Iespēja atbalstīt Baltijā pirmās atbilstoši EnerPHit kritērijiem renovētās ēkas sertificēšanu Pasīvo ēku institūtā Darmštatē

 

Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīcas renovācija ar Pasīvo ēku komponentiem tika pabeigta 2012. gada nogalē. Renovācijas projekts pilnībā atbilst visiem Pasīvo ēku institūta izstrādātiem EnerPHit energoefektīvu renovāciju kritērijiem. Ir uzsākts sertifikācijas process, bet tiek meklēti atbalstītāji, lai to varētu pabeigt. Ērgļu dienesta viesnīca piedalās arī PassREg - Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni projektā kā pilotprojekts.

Ērgļu dienesta viesnīca pēc sertificēšanas pabeigšanas kļūs par pirmo pēc EnerPHit kritērijiem sertificēto renovāciju Eiropas aukstā klimata zonā, tāpēc atbalsts šim sertifikācijas procesam, ir Jūsu uzņēmuma iepsēja iegūt atpazīstamību kā ilgtspējīgas un energoefektīvas būvniecības profesionāļiem. 

Vairāk par projektu, atbalstu un sertifikāciju lasīt šeit

drukāt lapu

SIA "Vides investīciju fonds” uzsācis ES 7. Ietvarprogrammas līdzfinansētu projektu "Lietus ūdens plūsmas apsaimniekošana un uzraudzība Baltijas jūras sateces baseinā" (turpmāk projekta akronīms Baltic Flows) īstenošanu. Projekta vadošais partneris ir Turku Universitāte, un projektā apvienoti 17 partneri no 6 Eiropas Savienības valstīm, tā īstenošanas periods ir līdz 2016. gada 30. septembrim.

Projekta partneru tikšanās Helsinkos, Somijā, projekta uzsākšanas sanāksmē 2013.gada nogalē.

Projekta mērķis irIlgtspējīga un konkurētspējīga lietusūdeņu monitoringa un apsaimniekošanas sistēmas izveide, kas ietver sevī katras partnervalsts lietusūdeņu uzraudzības metožu izpēti, izmantoto tehnoloģiju pielietojumu un konkurētspēju, iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu, kā arī labās prakses un priekšlikumu apkopojumu.

Latvijā Baltic Flows projekta galvenās aktivitātes:

• Sadarbības klastera tīkla izveide.
• Analīze par reģionu potenciālu un zināšanām pilsētvides lietusūdeņu apsaimniekošanā.
• Analīze par reģionu potenciālu un zināšanām difūzo slodžu lietusūdeņu apsaimniekošanā.
• Katalogs par pētniecības un tehnoloģiju piedāvājumu/pieprasījumu pilsētvides lietusūdeņu apsaimniekošanā un difūzo slodžu lietusūdeņu apsaimniekošanā.
• Pētījums par iedzīvotāju iesaisti lietus ūdeņu monitoringa veikšanā.
• Vienots rīcības plāns un ar to saistītie biznesa plāni.
• Pētījums par pilsētvides miniatūro lietus ūdens monitoringa tehnoloģiju pieprasījumu un izaicinājumiem.
• Starptautiskais seminārs

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē:

    

 

Projekta logo:

drukāt lapu

SEAP PLUS komanda tiekas ar Līvānu novada enerģētikas sektora pārstāvjiem

SIA „Vides investīciju fonda” SEAP PLUS projekta komanda 2013. gada 14. novembrī kopā ar Līvānu pašvaldības Investīciju un projektu nodaļas vadītāju Ivetu Dobeli organizēja novada enerģētikas sektorā iesaistītajiem pārstāvjiem atvērto diskusiju par Līvānu Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu.

Tikšanās laikā tika diskutēts par plānā iekļaujamajām rīcībām, lai nodrošinātu CO₂ emisijas samazinājumu par 20% līdz 2020. gadam, salīdzinot ar izvēlēto bāzes gadu.

