Vēja parki – labās prakses piemēri un iniciatīvas un mijiedarbība ar vietējo pašvaldību

2020.gada 27.un 28.februārī Berlīnē notika WinWind projekta noslēguma konference. Viena no tās sekcijām bija veltīta godīgas (fair) vēja enerģijas principiem un kritērijiem un to ieviešanas perspektīvām.

2020.gada 18.martā Jelgavā bija paredzēts  Zemgales Plānošanas reģiona Enerģētikas darba grupas sanāksme, kurā WinWind Latvijas projekta komanda paredzēja sniegt informāciju gan par projekta galvenajiem rezultātiem un tajā sagatavotajiem materiāliem, gan iepazīstināt ar minētajiem godīgas vēja enerģijas kritērijiem un piemēriem, kuri raksturo to īstenošanu.

Mums visiem zināmu iemeslu dēļ šī sanāksme diemžēl nevarēja notikt.

Tomēr vēlamies Jūs iepazīstināt ar sagatavoto prezentāciju un ceram, tā būs Jums interesanta.

PREZENTĀCIJA

Projekta mērķis

Veicināt sauszemes vēja enerģētikas attīstību tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā nabadzīga valsts ir uzskatāma arī Latvija. Sauszemes vēja enerģētikas specifiskie indikatori Latvijā (2016.gadā) ir tikai 1.084 MW jaudas uz 1000 km2 valsts platības un 35.9 kW jaudas uz 1000 valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem.

Projekta galvenās aktivitātes

  1. Sauszemes vēja enerģētikas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums. Galvenais tā uzdevums ir identificēt un novērtēt likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un tās attīstību, un parādīt dažāda veida ieguvumus, kuri rodas pateicoties vēja enerģētikas sauszemē attīstībai.
  2. Veicināt zināšanu veidošanu un palielināšanos par sauszemes vēja enerģētikas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā.
  3. Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus ES valstīs, kuri ir sekmējuši sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģētikas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
  4. Izveidot WinWind projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp sauszemes vējaenerģētikas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. Izstrādāt priekšlikumussauszemes vēja enerģētikas attīstības veicināšanai.

Projektā paveiktais:

Projekta WinWind ietvaros ir izpētīti un novērtēti tie faktori, kas nozīmīgi ietekmē vēja enerģijas izmantošanas sociālā atbalsta veidošanos vietējā līmenī, un izdarīti secinājumi par situāciju projekta partnervalstīs: Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā.

Projekta nozīmīgi rezultāti ir labās prakses piemēru apkopojums un novērtējums un šādas prakses pārneses vadlīnijas, “godīga vēja parka” darbības principu un kritēriju izstrādāšana un rekomendācijas to pielietošanai. politikas veidošanas procesa un likumdošanas bāzes pilnveidošanas ieteikumi.

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

WinWind projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 764717.

Projekta mājas lapa: http://winwind-project.eu/



drukāt lapu

COVID-19

Ārkārtējās situācijas laikā līdz 2020. gada 12. maijam, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, apmeklētāju pieņemšana bez iepriekšējās pieteikšanās netiek veikta.

Aicinām izmantot elektroniskos komunikācijas rīkus. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Informācija par aizsardzības pasākumiem pret COVID-19 vīrusu

COVID-19 



drukāt lapu

2020.gada 11.martā SIA Vides investīciju fonds organizēja apmācības pašvaldību iepirkumu speciālistiem

2020.gada 11.martā SIA Vides investīciju fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iepirkumu uzraudzība biroju organizēja apmācības pašvaldību iepirkumu speciālistiem par Zaļo publisko iepirkumu – Ēdināšana un pārtikas produkti, Eiropas Komisijas projekta  “Apmācības iepirkumu speciālistiem par Zaļo Publisko iepirkumu” ietvaros.

Apmācību laikā tika apskatīti sekojoši jautājumi:

  •          jaunumi un aktualitātes ēdināšanas un pārtikas produktu iepirkumos;
  •          rezultāti no esošo iepirkumu analīzes;
  •          sarežģītākie kritēriji, kontroles problēmas, risinājumi kā arī izņēmumi no iepirkuma procedūras;
  •          papildus tika sniegts ieskats tirgus situācijas analīze un dialoga veidošanā ar piegādātāju un organizēts praktiskais darbs.

