29.septembrī norisinājās RoundBaltic diskusija - Daudzdzīvokļu ēkas – Milzu potenciāls vai tikšķoša laika bumba?

Vides investīciju fonds 2021. gada 29. septembrī organizēja tiešsaistes apaļā galda diskusiju "Daudzdzīvokļu ēkas – Milzu potenciāls vai tikšķoša laika bumba?"

2021. gada 29. septembrī Vides investīciju fonds sadarbībā ar LR Ekonomikas ministriju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Liepājas valstspilsētas pašvaldības administrāciju organizēja jau otro apaļā galda diskusiju par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes finansēšanai - "Daudzdzīvokļu ēkas – Milzu potenciāls vai tikšķoša laika bumba?", kas tiek organizēts Apvārsnis 2020 projekta "Iniciatīvas Viedās finanses viedajām ēkām ieviešanas veicināšana Baltijas reģionā – Polijā, Latvijā un Dānijā - RoundBaltic" ietvaros.

Reģionālā apaļā galda diskusijas mērķis ir turpināt dialogu starp galvenajām ieinteresētajām pusēm Latvijā par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes projektiem, un noteikt kopīgos uzdevumus un potenciālos uzlabojumus, kas būtu panākami esošajā politikas kontekstā un uzņēmējdarbības praksē. Sniegt konstruktīvus ieteikumus politikas veidotājiem, valsts institūcijām un pašvaldībām privātā finansējuma piesaistes veicināšanai Latvijas ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanā. 

Pasākums ir turpinājums apaļā galda diskusijām, kas notika RoundBaltic apaļā galda diskusiju ietvaros 2021. gada 6. un 7. maijā un pulcēja kopā ap 120 dalībnieku no 70 organizācijām.

Pasākuma programmu skatīt šeit: Daudzdzīvokļu ēkas - pasākuma programma

Pasākuma pirmajā daļā sniegtās prezentācijas: 

• ES normatīvais regulējums ēku sektoram - nākotne - Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Tartu pilsētas pieredze daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā- Kaspar Alev, Tartu pilsētas dome, Klimata speciālists

• Liepājas pilsētas pieredze daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā - Mārtiņš Tīdens, izpilddirektora vietnieks (īpašumu jautājumos)

• Rīgas pilsētas plāni un ieceres daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā - Jānis Ikaunieks, Rīgas Enerģētikas aģentūra, direktors

 

Secinājumi un ieteikumi no paralēlajām diskusijām par augstāk minētiem problēmjautājumiem šobrīd tiek apkopoti un tiks publicēti Vides investīciju fonda un projekta RoundBaltic mājas lapā. 

Vides investīciju fonda un projekta RoundBaltic vārdā sakām paldies visiem iesaistītajiem partneriem un dalībniekiem, kuri veltīja laiku konferences līdzorganizēšanā vai piedalījās tajā sniedzot savu redzējumu un viedokli!  

Uz tikšanos turpmākajās RoundBaltic diskusijās!

 

Papildus informācija:

Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Horizon2020/Apvārsnis2020



drukāt lapu

RoudBaltic projekta partneru sanāksme Kopenhāgenā, Dānijā

No 2021.gada 14. līdz 16.septembrim projekta darba komanda devās vizītē uz Kopenhāgenu, Dāniju, kur tika organizēta 3. partneru sanāksme, bet pirmā, kas norisinājās klātienē. Tajā tika pārrunātas visas ar projektu saistītās aktualitātes un apspriests projekta ieviešanas progress un statuss pirmā aizvadītā gada laikā. Katrs projekta partneris EC Network, Gate 21, LEIF  un SAPE prezentēja savā atbildībā esošās projekta darba programmas darba uzdevumus un  analizēja to izpildes kvalitāti, kā arī noteica turpmākos uzdevumus tuvākajam pusgadam.

Otrajā dienā tika organizēts starppartneru seminārs un apskates vizīte uz Kopenhāgenas ostas zonu, kur tika apskatīta ilgtspējīgu būvmateriālu ražotne - Havnens Haende.

Projekta RoundBaltic eksperts Raimonds Švanks prezentē secinājumus no Nacionāla mēroga apaļā galda diskusijas par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes finansēšanai un situāciju Latvijā. 

