvotājiem. Ciemā esošajos 2 urbumos iegūtā ūdens kvalitāte līdz šim neatbilda prasībām, jo dzelzs koncentrācija pārsniedza normatīvus, ciemā nebija ūdens attīrīšanas stacijas (ŪAS) un ūdensapgādes tīkli bija sliktā stāvoklī, radot lielus ūdens zudumus (ap 65 %). Notekūdeņu attīrīšanu nodrošina ciema notekūdeņu attīrīšanas ierīces (NAI), kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tādēļ Projekta ietvaros plānota to rekonstrukcija. Arī kanalizācijas tīkli līdz šim bija neapmierinošā stāvoklī.

Projekta gaitā izbūvēta ūdens attīrīšanas stacija, tiek rekonstruēti un no jauna izbūvēti ūdensapgādes tīkli (kopā vairāk kā 2 600 m), rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rekonstruētas (1 230 m) un no jauna izbūvētas (1 740 m) kanalizācijas trases, kā arī kanalizācijas sūkņu stacija tādejādi paplašinot šo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Realizējot projektu, Mundigciema iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 350 tūkst. lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma otrais aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 65 000 lati un tas tiks izmantots ERAF projekta pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.

drukāt lapu