Aktuāli!

Aicinām apmeklēt Vides investīciju fonda organizēto semināru Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma saņēmējiem projektu konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana".

Semināra norises vieta un laiks - 2012.gada 19.jūlijs plkst. 10.00, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 101.telpa, Peldu iela 25, Rīga.

Lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 2012. gada 18.jūlija plkst. 17:00, rakstot uz e - pastu: signe.alpeusa@lvif.gov.lv vai zvanot 67845111.

drukāt lapu

KPFI projektu konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" 1.kārtas projektu ieviešanas rezultātu novērtēšanai SIA "Vides investīciju fonds" veica finansējuma saņēmēju aptauju, lai noskaidrotu to apmierinātību ar projekta rezultātiem. Aptaujas mērķis bija arī izzināt gūto siltumenerģijas patēriņa ietaupījumu pēc pirmās apkures sezonas, noskaidrot projekta īstenotāju apmierinātību ar uzstādītās tehnikas, tās piegādātāja un montētāja sniegto servisa kvalitāti.

Laika posmā no 6. līdz 18.jūnijam tika aptaujāti 144 respondenti no kopumā 400 KPFI projektu realizētājiem, kas paguvuši uzstādīt atjaunojamo energoresursu iekārtas laika posmā no 2011.gada septembra līdz marta mēnesim.

Aptaujāto vidū visvairāk dota priekšroka plaknes absorbcijas saules kolektoru un zemes siltumsūkņa iekārtu uzstādīšanai, ir gadījumi, kuros projekta ietvaros uzstādītas divas iekārtas, kas arī visbiezāk ir abas iepriekšminētās iekārtas kopā vai saules kolektors kombinācijā ar granulu apkures katlu. Ar uzstādītās iekārtas kvalitāti apmierināti kopumā 82% aptaujāto, 15% ir drīzāk apmierināti un tikai 2% no aptaujātajiem atzīst, ka ar iekārtas kvalitāti ir drīzāk neapmierināti.

Savukārt izvērtējot projektu īstenotāju atsauksmes par iekārtas piegādātāju/pārdevēju un montētāju/uzstādītāju, jāatzīmē, ka vislabākās atsauksmes ir par saules kolektoru un siltumsūkņu pārdevējiem un uzstādītājiem. Kopumā iekārtu piegādātāju un uzstādītāju nodrošinātā servisa kvalitāte vērtējama kā pozitīva, atsevišķos gadījumos minēta neapmierinātība ar granulu un malkas apkures katlu pārdevējiem un uzstādītājiem. Kā argumenti šai neapmierinātībai tiek minēti novēlotie piegādes termiņi un neprecīza iekārtas noregulēšana, kā arī nepietiekami sniegta informācija par iekārtas darbības īpatnībām, projekta īstenotāji vēlētos detalizētāku apmācību darbībai ar jauno ierīci. Apmēram 20% aptaujāto atzina, ka jau sastapušies ar kādu no iekārtas darbības problēmām un griezušies pēc palīdzības pie piegādātāja un uzstādītāja.

Savu izvēli piedalīties KPFI projekta īstenošanā aptaujātie pamato ar iespēju uzlabot savu komforta līmeni, padarīt apkures procesu ērtāku un tīrāku. Kā nākamais motivējošais faktors seko ekonomiskais ieguvums, ko iegūs pēc projekta realizācijas un to papildina vēlme uzlabot apkārtējās vides stāvokli un sabiedrības veselību. Nereti kā galvenais motivācijas pamatojums tiek minēts zaļais dzīvesveids un zaļās enerģijas princips.

Ekonomiskais ieguvums ir jūtams jau pēc pirmās apkures sezonas - apgalvo lielākā daļa respondentu (75%), 22% aptaujāto uzskata, ka šobrīd vēl nejūt pilnīgu ekonomisko ieguvumu, bet nākotnē tas būs manāms. Apgalvojumam, ka visticamāk neko neietaupīs piekrīt vien 3% aptaujāto.

