Šobrīd viens no būtiskākajiem jautājumiem būvniecības nozarē ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, veicinot kvalitatīvu ēku būvniecību un renovāciju. Ēkas renovācija, ja to veic kvalificēts darbaspēks, paaugstina komfortu telpās, samazina ēkas uzturēšanas izmaksas kā arī uzlabo ēkas vizuālo izskatu.
Energoefektīvas renovācijas priekšrocības
Ievērojama daļa Latvijas dzīvojamā fonda turpina strauji novecot, un ēku tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ēku (68%) ir celtas periodā no 1958. līdz 1992. gadam. Šobrīd tās ir novecojušas un ir nepieciešama šo ēku visaptveroša renovācija.
Vidējais siltumenerģijas pa tēriņš ēkās Latvijā ir ap 180 kWh/m2 gadā, bet, izpildot būvnormatīvā LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības, iespējams sasniegt energoefektivitātes līmeni, kas samazina ēku enerģijas patēriņu uz pusi, vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka nākotnē gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 30 kWh/m2 gadā, patērēs līdz 6 reizēm mazāk nekā vidēji pašlaik, savukārt pasīvās ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 15 kWh/m2 gadā, patērēs aptuveni desmit līdz divpadsmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkas Latvijā.
Izvērtējot energoefektivitātes pasākumiem nepieciešamās investīcijas, ne mazāk svarīgi ieguvumi ir arī citās jomās. Zemāks ēku enerģijas patēriņš nozīmē mazākas siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas, mazāku lokālo piesārņojumu un mazāku dabas resursu patēriņu, kas ir būtisks ieguvums vides jomā. Uzlabotais iekštelpu komforts un piesārņojuma mazināšanās pozitīvi ietekmē arī sabiedrības veselību, ko īpaši izjūt cilvēki ar elpceļu problēmām. Nav noslēpums, ka renovētas ēkas tiek pilnveidotas ne vien tehniski, bet arī vizuāli, sniedzot ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā. Ilgtermiņā energoefektivitātes pasākumi nozīmīgu ieguldījumu sniegtu arī valsts energoapgādes drošībā, jo šobrīd lielākā daļa apkures enerģijas tiek ražota no gāzes, kuras piegāde lielā mērā ir atkarīga no viena piegādātāja – Krievijas. Līdz ar to enerģijas patēriņa samazinājums ļautu palielināt arī valsts energoapgādes neatkarību.
Lai realizētu ekonomiski pamatotus un ilgtspējīgus energoefektivitātes projektus, nepieciešams paātrināt esošos ēku renovācijas tempus un uzlabot darbu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku komfortu iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem. Jau šobrīd Latvijā realizēti vairāki projekti, kur ietaupītie finanšu līdzekļi enerģijas patēriņa samazinājuma dēļ ļāvuši renovēt visu ēku.
Darbaspēka kompetences pilnveidošana
Veicot ēku energoefektīvu renovāciju svarīga ir veikto darbu kvalitāte, kuru var nodrošināt kvalificēts darbaspēks. Ja darbaspēkam nav atbilstošas kvalifikācijas, renovējot ēku, potenciālie riski var būt visdažādākie. Piemēram, netiek nodrošināts iepriekš plānotais komforts telpās vai arī uzstādīto iekārtu nepareizas ekspluatācijas gadījumā nav sasniegts gaidītais enerģijas patēriņa samazinājums. Šis aspekts būtiski ietekmē iespēju atmaksāt kredīta saistības. Tāpat arī, piemēram, nekvalitatīva izpildījuma rezultātā jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams atkārtots remonts, kas rada neērtības iedzīvotājiem un papildus izmaksas. Rodoties tehniskām grūtībām darbu īstenošanas gaitā, ēkas renovēšanas projekts var pārsniegt paredzēto budžetu.
Ēkas Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, patērē vismaz 40% no kopējā enerģijas patēriņa. Enerģijas patēriņa samazināšana ēkas ekspluatācijā, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas patēriņa segšanai palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar energoapgādes drošību un izmaksām. Pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti nosaka, ka:
- pēc 2020. gada visām jaunceltnēm jātuvojas nulles enerģijas patēriņa ēkas rādītājiem. Savukārt jaunām ēkām, kuras atrodas valsts iestādes vai valsts īpašumā - jau pēc 2018. gada;
- renovācijas gadījumā jānosaka izmaksu ziņā optimāls energoefektivitātes līmenis;
- jāsamazina CO2 emisijas un nepieciešamais enerģijas daudzums jānosedz ar atjaunojamo energoresursu palīdzību.
Šos izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt, ja, būvniecības darbi netiek veikti augstā kvalitātē, un strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Lai risinātu šo problēmu un veicinātu ilgtspējīgu būvniecību Latvijā, tiek īstenots projekts „BUILD UP Skills FORCE” ar mērķi paaugstināt būvniecībā strādājošo zināšanas un prasmes ļoti zema enerģijas patēriņa ēku renovācijā un/vai būvniecībā.
Projekta “BUILD UP Skills FORCE” ietvaros kopā ir aicināti būvniecības, izglītības un enerģētikas eksperti, lai izstrādātu divas profesionālās pilnveides programmas, kas ļaus būvniecības nozarē strādājošajiem papildināt zināšanas un prasmes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā.
Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Latvijas Vides investīciju fondu un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes plānošanas reģioniem projekta „BUILD UP Skills Force” ietvaros strādā pie divu profesionālo pilnveides programmu „Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija” un „Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi” izstrādes, kuras plānots pabeigt 2015. gada nogalē.
Plašāka informācija projekta mājaslapā: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/
Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders@rtu.lv; tālr. 29145442.
Par šīs publikācijas saturu pilnu atbildību uzņemas projekta „BUILD UP Skills FORCE” īstenotāji. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME), kā arī Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas atspoguļošanu.
Projektu finansē:
Projektu finansē Eiropas Savienības “Intelligent Energy Europe” programma.
drukāt lapu