  

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgspējīgu enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot  pašvaldību iesaistīti Pilsētu mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot Ilgspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiks īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

 

drukāt lapu

Pasīvo māju atvērtās durvju dienas

Šī gada 8. un 9. novembrī norisinājās Pasīvo māju atvērtās durvju dienas pasākums. Komfortabla un videi draudzīga - pasīvā māja ietver labākos ilgtspējīgas būves risinājumus. Par to ikvienam bija iespēja pārliecināties Pasīvo māju atvērtajās durvju dienās. 8. novembrī Ērgļos, Ventspilī un Jelgavas novadā un 9.novembrī Jelgavā.  Pasīvo ēku īpašnieki visā Latvijā atvēra durvis apmeklētājiem, sniedzot iespēju ikvienam pārliecināties par pasīvo ēku būvniecības standarta priekšrocībām. Interesentiem bija iespēja apmeklēt - Ērgļu profesionālo arodvidusskolu, Valgundes sporta halli, Ventspils pilsētas domi un privātmāju Jelgavā. Pasākuma ietvaros 8. novembrī notika informatīvs seminārs Rēzeknē, Rēzeknes novada pašvaldībā. Kopumā Pasīvo māju atvērto durvju dienas pasākumu apmeklēja vairāk nekā 60 cilvēku.

Semināra prezentācijas pieejamas šeit:

Projekts PassREg pasīvās ēkas Eiropā – ilgtspējīgas būvniecības risinājums – Zane Ramane,

SIA "Vides investīciju fonds"

Rēzeknes novada pašvaldības pieredze, zema enerģijas patēriņa ēku projektu realizācijā – Terēzija Kruste,

Rēzeknes novada pašvaldība

Energoefektivitāte Pasīvajās ēkās – Kārlis Grīnbergs, Biedrība Passive House Latvija

Pasīvo Ēku standarti, risinājumi un būvniecības prakse – Kārlis Grīnbergs, Biedrība Passive House Latvija

 

 

Kontaktinformācija:

Zane Ramane

Projektu vadītāja

SIA "Vides investīciju fonds"

zane.ramane@lvif.gov.lv

tel. 67845111

passreg.eu 

drukāt lapu

Biedrība „Passive House Latvija” sadarbībā ar Vides Investīciju fondu un Vidzemes Augstskolu piedāvā apmeklēt Pasīvo ēku Amatnieku kursu. Kursi notiks no 27.līdz 29. novembrim, no plkst. 9:00 – 18:00, Vidzemes Augstskolā, Cēsu ielā 4a. Samaksa par kursu apmeklējumu 99.00 Ls + PVN (140.87 EUR + PVN). Pieteikties līdz 22. novembrim:

Vidzemes Augstskola -   tālr.: 28374150, e-pasts vmc@va.lv, Zane Bērziņa

Passive House Latvija -  tālr.: 67373208, e-pasts birojs@passivehouse.lv, Linda Malvesa

Zema enerģijas patēriņa ēka ir būtiski atkarīga no norobežojošo konstrukciju kvalitātes un ventilācijas tehnoloģijas. Sertificēts Pasīvo Ēku Amatnieks - kursu apraksts un programma ŠEIT

 

 

drukāt lapu

 

Pasīvās mājas atver savas durvis

Komfortabla, videi draudzīga, kā arī pieejama - pasīvā māja ietver labākos ilgtspējīgas būves risinājumus. Par to ikvienam būs iespēja pārliecināties Pasīvo māju atvērtajās durvju dienās. 8. novembrī Ērgļos, Ventspilī un Jelgavas novadā un 9.novembrī Jelgavā Pasīvo ēku īpašnieki visā Latvijā atvērs durvis apmeklētājiem, sniedzot iespēju ikvienam pārliecināties par inteliģentā būvniecības standarta priekšrocībām. Pasākuma ietvaros 8. novembrī notiks arī informatīvs seminārs Rēzeknē, Rēzeknes novada pašvaldībā par pasīvo ēku risinājumiem. Interesentus semināram lūdzam pieteikties līdz 7.novembrim rakstot uz e-pastu: zane.ramane@lvif.gov.lv vai zvanot 67845111. Semināra programma pieejama šeit.

