Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina iesniegt projekta iesniegumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā"ceturtās kārtas ietvaros.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, izmantojot tādas tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj samazināt esošo elektroenerģijas patēriņu.

Konkursa ietvaros pieejamais KPFI finansējums ir vismaz 2 000 000,00 euro, kur vienam projektam minimālais pieejamais KPFI finansējums ir 21 343,08 euro un maksimālais - 1 422 871,81 euro. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā KPFI atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Konkursa ceturtās kārtas ietvaros projektu īstenošanas termiņš, ietverot Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.408 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums" 59.punktā noteikto noslēguma pārskatu iesniegšanas termiņu (10 darbadienas), ir 2015.gada 29.maijs.

Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Par vienu un to pašu apgaismojuma infrastruktūru var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniedzējs var būt Latvijas Republikas pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra, kā arī komersants. Projekta iesniedzēja bilancē ir jābūt apgaismojuma infrastruktūrai:

- kas atrodas pašvaldības publiskajā teritorijā, kas atbilstoši MK noteikumos Nr.408 lietotiem terminiem ir publiskai lietošanai paredzētas teritorijas, kas atrodas pašvaldības īpašumā;

- ar kuru nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par pašvaldībām;

- kurā tiks īstenotas konkursā atbalstāmas aktivitātes.

Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes:

1) esošo gaismekļu vai to sastāvdaļu demontāža, nomaiņa vai rekonstrukcija uz energoefektīviem gaismekļiem, lai samazinātu energoresursu patēriņu;

2) jaunu energoefektīvu gaismekļu iegāde un uzstādīšana;

3) gaismekļu apgaismojuma līmeņa regulēšanas ierīču, aizsardzības automātikas ar B vai C raksturlīkni iegāde un uzstādīšana tikai kopā ar 1.un 2.punktā minētajām aktivitātēm;

4) pievada uzstādīšana posmā no aizsardzības automātikas līdz gaismeklim (posma garums ne vairāk kā 15 metri) tikai kopā ar 1.un 2.punktā minētajām aktivitātēm;

5) esošās apgaismojuma sistēmas elementu (balstu, sadales skapju, stiprinājuma trošu un balsteņu, gaisa vadu un kabeļu līniju) nomaiņa vai rekonstrukcija.

Projekta iesniegumus no 2015.gada 19.februāra līdz 2015. gada 19.martam (ieskaitot) var iesniegt personīgi darbadienās no plkst. 8.30 līdz 17.30 Rīgā, Ģertrūdes ielā 12-2, 2.stāvā, vai nosūtot pa pastu, adrese: SIA "Vides investīciju fonds", Ģertrūdes ielā 12-2, Rīgā, LV-1010, vai, noformētu elektroniskā dokumenta veidā, sūtot uz elektroniskā pasta adresi: KPFIvertesana@lvif.gov.lv.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt elektroniski uz elektroniskā pasta adresi KPFIvertesana@lvif.gov.lv. Lūdzam pirms jautājumu uzdošanas iepazīties ar konkursa nolikumu, vadlīnijām projektu iesniedzējiem iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

 

 

 

drukāt lapu

Šobrīd viens no būtiskākajiem jautājumiem būvniecības nozarē ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, veicinot kvalitatīvu ēku būvniecību un renovāciju. Ēkas renovācija, ja to veic kvalificēts darbaspēks, paaugstina komfortu telpās, samazina ēkas uzturēšanas izmaksas kā arī uzlabo ēkas vizuālo izskatu.

Energoefektīvas renovācijas priekšrocības

Ievērojama daļa Latvijas dzīvojamā fonda turpina strauji novecot, un ēku tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ēku (68%) ir celtas periodā no 1958. līdz 1992. gadam. Šobrīd tās ir novecojušas un ir nepieciešama šo ēku visaptveroša renovācija.