Šīs bija otrās no četrām apmācību nodarbībām par tādām tēmām kā zaļā publiskā iepirkuma piemērošana būvniecības, pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu, ceļu būvniecības un sadzīves ķīmijas iepirkumos. Turpmāk tiks organizēti vēl divi apmācību kursi, par kuriem informēsim tīmekļa vietnē www.lvif.gov.lv

Iepirkuma speciālisti, kuri būs apmeklējuši visas četras apmācību nodarbības, saņems sertifikātu.

 

Apmācību laikā sniegtās prezentācijas, lūdzu skatīt šeit:

  • Iepirkumu sagatavošana – Jana Simanovska, Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”, valdes priekšsēdētāja

 

Projektu finansē: 

Projekts:“ Apmācības iepirkumu speciālistiem par Zaļo Publisko iepirkumu”  ir saņēmis Eiropas Komisijas finansējumu saskaņā ar līgumu 07.0201/2017/769872/SER?ENV.B1.

 



drukāt lapu

WinWind projekta ietvaros sagatavoti materiāli par kopienu vēja parku piemēriem

 SIA "Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu projekta “Atbalsta veicināšana vēja enerģijas attīstībai sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstītos reģionos (WinWind)” ietvaros ir sagatavojuši sekojošus materiālus:

Projekta mērķis

Veicināt sauszemes vēja enerģētikas attīstību tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā nabadzīga valsts ir uzskatāma arī Latvija. Sauszemes vēja enerģētikas specifiskie indikatori Latvijā (2016.gadā) ir tikai 1.084 MW jaudas uz 1000 km2 valsts platības un 35.9 kW jaudas uz 1000 valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem.

Projekta galvenās aktivitātes

  1. Sauszemes vēja enerģētikas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums. Galvenais tā uzdevums ir identificēt un novērtēt likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un tās attīstību, un parādīt dažāda veida ieguvumus, kuri rodas pateicoties vēja enerģētikas sauszemē attīstībai.
  2. Veicināt zināšanu veidošanu un palielināšanos par sauszemes vēja enerģētikas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā.
  3. Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus ES valstīs, kuri ir sekmējuši sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģētikas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
  4. Izveidot WinWind projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp sauszemes vējaenerģētikas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. Izstrādāt priekšlikumussauszemes vēja enerģētikas attīstības veicināšanai.

Projektā paveiktais:

Projekta WinWind ietvaros ir izpētīti un novērtēti tie faktori, kas nozīmīgi ietekmē vēja enerģijas izmantošanas sociālā atbalsta veidošanos vietējā līmenī, un izdarīti secinājumi par situāciju projekta partnervalstīs: Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā.

Projekta nozīmīgi rezultāti ir labās prakses piemēru apkopojums un novērtējums un šādas prakses pārneses vadlīnijas, “godīga vēja parka” darbības principu un kritēriju izstrādāšana un rekomendācijas to pielietošanai. politikas veidošanas procesa un likumdošanas bāzes pilnveidošanas ieteikumi.

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

WinWind projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 764717.

Projekta mājas lapa: http://winwind-project.eu/



drukāt lapu

WinWind projekta komanda uzstājas konferencē par sociāli akceptējamu vēja enerģiju Eiropā

Laika posmā no 2020. gada 27. –  28. februāra Berlīnē, Vācijā notika konference par sociālās akceptējamības jautājumiem saistībā ar sauszemes vēja enerģiju Eiropā. Tās laikā enerģijas eksperti no visas Eiropas dalījās ar piemēriem un viedokļiem par to, kas ietekmē sociālo akceptējamību vēja enerģijas nozarē.

Galvenais secinājums, kas izskanēja konferencē bija, lai veicinātu sociālo akceptējamību, iedzīvotājiem ir jābūt iespēja pašiem ietekmēt procesus. Tajā pašā laikā, protams, likumdošanai un tirgum ir jābūt sakārtotam.

Papildus projekta komanda piedalījās projekta ieviešanas sanāksmē 2020.gada 26. februārī.

Projekta mērķis

Veicināt sauszemes vēja enerģētikas attīstību tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā nabadzīga valsts ir uzskatāma arī Latvija. Sauszemes vēja enerģētikas specifiskie indikatori Latvijā (2016.gadā) ir tikai 1.084 MW jaudas uz 1000 km2 valsts platības un 35.9 kW jaudas uz 1000 valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem.