Lielākā daļa respondentu (38%) atzīst, ka nav rēķinājuši reālo enerģijas ietaupījumu pēc pirmās apkures sezonas. Tomēr, tie, kas ir rēķinājuši izmaksu attiecību par siltumenerģijas patēriņu un salīdzinājuši to pret pagājušā gada izmaksām, 14% aptaujāto atzīst, ka ietaupījums ir lielāks nekā 20% un tikpat arī atzīst, ka ietaupa ap 20%. Šobrīd jau ietaupījuši ap 50% no siltumenerģijas izmaksām 8% aptaujāto un 6% aprēķinājuši, ka ekonomiskais ieguvums ir lielāks par 50%.

97% aptaujāto finansējuma saņēmēji ar KPFI projekta realizāciju un tā rezultātiem ir apmierināti, tikai 3% atzīst, ka iespējams, būtu izvēlējušies citu iekārtu vai iekārtas piegādātāju.

Detalizētākus aptaujas rezultātus iespējams apskatīt šeit pdf rezultāti 

Vairāk informācijas:

Selina.abelniece@lvif.gov.lv
+371 67845111

drukāt lapu

Jau jūlija sākumā bērnudārzus varēs dēvēt par energoefektīvām izglītības iestāžu ēkām.

Šobrīd izglītības iestādēs noris intensīvs darbs ēku energoefektivitātes darbu pabeigšanai, nosiltinot cokolus, fasādes un jumtus, nomainot logus, ārdurvis un veicot siltummezgla rekonstrukcijas darbus. Darbi norit ne tikai pie energoefektivitātes rādītāju uzlabošanas ēkās, bet arī vizuāli bērnudārzu ēku izskats jau ir mainījies. Siltināšana tiek veikta projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Jūrmalas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās".

Visas projekta aktivitātes plānots pabeigt laikā – līdz šā gada jūlijam.

Jau informējām, ka decembrī pašvaldība sāka bērnudārzu un sākumskolu ēku siltināšanas projektu, kurā tika paredzēta ēku fasāžu un jumtu siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa un siltummezgla rekonstrukcija Kauguru vidusskolas sākumskolā, sākumskolā „Zvaniņš” un „Taurenītis”, pirmsskolas izglītības iestādēs „Bitīte”, „Mārīte”, „Ābelīte” un „Saulīte”. Siltināšanas darbus veic SIA „Velve”.

Plānots, ka, paveicot šos darbus, siltumenerģijas patēriņu izdosies samazināt kopumā vidēji no 259,73 kWh uz kvadrātmetru uz 96,31 kWh, tādējādi tiks panākta oglekļa dioksīda izmešu samazināšana un līdz ar to arī būtisks ieguldījums vides aizsardzības uzlabošanā. Veicot visus plānotos darbus, tiks uzlabots arī ēku ārējais izskats.

Projekts „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Jūrmalas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās”tiek īstenots valsts budžeta programmā „Klimata pārmaiņu finanšu instruments”, kas finansē 749 854,70 latus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tādējādi ietaupot pašvaldības līdzekļus. Pašvaldības ieguldījums šajā projektā ir 673 tūkstoši latu.

Bērnudārza "Zvaniņš" ēka jau ieguvusi vizuāli pievilcīgu fasādi un turpmāk uzrādīs labus energoefektīvus rādītājus.

drukāt lapu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), SIA "Vides investīciju fonds" un dzīvojamo māju īpašnieki (fiziskās personas) parakstījuši 1118 līgumus par projektu īstenošanu KPFI atklāta projektu konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” II kārta (turpmāk – konkurss) ietvaros.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana mājsaimniecībās, atbalstot mikroģenerācijas, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un to uzstādīšanu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi mājsaimniecības vajadzībām.

