Noslēgusies projektu ieviešana konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās"

2013.gada augustā ir veikts pēdējais noslēguma maksājums finansējuma saņēmējiem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" ietvaros.

Konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" īstenoti 39 projekti par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summu 6 328 532.4 lati.

Kopējais plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums projektu īstenošanas rezultātā – 9246.14 tCO²

Vidēji vienam projektam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 162 270.06 lati, vidējais plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums vienam projektam 237.08 tCO² gadā.

Īstenoto projektu oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu – 1.46 kgCO²/Ls gadā.

 

Informācija par konkursu:

Konkursa normatīvā bāze - 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums"

Konkursa mērķis - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot komersantu ražošanas (arī pakalpojumu sniegšanas) ēku, ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģiju energoefektivitāti.

Īstenojot projektu, jāpanāk oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, ne mazāks par 0,7 kgCO²/Ls gadā.

Finansējuma saņēmēji - Latvijas Republikā reģistrēti komersanti.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums - 8 125 242,34 lati.

Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

55 % – sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem;

45 % – lielajiem komersantiem.

Vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums - 500 000 latu, minimālais finansējums - 20 000 latu.

Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas projekta aktivitātes:

- papildu ieguldījumu veikšana vides aizsardzībā, kas ļauj komersantam ietaupīt enerģiju;

- papildu ieguldījumu veikšana atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

- konsultācijas sīkiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas, tehnoloģisko iekārtu specifikāciju un tāmes, kā arī izmaksu aprēķina sagatavošanai.

Projektu īstenošanas laiks - 2011.gada 1.decembris, ar pagarinājuma iespēju līdz 2012.gada 1.decembrim.

 

Konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" ietvaros īstenotie projekti regulāri iekļuvuši Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla „Latvijas Būvniecība” īstenoto konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" laureātu skaitā industriālo ēku grupā:

"Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā 2013"

SIA "Skonto Plan Ltd" ražotne, Tukums, Rūpniecības iela 6 (Projekts Nr. KPFI-6/13).

(Avots: Ekonomikas ministrija)

"Energoefektīvākā industriālā ēka 2011"

1.vieta - SIA "Dinex Latvia", Ozolnieku novads, Raubēni, Rubeņu ceļš 58 (Projekts Nr. KPFI-6/43)

 

2. vieta - SIA "Valmiera Andren" Valmierā, Cempu ielā 23 (Projekts Nr. KPFI-6/18)

(Avots: Ekonomikas ministrija)

drukāt lapu

Pabeigta projektu ieviešana konkursā "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" II kārtā

2013.gada augustā ir veikts pēdējais noslēguma maksājums projektam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" (turpmāk – konkurss) II kārtas ietvaros.

Projektu ietvaros veikti sabiedrības informēšanas pasākumi - raidījumi dažādām mērķauditorijām.

Konkursa II kārtā īstenoti 5 projekti, realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa ir 70714.21 Ls.

Konkursa normatīvā bāze – Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.789 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums".

Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.

Projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta raidorganizācija, iestāde vai privātpersona, kurai uz projekta īstenošanai nepieciešamo laiku ir noslēgts līgums par ētera laika izmantošanu ar Latvijas Republikā reģistrētu raidorganizāciju.

Konkursa ietvaros kopējais pieejamais KPFI finansējums ir 84 672 latu. Aktivitātes otrajā kārtā viena projekta maksimālais finansējums ir 84 672 lati, bet minimālais finan­sējums – 5 000 latu.

Konkursa ietvaros projektam pieejamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 85%.

Projektu īstenošanas termiņš – 2013.gada 30.aprīlis.

drukāt lapu

2013.gada jūnijā ir veikti pēdējie noslēguma maksājumi finansējuma saņēmējiem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana" ietvaros.

Konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana" īstenoti 14 projekti par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summu 1152943,73 lati.

Vidēji vienam projektam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 82353,12 lati.

Informācija par konkursu

Konkursa normatīvā bāze – Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1492 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana” nolikums” (turpmāk ‑ MK noteikumi Nr.1492).

Konkursa mērķis ‑ veicināt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas samazinošo produktu un tehnoloģiju pieejamību Latvijā, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazināšanu.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums - 1757010 latu.

Konkursa ietvaros projektam pieejamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

45 % – sīkiem un maziem komersantiem;

35 % – vidējiem komersantiem;

25 % – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām.

Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finansējums ir 30000 latu, maksimālais finansējums ir 150 000 latu.

Konkursa ietvaros atbalsta tādu produktu vai tehnoloģiju, kuru ieviešana veicina SEG emisijas samazināšanu un eksperimentālo izstrādi, tas ir, zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu attiecīgu zināšanu un prasmju apgūšanu, kombinēšanu, pielāgošanu un izmantošanu, lai veiktu un dokumentētu:

•  jauna produkta vai tehnoloģijas izveidi, testēšanu un demonstrēšanu;

•  esoša produkta vai tehnoloģijas pilnveidošanu, testēšanu un demonstrēšanu.

Projektu īstenošanas laiks - līdz 2011.gada 1.decembrim, ar pagarinājumu līdz 2012.gada 1.decembrim.

 

SIA "Composite Constructions"

 

 

SIA "Westnord"

 

SIA "NP maintenance"

 

SIA "Zaļā Latvija"

 

SIA "GroGlass"

 

SIA "Kņavas Granulas"

 

 

SIA "Power Project"

drukāt lapu

Aicinām apmeklēt Vides investīciju fonda organizēto semināru Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma saņēmējiemKPFI finansēto projektu konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" II kārtai Projekta ieviešana, noslēguma pārskata un maksājuma pieprasījuma aizpildīšana konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" II. kārtai.

Semināra norises vieta un laiks - 2013.gada 4.septembrī plkst. 10.00, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 101.telpa, Peldu iela 25, Rīga.

Lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 2013. gada 3.septembrim plkst. 17:00, rakstot uz e-pastu laura.breidaka@lvif.gov.lv vai zvanot 67845111. 

drukāt lapu

SIA "Vides investīciju fonds" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta "Bioenergy Promotion 2" ietvaros organizēs starptautisku konferenci par bioenerģijas veicināšanu Baltijas jūras reģionā, kas notiks šī gada 18.oktobrī Ķīpsalas izstāžu centrā.

Konferencē "Labās prakses piemēri bioenerģijas veicināšanā Baltijas jūras reģionā" varēs iepazīties ar Baltijas jūras valstu pieredzi un labās prakses piemēriem bionerģijas veicināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Konferences pirmajā sesijā tiks demonstrēti piemēri, kas saistīti ar koksnes ilgtspējīgu izmantošanu bioenerģijas rāžošanā un ar to saistīto ietekmi sociālā un ekonomkas vidē. Būs arī labās prakses piemēri no Latgales reģiona. Otrā sesija demonstrēs dažādu, integrētu risinājumu pieeju bioenerģijas attīstībā un tiks runāts par lauksaimniecības un zaļā biznesa attīstības iespējām. Konferences gaitā būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus par bioenerģijas attīstības iespējām un pieredzi dažādās valstīs, kā arī iespēja iesaistīties diskusijās ar nozares ekspertiem. 

Konference notiks izstādes "Vide un Enerģija 2013" laikā, kurā tiks prezentēti energoefektivitātes, energoapgādes, vides tehnoloģiju un infrastruktūras uzlabošanas risinājumi un atjaunojamās enerģijas resursu efektīva izmantošana. Konfernces dalībniekiem tiks nodrošināta bezmaksas ieeja izstādes teritorijā. 

Konferences valodas būs angļu un latviešu - tiks nodrošināts tulkojums.

Reģistrācija konferencei "Labās prakses piemēri bioenerģijas veicināšanā Baltijas jūras reģionā" būs pieejama no 2. septembra. Reģistrējoties laicīgi (līdz 27.septembrim) būs iespēja saņemt ielūgumu ar, kuru ieeja izstāžu centrā būs bez maksas. 

Vairāk informācijas par konferenci rakstot: selina.vancane@lvif.gov.lv

 

drukāt lapu

No Latvijas puses piedalījās SIA "Vides investīciju fonds" projektu vadītāja Zaiga Ozoliņa. Vizītes laikā projekta komanda apmeklēja gliemeņu audzēšanas fermas Prinča Edvarda un Ņūfaundlendas salās, tikās ar Prinča Edvarda salas Akvakultūras asociācijas un Marine Stewardship Council (tostarp sertificē jūras produktus) pārstāvjiem.