Apmeklējot Pasīvo māju uzreiz ir saprotams, ka tas ir krietni kas vairāk, kā tikai siltināšana.  Pasīvo māju dizaineri izvairās no termiskajiem tiltiem, bet projektē inteliģentu ventilācijas dizaina konceptu ar siltuma rekuperāciju, tā rezultāts ir ne tikai minimālas izmaksas par apkuri, bet arī jūtami uzlabojas iekštelpu klimats. Temperatūru un ventilāciju var viegli mainīt un pielāgot iemītnieku vajadzībām.

Kopš pirmā Pasīvo māju atvērto durvju dienu pasākuma, kas notika pirms 10 gadiem, desmitiem tūkstošu cilvēku ir izmantojuši iespēju apmeklēt Pasīvās mājas. Pasīvo māju priekšrocības ir labi pamatotas no zinātniskā viedokļa, tomēr satikties ar šo ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem, dzirdēt par viņu ikdienas pieredzi dzīvojot vai strādājot pasīvajā ēkā, ir daudz saprotamāk un uzskatāmāk. Galvenās pasīvo māju priekšrocības ir lieliska gaisa kvalitāte, vienmērīga iekštelpu temperatūra un ļoti zemas apkures izmaksas ilgtermiņā. Līdzās izmaksu efektivitātei, pasīvās ēkas arī minimizē ietekmi uz vidi.

Pasīvās mājas patērē līdz pat 90% mazāk enerģijas apkurei un dzesēšanai nekā parastās ēkas. Jebkuri papildus kapitālieguldījumi būvniecības posmā, tiek kompensēti tikai dažu gadu laikā, tādejādi ekspluatācijas izmaksas ir ārkārtīgi zemas. Pateicoties efektīvajam siltinājumam un ventilācijas sistēmai, kas aprīkota ar siltuma atgūšanu, pasīvās mājas var būt nodrošinātas ar minimālu apkuri arī mūsu klimatiskajos apstākļos, samazinot apkures izmaksas līdz pat 90%, līdz ar to mazinot CO₂ izmešus un atkarību no enerģijas tirgus. Ar esošo efektivitātes līmeni, Pasīvās mājas standarts jau atbilst un izpilda noteiktās 2020 Eiropas Ēku direktīvas prasības, kur noteikts, ka visām jaunbūvēm pasīvo māju standarts ir obligāta prasība.

Pasīvo ēku atvērtās durvju dienas starptautisko pasākumu organizē iPHA, Starptautiskā Pasīvo Māju asociācija un projekta partneris SIA "Vides investīciju fonds" ar Eiropas Komisijas programmas Intelligent Energy – Europe atbalstu projekta PassREg (www.passreg.eu) ietvaros.

 

Lai apskatītu kādu no 4 pasīvajām ēkām, lūdzam pieteikties zvanot vai rakstot uz norādītajiem kontaktiem:

  Ērgļu Profesionālā vidusskola, apmeklējumam pieteikties zvanot direktoram Andrim Spailem, mob: +371 29180371 vai rakstot  sekretare@ergliarods.lv

  Ventspils pilsētas dome, apmeklējumam pieteikties Vitai Zīlei, zvanot tel: 63601282 vai rakstot Vita.Zile@ventspils.lv

   Jelgavas novada pašvaldība, Valgundes sporta halle, apmeklējumam pieteikties zvanot uz mob: 25436007 būvinženierim Uģim Bāliņam vai rakstot ugis.balins@jelgavasnovads.lv , vai uz mob: 26397810 Valgundes pagasta pārvaldes vadītājai Maijai Lasmanei,vai rakstot maija.lasmane@jelgavasnovads.lv

  Privātmāja, apmeklējumam pieteikties Oskaram Leibus līdz 7.novembrim zvanot mob: 29138846 vai rakstot oskars.leibus@gmail.com

 

Kontaktinformācija:

Zane Ramane

Projektu vadītāja

SIA "Vides investīciju fonds"

zane.ramane@lvif.gov.lv

tel. 67845111

www.passivehouse-international.org

 

 

drukāt lapu

Integrēti risinājumi ilgtspējīgas bioenerģijas ražošanā un izmantošanā ir nozīmīgs solis, lai virzītos pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai dažādos ekonomikas sektoros gan pilsētu, gan lauku rajonos.  

