Parakstot nobeiguma dokumentāciju, Preiļu novada pašvaldība noslēgusi divus ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus - "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Preiļu novada Pelēču ciemā" un "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Preiļu novada Prīkuļu ciemā", kuru realizācijai pašvaldība izmantoja aizdevumus no SIA “Vides investīciju fonds”. Projekti tika īstenoti ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projektu ietvaros abos ciemos tika veikta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija, uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte, nodrošināts normatīviem atbilstošs ūdens spiediens, samazināta dzeramā ūdens infiltrācija gruntsūdeņos un ūdens zudumi, kā arī - sakārtota centralizētā kanalizācijas sistēma un nodrošināts, ka tā savas funkcijas veic atbilstoši normatīvajām prasībām.

Būvdarbus Prīkuļu ciema ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta ietvaros 374 604 LVL apjomā veica uzņēmums "Krāslavas būve", bet autoruzraudzību - tehniskā projekta izstrādātāji SIA ”LL Premium Designs”. Pelēču ciema projektā paredzētos būvdarbus 366 299 LVL apjomā veica SIA "Daugavpils būvmehanizācija", autoruzraudzību - SIA ”LL Premium Designs”.

Abu ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu kopējās izmaksas tuvojās 750 tūkst. LVL. 85% no šo projektu attiecināmajām izmaksām jeb nedaudz zem 520 tūkst. LVL tika līdzfinansēti no ERAF līdzekļiem, bet pašvaldība līdzfinansēja 15% no projektu attiecināmajām izmaksām un neattiecināmās izmaksas. Savas līdzfinansējuma daļas segšanai, ERAF daļas priekšfinansēšanai un PVN priekšnodokļa apmaksai Preiļu novada pašvaldība izmantoja iespēju saņemt no Vides investīciju fonda īpaši izdevīgu aizņēmumu 340 191 LVL apmērā.

drukāt lapu

Š.g. janvārī starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Vides investīciju fondu un Inčukalna novada domi, Rīgas Pašvaldības aģentūru „Rīgas gaisma", Ogres novada pašvaldību, Rēzeknes pilsētas domi un Jēkabpils novada Zasa pagasta pārvaldi tika parakstīti pirmie līgumi par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētā projekta īstenošanu atklāta konkursa „Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" (turpmāk - konkurss) ietvaros.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, izmantojot tādas tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj samazināt esošo elektroenerģijas patēriņu.

Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir 2 811 216 lati, kur vienam projektam minimālais pieejamais KPFI finansējums ir 10 000 latu un maksimālais - 350 000 latu.

Jau iepriekš ziņots, ka 2011.gada 7.oktobrī noslēdzās projektu iesniegumu pieņemšana KPFI finansēto projektu atklātajā konkursā „Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā".

Konkursa ietvaros VARAM tika iesniegti 36 projektu iesniegumi, no kuriem apstiprināti 24 projektu iesniegumi, bet noraidīti 12, no kuriem 11 neatbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem, bet viens projekta iesniegums noraidīts KPFI finansējuma nepietiekamības dēļ.

Projekta iesniedzējs varēja būt pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra, kā arī komersants. Projekta iesniedzēja bilancē ir jābūt apgaismojuma infrastruktūrai, kas atrodas pašvaldības publiskajā teritorijā, ar kuru nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par pašvaldībām vai kurā tiks īstenotas konkursā atbalstāmas aktivitātes.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts kapitālsabiedrība SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu

drukāt lapu

2011. gada 14. decembrī Jelgavas novada pašvaldības uzņēmums SIA "Apsaimniekošanas serviss" parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Lielplatones pagasta Lielplatones ciemā" noslēgšanai nepieciešamo aizdevuma līdzekļu piešķiršanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Jelgavas novada Lielplatonē dzīvo 360 iedzīvotāji, no kuriem ūdensapgādes pakalpojumi ir pieejami 310 (86%). Ūdensvada tīkli ir būvēti 20. gs. 70-tajos gados, tie ir veci un lielā mērā nolietojušies. Rezultātā rodas avārijas un ūdens padeves pārtraukumi ciemā. Arī sulfātu daudzums dzeramajā ūdenī pārsniedz pieļaujamās normas (345 mg/l).