Ģeogrāfiskais novietojums un klimatiskie apstākļi ļauj kanādiešu pieredzi pielietot arī Latvijas gadījumā, jo pastāv līdzīgas grūtības gliemeņu audzēšanā - ziemā aizsalst piekraste, un rezultātā ledus kustība var bojāt gliemeņu fermas. Par potenciālo gliemeņu audzēšanas apvidu Latvijā galvenokārt var uzskatīt atkāto jūras piekrasti, lai gan līdzīgi kā Kanādā spēcīgā piekrastes viļņu iedarbība apdraud gliemeņu līnijas, tāpēc tās tiek iegremdētas 1-2 metrus zem ūdens virsmas. Svarīgi ir rēķināties ar putnu un invazīvo sugu apdraudējumu (nirējpīles, tunikāti, jūras zvaigznes, krabji). Piemēram, gliemeņu audzētājs Gary Rogers no „E&G Rogers Mussel Farm” aplēsis, ka putni gadā plānoto novācamo gliemeņu daudzumu var samazināt par 15%. Papildus kanādiešiem jārēķinās arī ar paisumiem un bēgumiem.

   

Zaiga Ozoliņa par vizītē redzēto stāsta: „Fermās bija iespēja apskatīt un uzzināt gan par gliemeņu audzēšanas paņēmieniem, gan nepieciešamajām tehnoloģijām un to izmaksām. Centāmies arī filmēt un fotogrāfēt praktiskos darbus, ir daudz vērtīgas informācijas un atziņu. Kanādiešu veiksmes atslēga gliemeņu audzēšanai – izmanto vietējo darbaspēku (vidēji 10 – 20 cilvēku fermā), vietējās izejvielas un tehnoloģijas, noieta tirgi atrodas blakus ražošanas vietām, divdesmit gadu ilga pieredze nozarē, cieša sadarbība starp zvejniekiem un zinātniekiem par piemērotākajām tehnoloģijām un to nemitīgu uzlabošanu, papildus viņi saņem gan reģionālo, gan federālo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai."

Projekta gaitā iegūtā informācija no pieredzes braucieniem un pētījumiem tiek apkopota un tā būs pieejama zvejniekiem, novadu pašvaldībām un citiem gliemeņu audzēšanas biznesā ieinteresētajiem. Rudenī, 26. – 27. novembrī aicinām piedalīties projekta noslēguma konferencē Rīgā, kur runāsim ar gliemeņu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā.

Pieredzes apmaiņas brauciens organizēts Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051 EUR.

Projektu finansē

Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programmā "INTERREG IV A Programme 2007-2013" ar ERAF atbalstu

 

Projekta mājas lapa

drukāt lapu

PassREg projekts 2013. gada 27. jūnijā Balvos Enerģijas dienas ietvaros organizēja semināru, kura dalībnieki klausoties un diskutējot, ieguva informāciju par jaunākajām iniciatīvām, risinājumiem un sasniegumiem pasīvo ēku un atjaunojamo energoresursu jomā.

 Semināra sākumā tika diskutēts par dzīvošanu "zaļi", kā arī Enerģijas dienu sauklis bija "Dzīvo zaļi". Tika atkārtoti aktualizēts temats par izpratni, ko katram no mums nozīmē dzīvot zaļi, kā tas izpaužas – tas nav tikai ietaupīt kaut ko, bet arī censties tērēt mazāk. Tērēt mazāk gan latus par siltuma rēķiniem ziemā, tērēt mazāk litrus par degvielu, ko patērējam pārvietojoties ar privāto transportu.

 Pirmā semināra daļa tika veltīta elektromobīļiem/ elektrovelo, bet otrā semināra daļā tika apskatīti Pasīvo ēku standarti, komponentes, neliels ieskats tika veltīts arī Pasīvo ēku rašanās vēsturei. Galvenais uzsvars tika likts uz Pasīvo ēku ieviešanas piemēriem Latvijā, tas arī raisīja lielākās diskusijas un jautājumus. Kā arī tika aplūkoti citi labās prakses piemēri no projekta partnervalstīm cituviet Eiropā.

 Semināra norise:

•  Balvu novada priekšsēdētājs Andris Kazinovskis atklāja pasākumu, sniedzot ieskatu enerģijas sektorā aktuālajos jautājumus un uzsverot Balvu novada vīziju ilgtspējīgai attīstībai.