Projekta galvenās aktivitātes

  1. Sauszemes vēja enerģētikas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums. Galvenais tā uzdevums ir identificēt un novērtēt likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un tās attīstību, un parādīt dažāda veida ieguvumus, kuri rodas pateicoties vēja enerģētikas sauszemē attīstībai.
  2. Veicināt zināšanu veidošanu un palielināšanos par sauszemes vēja enerģētikas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā.
  3. Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus ES valstīs, kuri ir sekmējuši sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģētikas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
  4. Izveidot WinWind projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp sauszemes vējaenerģētikas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. Izstrādāt priekšlikumussauszemes vēja enerģētikas attīstības veicināšanai.

Projektā paveiktais:

Projekta WinWind ietvaros ir izpētīti un novērtēti tie faktori, kas nozīmīgi ietekmē vēja enerģijas izmantošanas sociālā atbalsta veidošanos vietējā līmenī, un izdarīti secinājumi par situāciju projekta partnervalstīs: Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā.

Projekta nozīmīgi rezultāti ir labās prakses piemēru apkopojums un novērtējums un šādas prakses pārneses vadlīnijas, “godīga vēja parka” darbības principu un kritēriju izstrādāšana un rekomendācijas to pielietošanai. politikas veidošanas procesa un likumdošanas bāzes pilnveidošanas ieteikumi.

 

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

WinWind projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 764717.

Projekta mājas lapa: http://winwind-project.eu/

 



drukāt lapu

Noskaties video, kas ir Aprites ekonomika un aprites ekonomikas iepirkums

Latvijas Vides investīciju fonds ievieš Interreg BSR programmas Aprites ekonomikas attīstības sekmēšana caur inovatīvu iepirkumu un kapacitātes celšanas aktivitātēm Circular PP projektu, kas paredz kapacitātes celšanas aktivitātes visos ar aprites iepirkumu (zaļo publisko iepirkumu) saistītajos posmos, apskatot kā vides tā arī sociālos aspektus iepirkuma procedūrā  un  cieši sadarbojoties ar  mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Projekta partneri ir izveidojuši animētu video, kas skaidro kas tad ir aprites ekonomika, aprites ekonomikas pieeja iepirkumos un kādēļ tas ir tik svarīgi un nepieciešams sabiedrībai kopumā. 

Tagad video pieejams latviešu valodā! Skaties to šeit: 

https://www.facebook.com/VidesInvesticijuFonds/videos/494090414801914/

 

Papildus informācija: Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Circular PP projekts ir saņēmis Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam. finansējumu saskaņā ar līguma Nr. R049

 Projekta mājas lapa: circularpp.eu 



drukāt lapu

Vērtē atbalsta veidus un finansējuma avotus kopienu vēja parkiem Latvijā turpmāk

Ceturtdien, 16. janvārī, notika WinWind projekta Nacionālā foruma noslēguma tikšanās “Enerģijas kopienas – soļi kopienu attīstībai Latvijā”, ko rīkoja SIA “Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu.

Uzsākot noslēguma tikšanos,  projekta vadītāja Aija Zučika, Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve, sniedza pārskatu par projektā sasniegtajiem rezultātiem un iepriekšējās tikšanās norisi.

Viens no projekta būtiskajiem uzdevumiem ir labākās prakses piemēru pārnese/adaptācija. Latvijas pārstāvji devās pieredzes apguves vizītē uz Šlēsvigas-Holšteinas (Vācija) kopienu vēja parkiem un pēc tam, 2019. gada 10. oktobrī, organizēja arī pieredzes pārneses/adaptācijas semināru. A.Zučika iepazīstināja ar šī semināra dalībnieku piecām izstrādātām iniciatīvām, kas stimulētu vēja parku kopienu izveidi Latvijā.

Latvijā kopienas vēja parku attīstīšanai nepieciešams skaidrs juridiskais ietvars, kas ir  “atjaunojamās enerģijas kopiena”, tajā skaitā vēja enerģijas kopiena. Ir nepieciešama kopienas vēja parkus veicinoša un pašvaldībām labvēlīga nodokļu politika. Ir svarīgi ar izglītojošiem un informējošiem pasākumiem veicināt sabiedrības līdzdalību un ieinteresētību. Būtiska ir “vienas pieturas aģentūras” izveide, kur iespējams saņemt konsultācijas un finansiālu atbalstu kopienu vēja parku attīstībai.  Lai šīs iniciatīvas dotu praktiskus rezultātus, atzīmēja A. Zučika, protams, jābūt valdības, dažādu līmeņu valsts iestāžu, citu publiskā sektora dalībnieku (NVO, fondu, nozaru asociāciju) un pašvaldību un iedzīvotāju iesaistei un sadarbībai.