Kopumā konkursa ietvaros tika iesniegti 1378 projektu iesniegumi un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 4 722 887,05 lati. No 1378 projektu iesniegumiem tika apstiprināti 1225 projekti, noraidīti 153 projekti administratīvās neatbilstības dēļ.

drukāt lapu

Vides investīciju fonds uzsācis programmas „Central Baltic INTERREG IV A 2007-2013” finansēta projekta "Gliemju audzēšana, apstrāde un izmantošana komerciālos nolūkos Baltijas jūras reģionā" (Baltic EcoMussel) īstenošanu, kas veicinās gliemju audzēšanas komercializāciju Baltijas jūras reģionā.

2012.gada 28. un 29. maijā projekta pārstāvji tikās Zviedrijā, St.Annā, kur notika projekta uzsākšanas sanāksme, kurā projekta dalībnieki izrunāja būtiskākos projekta mērķus un ietekmējošos faktorus.

Sanāksmē tika diskutēts par gliemju sugām, audzēšanas metodēm, gliemju augšanu ietekmējošiem faktoriem un riskiem. Kā atbilstošākā komercializācijai tika izvēlēta ziemeļu ēdamgliemene (lat. - Mytilus edulis), kas sāļuma dēļ Baltijas jūrā izaug līdz 3 cm, bet citos ūdeņos tās izmērs var sasniegt 15 cm.

Projekta ietvaros tiks:

• pētītas dažādas biznesa attīstības iespējas,
• pētīti regulēšanas nosacījumi,
• analizēta sociāli-ekonomiskā ietekme,
• noteiktas potenciālās atrašanās vietas un nepieciešamais aprīkojums, lai uzsāktu biznesu,
• sagatavots biznesa plāna paraugs,
• veikti sabiedrības informēšanas pasākumi par jaunas nozares attīstības iespējām.

Lai veicinātu biznesa attīstību Baltijas jūras reģionā projekta gaitā tiks iesaistīti dažādi jomu pārstāvji, t.sk. zvejnieki, kas varētu kļūt par potenciāliem biznesa attīstītājiem. Gliemju audzēšanas attīstība var veicināt nodarbinātu zvejniecību jomā, kas sakarā ar zivju resursu samazinājumu visā pasaulē ietekmē gados jaunu speciālistu pieplūdu nozarei.

Lai sasniegtu projekta mērķi, ir jāizveido platforma potenciāliem īpašniekiem, kas visā Baltijas reģionā ļautu attīstīt biznesu, definējot sinerģijas, izpētot nozares attīstības perspektīvas un nosakot optimālāko biznesa attīstības veidu.

Baltijas jūras reģionā šobrīd nav uzsākta pilna ražošanas cikla gliemju audzēšana, kā arī ir vairāki faktori, kas ierobežo liela apjoma fermas komercializāciju. Tāpēc šī projekta mērķis ir, iesaistot Baltijas jūras valstu pārstāvjus, izvērtēt, analizēt instrumentus, informāciju un risku faktorus potenciālai gliemju fermai.

No vides viedokļa gliemju audzēšana Baltijas jūrā mazinās vides piesārņojumu. Gliemji uzņem dažādus smagos metālus, kā fosfors, cinks u.c. Tai pašā laikā tos ir iespējams izmantot gan lauksaimniecībā zemes mēslošanai, gan kā barības vielas mājputnu barošanā vai biogāzes ražošanā.

Projektā iesaistīti dalībnieki no:

• Zviedrijas - East Sweden Energy Agency (Energikontoret Östra Götaland AB)
• Somijas – Novia University of Applied Sciences (Ab Yrkeshögskolan vid Åbo Akademi / Yrkeshögskolan Novia)
• Latvijas – Kurzemes plānošanas reģions
• Latvijas – Vides investīciju fonds SIA

drukāt lapu

Jau jūlijā pilsētā darbosies energoefektīvi bērnudārzi

Jau jūlijā ir plānots pabeigt energoefektivitātes darbus pilsētas bērnudārzos, par to projekta noslēguma pārbaudē pārliecinājās visi iesaistītie speciālisti.