Projekta ietvaros veikta ŪAS ēkas renovācija un ūdens attīrīšanas (desulfatizācijas) iekārtas uzstādīšana (Q=5 m3/h), ūdensvada tīklu posmu rekonstrukcija (2 146 m), jaunu ūdensvada tīklu būvniecība (950 m). Projekta realizācijas rezultātā, Lielplatonē tiks nodrošināta normatīvo prasību izpilde dzeramā ūdens apgādē un kvalitatīva pakalpojuma pieejamība ciema iedzīvotājiem.

Projektā paredzētie būvdarbi ir noslēgti, tos veica SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", būvuzraudzību - SIA "BaltLine Globe", bet autoruzraudzību - SIA "Firma L4". Projektu plānots noslēgt jau šī gada sākumā.

Kopējās izmaksas ir plānotas nedaudz virs 222 tūkst. LVL apmērā, no kuriem 105 249,21 LVL jeb 85% no projekta attiecināmajām izmaksām ir ERAF līdzfinansējums. Pārējās izmaksas tiks segtas no pašvaldības uzņēmuma līdzekļiem, tajā skaitā – izmantojot iespēju saņemt aizdevumu no Vides investīciju fonda 167 618 LVL apjomā. Aizdevums tiks izmantots ERAF daļas priekšfinansēšanai, PVN priekšnodokļa apmaksai un pašu līdzfinansējuma daļas segšanai.

drukāt lapu

2011. gada 14. decembrī, parakstot projekta nobeiguma dokumentāciju, tika noslēgta projekta "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rēzeknes novada Silmalas pagasta Gorņicas ciemā" realizācija, ko īstenoja Rēzeknes novada pašvaldības Silmalas pagasta pārvalde, sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts tika realizēts ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros tika rekonstruēta Gorņicas ciema esošā ūdens ieguves vieta un ūdens attīrīšanas stacija, 1595 m kopgarumā renovētas esošās ūdensapgādes trases, kā arī - veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūve un rekonstrukcija. Projekta realizācijas rezultātā, ciema iedzīvotājiem nodrošināta pastāvīga ūdensapgāde (24h/dnn), ūdensvada posmu nomaiņa ir veicinājusi avāriju skaita un ūdens zudumu samazināšanos, sekmējot pazemes ūdens resursu saglabāšanu, uzlabojusies pie patērētāja nogādātā dzeramā ūdens kvalitāte. Pakalpojuma pieejamības paplašināšanai projekta ietvaros 100% ciema iedzīvotāju nodrošināta iespēja turpmāk izmantot kvalitatīvu pakalpojumu.

Būvdarbus šī projekta ietvaros 116 776 LVL apjomā (bez PVN) veica SIA "Latgalia", bet autoruzraudzību nodrošināja tehniskā projekta izstrādātāji SIA "Projektēšanas birojs Austrumi".

Projekta kopējas izmaksas bija nedaudz zem 150 000 LVL, no kuriem 104 590 LVL jeb 85% no projekta attiecināmajām izmaksām finansēja ERAF, bet pārējos līdzekļus - pašvaldība. Pašvaldībai nodrošinātais Vides investīciju fonda aizdevums 35 000 LVL apmērā tika izmantots projekta finansējuma pašvaldības daļas segšanai, PVN un ERAF līdzekļu priekšfinansēšanai.

drukāt lapu

Vides investīciju fonds sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un citām Latvijas institūcijām uzsāk projektu "Build up Skills - Latvija", kas tiek finansēts programmas "Intelligent Energy" ietvaros. Viens no projekta partneriem ir Vides investīciju fonds. Projekta mērķis ir sekmēt būvniecības izglītības attīstību, tādejādi veicinot Latvijas valsts definēto ilgtspējīgas enerģijas politikas mērķu sasniegšanu.

Lai informētu projekta īstenošanā iesaistītās puses un plašāku sabiedrību, plānotajām aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem, 2011.gada 28.decembrī plkst. 12:15 Rīgas domē 511. telpā (Rīga, Rātslaukums 1) notiks projekta atklāšana.

Projekta «Latvijas energoefektīvas būvniecības attīstības stratēģija» atklāšanas pasākums tiek organizēts, lai diskutētu par būvniecības nozares izaicinājumiem un aktuālākiem jautājumiem 2020. gada enerģijas un klimata mērķu sasniegšanai. Pasākumā piedalīsies visu Latvijas plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji, kā arī Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas un citu institūciju pārstāvji. 

Lai sasniegtu Latvijas valsts izvirzītos mērķus atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, būtisks priekšnoteikums ir šajā nozarē strādājošo zināšanu un prasmju paaugstināšana.

