Visus SIA “Vides investīciju fonds” Klientus, sadarbības partnerus, piegādātājus, kā arī citus, lūdzam ņemt vērā, ka ar 2011. gada 5. janvāri Fonds maina telpas.
Tāpat kā iepriekš, arī turpmāk Fonds atradīsies biroja telpu kompleksā Rīgā, Ģertrūdes ielā 10/12, taču tagad Fonda telpas būs izvietotas otrajā stāvā, ar citu ieeju (no Ģertrūdes ielas puses, tuvāk pie Brīvības ielas). Lūdzam sekot norādēm. Fonda juridiskā adrese nemainās.
Sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”, šī gada 16. decembrī Vecumnieku novada Misas ciemā noslēgusies projekta "Misas ciema ūdenssaimniecības attīstība" realizācija. Šis Projekts tika īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Projekta ietvaros Misas ciema ūdensapgādes sistēmā tika veikta divu artēzisko urbumu renovācija, ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve, ūdenstorņa rekonstrukcija un ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija vairāk kā 800 m garumā. Kanalizācijas sistēmā tika veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aerācijas sistēmas renovācija, jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve, kanalizācijas tīklu rekonstrukcija vairāk kā 700 m garumā un dūņu lauku renovācija.
Realizējot šo projektu, Misas ciema iedzīvotājiem tika uzlabota dzeramā ūdens padeves kvalitāte, par 10% samazināsies ūdens zudumi sistēmā, kā arī tika novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē tādā veidā samazinot vides piesārņojumu.
Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija ap 168 tūkst. latu, no kuriem 85% ir ERAF, 10% - Valsts budžeta un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda nedaudz vairāk kā 76 tūkst. latu apmērā tika izmantots ERAF daļas un PVN priekšfinansēšanai, pašvaldības līdzfinansējuma daļas segšanai.
Šī gada 20. decembrī Limbažu novada domes uzņēmums SIA „Limbažu komunālserviss” parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Limbažos, III kārta" realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu.
Limbažos pašlaik dzīvo 8502 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 7586 (jeb 89%) iedzīvotājiem, bet centralizētas kanalizācijas pakalpojumi pieejami 7524 (jeb 88%) iedzīvotājiem.
Limbažu ūdensapgādes patērētājam piegādātā ūdens kvalitāte līdz šim neatbilda prasībām, jo mangāna koncentrācija pārsniedza normatīvus. Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu nodrošina NAI, kura tehniskais stāvoklis kopumā ir apmierinošs, bet nepieciešami tehniski uzlabojumi P un N attīrīšanai un jaunu KSS izbūve, kas ir nolietojušās un darbojas neapmierinoši.
Projekta gaitā plānots rekonstruēt ŪAS un ūdenstorni, izbūvēt jaunas ūdensapgādes trases 8275 m garumā, rekonstruēt NAI papildinot tās ar komponentēm N un P attīrīšanai, izbūvēt jaunas kanalizācijas trases 6450 m garumā un izbūvēt 3 jaunas KSS. Projekta ietvaros plānoti papildus 440 pieslēgumi ūdenssaimniecības sistēmai un 301 papildus pieslēgumi kanalizācijas sistēmai. Tādejādi realizējot projektu, Limbažu iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.
Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta III. kārtas kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 2,7 milj. latu, no kuriem 85% ir KF līdzfinansējums, 10% ir novada pašvaldības, bet 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 200 000 lati un tas tiks izmantots projekta PVN priekšfinansēšanai un pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai.