Izglītības iestāžu ēku energoefektivitāte tiks paaugstināta nosiltinot cokolus, fasādes un jumtus, nomainot logus, ārdurvis un veicot siltummezgla rekonstrukcijas darbus. Tiks paaugstināti ne tikai energoefektivitātes rādītāji ēkās, bet arī vizuāli bērnudārzu ēku izskats tiks uzlabots. Siltināšana tiek veikta projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Jūrmalas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās".

Visas projekta aktivitātes plānots pabeigt laikā - līdz šā gada jūlijam. Par sekmīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu ceturtdien, 17.maijā, pārliecinājās Latvijas Vides investīciju fonds, kas ir KPFI projekta uzraudzības un kontroles institūcija. Pēc veiktās pārbaudes vērtējums pozitīvs - netika konstatētas ne atkāpes no projekta, ne tika izteiktas kādas piezīmes vai aizrādījumi.

„Pozitīvais novērtējums ir labas komandas darba nopelns. Tāpēc pateicība par šādu rezultātu ir izsakāma gan SIA „Forma2" būvuzraugiem, gan būvuzņēmējam SIA „Velve", gan SIA „Lejnieku projektēšanas birojs", SIA „Forma2" un SIA „8 A.M." autoruzraugiem un, protams, mūsu domes izpilddirektoram Valdim Vītoliņa un maniem kolēģiem no Būvniecības nodaļas, Sabiedrisko attiecību nodaļas un Centralizētās grāmatvedības. Tāpat jāsaka liels paldies par sapratni un izturību bērnudārzu vadītājiem un darbiniekiem, kā arī bērnu vecākiem, jo nodrošināt bērnudārza pakalpojumus ēkā, kurā tiek veikti renovācijas darbi nav viegli" stāsta domes Ekonomikas un attīstības nodaļas projekta administratore Anželika Legante.

Jau informējām, ka decembrī pašvaldība sāka bērnudārzu un sākumskolu ēku siltināšanas projektu, kurā paredzēta ēku fasāžu un jumtu siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa un siltummezgla rekonstrukcija Kauguru vidusskolas sākumskolā, sākumskolā „Zvaniņš" un „Taurenītis", pirmsskolas izglītības iestādēs „Bitīte", „Mārīte", „Ābelīte" un „Saulīte". Siltināšanas darbus veic SIA „Velve".

Iestāžu kopējā platība ir 136 62,60 kvadrātmetru. Plānots, ka, paveicot šos darbus, siltumenerģijas patēriņu izdosies samazināt kopumā vidēji no 259,73 kWh uz kvadrātmetru uz 96,31 kWh, tādējādi tiks panākta oglekļa dioksīda izmešu samazināšana un līdz ar to arī būtisks ieguldījums vides aizsardzības uzlabošanā. Veicot visus plānotos darbus, tiks uzlabots arī ēku ārējais izskats.

Projekts „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Jūrmalas pašvaldības izglītības iestāžu ēkās" tiek īstenots valsts budžeta programmā „Klimata pārmaiņu finanšu instruments", kas finansē 749 854,70 latus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tādējādi ietaupot pašvaldības līdzekļus. Pašvaldības ieguldījums šajā projektā ir 673 tūkstoši latu.

Projekta mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu. Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2012. gada jūlijam.

drukāt lapu

Šī gada 6. jūnijā Bauskas novada dome parakstīja aizdevuma līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds” par projekta "Bauskas novada Gailīšu pagasta Pāces ciema ūdenssaimniecības attīstība" realizācijai nepieciešamo aizdevuma līdzekļu piešķiršanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Pāces ciemā šobrīd dzīvo apmēram 320 iedzīvotāji un 97% no tiem, kā arī abiem institucionālajiem lietotājiem ir nodrošināts pieslēgums centralizētam ūdensapgādes tīklam. Tīklu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts, par to liecina ūdens zudumi (28% no saražotā apjoma) un bieži reģistrētās avārijas. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas nav uzstādītas un ūdens kvalitāte artēziskajos urbumos, kā arī pie patērētāja neatbilst normatīviem – pārsniegta dzelzs koncentrācija un duļķainība. Kanalizācijas sistēma un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir vecas un atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, turklāt tās atrodas Īslīces upes krastā (upes aizsargjoslā) un ir upes piesārņojuma avots.