Projekta norises laiks

01.09.2020. – 31.08.2023. (36 mēneši)

Projekta mērķis

Projekta “RoundBaltic” galvenais mērķis ir nodrošināt ietvaru energoefektivitātes investīcijām, t.sk. dialoga veidošana un aktivitāšu veicināšana saistībā ar iniciatīvu “Viedās finanses viedām ēkām” un finanšu pīlāriem: efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana, palīdzība projektu attīstībai un riska mazināšana. Latvijā šobrīd ir noorganizēta viena nacionāla mēroga apaļā galda diskusija un viena reģionāla mēroga apaļā galda diskusija par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes finansēšanai. 

Projekta galvenās aktivitātes

  • 7 apaļā galda diskusiju izveidošana - 3 nacionālu, 4 reģionālu par energoefektivitātes finansēšanas iespējām;
  • 1 nacionālās, 2 reģionālās politikas dokumentu izstrāde, kas izriet no apaļā galda diskusijām;
  • Apmeklētas sadarbības partneru nacionālās apaļā galda diskusijas partnervalstīs Kopenhāgenā un Varšavā.
  • Veicināt iesaistīt apaļā galda diskusijās galveno ieinteresēto personu loku, jo īpaši no finanšu nozares;
  • Projekta ierosinātie ieguldījumi ilgtspējīgā enerģijā (miljonos euro);
  • Projekta radītais primārās enerģijas ietaupījums (GWh / gadā);
  • Projekta ierosinātā siltumnīcefekta gāzu emisijas (tCO2-ekv / gadā) un / vai gaisa piesārņotāju (kg /gadā) samazināšana (papildus pozitīvā ietekme

 

Papildus informācija:

Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Horizon2020/Apvārsnis2020

 

 

 



drukāt lapu

RoundBaltic diskusija -Daudzdzīvokļu ēkas – Milzu potenciāls vai tikšķoša laika bumba?

Aicinām piedalīties reģionālā apaļā galda diskusijā par energoefektivitātes finansēšanu Latvijā: “Daudzdzīvokļu ēkas – Milzu potenciāls vai tikšķoša laika bumba?“, kas notiks tiešsaistē 2021. gada 29.septembrī.

Pasākumu organizē Latvijas Vides investīciju fonds sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu nozares asociāciju un Liepājas pilsētas pašvaldības administrāciju, lai dalītos pieredzi un viedokli.

Apaļā galda diskusijas mērķis ir turpināt dialogu starp galvenajām ieinteresētajām pusēm Latvijā par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes projektiem, un noteikt kopīgos uzdevumus un potenciālos uzlabojumus, kas būtu panākami esošajā politikas kontekstā un uzņēmējdarbības praksē. Dalība ir bez maksas. Pasākums notiek latviešu valodā. Pasākuma pirmajā daļā tiks nodrošināts tulkojums uz angļu valodu, kā ari angliski sniegtajai prezentācijai, tulkojums uz latviešu valodu. Pasākums ir turpinājums apaļā galda diskusijām, kas notika projekta RoundBaltic apaļā galda diskusiju ietvaros 2021. gada 6. un 7. maijā un pulcēja kopā ap 120 dalībnieku no 70 organizācijām. Apaļā galda diskusija notiek saskaņā ar iniciatīvu “Viedās finanses viedajām ēkām”, kuras kontekstā Eiropas Komisija organizē programmas Apvārsnis 2020 projektu “Iniciatīvas Viedās finanses viedajām ēkām ieviešanas veicināšana Baltijas reģionā – Polijā, Latvijā un Dānijā – RoundBaltic”. Projekta ietvaros tiek organizēta enerģijas investīcijām veltītu forumu sērija ar mērķi palielināt valsts un privāto pušu resursus un sadarbību, lai veidotu liela mēroga investīciju programmas, vienas pieturas aģentūras un finansēšanas plānus energoefektivitātes uzlabošanai.

Pasākuma apmeklējumam nepieciešams reģistrēties. Reģistrācijas saiti atradīsiet pasākuma programmā - Daudzdzīvokļu ēkas - pasākuma programma

Reģistrējoties, Jūs saņemsiet tiešsaistes pasākuma saiti norādītajā e-pasta adresē dienu pirms pasākuma.