Šī gada 18. oktobrī Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekts "Bioenergy Promotion 2" organizēja starptautisko bioenerģijas konferenci "Labās prakses piemēri bioenerģijas veicināšanā Baltijas jūras reģionā". Konference tika organizēta Rīgā, Ķīpsalas izstāžu zālē, paralēli starptautiskajai izstādei "Vide un Enerģija 2013". Konferenci organizēja projekta partneris Latvijā – SIA "Vides investīciju fonds" un to apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieku. 

Konferenci ar ievadrunu atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola: "Es ļoti novērtēju šādu projektu kā "Bioenergy Promotion 2" būtību, kas demonstrē tik dažādas priekšrocības, izmantojot un ražojot vietējo bioenerģiju. Ir nepieciešams veicināt bioenerģijas attīstību ilgtspējīgā veidā un rast risinājumus kā mēs varam veidot vietējā līmeņa sociālās un ekonomiskās vides attīstību sinerģijā ar dabas vides aizsardzību."

Projekta "Bioenergy Promotion 2" vadošā partnere no Vācijas Aino Martikainen prezentēja projekta rezultātus, kas veicina ilgtspējīgu bioenerģijas ražošanu un izmantošanu Baltijas jūras reģionā. Viņa pateicās partneriem par projekta iznākumiem: "Mēs esam jau daudz sasnieguši gan reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Konferencē prezentētās bioenerģijas stratēģijas demonstrāciju reģionos un labās prakses piemēri parāda dažādus veidus kā atbalstīt un palielināt ilgtspējīgas bioenerģijas ražošanu un izmantošanu Baltijas jūras reģionā."

Konferences pirmās sesijas laikā "Koksnes biomasa" tika demonstrēti ilgtspējīgi, resursu efektīvi piemēri kā izmantot koksnes biomasu bioenerģijas ražošanai un tika doti priekšstati par dažādiem atbalsta instrumentiem Baltijas jūras reģiona valstīs. Otrajā sesijā "Bioloģiskie atkritumi un integrētie risinājumi" demonstrētie labās prakses piemēri apvienoja dažādus risinājumus kā bioenerģijas ražošana var attīstīt citus sektorus un veidot mijiedarbības ar sociālo un ekonomisko vidi.

Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš atzīmē: "Ilgtspējības būtība bija galvenais uz, ko tika vērsta uzmanība konferencē. Esmu priecīgs, ka arī ražotāji apstiprināja, ka, lai panāktu sabiedrības atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai ilgtspējībai ir izšķirošā loma."

Projekta "Bioenergy Promotio 2" mērķis ir nostiprināt virzību uz ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un teritoriāli integrētu bioenerģijas sektora attīstību Baltijas Jūras reģionā. Lai sasniegtu projekta mērķi tika ieviesti projekta pamata stadijā sasniegtie rezultāti ar demonstrāciju, testēšanas un pārneses aktivitātēm. Projekta turpinājuma posms sastāv no 12 iepriekšējā projekta konsorcija partneriem un SIA "Vides investīciju fonds", kas pievienojās 2012.gada augustā. Projektā nozīmīgu lomu ieņem dažādi asociētie partneri, kā "Baltic 21", nacionālās ministrijas un demonstrāciju reģioni katrā dalībvalstī. Projekta vadošais partneris ir Vācijas Atjaunojamo energoresursu aģentūra.