Realizējot minēto projektu tiks rekonstruēta dzeramā ūdens ieguves vieta, no jauna izbūvētas un aprīkotas ūdens attīrīšanas iekārtas un veikta ūdensvada tīkla rekonstrukcija, kā arī – tiks veikta kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana, izbūvēts jauns kanalizācijas spiedvads, rekonstruēta kanalizācijas sistēma un izbūvētas jaunas notekūdens attīrīšanas iekārtas.

Projektā notiekošos būvdarbus veic SIA "Būvfirma Vītols", ar kuru konkursa rezultātā tika noslēgts līgums par šo darbu veikšanu 414 721,40 LVL (ar PVN) apmērā. Autoruzraudzību veic SIA "Firma L4", būvuzraudzību nodrošina SIA "Ē.Tilgalis un partneri". Projektu plānots noslēgt 2012. gada septembrī.

Projekta kopējās izmaksas projekta pieteikumā tiek plānotas 437 359 LVL apmērā, no kuriem 289 097,59 LVL jeb 85% no attiecināmajām izmaksām ir ERAF līdzfinansējums un 50 17,23 LVL jeb 15% no attiecināmajām izmaksām ir pašvaldības līdzfinansējums. Bauskas novada domes aizņēmums no Vides investīciju fonda 274 997 LVL apmērā tiks izmantots pašu līdzfinansējuma daļas segšanai un PVN priekšnodokļa apmaksai.

SIA "Vides investīciju fonds" sniedz aizdevumus pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu īstenošanai, kā arī finansē vides infrastruktūras projektus citās jomās - videi draudzīga siltumapgāde, tīrāka ražošana, ēku siltināšana un atkritumu otrreizēja izmantošana. Vairāk informācijas par projektiem un iespējām piesaistīt finansējumu var iegūt Vides investīciju fonda mājas lapā www.lvif.gov.lv vai specializētajā mājas lapā www.videsrisinajumi.lv       

Informāciju sagatavoja:
SIA "Vides investīciju fonds" projektu vadītāja Selīna Ābelniece, tālr. 67845111

Vairāk informācijas:
Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis, tālr. 63921947

drukāt lapu

Valsts SIA "Latvijas Vides investīciju fonds" (turpmāk - LVIF) kā atbildīgā iestāde par KPFI projektu ieviešanu vērš sabiedrības uzmanību, ka publiskā telpā izskanējušais apgalvojums par jebkura pretendenta iespēju slēgt līgumu pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa ir absurds un neatbilst patiesībai.

Sniedzot atbildi uz NRA jautājumu – vai ir noslēgts līgums ar E.Sprūdžu par KPFI finansējuma piešķiršanu, LVIF valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa informēja, ka līgums par atbalstu projekta īstenošanai nav noslēgts. Tāpat viņa atzīmēja, ka informācija par visiem noslēgtajiem līgumiem ir pieejama LVIF mājaslapā. 

Vienlaikus I.Puriņa vērsa uzmanību uz to, ka līgumu slēgšanas process ir apjomīgs, jo kopumā ietver vairāk kā 1200 finansējuma saņēmējus. Prakse liecina, ka līgumu slēgšanas procesā iespējami gadījumi, kad projektu iesniedzēji, kas ir saņēmuši pozitīvu lēmumu par finansējuma piešķiršanu, tomēr atsakās slēgt līgumus dažādu iemeslu dēļ. Plānots, ka visi līgumi pilnībā tiks noslēgti līdz šā gada 6.jūnijam.