• Projekta vadītāja Aija Zučika prezentēja SEAP PLUS projekta mērķus, uzdevumus, plānotās aktivitātēs reģionā, kā arī Pilsētu mēru paktu kustību Eiropā un Latvijā; Tika sniegts ieskats par projektu: "Bioenergy promotion".

Prezentācija: "SEAP PLUS - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā"

Prezentācija: "Bioenergy Promotion 2"

• Neils Kalniņš no "Blueshockbike" uzņēmumam sniedza prezentāciju par elektromobiļiem un elektrovelosipēdiem, stāstot un rādot piemērus ar Latvijā ražotiem transportlīdzekļiem, kā arī daloties pieredzē no Latvijas un Igaunijas.

Prezentācija: "Elektro mobiļi/velo - Latvijas un Igaunijas pieredze/iespējas"

• Aivis Dreimanis no "Drošas braukšanas skolas" iepazīstināja klātesošos dalībniekus ar ekonomikas braukšanas pamatprincipiem, kā arī sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem saistībā ar transportlīdzekļa marku, degvielu, apkopi, pārvietošanos.

Prezentācija: "Ekonomiska braukšana"

• Projekta vadītāja Zane Ramane prezentēja PassREg projekta mērķus, uzdevumus un aktivitātes. Tika sniegts ieskats par projektu: "Build up skils".

Prezentācija: "Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni - PassREg"

• Žanis Feldmanis no Tiskādu internātskolas dalījās pieredzē par motivāciju un aktivitātēm iesaistos projektā PassREg.

• Terēzija Kruste no Rēzeknes novada pašvaldības iepazīstināja ar PassREg projekta ieviešanas gaitu Tiskādu skolas projektos, savukārt Jānis Volks papildināja ar detalizētākiem datiem par projekta ieviešanu.

Prezentācija I  un Prezentācija II  "Tiskādu skolu projekti, to realizāciju un problēmas"

• Par Andreja Nikolajeva un Dēvija Šīraka pieredzi tika iepazīstināts, stāstot par Tiskādu projektu, tā pasīvo ēku risinājumiem un citiem projektiem Latvijā.

Prezentācija: "Tiskādu vidusskolas un Tiskādu speciālās internātpamatskolas ēku rekonstrukcija, kas atbilst zema enerģijas patēriņa ēkas prasībām"

• Semināra noslēgumā Passive Hause Latvia eksperts Kārlis Grīnbergs detalizēti iepazīstināja ar Pasīvajām mājām Latvijā  un Eiropā, kā arī ar Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīcas piemēru veicot renovācijas darbus, lai kļūtu par pasīvo māju.

Prezentācija: "Pasīvās ēkas Latvijā un Eiropā"

 

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotais projekts PassREg – pasīvo ēku un atjaunojamo energoresursu reģioni projekta  mērķis ir rosināt Nulle enerģijas māju būvniecību visā Eiropas Savienībā, kā pamatu izmantojot pasīvo māju principu un energoapgādē izmantojot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģiju.

drukāt lapu

Ikvienam, kam interesē Pasīvās ēkas, to ieviešanas attīstība, piemēri no Latvijas un citām vietām Eiropā, laipni lūdzam ieskatīties projekta Pasīvo ēku un atjaunojamo energoresursu reģioni (PassREg) pirmajā elektroniskajā ziņu izdevumā, kas publicēts visās projekta partnervalstu valodās, arī latviešu!

Lasīt šeit -

PassREg pirmais elektroniskai ziņu izdevums

 

Vairāk informācijas par projektu: 

Zane Ramane

projektu vadītāja

epasts: zane.ramane@lvif.gov.lv

Tel: +371 67845111

 

drukāt lapu

Interesentus informēs par iespējām saņemt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai

Ceturtdien, 2013.gada 4.jūlijā, plkst. 13:00 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – VARAM) Peldu ielā 25, Rīgā, 409.telpā notiks informatīvs seminārs Latvijā reģistrētiem komersantiem, kultūras institūcijām, izglītības un ārstniecības iestādēm par iespējām saņemt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Interesenti semināram varēs sekot līdzi arī tiešraidē VARAM mājaslapā www.varam.gov.lv.

Lai piedalītos seminārā un saņemtu izdales materiālus, aicinām līdz 2013.gada 3.jūlijam pieteikties, nosūtot informāciju (vārdu, uzvārdu, organizāciju, e-pastu un semināra nosaukumu) uz e-pastu: razosana_kpfi@varam.gov.lv.