 

 

Papildus informācija:

Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Horizon2020/Apvārsnis2020

 



drukāt lapu

COME RES:Apspriež atjaunojamās enerģijas kopienu perspektīvas

Atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanas procesa Latvijā aktuālo jautājumu apskats un diskusijas par tiem bija Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projekta “COME RES” pirmās tematiskās sanāksmes uzmanības centrā. Tā bija projekta otrā sanāksme pēc projekta uzsākšanas sanāksmes 2021.gada janvārī. Sanāksmes referentu uzstāšanās tēmas bija veltītas kā atjaunojamās enerģijas kopienu tiesiskā ietvara izveides procesam un to iespējamiem atbalsta instrumentiem, tā arī enerģijas kopienu potenciāla vērtējumam Latvijā un konkrēta saules PV projekta attīstības praksei.

Sanāksme notika 2021.gada 17. jūnijā un to rīkoja projekta partneri no Latvijas - SIA “Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu. Sakarā ar valstī noteiktajiem COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem sanāksme notika attālināti, izmantojot digitālās tiešsaistes platformu.

Plaša un daudzveidīga atjaunojamo energoresursu izmantošana, iesaistot sabiedrību - šāds mērķis būtu jāsasniedz, lai Latvija veiksmīgi iekļautos Eiropas “zaļā kursa” attīstībā, ilgtermiņā sasniegtu klimata neitralitāti  un pielāgotos klimata pārmaiņām.

Pilnvērtīga atjaunojamo energoresursu izmantošana, veidojot un atbalstot enerģijas kopienas, ir viens no būtiskajiem attīstības virzieniem. To paredz divas ES direktīvas:

  •        2018/2001/ES par no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu, turpmāk tekstā – pārstrādātā Atjaunojamās enerģijas direktīva, un
  •        2019/944/ES par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, turpmāk tekstā – Elektroenerģijas tirgus direktīva,

kuras ir noteikušas enerģijas kopienas kā enerģijas ražošanas procesa nepieciešamu un neatņemamu sastāvdaļu.

Šobrīd notiek šo direktīvu nosacījumu pārņemšana Latvijā, vienlaikus joprojām ir daudz izaicinājumu.

 

Tikšanās ievaddaļā projekta vadītāja Aija Zučika, Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve, uzsvēra, ka atjaunojamās enerģijas kopienu izveides un attīstības procesos svarīgi ir pēc iespējas labāk izzināt un izmantot pieredzi no citām Eiropas valstīm, pirms tam izvērtējot, kas “Latvijai der, ko gribam un ko varētu pārņemt tieši mūsu apstākļos”.

Tāpēc sadarbībā ar projekta partneriem citās Eiropas valstīs turpināsies atjaunojamās enerģijas kopienu tehnisko, tiesisko un institucionālo jautājumu izpēte un informācijas apmaiņa. Turpināsies diskusijas par to, kādi ir labās prakses piemēri, kā tos būtu iespējams adaptēt Latvijas situācijā un ieteikt lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām mērķgrupām 

Projekta partneri veiks atjaunojamās enerģijas kopienu finansēšanas un ekonomisko modeļu analīzi, kuri vietējos iedzīvotājus un citas vietējās ieinteresētās puses kā mazie un vidējie uzņēmumi, pašvaldības, spētu ieinteresēt un mudināt iesaistīties atjaunojamās enerģijas kopienās elektroenerģijas ražošanai.Projekta partneri pievērsīs uzmanību arī tam, kādas izmaiņas vēlamas politikas plānošanas dokumentos, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas kopienu attīstību.

 

Aijas Zučikas prezentācija

 

Par to, kā notiek iepriekš minēto ES direktīvu pārņemšanas process Latvijā, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts.

Šobrīd mūsu valstī turpinās izmaiņu sagatavošana tiesiskajā regulējumā - Enerģētikas likumā un  Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī tiem pakārtoto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrāde. Šo darbu paredzēts pabeigt 2022. gadā.

2018.gada decembrī apstiprinātā pārstrādātā Atjaunojamās enerģijas direktīva 2018/2001/ES  uzsver “atjaunojamās enerģijas kopienu” (angļu. val.: renewable energy community) nozīmi. Šīs kopienas izmanto tikai atjaunojamos enerģijas resursus, to dalībnieki var būt fiziskas personas, mazie un vidējie uzņēmumi vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, savukārt faktiskā kontrole pieder tiem dalībniekiem, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder atjaunojamās enerģijas kopienai un kurus tā attīsta.