Tādējādi laikraksts NRA ir nekorekti interpretējis LVIF valdes priekšsēdētājas sniegto informāciju par visu II kārtas līgumu slēgšanas procesu saistībā ar konkrētajām prasībām, kas bija jāizpilda tikai viena konkrētā līguma gadījumā – līgums būtu jānoslēdz līdz 2012.gada 21.martam.

drukāt lapu

Vides investīciju fonds uzsācis programmas „Intelligent Energy” finansēta projekta "Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni" (PassREg) īstenošanu. Kā atspoguļo projekta nosaukums, tā mērķis ir sekmēt tādu reģionu attīstību, kur energoefektivitātes princips tiek ieviests, veicinot pasīvo māju būvniecību, nepieciešamo papildus enerģiju nodrošinot no tuvumā esošiem atjaunojamiem energoresursiem.

Maija sākumā Fonda pārstāvji viesojās Hannoverē, kur notika projekta uzsākšanas sanāksme un starptautisks seminārs, kurā projekta dalībnieki tika iepazīstināti ar Vācijas, un it īpaši Hannoveres reģiona pieredzi pasīvo māju projektu īstenošanā un finansēšanā. Tika apmeklēti arī četri dažādi pasīvo māju būvniecības piemēri - skola, bērnudārzs, pasīvo māju ciemats un nulles enerģijas ciemats. Visi objekti ir atšķirīgi pēc lieluma, funkcionālā pielietojuma un vecuma, bet visi izpilda pasīvo māju nosacījumus. Apskates laikā tika apspriesti gan pielietotie tehnoloģiskie risinājumi, gan arī monitoringa rezultāti par ekspluatācijas izmaksām un energopatēriņu.

Hannoveres reģions ir pirmais reģions, kurā uzsākta pasīvo māju būvniecība. Tagad Hannovere ir viena no pilsētām, kurā, lai risinātu energoefektivitātes problēmu, pašvaldības būvniecības iepirkumos obligātā prasība ir pasīvo māju standarts. Reģionā tiek veicināta arī pasīvo māju būvniecība privātajā sektorā. Līdz ar to pilsētā ir ļoti daudz zemas enerģijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas piemēru. Reģionā darbojas finansēšanas shēma, kas balstīta uz publisko privāto partnerību, kurā iesaistīti gan energoresursu uzņēmumi, gan pašvaldības, gan privātie investori un kredītiestādes.

Hannovere, kā arī Brisele un Tirole ir projektā izvēlētie trīs paraugreģioni, kur sekmīgi tiek īstenota pasīvo māju pieeja energoefektivitātes jautājuma risināšanā jau šobrīd. Apzinot apstākļus, kas sekmē pasīvo māju principa veiksmīgu īstenošanu šajos reģionos, kā arī veicinot šo modeļu atpazīstamību, projekta mērķis ir palīdzēt arī citiem projekta īstenošanas reģioniem kļūt par paraugreģioniem.  Adaptējot un ieviešot labās prakses piemērus, kā arī projekta ietvaros gūtās zināšanas, tiks nodrošināti priekšnoteikumi ES direktīvas "Par ēku energoefektivitāti"mērķu sasniegšanai 2020. gadā.

Lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu dažādos Eiropas reģionos, projekta sanāksmē piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, tostarp, Ērgļu un Strenču pašvaldību vadītāji. Ērgļu novadā šobrīd tiek īstenots pasīvās mājas projekts – ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu tiek rekonstruēta Ērgļu arodskolas dienesta viesnīca atbilstoši pasīvās ēkas standartam. Savukārt Strenču novada pašvaldība meklē iespējas īstenot bērnudārza būvniecības projektu pēc pasīvās ēkas standarta.