Jānis Miezers, Rīgas plānošanas reģiona vadītājs: "Latvijā ievērojamu daļu gala enerģijas patērē tieši ēkas, tāpēc prioritārs ilgtermiņa mērķis jaunu ēku būvniecībā un esošo ēku renovācijā ir paaugstināt to energoefektivitāti. Šajā saistībā mums ir jāveic vairāki svarīgi uzdevumi, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus enerģētikas un klimata jomās. Viens no tiem ir šajā nozarē strādājošo speciālistu zināšanu un prasmju paaugstināšana. Ar šī projekta atbalstu mēs pārņemsim ES dalībvalstu labāko praksi un radīsim priekšnoteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumu risināšanai Latvijā."

Projekta vadošais partneris ir Rīgas plānošanas reģions. Bez Vides investīciju fonda tā sadarbības partneri ir arī Kurzemes, Latgales Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni, kā arī Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Vides investīciju fonds un Latvijas Būvnieku asociācija.

Projekta īstenošanas laiks ir 18 mēneši, kuru laikā paredzētas vairākas aktivitātes, no kurām svarīgākās ir:

• būvniecības nozares un būvniecības izglītības jomas esošās situācijas analīze ar mērķi apzināt izaicinājumus un vajadzības un noteikt nepieciešamo kompetenču līmeni būvniecībā strādājošajiem;
• izveidot vienotu platformu, lai apvienotu visas atbildīgās un ieinteresētās puses energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā strādājošo apmācībai un kvalifikācijas paaugstināšanai;
• izstrādāt vadlīnijas un rīcības plānu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā nodarbināto zināšanu un prasmju paaugstināšanai.

drukāt lapu

Šodien, 27.decembrī, valdība lēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) priekšlikumu pagarināt projektu iesniegšanas termiņu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai līdz 2012.gada 1.februārim.

To paredz VARAM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.608 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošo tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana"" (turpmāk - noteikumu projekts).

Noteikumu projekts paredz, ka komersantiem izmaksas, kas saistītas ar elektrību darbināma transportlīdzekļa uzlādes sistēmu iegādi un uzstādīšanu kopā ar elektrību darbināma transportlīdzekļa iegādi, ir attiecināmas.

Komisijas regula Nr. 800/2008 nosaka, ka aktivitātē - energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi un energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās - izmaksu pareizību apliecina neatkarīgs revidents. Iesniedzējam - komersantam būs jāiesniedz zvērināta revidenta atzinums, kura izmaksas arī ir attiecināmas.

Noteikumu projekts precizē arī to, ka būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas nav konsultāciju izmaksas, bet attiecināmas, ja tiek uzskaitītas kā ieguldījumu izmaksas un atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 21.un 23.pantam.

Projektu iesniedzējiem, kas konkursa ietvaros iesnieguši projektu iesniegumus līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai, līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām ir tiesības iesniegt precizētu projekta iesniegumu.

Projekta iesniegums jānosūta pa pastu: VARAM, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494 vai personīgi darba dienās no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:00 Investīciju departamenta Projektu vērtēšanas nodaļā, Pils ielā 17, 3.stāvā, vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz elektroniskā pasta adresi pilotprojekti kpfi@varam.gov.lv.

Projekta iesniedzējs var būt Latvijas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijā reģistrēts komersants.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši likumam „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos".

Alina Kondratjeva
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālrunis: 67026418
E-pasts: prese@varam.gov.lv
http://twitter.com/VARAM_Latvija
http://www.varam.gov.lv

drukāt lapu

Pirmās veselības aprūpes atkritumu apstrādes iestādes Latvijā ievieš atkritumu apstrādes iekārtu mikrobioloģiskās efektivitātes paškontroles sistēmu

Katra veselības aprūpes iestāde Latvijā rada bīstamos infekciozos atkritumus, kuru dezinfekcija atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir obligāta. Tāpēc veselības aprūpes iestādes pienākums ir izvēlēties tai piemērotāko infekciozo atkritumu apstrādes veidu, respektīvi - darīt to pašai, izmantojot mazas jaudas veselības aprūpes atkritumu apstrādes iekārtu uz vietas iestādē - vai sadarboties ar vienu no diviem Latvijā esošajiem centralizētiem veselības aprūpes atkritumu apstrādes uzņēmumiem - AS „BAO" un SIA „Lautus", vai kādu no starpniecības uzņēmumiem, kas nodrošina šo specifisko atkritumu transportēšanu uz apstrādes uzņēmumiem.

