Pirmās veselības aprūpes atkritumu apstrādes iestādes Latvijā ievieš atkritumu apstrādes iekārtu mikrobioloģiskās efektivitātes paškontroles sistēmu

Katra veselības aprūpes iestāde Latvijā rada bīstamos infekciozos atkritumus, kuru dezinfekcija atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir obligāta. Tāpēc veselības aprūpes iestādes pienākums ir izvēlēties tai piemērotāko infekciozo atkritumu apstrādes veidu, respektīvi - darīt to pašai, izmantojot mazas jaudas veselības aprūpes atkritumu apstrādes iekārtu uz vietas iestādē - vai sadarboties ar vienu no diviem Latvijā esošajiem centralizētiem veselības aprūpes atkritumu apstrādes uzņēmumiem - AS „BAO" un SIA „Lautus", vai kādu no starpniecības uzņēmumiem, kas nodrošina šo specifisko atkritumu transportēšanu uz apstrādes uzņēmumiem.

Lielākā daļa veselības aprūpes atkritumu Latvijā tiek apstrādāta centralizēti vienā no diviem veselības aprūpes atkritumu apstrādes uzņēmumiem, taču vismaz deviņas slimnīcas Latvijā veic veselības aprūpes atkritumu apstrādi arī uz vietas slimnīcā, izmantojot mazas jaudas veselības aprūpes apstrādes iekārtām.

Ņemot vērā, ka kopumā Latvijā darbojas trīs veidu veselības aprūpes atkritumu apstrādes tehnoloģijas (autoklavēšanas, ķīmiskās apstrādes un mikroviļņu tehnoloģija), kā arī ņemot vērā to, ka katrā iekārtā apstrādāto atkritumu daudzums un infekciozo atkritumu specifika ir atšķirīga, pamatots ir jautājums, cik efektīvi katra no iekārtām ikdienā darbojas un vai infekciozie atkritumi tiek atbilstoši apstrādāti.

Lai risinātu šo situāciju, ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos" (turpmāk - Projekts) ietvaros abos centralizētās veselības aprūpes atkritumu apstrādes uzņēmumos - SIA „Lautus" un AS „BAO", kā arī abās Projekta pilotslimnīcās - „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca" - kas veic veselības aprūpes atkritumu apstrādi uz vietas slimnīcā, sākot ar 2012.gada janvāri tiek ieviesta veselības aprūpes atkritumu apstrādes iekārtu mikrobioloģiskās efektivitātes paškontroles sistēma. 2011.gada decembrī Projekta ietvaros ir veikta šo četru pilotiestāžu darbinieku apmācība testu veikšanā, kā arī pilotiestādes ir nodrošinātas ar testu veikšanai nepieciešamo inventāru - attiecīgajām sporām, inkubācijas šķīdumiem, inkubatoriem, kā arī ar Projekta izstrādātajām instrukcijām un testēšanas protokoliem. Ieviestā sistēma ļaus slimnīcām un apstrādes uzņēmumiem pašiem pārliecināties par to rīcībā esošo iekārtu darbības efektivitāti un samazinās risku, ka bīstamie infekciozie atkritumi var nonākt atkritumu poligonos neapstrādāti, tādējādi, radot veselības apdraudējuma risku cilvēkiem un piesārņojuma risku apkārtējai videi.

Projekta ietvaros, sadarbībā ar Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, kā arī nozares profesionālajām apvienībām un atbilstošajām nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāts normatīvo aktu projekts, kas paredz kārtību, kādā veicama veselības aprūpes atkritumu apstrādes iekārtu mikrobioloģiskās efektivitātes testēšana. Projekta pilotiestādēs ieviestā paškontroles sistēma ļaus arī citām veselības aprūpes atkritumu apstrādes iestādēm laicīgi iepazīties ar radīto sistēmu, lai savlaicīgi sagatavotos situācijai, kad šādas paškontroles prasības tiks pieņemtas kā obligātas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansētais Projekts Latvijā īstenots sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju; Projekta nacionālais īstenotājs Latvijā bija SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu

Slimnīcu darbinieki iepazīstas ar veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas principiem

Lai uzlabotu veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas sistēmu veselības aprūpes iestādēs Latvijā, ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos" (turpmāk - Projekts) ietvaros ir izstrādāta visaptveroša apmācību programma. Apmācību programma sastāv no deviņiem moduļiem par katru no specifiskajiem veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas aspektiem. Apmācību programma ļaus katrai veselības aprūpes iestādei Latvijā izvēlēties sev vēlamos apmācību apjomu un specifiskos jautājumu, lai veiktu savas iestādes personāla izglītošanu šajos jautājumos.