“Tā kā dažādās valstīs, reģionos un pilsētās ir atšķirīgas situācijas un apstākļi, vispirms būtiski ir analizēt paraugmodeļus un to struktūras, kā, piemēram, proKlima fonda piemēru Hannoverē, domājot, kā to piemērot atšķirīgiem reģionālajiem faktoriem,” saka projekta vadītāja Marianne Fujara no Pasīvo Māju Institūta. “Pēc tam šīs adaptētās struktūras ir jāintegrē vietējo un reģionu pašvaldību politikā, kā arī jāiesaista mājokļu asociācijas un ražotāji, tādējādi kopīgiem spēkiem cīnoties pret klimata pārmaiņām.”

                   

Projektā bez Vides investīciju fonda iesaistījušās vēl 13 organizācijas un pašvaldības no 9 Eiropas valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Austrijas, Francijas, Itālijas, Bulgārijas, Horvātijas, Lielbritānijas.

Projekta ietvaros tiks apkopoti, analizēti un tālāk izplatīti risinājumi un pieredze, kas iegūti no projekta dalībvalstīs īstenotajiem piemēriem. Viens no mērķiem ir izveidot ilgtspējīgu kapacitātes paaugstināšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošinātu kvalitātes standartu ievērošanu arī pēc projekta īstenošanas.

Vairāk par projektu

drukāt lapu

Pabeigta lielākā daļa no energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ražošanas ēkās

Līdz 2012.gada maija vidum ir pabeigti jau 24 Latvijas Republikā reģistrēto komersantu realizētajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ražošanas ēkās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" ietvaros.

Lielākos no veiksmīgi īstenotiem projektiem ir realizējuši SIA "Skonto Plan Ltd", AS "RĪGAS PIENA KOMBINĀTS", SIA "L-EKSPRESIS", SIA "IP VECMĪLGRĀVIS", SIA "SCHENKER", SIA "BELMAST", Rīgas poligrāfijas uzņēmums SIA "ZETA", SIA "Tilpums", SIA "Port Magnat" un SIA "MAGNAT PROJECT MANAGEMENT" un citi.

Projektu ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tieši ar ražošanas vai uzglabāšanas procesu saistītās ēkās, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkās, uzlabojot ražošanas un pakalpojumu sniegšanas ēku, ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģiju energoefektivitāti.

Līdz 2012.gada maija vidum realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa veido 3.97 milj. Ls.

Kā iepriekš tika ziņots:
No 2011.gada 11. līdz 18. februārim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir pieņemti 49 lēmumi par projektu apstiprināšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" ietvaros par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 8 125 242,34 Ls.

Vērtēšanas rezultāti:
2010.gada 20.jūlijā tika izsludināta pieteikšanās konkursam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk-finanšu instrumenta) projektu atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" (turpmāk-konkurss) ietvaros, kas noslēdzās 2010.gada 21.oktobrī. Projektu vērtēšana konkursa ietvaros tika uzsākta 2010.gada 3.novembrī un noslēdzās 2011.gada 24.janvārī.
Konkursa ietvaros tika iesniegts 51 projektu iesniegums par 71 ēku un pieprasītais finanšu instrumenta finansējums bija 8501741,80 Ls.
No 51 projektu iesnieguma tika apstiprināti 49 projekti un noraidīti 2 projekti, no kuriem abi administratīvās neatbilstības dēļ.

Konkursa normatīvā bāze - Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums" ar grozījumiem, kas izdarīti 30.11.2010. ar MK noteikumiem 1093.

Konkursa mērķis - Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, uzlabojot komersantu ražošanas ēku, ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģiju energoefektivitāti.

Finanšu instrumenta finansējums: 8 125 242,34 Ls

Finanšu instrumenta maksimālā atbalsta intensitāte no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas:
55 % - sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem;
45 % - lielajiem komersantiem.
Īstenojot projektu, jāpanāk atbilstība šādam kritērijam - oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,7 kgCO₂/Ls gadā.

drukāt lapu