    

Vidējais siltumenerģijas pa tēriņš ēkās Latvijā ir ap 180 kWh/m² gadā, bet, izpildot būvnormatīvā LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības, iespējams sasniegt energoefektivitātes līmeni, kas samazina ēku enerģijas patēriņu uz pusi, vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka nākotnē gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 30 kWh/m² gadā, patērēs līdz 6 reizēm mazāk nekā vidēji pašlaik, savukārt pasīvās ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 15 kWh/m² gadā, patērēs aptuveni desmit līdz divpadsmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkas Latvijā.

Izvērtējot energoefektivitātes pasākumiem nepieciešamās investīcijas, ne mazāk svarīgi ieguvumi ir arī citās jomās. Zemāks ēku enerģijas patēriņš nozīmē mazākas siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas, mazāku lokālo piesārņojumu un mazāku dabas resursu patēriņu, kas ir būtisks ieguvums vides jomā. Uzlabotais iekštelpu komforts un piesārņojuma mazināšanās pozitīvi ietekmē arī sabiedrības veselību, ko īpaši izjūt cilvēki ar elpceļu problēmām. Nav noslēpums, ka renovētas ēkas tiek pilnveidotas ne vien tehniski, bet arī vizuāli, sniedzot ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā. Ilgtermiņā energoefektivitātes pasākumi nozīmīgu ieguldījumu sniegtu arī valsts energoapgādes drošībā, jo šobrīd lielākā daļa apkures enerģijas tiek ražota no gāzes, kuras piegāde lielā mērā ir atkarīga no viena piegādātāja – Krievijas. Līdz ar to enerģijas patēriņa samazinājums ļautu palielināt arī valsts energoapgādes neatkarību.

Lai realizētu ekonomiski pamatotus un ilgtspējīgus energoefektivitātes projektus, nepieciešams paātrināt esošos ēku renovācijas tempus un uzlabot darbu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku komfortu iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem. Jau šobrīd Latvijā realizēti vairāki projekti, kur ietaupītie finanšu līdzekļi enerģijas patēriņa samazinājuma dēļ ļāvuši renovēt visu ēku.

Darbaspēka kompetences pilnveidošana

Veicot ēku energoefektīvu renovāciju svarīga ir veikto darbu kvalitāte, kuru var nodrošināt kvalificēts darbaspēks. Ja darbaspēkam nav atbilstošas kvalifikācijas, renovējot ēku, potenciālie riski var būt visdažādākie. Piemēram, netiek nodrošināts iepriekš plānotais komforts telpās vai arī uzstādīto iekārtu nepareizas ekspluatācijas gadījumā nav sasniegts gaidītais enerģijas patēriņa samazinājums. Šis aspekts būtiski ietekmē iespēju atmaksāt kredīta saistības. Tāpat arī, piemēram, nekvalitatīva izpildījuma rezultātā jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams atkārtots remonts, kas rada neērtības iedzīvotājiem un papildus izmaksas. Rodoties tehniskām grūtībām darbu īstenošanas gaitā, ēkas renovēšanas projekts var pārsniegt paredzēto budžetu.

 

Ēkas Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, patērē vismaz 40% no kopējā enerģijas patēriņa. Enerģijas patēriņa samazināšana ēkas ekspluatācijā, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas patēriņa segšanai palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar energoapgādes drošību un izmaksām. Pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti nosaka, ka:

•           pēc 2020. gada visām jaunceltnēm jātuvojas nulles enerģijas patēriņa ēkas rādītājiem. Savukārt jaunām ēkām, kuras atrodas valsts iestādes vai valsts īpašumā - jau pēc 2018. gada; 
•           renovācijas gadījumā jānosaka izmaksu ziņā optimāls energoefektivitātes līmenis;
•           jāsamazina CO₂ emisijas un nepieciešamais enerģijas daudzums jānosedz ar atjaunojamo energoresursu palīdzību.