Prezentācija.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem datiem par vēja enerģijas izmantošanu vairākās Rietumeiropas valstīs un Baltijas valstīs. Igaunijā un Lietuvā vēja izmantošana ir daudz plašāka nekā Latvijā - pie mums tikai aptuveni 2 procenti no visa elektrības patēriņa tiek saražota vēja parkos, kas ir gauži maz. Tikmēr attīstība pie mūsu kaimiņiem rāda, ka vēja enerģijas izmantošana ietekmē elektrības tirgu. J. Ozoliņš uzskata, ka līdz ar virzību uz klimatneitrālas ekonomikas veidošanu, atjaunojamo resursu, arī vēja, izmantošanai Latvijā jāiegūst daudz lielāka nozīme. To veicinās arī droši elektrības apgādes starpsavienojumi, kas izveidoti starp valstīm ap Baltijas jūru. 

Prezentācija.

2018.gada nogalē apstiprinātā pārskatītā Eiropas Savienības Atjaunojamās enerģijas direktīva 2018/2001/ES uzsver “atjaunojamās enerģijas kopienu”(Angļu. val.: renewable energy community) nozīmi. Šo kopienu galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko un sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem biedriem vai vietējām teritorijām, nevis finansiāla peļņa. Savukārt citā ES Direktīvā 2019/944/ES, par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, ir minēta “iedzīvotāju energokopiena’’ (Angļu. val.: citizen energy community).

Fizikālās Enerģētikas institūta pētnieks, projekta “WinWind” eksperts Ivars Kudreņickis salīdzināja abu minēto definīciju skaidrojumus un ar piemēriem no Nīderlandes, Beļģijas, Vācijas un Polijas sniedza pārskatu par to, kā vēja izmantošanas projektos Eiropā tiek iesaistīta vietējās kopienas, sabiedrības grupas, konkrētu reģionu iedzīvotāji un kādu labumu viņi no tā iegūst. Ļoti uzskatāmi tas ir redzams no Šlēsvigas-Holšteinas Ditmāršenas rajona kopienu vēja parku darbības raksturojuma. Tur sekmīga iedzīvotāju iesaiste un līdzdalība vietējai sabiedrībai devusi taustāmus ekonomiskus, sociālus un vides jomas labumus.

Prezentācija.

Samazinoties izmaksām elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos, vēja enerģijas izmantošanai vajadzētu strauji paplašināties, taču pastāv dažādi šķēršļi. To pārvarēšanas iespējamos risinājumus valsts, uzņēmējdarbības vides un iedzīvotāju līmenī savā prezentācijā piedāvāja Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors,  Dr.oec. Māris Jurušs. Viņš iesaka daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu novirzīt pašvaldībām; tāpat - pilnveidot normatīvo regulējumu sauszemes vēja parku darbībai, tajā skaitā noteikt labvēlīgus nodokļu režīmus un nodokļu atlaides kooperatīviem vēja staciju izveidošanai un pārvaldībai. Savukārt valsts institūcijām (Ekonomikas ministrijai, VARAM u.c.), kā arī pašvaldībām būtu jāīsteno informatīvās kampaņas, lai iedzīvotāji vairāk uzzinātu par vēja parku izveidošanas iespējām, darbību, sniegtajiem labumiem.

Prezentācija.

Par to, kādas šobrīd ir iespējas atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas projektiem saņemt valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstu, semināra dalībniekiem pastāstīja šīs institūcijas Programmu attīstības departamenta vadītājs Aleksejs Kaņējevs. Kopumā ir jāsecina, ka esošās iespējas Latvijā tomēr nav tieši mērķētas uz atbalstu kopienu vēja parku attīstībai un darbībai. Vienlaikus ALTUM varētu tikt izveidotas jaunas atbalsta programmas, ja pēc tām būs pieprasījums un tiks izveidots atbilstošs tiesiskais ietvars.

Prezentācija.