 

Konferences prezentācijas pieejamas šeit (pārsvarā angļu valodā):

"Bioenergy Promotion 2- from strategies to activities" Aino Martikainen, project manager of "Bioenergy Promotion 2" Agency for Renewable Resources, Germany

"National and regional support for bioenergy development" Michael Krug, researcher at Environmental Policy Research Centre, Freie Universität Berlin

"Biomass for district heating systems in Latvia: municipality of Ludza case"Edgars Vigants, director at DH "Ludzas Bio – energija", Renewable Energy Federation of Latvia 

"Experience in developing the use of biomass in district heating of Kaunas city” Rimantas Bakas, general director of DH company AB Kauno Energija

"Regional and local use of forest energy in North Karelia, Finland" Jouko Parviainen, project manager at Joensuu Regional Development Company JOSEK Ltd and Pielinen Karelia Development Center PIKES Ltd 

"The development of bioenergy in Grodno region, Belarus" Eugeny Gerasimovich,deputy chief of planning and economic department at Grodno Region Forestry Board

"The Rotenburg (Wümme) bioenergy initiative - biogas and wood-based bioenergy - balancing economic, social and environmental goals" Alexander Rosenberg,senior forestry officer at Chamber of Agriculture Lower Saxony

"Renewable energy and efficient technology for development of green business in Latvia" Edgars Romanovskis, Greenhouse complex "Mezvidi" CO, bioenergy producer, Member of the Agriculture, Wood and Fisheries Committee at Latvian Chamber of Commerce and Industry

"Energy planning in local and regional level: example of Roskilde region, Denmark" Tyge Kjaer, professor at Roskilde University

"Experience in Sweden, Skaraborg region -bioenergy as a key driver in agricultural and green business development" Pascal Tshibanda, managing director at Green Tech Park

"Bio-waste technologies – challenges imposed by EU regulations: Gdynia municipality, Poland" Adam Cenian, professor at the Szewalski Institute of Fluid-Flow Machinery, Gdansk, Polish Academy of Sciences 

"Bio-waste technologies. Challengess and opportunities in the City of Gdynia." Lukasz dabrowski, Gdynia, City planning Department

"Greening of the industrial symbiosis of the Kalundborg, Denmark" Thomas Budde Christensen, professor at Roskilde University

 

Vairāk par konferenci un projektu var uzzināt no projekta vadītājas Selīnas Vancānes:

+371 67845111

selina.vancane@lvif.gov.lv 

 

drukāt lapu

Projektā „Ilgspējīgas enerģētikas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” (turpmāk projekta akronīms SEAP PLUS) ir sagatavots trešais Elektroniskais ziņu izdevums. 

Materiāls ietver informāciju par projekta partneru sniegto atbalstu 11 Eiropas valstu pašvaldībām, tajā skaitā arī Latvijas, izstrādājot Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānus, sniedz ieskatu par Enerģijas dienu pasākumiem Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī iepazīstina un aicina apmeklēt gaidāmos pasākumus enerģētikas jomā, īpaši Jokkmokkas Ziemas konferenci, Zviedrijā.

Aicinām iepazīties ar izdevumu:

• Latviešu valodā;
• Angļu valodā.

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgspējīgu enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot  pašvaldību iesaistīti Pilsētu mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot Ilgspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiks īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

  

drukāt lapu

Šī gada 9.oktobrī, politiķi un lēmumu pieņēmēji no visas Eiropas pulcējās Insbrukā, Austrijā, lai mācītos no šī reģiona veiksmes stāstiem par Passive House, un censtos ietekmēt nostāju valdības un pašvaldību līmenī par finansiāla atbalsta piešķiršanu savos reģionos. Arī pārstāvji no SIA "Vides investīciju fonds" devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Insbruku, kur notika starptautisks seminārs un studiju vizīte. Tās laikā tika iepazīta Insbrukas reģiona pieredze pasīvo māju būvniecībā un tās attīstības veicināšanā.

Passive House starptautiskais seminārs notika Insbrukas Rātsnamā, kur atklāšanas uzrunu teica Insbrukas vicemērs Christoph Kaufmann un Tiroles gubernatora vietnieks Josef Geisler, kā arī pasīvo ēku principu izveidotājs un pamatlicējs Prof. Dr. Wolfgang Feist.