 

Šos izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt, ja, būvniecības darbi netiek veikti augstā kvalitātē, un strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Lai risinātu šo problēmu un veicinātu ilgtspējīgu būvniecību Latvijā, tiek īstenots projekts „BUILD UP Skills FORCE” ar mērķi paaugstināt būvniecībā strādājošo zināšanas un prasmes ļoti zema enerģijas patēriņa ēku renovācijā un/vai būvniecībā.

Projekta “BUILD UP Skills FORCE” ietvaros kopā ir aicināti būvniecības, izglītības un enerģētikas eksperti, lai izstrādātu divas profesionālās pilnveides programmas, kas ļaus būvniecības nozarē strādājošajiem papildināt zināšanas un prasmes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā.

Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Latvijas Vides investīciju fondu un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes plānošanas reģioniem projekta „BUILD UP Skills Force” ietvaros strādā pie divu profesionālo pilnveides programmu „Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija” un „Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi” izstrādes, kuras plānots pabeigt 2015. gada nogalē.

Plašāka informācija projekta mājaslapā: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/

Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders@rtu.lv; tālr. 29145442.

 

Par šīs publikācijas saturu pilnu atbildību uzņemas projekta „BUILD UP Skills FORCE” īstenotāji. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME), kā arī Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas atspoguļošanu.

 

Projektu finansē:

Projektu finansē Eiropas Savienības “Intelligent Energy Europe” programma.

drukāt lapu

Šī gada 2. februārī SIA Vides investīciju fonds projekta „PassREg - pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni„ ietvaros organizēja informatīvu diskusiju semināru vienā no projekta pilot reģioniem un pasīvo ēku projektiem -  Tiskādu vidusskolā.

Projekta mērķis ir rosināt Nulle enerģijas māju būvniecību visā Eiropas Savienībā, kā pamatu izmantojot pasīvo māju principu un energoapgādē izmantojot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģiju.

Diskusija Tiskādu vidusskolā tika organizēta ar mērķi, lai izglītotu un informētu tieši ēkas lietotājus, vidusskolas personālu par to, kā tieši ēkas lietotāju īpašības un ieradumi var ietekmēt energoefektivitātes radītājus ēkā. Uz diskusiju tikai aicināti nozares pārstāvji, gan šādu ēku lietotāji, gan pašvaldību pārstāvji un citi interesenti, kuriem interesē piedalīties, dalīties pieredzē, uzzināt par to vairāk. 

Pēc diskusijas notika objektu apskate Rēzeknes novada domes būvdarbu vadītāja Jāņa Volka vadībā. 

Aicinām iepazīties ar prezentācijām, kādas tika apskatītas diskusiju laikā:

„PassREg projekta iniciatīva. Pasīvās ēkas izmantojot atjaunojamos energoresursus" Zane Ramane – SIA Vides investīciju fonds, projekta vadītājs 

„Kas ir pasīvā ēka? Pasīvo ēku piemēri Latvijā un Eiropā” Mare Mitrevica -  SIA Vides investīciju fonds, projekta eksperte

„Ērgļu Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas un mācību darbnīcu renovācija ar pasīvo ēku komponentiem” Andris Spaile - Ērgļu Profesionālās vidusskolas direktors 

Kontaktinformācija:

Zane Ramane, Projektu vadītāja, SIA "Vides investīciju fonds"

zane.ramane@lvif.gov.lv

tel. 67845111

www.passivehouse-international.org

 

Projektu finansē:

drukāt lapu

Sia Vides investīciju fonds aicina apmeklēt 2.februārī Tiskādu vidusskolā  diskusiju semināru par ēku rekonstrukcija, kas atbilst pasīvām un zema enerģijas patēriņa ēkas prasībām.

Latvijā pasīvās ēkas un energoefektīva būvniecība kļūst par arvien nozīmīgāku būvniecības nozares daļu. Cik sabiedrība un profesionāļi ir informēti par pasīvo ēku projektu piemēriem tepat Latvijas reģionos? Kā ir dzīvot un strādāt pasīvajā ēkā? Cik izmaksā šāda veida ēkas uzturēt?