Šlēsvigas-Holšteinas Investīciju bankas pārstāvji no Ķīles pastāstīja par tur izveidotā Kopienu enerģētikas fonda darbību. Kopienu vēja parku projektu uzsākšana un īstenošana ir kapitālietilpīga, tāpēc fonds, ko federālā valdība ir dibinājusi 2018.gadā, sniedz atbalstu atjaunojamās enerģijas izmantošanas ieceru tehniskajai izstrādei, dažādu atļauju saņemšanas priekšfinansēšanai, ekspertu pētījumiem, ietekmes uz vidi novērtējumam, informatīvo un citu projekta sagatavošanas pasākumu finansēšanai. Šā atbalsta maksimālais apjoms ir līdz 200 000 EUR. Fonds sniedz arī konsultatīvo palīdzību pirms bankas aizdevuma finansējuma saņemšanas. Kopš fonda darbības sākuma ir atbalstīti 10 atjaunojamās enerģijas izmantošanas projekti, no tiem seši - kopienu vēja parku projekti.

Prezentācija.

Tikšanās noslēgumā I. Kudreņickis sniedza informāciju par iespējamiem finansēšanas avotiem klimata politikas pasākumu īstenošanai, tajā skaitā atjaunojamo enerģijas resursu projektiem. Tā kā patreiz vēl nav definēta atsevišķa atbalsta programmas vēja enerģijas kopienām, tad pēc I.Kudreņicka domām perspektīvākais finansējuma avots vēja enerģijas kopienu atbalsta programmas veidošanai būtu finansējums no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ienākumiem, ALTUM iesaiste, savukārt Lauku Attīstības programmas ietvarā varētu tikt izvērtēta mēŗkfinansējuma lietderība vietējām rīcības grupām (LEADER programmai) energokopienu attīstībai.

Prezentācija.

Diskusijai, kas starp dalībniekiem raisījās tikšanās noslēgumā, I. Kudreņickis piedāvāja izvērtēt divas iespējas - vai Latvijā esam gatavi atbalstam enerģijas kopienu ražotajai enerģijai?  un, ja neesam gatavi, vai ir iespējas izmantot citus atbalsta veidus, piemēram, labvēlīgu nodokļu sistēmu?.

Prezentācija.

Sagatavoja Aigars Štāls, projekta eksperts

Projekta mērķis

Veicināt sauszemes vēja enerģētikas attīstību tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā nabadzīga valsts ir uzskatāma arī Latvija. Sauszemes vēja enerģētikas specifiskie indikatori Latvijā (2016.gadā) ir tikai 1.084 MW jaudas uz 1000 km2 valsts platības un 35.9 kW jaudas uz 1000 valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem.

Projekta galvenās aktivitātes

  1. Sauszemes vēja enerģētikas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums. Galvenais tā uzdevums ir identificēt un novērtēt likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un tās attīstību, un parādīt dažāda veida ieguvumus, kuri rodas pateicoties vēja enerģētikas sauszemē attīstībai.
  2. Veicināt zināšanu veidošanu un palielināšanos par sauszemes vēja enerģētikas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā.
  3. Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus ES valstīs, kuri ir sekmējuši sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģētikas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
  4. Izveidot WinWind projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp sauszemes vējaenerģētikas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. Izstrādāt priekšlikumussauszemes vēja enerģētikas attīstības veicināšanai.

Projektā paveiktais:

Projekta WinWind ietvaros ir izpētīti un novērtēti tie faktori, kas nozīmīgi ietekmē vēja enerģijas izmantošanas sociālā atbalsta veidošanos vietējā līmenī, un izdarīti secinājumi par situāciju projekta partnervalstīs: Latvijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā.

Projekta nozīmīgi rezultāti ir labās prakses piemēru apkopojums un novērtējums un šādas prakses pārneses vadlīnijas, “godīga vēja parka” darbības principu un kritēriju izstrādāšana un rekomendācijas to pielietošanai. politikas veidošanas procesa un likumdošanas bāzes pilnveidošanas ieteikumi.

 

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

WinWind projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 764717.

Projekta mājas lapa: http://winwind-project.eu/



drukāt lapu

Pieredzes pārneses seminārs par vēja enerģijas kopienu labās prakses piemēriem.

SIA “Vides Investīciju fonda” komanda 2019. gada 16. decembrī apmeklēja pieredzes pārneses semināru Romā, Itālijā par vēja enerģijas kopienu labās prakses piemēriem projekta partneru valstīs.