Uzaicinātie viesi un projekta partneri tika iepazīstināti ar Tiroles, kā vienu no Passive House Regions with Renewable Energies - PassREg projekta, veiksmes modeli. Galvenās tēmas, par kurām tika runāts:

• Energoefektivitāte ēkās ar pasīvo ēku standartiem un atjaunojamo energoresursu izmantošana no Insbrukas pilsētas politikas un pašvaldības viedokļa;
•  Mājokļu dotācijas un subsīdijas kā instruments, lai uzlabotu energoefektivitāti;
• Energoefektīvo ēku dzīvescikla izmaksas, monitoringa veikšanu un novērtēšanu;
• Tiroles enerģijas stratēģija un atjaunojamo energoresursu izmantošana Tiroles apgabalā.

Galvenās diskusijas pasākuma laikā bija par to, kā pārliecināt politiķus un pašvaldības savā reģionā, kādēļ pasīvo ēku standarts un ieviešana ir nozīmīga.

Tika apmeklētas dažādas Passive House ēkas Insbrukā un Tiroles apgabalā, lai iegūtu iespaidu un izpratni par veiksmes stāstu, ko pilsēta var pavēstīt. Viens no apskates objektiem bija NEUE HEIMAT TIROL - Lodenareal Innsbruck Passive House projekts ar 345 pasīvo ēku dzīvokļiem, kur bija iespēja apskatīt gan pagrabstāvu, gan arī vienu no šiem pasīvo ēku dzīvokļiem. Bija iespēja pārliecināties par to, kā ziemā dzīvoklī tiek nodrošināts siltums bez radiatoriem, jo telpa tiek apsildīta ar siltā gaisa cirkulāciju, mājā ir ielikti pasīvo ēku logi un tā atbilst visiem 5 Passive House standartiem. Par redzēto apmeklētājiem palika ilgstošs iespaids, kā arī tas deva jaunu motivāciju, lai censtos attīstīt Pasīvo ēku konceptu savos reģionos.

Pasīvo ēku būvniecības veicināšanas nolūkos Latvijā Fonds ir iesaistījies projektā "Pasīvo ēku un atjaunojamo energoresursu reģioni". Projekta ietvaros notika arī vizīte uz Insbruku. No Latvijas tajā piedalījās arī Rēzeknes novada pašvaldības Vides aizsardzības vecākā speciāliste Terēzija Kruste un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Būvniecības pārvaldes direktors Artis Dzirkalis. 

 

 

drukāt lapu

2013.gada augustā ir veikti pēdējie noslēguma maksājumi finansējuma saņēmējiem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" I kārtas ietvaros.

Konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" īstenoti 15 projekti par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summu 1714 653.56 lati.

Vidēji vienam projektam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 114 310.24 lati un vidējā KPF atbalsta intensitāte – 55%.

Plānotais kopējais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums gadā – 9310 t gadā, vidēji vienam projektam - 776 t gadā.

Informācija par konkursu

Konkursa normatīvā bāze – Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.

Konkursa mērķis ‑ siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām un uzlabojot ražošanas ēku energoefektivitāti.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums – 3164 617 lati.

Konkursa ietvaros viena projekta īstenošanai pieejamais maksimālais KPFI finansējums ir 350 000 latu.

Konkursa ietvaros projektam pieejamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

65 % – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem;

55 % – vidējiem komersantiem;

45 % – lielajiem komersantiem;

35% – komersantiem, ja līdz projekta iesnieguma iesniegšanai atbildīgajā iestādē Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu tam pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, un šis lēmums nav atcelts vai zaudējis spēku.

Finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas.

Projektu īstenošanas termiņš - līdz 2013.gada 30.aprīlis.

 

AS "Mārupes Metālmeistars"                                              SIA "Dīlers"

 

A/S Energofirma "Jauda"                                               SIA "KMM Metāls"

SIA "Preco"                                                                  SIA "Mars"

drukāt lapu