2011.gada decembra laikā Projekta pilotiestādēs SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca", Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē tika veikta pirmā atbildīgā personāla apmācība pēc jaunās Projekta izstrādās apmācību programmas. Viens no būtiskākajiem faktoriem šajā procesā ir veikt regulāras apmācības - vismaz vienu reizi gadā - visam veselības aprūpes iestāžu personālam. Šāda apmācību sistēmas ieviešana ļaus uzlabot personāla zināšanas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, tādējādi samazinot riskus personāla veselībai un piesārņojuma riskus apkārtējai videi kas var rasties neatbilstoši veicot bīstamo infekciozo atkritumu apsaimniekošanu, palīdzēs racionāli plānot ar atkritumu apsaimniekošanu saistīto finanšu un cilvēkresursu plūsmas.

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansētais Projekts Latvijā īstenots sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju; Projekta nacionālais īstenotājs Latvijā bija SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu

Uzlabota veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas sistēma vairākās iestādēs Latvijā

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos" (turpmāk - Projekts) ietvaros 2011.gada decembrī ir noslēgusies inventāra piegāde un uzstādīšana veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai piecās Projekta pilotiestādēs - SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca", Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātei, SIA „Lautus" un AS „BAO".

Projekta vispārīgais mērkis ir demonstrēt un veicināt labākās pieejamās tehnoloģijas un paņēmienus veselības (humānās un veterinārās medicīnas) aprūpes atkritumu apsaimniekošanā, ar mērķi samazināt noturīgo organisko piesārņotāju un dzīvsudraba nonākšanu apkārtējā vidē. Lai īstenotu šo mērķi, tika izvēlētas divas humānās veselības aprūpes iestādes, viena veterinārās medicīnas iestāde un abi Latvijā esošie veselības aprūpes atkritumu centralizētās apstrādes uzņēmumi. Pirms uzlabojumu veikšanas un inventāra iegādes Projekts veica individuālo sākuma situācijas novērtējumu katrā no pilotiestādēm.

Projekta ietvaros SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē tika uzlabota veselības (attiecīgi - humānās un veterinārās) aprūpes atkritumu savākšanas un iekšējās transportēšanas sistēma. Šo uzlabojumu rezultātā tika nomainītas infekciozo un sadzīves atkritumu savākšanas tvertnes pret pedāļmehānismus saturošiem konteineriem, lai izvairītos no atkritumu vai personāla kermeņa saskarsmes ar atkritumu tvertni katru reizi ievietojot tajā atkritumus, tādējādi mazinot infekciju izplatības riskus. Lai turpinātu uzlabot personāla praksi atkritumu pareizā šķirošanā atkritumu rašanās vietās, iepriekšminētajās pilotiestādēs tika ieviesta atkritumu krāsu kodu sistēma, kā arī veikta visu atkritumu konteineru marķēšana ar atbilstošām uzlīmēm. Pilotiestādēs ieviestie atbilstošās krāsas un izturības infekciozo atkritumu maisi, kā arī uzlabotā iekšējā atkritumu transportēšanas sistēma uzlabos personāla darba drošību, kā arī mazinās riskus attiecībā uz apkārtējo vidi, nodrošinot infekciozo atkritumu atpazīstamību visā to atrašanās laikā veselības aprūpes iestādē.

Tā kā Latvijā darbojas tikai divi veselības aprūpes atkritumu centralizētās apstrādes uzņēmumi - AS „BAO" un SIA „Lautus" - abos uzņēmumos Projekta ietvaros tika veikti atbilstoši uzlabojumi veselības aprūpes atrkitumu apsaimniekošanas procesā. Ņemot vērā to, ka katrā no šiem uzņēmumiem ir atšķirīga veselības aprūpes apstrādes tehnoloģija, katrā tika identificēti specifiski veicamie uzlabojumi. AS „BAO", kas infekciozo veselības aprūpes atkritumu apstrādi veic izmantojot ķīmiskās apstrādes tehnoloģiju, tika veikti tehniskie uzlabojumi, lai samazinātu apstrādātajos atkritumos esošo āpstrādes škidrumu daudzumu, kas nonāk sadzīves atkritumu poligonā. SIA „Lautus", kas infekciozo veselības aprūpes atkritumu apstrādi veic izmantojot autoklavēšanas metodi, tika uzlabota infekciozo atkritumu svēršanas un uzskaites sistēma, kā arī šī gada vidū tika pabeigts darbs pie vides vadības sistēmas izstrādes, kā rezultātā uzņēmums šogad ieguva vides pārvaldības sertifikātu atbilstoši ISO 14001 standartam.