Savukārt 2019.gada jūnijā apstiprinātajā Elektroenerģijas tirgus direktīvā 2019/944/ES ir iekļauta “iedzīvotāju energokopiena’’ (angļu. val.: citizen energy community). Iedzīvotāju energokopiena darbojas tikai elektroenerģijas jomā, uz to neattiecas teritoriālā tuvuma nosacījums, savukārt elektroenerģijas ražošanā tā var izmantot ne tikai atjaunojamos, bet arī fosilos energoresursus. Iedzīvotāju energokopienu faktiski kontrolē tie biedri, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi.

Abu šo kopienu darbības galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko un sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem biedriem/dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tās darbojas, bet ne finansiāla peļņa. 

Šīs jēdzieniskās atšķirības tiek ņemtas vērā, izstrādājot Latvijas normatīvo regulējumu, kurā tiek integrēts abu kopienu terminu saturs, bet tā, “lai nacionālā līmeņa dokumenti atbilstu abu ES direktīvu būtībai”.

Enerģētikas likumā ir paredzēts ieviest vienu kopīgu terminu – energokopiena un izveidot energokopienu reģistru, ko uzturēs Būvniecības valsts kontroles birojs. Energokopienas, drīkstēs darboties vienā, otrā vai abos direktīvās fiksētajos statusos.

E. Cilinskis uzsvēra, ka dažādi pētījumi un novērtējumi rāda, ka enerģijas kopienas vāji veidojas postsociālisma valstīs, jo tur ir “zems sociālais kapitāls un sabiedrības iesaistes līmenis”, traucē nepilnīgs normatīvais regulējums, nav skaidras atbalsta formas, piemēram, elektrības iepirkuma tarifs vai investīciju atbalsts, pastāv birokrātiski šķēršļi un trūcīga sadarbība starp potenciālajiem partneriem - pašvaldībām, uzņēmējiem, zemes īpašniekiem un citiem. Izmaiņas likumos un direktīvu nosacījumu ieviešana daļēji palīdzēs likvidēt šos šķēršļus.

Likumu grozījumus Saeimā ir paredzēts skatīt un pieņemt šā gada rudenī.

Ekonomikas ministrija turpinās darbu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus un finansiālos pamatus energokopienu darbībai, primāri, saules enerģijas jomā. 2022. gadā plānots izstrādāt šādu energokopienu investīciju atbalsta programmu.

ES fondu programmu 2021. – 2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma finanšu līdzekļi ievērojamos apjomos mūsu valstī būs pieejami tieši energoefektivitātes uzlabošanai, tos varētu būt iespējams izmantot arī energokopienu projektu atbalstam. Ekonomikas ministrija papildus rosināšot izvērtēt vēl citus investīciju resursus energokopienu atbalstam, kā Modernizācijas fonds, kas tiek finansēts no ES Emisiju tirdzniecības sistēmas, skaidroja E. Cilinskis.

Lai veicinātu energokopienu veidošanos un attīstību, turpināsies dažādi labās prakses un apkaimju pilotprojekti, izglītošanas un informēšanas aktivitātes. Tā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu plāno sagatavot ekonomiskā pamatojuma aprēķinus saules PV uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās (uz to jumtiem),

 

Eināra Cilinska prezentācija

 

Par to, cik svarīgi ir visiem atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā ieinteresētajiem un iesaistītajiem izstrādāt un vienoties par kopīgu politisko, tiesisko, tehnisko, finansiālo un uzraudzības ietvaru un kārtību, savā prezentācijā pastāstīja Izabella Azevedo (Isabel Azevedo, Instituto de ciencia e inovacao em engenharia mecanica e engenharia industriual).  Projekta “COME RES” ietvaros Izabella Azevedo ir piedalījusies līdzšinējās atjaunojamo enerģijas kopienu izveides prakses Portugālē pētījumā.

Šajā Eiropas valstī atjaunojamie enerģijas resursi 2020. gadā nodrošināja 59 procentus no visas elektroenerģijas. Ūdens un vēja enerģija ir visplašāk izmantotie atjaunojamie resursi elektrības ražošanai.