  

Pasākuma laikā Latvijas komanda dalījās ar atziņām par enerģijas kopienu izveidi un uzturēšanu Šlēsvigas- Holšteinas federālās zemē.

Projekta mērķis

Veicināt sauszemes vēja enerģētikas attīstību tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā nabadzīga valsts ir uzskatāma arī Latvija. Sauszemes vēja enerģētikas specifiskie indikatori Latvijā (2016.gadā) ir tikai 1.084 MW jaudas uz 1000 km2 valsts platības un 35.9 kW jaudas uz 1000 valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem.

Projekta galvenās aktivitātes

  1. Sauszemes vēja enerģētikas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums. Galvenais tā uzdevums ir identificēt un novērtēt likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un tās attīstību, un parādīt dažāda veida ieguvumus, kuri rodas pateicoties vēja enerģētikas sauszemē attīstībai.
  2. Veicināt zināšanu veidošanu un palielināšanos par sauszemes vēja enerģētikas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā.
  3. Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus ES valstīs, kuri ir sekmējuši sauszemes vēja enerģētikas akceptējamību un attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģētikas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
  4. Izveidot WinWind projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp sauszemes vējaenerģētikas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. Izstrādāt priekšlikumussauszemes vēja enerģētikas attīstības veicināšanai.

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

WinWind projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 764717.

Projekta mājas lapa: http://winwind-project.eu/



drukāt lapu

Projekta CircularPP 5. ziņu izdevums

Godātie lasītāji!

Laipni lūdzam Jūs iepazīties ar CircularPP projekta piekto informatīvo ziņu izdevumu. Tajā ir pārskats par daudziem pasākumiem, kas notikuši laikā no 2019. gada septembra līdz decembrim. Patīkamu lasīšanu!

 

              Circular PP #5 elektroniskais ziņu izdevums

 

Papildus informācija: Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Circular PP projekts ir saņēmis Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam. finansējumu saskaņā ar līguma Nr. R049

Projekta mājas lapa www.circularpp.eu



drukāt lapu

Projekta THERMOS komanda tiekas partneru sanāksmē

SIA "Vides investīciju fonda” THERMOS projekta komanda laika posmā no 2019. gada 4. decemrbim līdz 6. decembrim apmeklēja Berlīni, Vācijā, kur tikās ar 15 projekta partneriem no visas Eiropas, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu un turpmākās aktivitātes. Kā nodrošināt THERMOS rīka izmantošanas iespēju pēc projekta realizēšanas, bija viens no galvenajiem praktisko darba grupu diskusiju uzdevumiem.

Sanāksmes laikā projekta partneriem bija iespēja apmeklēt Vattenfal uzņēmumu, kas nodrošina cenralizēto dzesēšanu ēkām ap Potsdamas laukumu.

Projekta mērķis

Projekta virs mērķis ir Izstrādāt vispārēju metodoloģiju, lai varētu sagatavot ar enerģijas izcelsmes vietu saistītas enerģijas patēriņa datu kopas (siltumapgāde, dzesēšana, elektroenerģija).

Projekta apakš mērķis ir sagatavot metodes, datus un rīkus, kas ļautu pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm veiktefektīvāku un detalizētāku, gan finanšu, gan laika ziņā, siltumenerģijas apgādes un dzesēšanas sistēmu attīstību Eiropā kā arī veicināt zema oglekļa emisijas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu ieviešanu Eiropā un jau esošo ātrāku renovāciju un uzlabošanu.

Projekta galvenās aktivitātes

  • Izstrādāta metodoloģija enerģijas ražošanas plānošanai balsoties uz lokālo enerģijas patēriņu.
  • Pilot pašvaldības nodrošinātas ar karšu komplektu, kas sagatavots balstoties uz izstrādāto metodoloģiju.
  • Modelēti Algoritmi, lai varētu veikt izstrādāto karšu analīzi un atbildēt uz jautājumiem, kas rodas siltumenerģijas sistēmu plānošanā lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī.
  • Sagatavota brīvi pieejama programmatūra, kopā ar algoritmiem, kas apver specifisku ieinteresēto pušu vajadzības no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī pilot pašvaldībām.
  • Pilot pašvaldība – Jelgavas pilsētas dome, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra un SIA “Fortum Jelgava”. 

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 


THERMOS projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līgumu Nr. 723636.

Projekta mājas lapa:



drukāt lapu