Projekta Pilotiestādēs ieviestā uzlabotā veselības aprūpes atkritumu sistēma kalpos par labu piemēru citām veselības iestādēm Latvijā. 

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansētais Projekts Latvijā īstenots sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju; Projekta nacionālais īstenotājs Latvijā bija SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu

Informējam, ka 2011.gada 27.decembra Ministru kabineta sēdē tiks izskatīti „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.608 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana" nolikums"". Grozījumu apstiprināšanas rezultātā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš tiks pagarināts līdz 2012.gada 2.februārim. 

drukāt lapu

Š. g. 14. decembrī Jelgavas novada pašvaldības uzņēmums SIA "Apsaimniekošanas serviss" parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavas novada Elejas pagasta Elejas ciemā" realizācijai nepieciešamo aizdevuma līdzekļu piešķiršanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Elejā pašlaik dzīvo 1205 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 700 (58%) iedzīvotājiem. Ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir 30 un vairāk gadus veci un lielā mērā nolietojušies. Rezultātā rodas dzeramā ūdens padeves pārtraukumi. Sulfātu daudzums dzeramajā ūdenī pārsniedz pieļaujamās normas. Pašteces kanalizācijas caurules laika gaitā ir kļuvušas ūdenscaurlaidīgas un lietus laikā kolektorā ieplūst gruntsūdeņi, kas traucē normālu notekūdeņu attīrīšanas procesu.

Projekta ietvaros plānota ūdensvada tīklu posmu rekonstrukcija (1964 m), jaunu ūdensvada tīklu būvniecība (845m) un ūdens attīrīšanas (desulfatizācijas) iekārtas uzstādīšana (Q=20 m3/h), kanalizācijas tīklu posmu rekonstrukcija (793 m), KSS rekonstrukcija un jaunas KSS izbūve.

Realizējot šo projektu, Elejā tiks nodrošināta normatīvo prasību izpilde dzeramā ūdens apgādē, samazināts vides piesārņojums un panākta likumdošanai atbilstoša notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī - nodrošināta kvalitatīva pakalpojuma pieejamība.

Pašlaik projektā paredzētie būvdarbi tuvojas noslēgumam, tos veic pilnsabiedrība "Uni Būve". Līgums par būvuzraudzību noslēgts ar SIA "BaltLine Globe", bet autoruzraudzību veic SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots noslēgt vēl šajā gadā.

Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas 489 460,76 LVL apmērā, no kuriem 298 691,70 LVL jeb 85% no projekta attiecināmajām izmaksām ir ERAF līdzfinansējums, bet pārējās izmaksas tiks segtas no pašvaldības uzņēmuma līdzekļiem. Aizņēmums no Vides investīciju fonda nepārsniegs 313 731 LVL un tiks izmantots ERAF daļas priekšfinansēšanai, PVN priekšnodokļa apmaksai un pašu līdzfinansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

Šī gada 15. decembrī Tukuma novada dome parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Tukuma novada Sēmes ciemata ūdenssaimniecības attīstība" realizācijai nepieciešamo aizdevuma līdzekļu piešķiršanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Tukuma novada Sēmes ciemā dzīvo 431 iedzīvotājs un 390 (90%) no tiem ir pieslēgums centralizētam ūdensapgādes tīklam. Ūdensapgādes sistēma izbūvēta 60.-to gadu vidū un bija sliktā stāvoklī, tādēļ to nepieciešams rekonstruēt. Iegūtā pazemes ūdens kvalitāte bija neapmierinoša. Centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumi pieejami 380 (jeb 88%) iedzīvotāju, taču azbestcementa un keramikas caurules gadu gaitā kļuvušas ūdenscaurlaidīgas un tas traucēja normālu notekūdeņu novadīšanas procesu un radīja biežas avārijas. Arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu fiziskais nolietojums bija ļoti liels un pastāvēja risks, ka neattīrīti notekūdeņi var ieplūst Lāčupītē.