Tomēr atjaunojamās enerģijas kopienu attīstība Portugālē norisinās lēni, ir tikai daži saules fotovoltisko paneļu (PV) parki ar kopienu ieguldījumiem. Dalīta enerģijas ražošanas pārvaldība un sabiedrības aktīva līdzdalība enerģētikas sistēmās joprojām nav attīstījusies.

Portugālē Atjaunojamās enerģijas direktīvas 2018/2001/ES pārņemšana aktīvi turpinās kopš 2019. gada, notiek nepieciešamo tiesisko un citu nosacījumu izstrāde un apstiprināšana. Direktīvas pārņemšanas līdzšinējo procesu analīze un atsevišķu enerģijas kopienu darbības piemēru izpēte ļauj secināt, ka joprojām nepieciešams turpināt skaidru pamatnostādņu izstrādi, lai risinātu Portugālē identificētās enerģijas kopienu darbības problēmas. Runa ir gan par to darbības jomu precīzu noteikšanu, gan par enerģijas kopienu attiecībām ar elektrības pārvades tīklu operatoriem, par dažādiem atjaunojamos enerģijas resursus izmantojošo iekārtu tehniskās darbības aspektiem. Svarīga ir arī finansiālo risku, kas pastāv un traucē plašāk veidoties enerģijas kopienām, novēršana un komunikācijas jeb informācijas trūkuma radītu šķēršļu pārvarēšana.

Portugālē nav politiski noteikti ierobežojumi atjaunojamās enerģijas kopienas juridiskajai formai (tie gan netieši varētu būt saistīti ar pašvaldību tiesībām piedalīties komerckompānijās). Teritoriālā tuvuma koncepts nav izsmeļoši formulēts likumdošanā, tā dodot iespēju to noteikt katrai situācijai (case-by-case), tomēr vienlaikus garantējot projekta un enerģijas kopienas dalībnieku fizisko un ģeogrāfisko nepārtrauktību. Portugālē šobrīd ir saules PV investīciju atbalsta programmas, tomēr tās ir vispārīgas, nevis specifiski fokusētas uz atjaunojamās enerģijas kopienām. Atbildot uz jautājumu par prezentēto 3 pilotprojektu iniciatoriem un to motivāciju, referente atbildēja, ka: valsts mērogā darbojošais enerģijas kooperatīvs saskata un pārbauda atjaunojamās enerģijas kopienas izveidi kā jaunu iespēju, tajā skaitā sadarbojas ar vietējo enerģētikas aģentūru, lai cīnītos ar enerģētisko nabadzību; atjaunojamās enerģijas kopiena kā juridiska persona ir labas pārvaldības vietējā mērogā instruments; pašvaldības sadarbojas ar energoservisa kompāniju (ESKO) jo saredz vietējos ieguvumus.

Izabella Azevedo uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt atgriezenisko saiti ar pašlaik notiekošajiem pilotprojektiem un strādāt pie tā, lai valsts un reģionu valdības novērtē enerģijas kopienu potenciālu, nodrošina labvēlīgas attīstības un atbalsta shēmas, ņemot vērā to specifiku.

 

Izabellas Azevedo prezentācija

 

Savukārt Līga Rozentāle, Ekonomikas Ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece, savā prezentācijā uzsvēra, ka Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņu mērķis, pārņemot Elektroenerģijas tirgus direktīvu, ir veicināt elektrības no atjaunojamiem resursiem izkliedēto ražošanu un pašpatēriņu un radīt ietvaru un stimulus jauniem tirgus risinājumiem atjaunojamās enerģijas resursu plašākai izmantošanai.

Viens no jauniem un svarīgiem terminiem likumā ir aktīvais gala lietotājs, kas ietver no atjaunojamiem enerģijas resursiem iegūtas (AER) elektroenerģijas pašpatērētāju, kopīgi darbojošos AER elektroenerģijas pašpatērētājus un elektroenerģijas energokopienu. Tālāk prezentācijā katrs no šiem trīs uzskaitītajiem aktīvā gala lietotāju veidiem tika raksturots detalizētāk, norādot kopējās un atšķirīgās iezīmes.