SIA Vides investīciju fonds PassREg projekta ietvaros 2. februārī aicina apmeklēt informatīvu semināru, kurā tiks sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem, Rēzeknes novada Tiskādos. Seminārā ikviens varēs iepazīties ar pasīvo ēku pamatprincipiem un priekšrocībām, kā arī apskatīt ar pasīvo ēku komponentiem renovētas ēkas - Tiskādu vidusskolā un internātpamatskolā.

Pasākuma programma pieejama šeit!

Seminārs ir bezmaksas.  Lai pieteiktos semināra apmeklējumam, lūdzam informēt, rakstot  uz e-pasta adresi - zane.ramane@lvif.gov.lv 

Projektu finansē:

drukāt lapu

Aicinām apmeklēt SIA „Vides investīciju fonds” organizēto semināru finansējuma saņēmējiem par projekta rezultātu monitoringa veikšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursos „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” un „Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā”.

Semināra norises laiks un vieta - 2015.gada 27.janvārī plkst. 11:00 (reģistrācija no plkst. 10:40), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (409.telpā), Peldu ielā 25, Rīgā.

Lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 2015.gada 26.janvāra plkst.15:00, rakstot uz e-pastu kpfi@lvif.gov.lv (lūdzam norādīt semināra dalībnieka vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un institūciju, kuru pārstāv).

drukāt lapu

Projekta „Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plāni - vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” komanda laika posmā no 2014. gada 18. septembrim līdz 19. septembrim apmeklēja Nikosiju, Kipru, lai piedalītos projekta noslēguma darba sanāksmē.

Sanāksmes laikā tika pārrunāta projekta ieviešanas gaita katrā no projekta partneru valstīm – izaicinājumu un labā prakses piemēri darbā ar pašvaldībām motivējot tās parakstīti Pilsētas mēru paktu, kā arī sniedzot tehnisko atbalstu Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānu izstrādē.

Aicinām iepazīties ar Fonda un Jokkmokkas pašvaldības sešās pieredzes pārnese vizīšu laikā gūtajiem secinājumiem un ieteikumiem turpmākajam darbam ar pašvaldībām ziemeļu reģionos.

Prezentācija.

   

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta SEAP PLUS mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pilsētu un pašvaldības iesaistīti Pilsētas Mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānus. Latvijā projekta aktivitātes tiek īstenotas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās.

Projekts tiek ieviests ar ES finansēšanas programmas "Intelligent Energy - Europe" finansiālu atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tehniskā kamera, un projektā apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2014. gada 30. septembrim.

drukāt lapu

Latvijas Vides investīciju fonds sadarbībā ar biedrību Passive House Latvija 16. septembrī organizēja informatīvi izglītojošu pasākumu Enerģijas klase. Pasākuma otrajā daļā tika atklāta Pasīvo ēku izstāde. 

Pasākums tika veltīts izglītības projektiem, kuri sniedz apmācības pasīvo ēku un zema enerģijas patēriņu ēku būvniecībā Latvijā. Pasākuma laikā tika informēti semināra dalībnieki par izglītības kursu iespējām un piedāvājumu klāstu pasīvo ēku būvniecībā, kā arī par projektiem, kuri cenšas veicināt pasīvo ēku attīstību Latvijā. Tika diskutēts par nacionālo normatīvo regulējumu attiecībā uz ēku klasifikāciju, kā arī apspriestas nākotnes iniciatīvas pasīvo ēku attīstības veicināšanai Latvijā.

Pasākuma otrajā daļā dalībnieki pulcējās uz Pasīvo ēku konstrukciju un informatīvo baneru izstādi. Šāda veida izstāde Latvijā tika organizēta pirmo reizi un to iespēja apskatīt augstskolas RISEBA telpās, Ūdens ielā 6, H2O6 ēkā Rīgā, būs gandrīz vēl veselu gadu. 