Šī gada 16. decembrī Talsu novada domes uzņēmums SIA „Siltumiņš” parakstīja otro aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Talsu rajona Lībagu pagasta Mundigciemā" realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Talsu novada Mundigciemā šobrīd dzīvo 436 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi pieejami 384 (jeb 88%) iedzīvotājiem, kanalizācijas pakalpojumi - 319 (jeb 73%) iedzīvotājiem. Ciemā esošajos 2 urbumos iegūtā ūdens kvalitāte līdz šim neatbilda prasībām, jo dzelzs koncentrācija pārsniedza normatīvus, ciemā nebija ūdens attīrīšanas stacijas (ŪAS) un ūdensapgādes tīkli bija sliktā stāvoklī, radot lielus ūdens zudumus (ap 65 %). Notekūdeņu attīrīšanu nodrošina ciema notekūdeņu attīrīšanas ierīces (NAI), kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tādēļ Projekta ietvaros plānota to rekonstrukcija. Arī kanalizācijas tīkli līdz šim bija neapmierinošā stāvoklī.
Projekta gaitā izbūvēta ūdens attīrīšanas stacija, tiek rekonstruēti un no jauna izbūvēti ūdensapgādes tīkli (kopā vairāk kā 2 600 m), rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rekonstruētas (1 230 m) un no jauna izbūvētas (1 740 m) kanalizācijas trases, kā arī kanalizācijas sūkņu stacija tādejādi paplašinot šo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Realizējot projektu, Mundigciema iedzīvotājiem uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.
Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 350 tūkst. lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums. Pašvaldības uzņēmuma otrais aizņēmums no Vides investīciju fonda ir 65 000 lati un tas tiks izmantots ERAF projekta pašvaldības uzņēmuma finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.
No 2010.gada 3. līdz 7. decembrim Vides ministrijā ir pieņemti 27 lēmumi par projektu apstiprināšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" ietvaros par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 11422744,57 Ls.
Apstiprināto projektu saraksts pieejams Vides ministrijas mājas lapā.
Vērtēšanas rezultāti:
2010.gada 20.jūnijā tika izsludināta pieteikšanās konkursam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk-finanšu instrumenta) projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk-konkurss) ietvaros, kas noslēdzās 2010.gada 23.augustā.
Projektu vērtēšana konkursa ietvaros tika uzsākta 2010.gada 30.augustā un noslēdzās 2010.gada 25.novembrī.
Konkursa ietvaros tika iesniegti 62 projektu iesniegumi par 111 ēkām un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 22 93 83 63,30 Ls.
No 62 projektu iesniegumiem tika apstiprināti 27 projekti un noraidīti 35 projekti, no kuriem:
1. 9 - administratīvās un kvalitātes neatbilstības dēļ.
2. 26 - finanšu instrumenta finansējuma nepietiekamības dēļ.
Konkursa normatīvā bāze - Ministru kabineta 2010. gada 5.maija noteikumi Nr.417 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.417).
Konkursa mērķis - oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas valsts dibināto un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk - valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes) ēkās.
Finanšu instrumenta finansējums:
11 56 33 12,2 Ls.
(Sākotnējā Ministru kabineta noteikumos Nr.417 pieejamā finanšu instrumenta summa sastādīja 10 225 798 Ls. Ar Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.417 un 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums" tika veikta finansējuma 1 337 514,2 LVL apmērā pārdale no projektu iesniegumu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" uz projekta iesniegumu konkursu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās"). Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 30 000 latu, maksimālais finanšu instrumenta finansējums - 1 000 000 latu.
Finanšu instrumenta maksimālā atbalsta intensitāte: 85% no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas.
Katrā ēkā projekta īstenošanas rezultātā jāpanāk atbilstība šādiem rādītājiem:
Projektu īstenošanas laiks: līdz 2011.gada 1.decembrim.
2010. gada 16. decembrī plkst. 15:00 svinīgā pasākumā Vides ministrijas zālē (409.telpā), Rīgā, Peldu 25, vides ministrs Raimonds Vējonis, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme pasniegs Vides ministrijas gada balvas „Ābols 2010”.