Lielākā daļa veselības aprūpes atkritumu Latvijā tiek apstrādāta centralizēti vienā no diviem veselības aprūpes atkritumu apstrādes uzņēmumiem, taču vismaz deviņas slimnīcas Latvijā veic veselības aprūpes atkritumu apstrādi arī uz vietas slimnīcā, izmantojot mazas jaudas veselības aprūpes apstrādes iekārtām.

Ņemot vērā, ka kopumā Latvijā darbojas trīs veidu veselības aprūpes atkritumu apstrādes tehnoloģijas (autoklavēšanas, ķīmiskās apstrādes un mikroviļņu tehnoloģija), kā arī ņemot vērā to, ka katrā iekārtā apstrādāto atkritumu daudzums un infekciozo atkritumu specifika ir atšķirīga, pamatots ir jautājums, cik efektīvi katra no iekārtām ikdienā darbojas un vai infekciozie atkritumi tiek atbilstoši apstrādāti.

Lai risinātu šo situāciju, ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos" (turpmāk - Projekts) ietvaros abos centralizētās veselības aprūpes atkritumu apstrādes uzņēmumos - SIA „Lautus" un AS „BAO", kā arī abās Projekta pilotslimnīcās - „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca" - kas veic veselības aprūpes atkritumu apstrādi uz vietas slimnīcā, sākot ar 2012.gada janvāri tiek ieviesta veselības aprūpes atkritumu apstrādes iekārtu mikrobioloģiskās efektivitātes paškontroles sistēma. 2011.gada decembrī Projekta ietvaros ir veikta šo četru pilotiestāžu darbinieku apmācība testu veikšanā, kā arī pilotiestādes ir nodrošinātas ar testu veikšanai nepieciešamo inventāru - attiecīgajām sporām, inkubācijas šķīdumiem, inkubatoriem, kā arī ar Projekta izstrādātajām instrukcijām un testēšanas protokoliem. Ieviestā sistēma ļaus slimnīcām un apstrādes uzņēmumiem pašiem pārliecināties par to rīcībā esošo iekārtu darbības efektivitāti un samazinās risku, ka bīstamie infekciozie atkritumi var nonākt atkritumu poligonos neapstrādāti, tādējādi, radot veselības apdraudējuma risku cilvēkiem un piesārņojuma risku apkārtējai videi.

Projekta ietvaros, sadarbībā ar Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, kā arī nozares profesionālajām apvienībām un atbilstošajām nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāts normatīvo aktu projekts, kas paredz kārtību, kādā veicama veselības aprūpes atkritumu apstrādes iekārtu mikrobioloģiskās efektivitātes testēšana. Projekta pilotiestādēs ieviestā paškontroles sistēma ļaus arī citām veselības aprūpes atkritumu apstrādes iestādēm laicīgi iepazīties ar radīto sistēmu, lai savlaicīgi sagatavotos situācijai, kad šādas paškontroles prasības tiks pieņemtas kā obligātas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansētais Projekts Latvijā īstenots sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju; Projekta nacionālais īstenotājs Latvijā bija SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu

Slimnīcu darbinieki iepazīstas ar veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas principiem

Lai uzlabotu veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas sistēmu veselības aprūpes iestādēs Latvijā, ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos" (turpmāk - Projekts) ietvaros ir izstrādāta visaptveroša apmācību programma. Apmācību programma sastāv no deviņiem moduļiem par katru no specifiskajiem veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas aspektiem. Apmācību programma ļaus katrai veselības aprūpes iestādei Latvijā izvēlēties sev vēlamos apmācību apjomu un specifiskos jautājumu, lai veiktu savas iestādes personāla izglītošanu šajos jautājumos.

2011.gada decembra laikā Projekta pilotiestādēs SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca", Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē tika veikta pirmā atbildīgā personāla apmācība pēc jaunās Projekta izstrādās apmācību programmas. Viens no būtiskākajiem faktoriem šajā procesā ir veikt regulāras apmācības - vismaz vienu reizi gadā - visam veselības aprūpes iestāžu personālam. Šāda apmācību sistēmas ieviešana ļaus uzlabot personāla zināšanas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, tādējādi samazinot riskus personāla veselībai un piesārņojuma riskus apkārtējai videi kas var rasties neatbilstoši veicot bīstamo infekciozo atkritumu apsaimniekošanu, palīdzēs racionāli plānot ar atkritumu apsaimniekošanu saistīto finanšu un cilvēkresursu plūsmas.