Aicinām iepazīties ar prezentācijām, kuras tika apskatītas pasākuma laikā:

Labāk siltinātas ēkas - jaunā ēku klasifikācija un siltumtehnika - Anda Kursiša, biedrība Passive House Latvija

Pasīvās ēkas ar atjaunojamiem energoresursiem  - Zane Ramane, SIA Vides investīciju fonds

Profesionālā izglītība - energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei  - Ludmila Okoloviča, Latvijas būvinženieru savienība

Pasīvo ēku projektētāju kursi  - Mare Mitrevica, biedrība Passive House Latvija

 

 

 SIA "Vides investīciju fonda” īstenotais projekts PassREg – pasīvo ēku un atjaunojamo energoresursu reģioni projekta mērķis ir rosināt Nulle enerģijas māju būvniecību visā Eiropas Savienībā, kā pamatu izmantojot pasīvo māju principu un energoapgādē izmantojot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģiju.

 

drukāt lapu

Latvijas Vides investīciju fonds 2014. gada 11. septembrī sadarbībā ar Pilsētu Mēru pakta biroju rīkoja semināru „Nacionālā enerģētikas politika un Pilsētu mēru pakta kustības attīstības Latvijā”. 

Pasākuma laikā notika trīs savstarpēji saistītas sesijas.

Pirmās sesijas: „Pilsētu mēru pakts un Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plāni” laikā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar SEAP PLUS projekta rezultātiem, kad 5 Latvijas pašvaldībām tika sniegts atbalsts, pievienojoties Pilsētu mēru pakta kustībai un izstrādājot Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānus. Pārstāvji no Pilsētu mēru pakta Briseles biroja iepazīstināja ar labās prakses piemēriem un kustības attīstības perspektīvām Latvijā, savukārt Ekonomikas Ministrijas pārstāvi prezentēja kā pievienošanās Eiropas līmeņa kustībai saskan ar nacionālajām prasībām enerģētikas politikas īstenošanā – pašvaldību energoplāniem. Diskusiju laikā tika aktualizēts jautājums par energoekspertu pieejamību un potenciālajām organizācijām, kas Latvijā varētu sniegt atbalstu pašvaldībām – enerģijas aģentūras, plānošanas reģions, Latvijaspašvaldību savienība, Latvijas Vides investīciju fonds.

Aicinām iepazīties ar lektoru prezentācijām:

• „SEAP Plus projekts” A.Zučika, Latvijas Vides investīciju fonds, projektu vadītāja
• „Pilsētu mēru paktu kustība – piemēri par pašvaldību sasniegumiem un izaicinājumiem” A.Accorigi, Pilsētu mēru pakta birojs, CoM vadītājs
• „IERP ieviešanas uzraudzības un monitoringa rīks” P.Zancanella, Eiropas Komisijas, Apvienotais pētījumu centrs
• „Latvijas enerģētikas politika, enerģētikas plāni Latvijas pašvaldībās” A.Pētersone, Ekonomikas ministrija, Energoefektivitātes nodaļa, nodaļas vadītājas vietniece
• „Rīgas pilsētas pieredze izstrādājot un ieviešot IERP” M.Rubina,Rīgas enerģētikas aģentūra, direktore
• „Latvijas pašvaldību pieredze ar Pilsētu mēru paktu kustību un IERP” I.Kreicmane, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra, direktore

 

Otrās sesijas: „Zema enerģijas patēriņa un pasīvo ēku attīstība Latvijā ” pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar pasīvo māju un to principu izmantošanu būvniecībā, zema enerģijas patēriņa ēku un ēku siltināšanas projektu lomu izstrādātajos Ilgtspējīgas Enerģētikas rīcības plānos Latvijas pašvaldībām, labās prakses piemēriem un atbalsta programmām projektu īstenošanā. Sesijas noslēgumā tika diskutēts par energoefektivitātes un pasīvo māju attīstības iespējām Latvijā, ESCO modeļa ieviešanas veicināšanu ēku siltināšanas projektos, kā arī ekonomisko izdevīgumu zema enerģijas un pasīvo ēku būvniecībā.