Šī pasākuma mērķis ir izteikt atzinību pašvaldībām, kuras visaktīvāk piedalās valsts politikas mērķu īstenošanā, realizējot projektus, piesaistot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, kā arī sekmējot sabiedrības izpratni par vides, ekonomisko un sociālo sfēru vienotību un ilgtspējīgas attīstības nepieciešamību, tās komplekso raksturu.
Šajā reizē tika vērtēti laika periodā no 2009. gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.novembrim realizētie projekti trīs pretendentu grupās:
· republikas pilsētu pašvaldības;
· novadu pašvaldības;
· novadu pagastu vai pilsētu pārvaldes.
Pretendentus konkursam pieteica sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds” un Vides ministrijas struktūrvienības, kuras ir iesaistītas augstāk minēto projektu finanšu, tehniskā un administratīvajā uzraudzībā.
Paredzētas arī veicināšanas balvas, kas tiks pasniegtas par būtisku finansējuma saņēmēja finansiālo ieguldījumu projektā, par sabiedrības izpratnes un sabiedrības vērtību sistēmas veidošanu attiecībā uz dažādu finanšu instrumentu ieguldījumiem klimata, dabas un vides projektos, kā arī aktīvākajam sadarbības partnerim KPFI un vides infrastruktūras projektu sagatavošanā vai īstenošanā.
Pretendentus vērtēja pieteikumu vērtēšanas komisija, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.
Plašāku informāciju var iegūt zvanot Guntai Lazdānei, Investīciju departamenta Kvalitātes vadības nodaļas vadītājas vietniecei pa telefonu 66016766 vai mob.tel. 29253540, vai rakstot uz e-pastu: gunta.lazdane@vidm.gov.lv
2010. gada novembrī Daugavpils novada Ambeļu pagasta Ambeļu ciemā noslēdzās projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpils novada Ambeļu pagasta Ambeļu ciemā” realizācija, kas tika īstenots sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Projekta gaitā tika nodrošināta iespēja 20 Līvānu māju iedzīvotāju notekūdeņus novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Lai pievienotos pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, projekta ietvaros tika izbūvēti 357 metri pašteces kanalizācijas tīklu, 400 metru spiedvada, kā arī - spiediena dzēšanas aka un kanalizācijas sūkņu stacija.
Realizējot projektu palielinājies iedzīvotāju skaits, kuriem tiek nodrošināti centralizēti notekūdeņu savākšanas pakalpojumi, kā arī novērsta neattīrītu notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē.
Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas bija 56 269 lati, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 10% - Valsts budžeta līdzfinansējums un 5% - pašvaldības līdzfinansējums. Pašvaldības aizņēmums no Vides investīciju fonda bija 50 045 lati un tika izmantots ERAF projekta pašvaldības finansējuma daļas segšanai, PVN un ERAF daļas priekšfinansēšanai.
Vides investīciju fonds finansē infrastruktūras projektus dažādās vides jomās - videi draudzīga siltumapgāde, ūdenssaimniecība, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Vairāk informācijas par projektiem un iespējām piesaistīt finansējumu var iegūt arī specializētajā mājas lapā www.videsrisinājumi.lv.
Šī gada 29. un 30. novembrī vizītē Minskā uzturējās dabas aizsardzības ekspertu un speciālistu delegācija no Latvijas, kuru vadīja ekspremjers Valdis Birkavs.
Tikšanos laikā ar Baltkrievijas dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un UNDP pārstāvjiem tika apspriestas Latvijas kompāniju iespējas piedalīties Baltkrievijas valsts institūciju un Baltkrievijā akreditēto starptautisko organizāciju vides aizsardzības projektos.
Interesi Baltkrievijas speciālistiem izraisīja Latvijas valsts institūciju un iesaistīto privāto kompāniju darbība un pieredze dabas resursu izmantošanas optimizācijā, aizsargājamo teritoriju sistēmu attīstībā un tehnoloģiskās darbības ekoloģiskā pilnveidošanā, īpaši Latvijas - Baltkrievijas pierobežu zonā un Daugavas upes baseinā.