Projekta plāns paredz tamponēt vienu no esošajām dzeramā ūdens ieguves vietām, tās vietā izveidojot jaunu, no jauna aprīkot esošo ŪAS, uzstādot reversās osmozes nanofiltrācijas iekārtu, veikt ūdensvada tīkla rekonstrukciju (325 m), kā arī - izbūvēt jaunu kanalizācijas pašteces vadu (170 m), iegādāties un uzmontēt jaunas NAI, slēdzot vecās.

Projektā paredzētos būvdarbus veic SIA „Tukuma nami”, bet autoruzraudzību - tehniskā projekta izstrādātāji SIA „Milts un partneri". Projektu plānots noslēgt nākamā gada martā.

Realizējot projektu, Sēmes ciemā uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks nodrošināta kvalitatīva pakalpojuma pieejamība un samazināts vides piesārņojuma risks.

Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas projekta pieteikumā plānotas Ls 204 804 apjomā, no kuriem 130 190 LVL jeb 85% no attiecināmajām izmaksām ir ERAF līdzfinansējums, bet pārējie līdzekļi - pašvaldības līdzfinansējums. Aizņēmums no Vides investīciju fonda 61 850 LVL apmērā tiks izlietots ERAF daļas priekšfinansēšanai, pašu līdzfinansējuma daļas segšanai un PVN priekšnodokļa apmaksai.

drukāt lapu

Šī gada 5. decembrī Bauskas novada dome parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā" realizācijai nepieciešamo aizdevuma līdzekļu piešķiršanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā dzīvo 1433 iedzīvotāji un 100% no tiem ir nodrošināta pieslēguma iespēja centralizētam ūdensapgādes tīklam. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ir izbūvēta 70. - 80. gados. Šobrīd, dzeramā ūdens kvalitāte artēziskajos urbumos, kā arī pie patērētāja neatbilst normatīviem, jo tiek pārsniegta pieļaujamā dzelzs koncentrācija un duļķainība, taču ūdens sagatavošanas iekārtas līdz šim nebija uzstādītas. Ciemā ir centralizēta kanalizācijas sistēma un tās pakalpojumi pieejami 1174 (jeb 82%) iedzīvotāju, bet notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir sliktā tehniskā stāvoklī un tās nepieciešams slēgt, izbūvējot jaunas NAI.

Projekta ietvaros plānots izveidot jaunu dzeramā ūdens ieguves vietu (Q=6 l/s), rekonstruēt divus no esošajiem un tamponēt trešo esošo urbumu, no jauna izbūvēt atdzelžošanas staciju (Q=20 m3/h) un veikt ūdensvada tīkla rekonstrukciju (1428 m), kā arī - rekonstruēt NAI veicot jaunu iekārtu uzstādīšanu (Q=250 m3/dnn), palīgēkas rekonstrukciju un kompresoru uzstādīšanu.

Projektā paredzētos būvdarbus veic SIA "Būvfirma Vītols", būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4",  bet autoruzraudzību - tehniskā projekta izstrādātāji SIA ,,E.Tilgalis un partneri". Projekta būvdarbus plānots noslēgt jau š.g. decembrī.

Realizējot projektu, Uzvaras ciemā uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte, samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks nodrošināta kvalitatīva pakalpojuma pieejamība un samazināts vides piesārņojuma risks.

Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas Ls 403 332 apjomā, no kuriem 283 525 LVL jeb 85% no attiecināmajām izmaksām ir ERAF līdzfinansējums, bet pārējie līdzekļi - pašvaldības līdzfinansējums. Aizņēmums no Vides investīciju fonda 241 335 LVL apmērā tiks izlietots ERAF daļas priekšfinansēšanai, pašu līdzfinansējuma daļas segšanai un PVN priekšnodokļa apmaksai.

drukāt lapu

drukāt lapu

Piektdien, š.g. 16.decembrī plkst. 12:00 aicinām visus interesentus un mediju pārstāvjus klātienē iepazīties ar zema enerģijas patēriņa vienģimenes dzīvojamo māju Tīnūžu pagasta Daugmalē, „Daugaviņās", kas uzbūvēta KPFI finansētā projekta „Zema enerģijas patēriņa vienģimenes dzīvojamās ēkas (jaunbūves) būvniecība ar patēriņu ne lielāku kā 15 kWh/kvm gadā apkurei „Daugaviņās ietvaros.