Aicinām iepazīties ar lektoru prezentācijām:

• „Ilgtspējīgu enerģētiku rīcības plānu izstrāde un ieviešana, Zema enerģijas patēriņa ēku loma IERP plānos” L.Migla, Fizikālās Enerģētikas institūts, enerģētikas eksperts
• „Pasīvās ēkas ar atjaunojamiem energoresursiem, ilgtspēja un attīstība Latvijā” Z.Ramane, Latvijas Vides investīciju fonds, projektu vadītāja
• „Pasīvās ēkas Latvijā un Eiropā, spilgtākie piemēri - projekta gaita, ekonomiskais izdevīgums, veiksmes faktori” M.Mitrevica, Biedrība Passive House Latvija, inženiere
• „Energoefektivitāte ēkās” J. Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūra, Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs
• „KPFI programmas uzsaukums: ”Zema enerģijas patēriņa ēkas” A.Malējs, Latvijas Vides investīciju fonds, projektu vadītājs
• „ESCO princips un ēku siltināšanas projekti Latvijā” R.Damkevics, SIA Renesco, direktor
• „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta konkurss „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstībai” L.Laiviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts un citu finanšu instrumentu atbalsta nodaļa, projektu vadītāja

„Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta konkurss „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstībai” L.Laiviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts un citu finanšu instrumentu atbalsta nodaļa, projektu vadītāja

 

Trešā sesijas: „Energoefektivitātes investīcijas un finansēšanas iespējas” laikā pasākuma apmeklētājiem tika sniegta unikāla iespēja iepazīties ar Polijas pieredzi, izveidojot valsts vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fondu, lai finansētu energoefektivtātes projektus, uzzināt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānu attiecībā uz nākotnē pieejamajiem finanšu līdzekļiem energoefektivitātes projektu īstenošanai, iepazīsties ar labās prakses piemēriem, kā arī dzirdēt Latvijas banku sektora pārstāvju nostāju par potenciālo loma ilgtspējīgas enerģētikas projektu finansēšanā. Sesijas noslēgumā notika aktīva diskusija par atbalsta instrumentiem IERP ieviešanā - ESCO un aizdevumu fondu iespējām un riskiem.

Aicinām iepazīties ar lektoru prezentācijām:

• „Energoefektivitātes investīcijas Baltijas valstīs energoapgādes drošības kontekstā” T. Solymosi, Pilsētu mēru pakts, finanšu piesaistes eksperts
• „Energoefektivitātes pasākumu finansēšanas iespējas: Polijas pieredze izveidojot aizdevumu fondu” M.Urbowicz, Polijas valsts vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fonds
• „Rīgas sabiedriskā apgaismojuma energoefektivitātes projektu finansiālie aspekti” J. Drulle, SIA “Rīgas Gaisma”, direktors
• „Plānotās atbalsta programmas pašvaldībām energoefektivitātes projektiem” A.Einiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Klimata pārmaiņu departaments, vecākais eksperts
• „Enerģijas datu pieejamība labākai investīciju plānošanai” M.Rošā, SIA „Ekodoma”, projektu vadītāja
• „Banku sektora potenciālā loma ilgtspējīgas enerģijas projektu finansēšanā” I.Kukute, Swedbanka, Valsts un pašvaldību klientu apkalpošana nodaļas vadītāja

 

Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieki no pašvaldībām, būvniecības un siltumapgādes uzņēmumiem, banku sektora, plānošanas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Eiropas Komisijas, Apvienotā pētījumu centra, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Pilsētu mēru pakta Birseles biroja, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas enerģijas aģentūras.

                                             

 

Latvija Vides investīciju fonds pasākumu rīko Inteliģentās Enerģijas Eiropai programmas līdzfinansētā projekta „SEAP PLUS” ietvaros, kura mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas enerģijas pārvaldi reģionos, veicinot pašvaldību iesaistīti Pilsētu mēru paktu kustībā, kā arī izstrādājot IERP un projekta „PassREg” ietvaros, kura mērķis ir rosināt Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā pamatu izmantojot pasīvo māju principu un energoapgādē izmantojot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģiju.    