Notikušo sarunu gaitā savas prezentācijas par realizējamiem un perspektīviem projektiem, par darbības praksi un pieredzi veica Latvijas Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa un kompānijas ,,VentEko” pārstāvji.
Vizīte notika ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Baltkrievijā.
Kontaktinformācija:
Latvijas Republikas vēstniecība Baltkrievijas Republikā
Tālr. + 375 17 211 3033
6a Doroshevicha Str., Minsk 220013, Belarus
e-pasts: embassy.belarus@mfa.gov.lv
Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot transportlīdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanai, tai skaitā atbalstot transportlīdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai fosilas izcelsmes degvielas vietā, kā arī atbalstot no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas pieejamības nodrošināšanu, uzstādot projekta vajadzībām no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas uzpildes iekārtas tikai kopā ar transportlīdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai fosilas izcelsmes degvielas vietā un nepārsniedzot 20% no projekta iesniegumā pieprasītā kopējā finanšu instrumenta finansējuma.
Projekta iesniedzējs var būt Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kā arī tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 3 522 621 lats. Konkursa ietvaros vienam projekta iesniedzējam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums ir 15 000 latu, savukārt, maksimālais - 350 000 latu.
Projekta iesniegumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2011. gada 20.janvārim (ieskaitot) papīra formā personīgi Klimata politikas un tehnoloģiju departamentam, Rīgā, Peldu ielā 26/28, 202.kabinetā darba dienās no plkst.8:30 līdz plkst. 17:00 vai nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu: Vides ministrija, Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, vai noformētu elektroniskā dokumenta formā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: tr_kpfi@vidm.gov.lv.
Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt pa pastu: Vides ministrijas Klimata politikas un tehnoloģiju departaments, Peldu iela 25, Rīgā, LV-1494 vai elektroniski uz elektroniskā pasta adresi: veronika.gomancenko@vidm.gov.lv.
Š.g. 22.un 23. novembrī Vides ministrija parakstījusi līgumus ar Madonas, Jelgavas un Rēzeknes novada pašvaldībām par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) līdzfinansēto projektu īstenošanu.
Projektu „Saules enerģija siltajam ūdenim", „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem Jelgavas novada pašvaldības ēkās", „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem Tiskādu vidusskolas ēkā" īstenošanas mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.
Projekta „Saules enerģija siltajam ūdenim" attiecināmās izmaksas ir 156 855,00 LVL, no tām 117 484,00 LVL ir KPFI līdzfinansējums un 39 371,00 LVL ir finansējuma saņēmēja - Madonas novada pašvaldības finansējums.
Projekta „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem Jelgavas novada pašvaldības ēkās" attiecināmās izmaksas ir 452 299,00 LVL, no tām 339 225,00 LVL ir KPFI līdzfinansējums un 113 074,00 LVL ir finansējuma saņēmēja - Jelgavas novada pašvaldības finansējums.
Projekta „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem Tiskādu vidusskolas ēkā" attiecināmās izmaksas ir 143 605,00 LVL, no tām 100 524,00 LVL ir KPFI līdzfinansējums un 43 082,00 LVL ir finansējuma saņēmēja - Rēzeknes novada pašvaldības finansējums.
Projekti tiks īstenoti KPFI atklātā konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" ietvaros līdz 2011.gada 1.decembrim.
Kopumā konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" ietvaros Latvijas Republikas pilsētu un novadu pašvaldību un izglītības iestāžu mērķgrupā paredzēts īstenot 12 projektus, līgumi par vēl 9 projektu īstenošanu tiks noslēgti tuvākajā laikā.
Par konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds".
Informācija redaktoriem:
Konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.
Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pilsētas vai novada pašvaldība, izglītības iestāde, Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.
Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 8 082 346 lati:
• Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm - 2 108 412 latu;
• Latvijas Republikā reģistrētiem sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām - 5 973 934 lati.
drukāt lapu