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansētais Projekts Latvijā īstenots sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju; Projekta nacionālais īstenotājs Latvijā bija SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu

Uzlabota veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas sistēma vairākās iestādēs Latvijā

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos" (turpmāk - Projekts) ietvaros 2011.gada decembrī ir noslēgusies inventāra piegāde un uzstādīšana veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai piecās Projekta pilotiestādēs - SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca", Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātei, SIA „Lautus" un AS „BAO".

Projekta vispārīgais mērkis ir demonstrēt un veicināt labākās pieejamās tehnoloģijas un paņēmienus veselības (humānās un veterinārās medicīnas) aprūpes atkritumu apsaimniekošanā, ar mērķi samazināt noturīgo organisko piesārņotāju un dzīvsudraba nonākšanu apkārtējā vidē. Lai īstenotu šo mērķi, tika izvēlētas divas humānās veselības aprūpes iestādes, viena veterinārās medicīnas iestāde un abi Latvijā esošie veselības aprūpes atkritumu centralizētās apstrādes uzņēmumi. Pirms uzlabojumu veikšanas un inventāra iegādes Projekts veica individuālo sākuma situācijas novērtējumu katrā no pilotiestādēm.

Projekta ietvaros SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA „Rēzeknes slimnīca" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē tika uzlabota veselības (attiecīgi - humānās un veterinārās) aprūpes atkritumu savākšanas un iekšējās transportēšanas sistēma. Šo uzlabojumu rezultātā tika nomainītas infekciozo un sadzīves atkritumu savākšanas tvertnes pret pedāļmehānismus saturošiem konteineriem, lai izvairītos no atkritumu vai personāla kermeņa saskarsmes ar atkritumu tvertni katru reizi ievietojot tajā atkritumus, tādējādi mazinot infekciju izplatības riskus. Lai turpinātu uzlabot personāla praksi atkritumu pareizā šķirošanā atkritumu rašanās vietās, iepriekšminētajās pilotiestādēs tika ieviesta atkritumu krāsu kodu sistēma, kā arī veikta visu atkritumu konteineru marķēšana ar atbilstošām uzlīmēm. Pilotiestādēs ieviestie atbilstošās krāsas un izturības infekciozo atkritumu maisi, kā arī uzlabotā iekšējā atkritumu transportēšanas sistēma uzlabos personāla darba drošību, kā arī mazinās riskus attiecībā uz apkārtējo vidi, nodrošinot infekciozo atkritumu atpazīstamību visā to atrašanās laikā veselības aprūpes iestādē.

Tā kā Latvijā darbojas tikai divi veselības aprūpes atkritumu centralizētās apstrādes uzņēmumi - AS „BAO" un SIA „Lautus" - abos uzņēmumos Projekta ietvaros tika veikti atbilstoši uzlabojumi veselības aprūpes atrkitumu apsaimniekošanas procesā. Ņemot vērā to, ka katrā no šiem uzņēmumiem ir atšķirīga veselības aprūpes apstrādes tehnoloģija, katrā tika identificēti specifiski veicamie uzlabojumi. AS „BAO", kas infekciozo veselības aprūpes atkritumu apstrādi veic izmantojot ķīmiskās apstrādes tehnoloģiju, tika veikti tehniskie uzlabojumi, lai samazinātu apstrādātajos atkritumos esošo āpstrādes škidrumu daudzumu, kas nonāk sadzīves atkritumu poligonā. SIA „Lautus", kas infekciozo veselības aprūpes atkritumu apstrādi veic izmantojot autoklavēšanas metodi, tika uzlabota infekciozo atkritumu svēršanas un uzskaites sistēma, kā arī šī gada vidū tika pabeigts darbs pie vides vadības sistēmas izstrādes, kā rezultātā uzņēmums šogad ieguva vides pārvaldības sertifikātu atbilstoši ISO 14001 standartam.

Projekta Pilotiestādēs ieviestā uzlabotā veselības aprūpes atkritumu sistēma kalpos par labu piemēru citām veselības iestādēm Latvijā. 

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansētais Projekts Latvijā īstenots sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju, Latvijas Republikas Veselības ministriju, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju; Projekta nacionālais īstenotājs Latvijā bija SIA „Vides investīciju fonds".

drukāt lapu