    

drukāt lapu

Projekta "Baltic Flows - Lietus ūdens plūsmas apsaimniekošana un uzraudzība Baltijas jūras sateces baseinā" komanda, laika posmā no 2014. gada 9. līdz 10. septembrim apmeklēja projekta sanāksmi Upsalā, Zviedrijā.

Sanāksmē tika pārrunāta projekta ieviešanas gaita katrā no projekta partneru valstīm un plānotas projekta aktivitātes turpmākajā projekta ieviešanas laikā. Fonds, kā projekta komunikācijas darba pakas vadītājs sniedza pārskatu par projekta komunikācijas aktivitāšu izpildes progresu.

Projekta partneriem tika dota unikāla iespēja iepazīties ar Jens Folsters prezentāciju par difūzā piesārņojuma slodzes uzraudzību, tehnoloģijām un izaicinājumiem Zviedrijā, kā arī Faruk Djodjic prezentāciju par fosforu- identificēšanu un mērījumiem piesārņojumu avotos.

Aicinām iepazīties ar prezentāciju.

Labās prakses ietvaros, partneri tika aicināti ekskursijā gar Upsalas kanālu, kas ar kaskāžu palīdzību un pareizu apsaimniekošanu vairs nepārplūst radot draudus tuvējām ēkām.

SIA "Vides investīciju fonda” īstenotā projekta Baltic Flows mērķis ir Ilgtspējīga un konkurētspējīga lietusūdeņu monitoringa un apsaimniekošanas sistēmas izveide.  Latvijā projekta aktivitātes aptver lietusūdeņu uzraudzības metožu izpēti, izmantoto tehnoloģiju pielietojumu un konkurētspēju, iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu, kā arī labās prakses un priekšlikumu apkopojumu.

Projekts tiek ieviests ar ES 7. Ietvarprogrammas finansiālu atbalstu. projekta vadošais partneris ir Turku Universitāte, un projektā apvienoti 17 partneri no 6 Eiropas Savienības valstīm.  Tā īstenošanas periods līdz 2016. gada 30. septembrim.

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē:

    

 

Projekta logo:

drukāt lapu

Informatīvs diskusiju seminārs - Enerģijas klase

Sia Vides investīciju fonds projekta PassREg - Pasīvo māju un atjaunojamo energoresursu reģioni  ietvaros 16.septembrī plkst. 15:00 organizē informatīvu semināru Enerģijas klase! Pasākuma laikā tiks informēti pasākuma dalībnieki par apmācību iespējām pasīvo ēku un zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībā. 

Uzsākot jauno mācību gadu, aicinām uz Enerģijas klases atklāšanu RISEBA augstskolas telpās. Stāstīsim par Latvijā pieejamām un topošām programmām zema enerģijas patēriņa ēku projektēšanā un būvniecībā.

Pirmo reizi Latvijā skatīsim Zema enerģijas patēriņa un pasīvo ēku ekspozīciju, kura radusi mājvietu RISEBA 2014./2015. mācību gadā. Pasākuma programmu skatīt šeit!

Pasākumam reģistrēties līdz 15.septembrim plkst. 14:00 rakstot zane.ramane@lvif.gov.lv vai zvanot 67845111. 

Latvijas Vides investīciju fonda īstenotā projekta PassREg mērķis ir sekmēt „gandrīz nulles enerģijas māju” būvniecību visā Eiropas Savienībā, kā pamatu izmantojot pasīvo māju principu un energoapgādē izmantojot pēc iespējas vairāk atjaunojamo enerģiju. Projekts tiek ieviests ar ES finansētās programmas "Intelligent Energy - Europe" atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Vācijas Passive House Institūts, un projektā apvienoti 14 partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2015. gada maijam.

Vairāk par projektu - Zane Ramane, projektu vadītāja zane.ramane@lvif.gov.lv ; 67845111

 

drukāt lapu