Seminārā VARAM un Latvijas Vides investīciju fonda pārstāvji informēs par konkursa nolikuma pamatnosacījumiem, aprēķinu metodiku un projektu īstenošanas nosacījumiem, un sniegs atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.

Šādu finansiālu atbalstu uzņēmējiem sniedz Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI)finansēto projektu atklātais konkurss “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, 3.kārta".

Lai pretendētu uz finansējumu KPFI konkursa trešajā kārtā, projektu iesniegumi jāiesniedz līdz 2013.gada 22.augustam (ieskaitot). Šajā konkursā pieejamais KPFI finansējums ir 13 607 602 LVL, kur viena projekta maksimālais finansējums ir 600 000 LVL. Visi projekti jāīsteno līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Konkursa ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu tiem, kuri iecerējuši veikt pāreju no fosilām energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz tādām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām un uzlabojot ēku energoefektivitāti.

Ar konkursa nolikumu un vadlīnijām projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai iespējams iepazīties VARAM mājaslapā skatīt šeit un Latvijas Vides investīciju fonda mājaslapā www.lvif.gov.lv.

drukāt lapu

SEAP PLUS projekts 2013. gada 27. jūnijā Balvos Enerģijas dienas ietvaros organizēja semināru, kura dalībnieki klausoties, diskutējot un izmēģinot, ieguva informāciju par jaunākajām iniciatīvām, risinājumiem un sasniegumiem enerģijas jomā.

• Balvu novada priekšsēdētājs Andris Kazinovskis atklāja pasākumu, sniedzot ieskatu enerģijas sektorā aktuālajos jautājumus un uzsverot Balvu novada vīziju ilgtspējīgai attīstībai.
• Projekta vadītāja Aija Zučika prezentēja SEAP PLUS projekta mērķus, uzdevumus, plānotās aktivitātēs reģionā, kā arī Pilsētu mēru paktu kustību Eiropā un Latvijā; Tika sniegts ieskats par projektu: "Bioenergy promotion".

Prezentācija: "SEAP PLUS - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā"

Prezentācija: "Bioenergy Promotion 2"

• Neils Kalniņš no "Blueshockbike" uzņēmumam sniedza prezentāciju par elektromobiļiem un elektrovelosipēdiem, stāstot un rādot piemērus ar Latvijā ražotiem transportlīdzekļiem, kā arī daloties pieredzē no Latvijas un Igaunijas.

Prezentācija: "Elektro mobiļi/velo - Latvijas un Igaunijas pieredze/iespējas"

• Aivis Dreimanis no "Drošas braukšanas skolas" iepazīstināja klātesošos dalībniekus ar ekonomikas braukšanas pamatprincipiem, kā arī sniedza atbildes uz klātesošo jautājumiem saistībā ar transportlīdzekļa marku, degvielu, apkopi, pārvietošanos.

Prezentācija: "Ekonomiska braukšana"

• Projekta vadītāja Zane Ramane prezentēja PassREg projekta mērķus, uzdevumus un aktivitātes. Tika sniegts ieskats par projektu: "Build up skils".

Prezentācija: "Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni - PassREg"

• Žanis Feldmanis no Tiskādu internātskolas dalījās pieredzē par motivāciju un aktivitātēm iesaistos projektā PassREg.

• Terēzija Kruste no Rēzeknes novada pašvaldības iepazīstināja ar PassREg projekta ieviešanas gaitu Tiskādu skolas projektos, savukārt Jānis Volks papildināja ar detalizētākiem datiem par projekta ieviešanu.

Prezentācija I  un Prezentācija II  "Tiskādu skolu projekti, to realizāciju un problēmas"

• Par Andreja Nikolajeva un Dēvija Šīraka pieredzi tika iepazīstināts, stāstot par Tiskādu projektu, tā pasīvo ēku risinājumiem un citiem projektiem Latvijā.
• Semināra noslēgumā Passive Hause Latvia eksperts Kārlis Grīnbergs detalizēti iepazīstināja ar Pasīvajām mājām Latvijā  un Eiropā, kā arī ar Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīcas piemēru veicot renovācijas darbus, lai kļūtu par pasīvo māju.

Prezentācija: "Pasīvās ēkas Latvijā un Eiropā"

      

 

    

 

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pašvaldības iesaistīti Pilsētu mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiek īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

  

drukāt lapu