Šis projekts realizēts KPFI projektu konkursa „Zema enerģijas patēriņa ēkas" ietvaros. Tā kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 44750,11.
Par savu dalību lūdzu informēt Voldemāru Jāniu Upleju pa tālruni: 29253166, e-pastu: airevpa@gmail.com vai Daci Minikoviču pa tālruni: 29486798, e-pastu: dace@lotesprojekti.lv.

Projekta galvenais mērķis ir īstenot pasīvās energoefektīvas vienģimenes dzīvojamās mājas būvniecību, maksimāli samazinot oglekļa dioksīda emisiju būvniecības realizācijas un tās ekspluatācijas laikā un īstenojot videi saudzīgu būvniecību. Tāpat ēkas ekspluatācijas laikā nodrošinot ne vairāk kā 15 kWh/m2 gadā enerģijas patēriņu apkurei un kopējo enerģijas patēriņu - ne lielāku kā 50 kwh/m2 gadā.

Plašāka informācija:
Šīs dzīvojamās ēkas arhitektoniskais risinājums pilnībā atbilst pasīvās ēkas enerģijas patēriņa kritērijam. Ēkas kopējā platība ir 158,5 m2 , no kuriem apsildāmā platība sastāda 98,5 m2.

Realizējot projektu, plānots sasniegt CO2 izmešu samazinājumu 0,3 t/gadā, siltumenerģijas ietaupījums salīdzinot ar rādītāju, kurš tiktu sasniegts izpildot LBN būvnormatīvā noteiktās minimālās prasības 76,5 kWh/m2 un tiks veikts ietaupījums 1990 kgCO2/gadā. Faktiskos projekta sasniegtos rezultātus parādīs turpmākā periodā veiktais monitorings.

Realizējot pasīvās ēkas būvniecības projektu tiks veikts 30 gadu periodā ap 60 t CO2 izmešu ietaupījums, kas ir liels ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā.

Projekta arhitekti un autoruzraudzība: SIA „Krauklis Grende", betbūvdarbu veicējs: SIA „KL Nami".

drukāt lapu

Tukuma novada domei sadarbojoties ar SIA „Vides investīciju fonds”, šī gada 25. novembrī noslēdzās projekta "Tukuma novada Degoles pagasta Vienības ciema ūdenssaimniecības attīstība" būvdarbi, kas tika īstenoti Tukuma novada Degoles pagasta Vienības ciemā. Šis Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros tika tamponēts viens no esošajiem urbumiem, rekonstruēta cita esošā un izbūvēta vēl viena jauna ūdens ieguves vieta, rekonstruētas esošās ūdensapgādes trases (1750 m) un sakārtotas aizsargjoslas. Rekonstruējot esošo ūdenspiegādes tīklu, tika veikta arī tā optimizācija, izslēdzot nevajadzīgos ūdensvada posmus.

Projekta realizācijas rezultātā, Vienības ciemā uzlabosies dzeramā ūdens padeves kvalitāte, ūdensvada posmu nomaiņa veicinās avāriju skaita un dzeramā ūdens zudumu samazināšanos, tādejādi sekmējot pazemes ūdens resursu saglabāšanu, uzlabosies pie patērētāja nogādātā ūdens kvalitāte kā arī tiks nodrošināta kvalitatīva pakalpojuma pieejamība un ūdensapgādes sistēmas nepārtraukta darbība.

Būvdarbus šī projekta ietvaros nedaudz virs 160 tūkst. LVL (ar PVN) apmērā veica ar SIA „Tukuma nami”, bet autoruzraudzību - tehniskā projekta izstrādātāji SIA „FIRMUS Design and Construction".

Projekta kopējās izmaksas tuvojas 196 tūkst. LVL, no kuriem 137 627 LVL (jeb 85% no attiecināmajām izmaksām) ir ERAF līdzfinansējums, bet pārējā daļa - pašvaldības līdzfinansējums. ERAF līdzekļu priekšfinansēšanai, PVN priekšnodokļa apmaksai un pašu līdzfinansējuma daļas segšanai pašvaldība daļēji izmantoja iespēju šī projekta ietvaros saņemt aizņēmumu no Vides investīciju fonda 93 100 LVL apmērā.

drukāt lapu