Prezentācijā tika raksturota atšķirība starp elektroenerģijas kopīgošanu elektroenerģijas energokopienas ietvaros un kopīgi darbojošu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem. Likuma izmaiņas paredz, ka kopīgi darbojoši no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāji un atjaunojamās enerģijas kopienas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu varēs pārdot atbilstoši peer-to-peer kontraktiem ar tirdzniecības platformas starpniecību.

 

Līgas Rozentāles prezentācija

 

Pēc neliela pārtraukuma pasākumu turpināja atjaunojamo enerģijas kopienu potenciālam veltītas prezentācijas.

 

Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts, dalījās ar savu, uzņēmēja, pieredzi, veidojot saules PV paneļu parku uz lauksaimniecībā neizmantotas zemes, tā atgriežot šo zemi ekonomiskajā apritē.

Neraugoties uz to, ka saules PV paneļu un vēja turbīnu iekārtas to tehnoloģiskās attīstības dēļ kļūst lētākas, tomēr tā sauktās izlīdzinātās elektroenerģijas izmaksas (levelized costs of electricity) atspoguļo tikai elektrības ražošanas izmaksas. Taču ir arī citas izmaksas kā projektēšanas, būvniecības  un apkalpošanas izmaksas. Nozīmīgs izmaksu postenis ir papildus izmaksas, kuras ir saistības ar tīkla pakalpojumiem un sistēmas operatoru prasībām. Nepievēršot uzmanību ar tīkla pieslēgumu saistītajām izmaksām, tas var nozīmīgi ietekmēt atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanās procesu Latvijā.

Lai virzītos sarunas par enerģijas kopienām iespējamo valsts atbalstu, starp ieinteresētajām pusēm jāved lietišķas sarunas par ļoti konkrētiem jautājumiem. Un tās nevar notikt bez pārvades operatoru līdzdalības, bez skaidrības par prasībām, kādas ir AER ģeneratoriem un to jaudām un kuru izpildi nosaka atsevišķa regula (ES regula EC 2016/631 2016.04.14) un kuru jāievēro tīklu operatoriem.

Lai uzsāktu īstenot saules PV paneļu parka projektu, nebija būtisku šķēršļu saņemot Ekonomikas ministrijas atļauju, tehniskos noteikumus pieslēgumam Sadales tīkliem, iesniedzot būvniecības ieceri un saņemot būvatļauju.

Taču šobrīd aktuāls ir jautājums par saražotās elektroenerģijas pārvadīšanu un sadali. J. Ozoliņš rosināja ka valstij vajadzētu kompensēt uzņēmēja izmaksas, kas rodas par sniegtajiem pakalpojumiem elektroenerģijas sadales un pārvades tīklā. Šo kompensāciju saņemtu tīkla operators. Tad šie izdevumi nepaliktu uz saules PV paneļu vai vēja turbīnu īpašnieku pleciem un paplašinātos atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas iespējas.

“Ja enerģijas kopienas darbojas uz veselīgiem ekonomiskiem principiem, tās elektroenerģiju no atjaunojamiem enerģijas resursiem var saražot lēti, bet vienlaikus ir jābūt skaidrībai par pārvadīšanas un sadales tarifu” pauda J. Ozoliņš.

 

Jura Ozoliņa prezentācija 

 

Kāds šobrīd ir atjaunojamās enerģijas kopienu izveides potenciāls Latvijā? Cik daudz mājsaimniecību būtu ar mieru iesaistīties tajās? Cik daudz līdzekļu viena mājsaimniecība un pie kādiem nosacījumiem varētu investēt atjaunojamās enerģijas kopienas darbībā?

Uz šiem jautājumiem atbildes meklētas COME RES projekta ekspertu no Fizikālās Enerģētikas institūta Ivara Kudreņicka un Gaida Klāva ziņojumā“Atjaunojamo enerģijas kopienu potenciāla novērtējums Latvijā”.

Atjaunojamo enerģijas kopienu potenciāla aptuvens novērtējums, ko var sniegt mājsaimniecību iesaistīšanās tajās, ir viens no COME RES uzdevumiem. Šā gada septembrī plānots publicēt projekta nodevumu kurā būs novērtēta situācija visos projekta mērķa reģionos un tā redzams salīdzinājums ar projekta partneru valstīm.

Pieņemot, ka atjaunojamo enerģijas kopienu teorētisko dalībnieku vidū ir 30% no privātmājās dzīvojošām mājsaimniecībām (pārējās uzstādītu individuālās mājsaimniecību iekārtas) un visas daudzdzīvokļu mājās dzīvojošās mājsaimniecības, teorētiski atjaunojamās enerģijas kopienās varētu iesaistīties 585 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību.

Bet cik varētu iesaistīties? 2020.gadā publicētais pētījums (Brauwer de Pons-Seres C. and Cohen J.J), kas tika vienlaicīgi veikts visās ES valstīs (Latvijā 600 respondenti), novērtēja respondentu vēlmi piedalīties kopienas administrētā vēja parkā. Latvijas respondentu veiktu investīciju varbūtība tika novērtēta aptuveni 14%. Savukārt, lai raksturotu mājsaimniecību spēju ieguldīt, COME RES tika izmantoti dati par mājsaimniecību ikgadējiem ieguldījumiem, pieņemot, ka ieguldījumi atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās varētu būt 2% (minimālais) un 4% (maksimālais) no visiem ieguldījumiem. Visbeidzot, pamatojoties uz virkni pētījumu, kā maksimālais (latentais) mājsaimniecību skaits, kuras varētu iesaistīties enerģijas kopienās Latvijā, tika pieņemti 30% no teorētiskā skaita. Aprēķinu rezultātā tā sauktais mājsaimniecību sociāli ekonomiskais ieguldījums atjaunojamās enerģijas kopienās 2020.-2030.gadu periodā Latvijā kopumā tika novērtēts 32 miljoni EUR (minimālais) un 137 miljoni EUR (maksimālais). Minētie skaitļi attiecas uz mājsaimniecību pašu līdzekļu ieguldījumu, neizmantojot un nepiesaistot citus finansējuma avotus.

Analīze parāda situāciju – atjaunojamās enerģijas kopienu attīstībai nepietiek tikai ar iedzīvotāju investīcijām. Ir vēlams piesaistīt citus finanšu instrumentus (gan publiskā budžeta atbalsts investīcijām, gan zema procentu aizdevums). Vēlama ir izmaksu sadale starp iedzīvotājiem un citiem vietējiem īpašniekiem, kā MVU un pašvaldība. Tas dotu iespēju maksimizēt enerģijas kopienām piederošās jaudas

 

COME RES projekta ekspertu no Fizikālās Enerģētikas institūta Ivara Kudreņicka un Gaida Klāva prezentācija

 

Kā mēs varam aptvert un palielināt iedzīvotāju iesaisti turpmāk? Kas būs organizējošais spēks? Kā mājsaimniecības iesaistīt enerģijas kopienās? Par šiem un vēl citiem jautājumiem turpinājās semināra noslēguma diskusija un, kā jau teikts sākumā, turpināsies darbs projekta turpmāko aktivitāšu ietvaros.

 

Apkopojumu sagatavoja

Aigars Štāls, projekta eksperts

 

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta mājas lapa:

https://come-res.eu/

 



drukāt lapu

Izstrādāts siltumapgādes tīklu modelēšanas rīks un noslēdzies projekts THERMOS

Laika posmā no 2016. gada septembra līdz 2021. gada martam Latvijas Vides Investīciju fonda komanda piedalījās projektā THERMOS - Termālās enerģijas resursu modelēšanas un optimizācijas sistēma.

Projekta ieviešanas laikā tika sagatavoti šādi rezultāti:

  • Izstrādāta metodoloģija enerģijas ražošanas plānošanai balsoties uz lokālo enerģijas patēriņu.
  • Pilot pašvaldības nodrošinātas ar karšu komplektu, kas sagatavots balstoties uz izstrādāto metodoloģiju.
  • Modelēti Algoritmi, lai varētu veikt izstrādāto karšu analīzi un atbildēt uz jautājumiem, kas rodas siltumenerģijas sistēmu plānošanā lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī.
  • Sagatavota brīvi pieejama programmatūra, kopā ar algoritmiem, kas apver specifisku ieinteresēto pušu vajadzības no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī pilot pašvaldībām.
  • Pilot pašvaldība – Jelgavas pilsētas dome, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra un SIA “Fortum Jelgava”.

Aicinām visus interesentus iepazīties un izmantot THERMOS rīku.

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 


THERMOS projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līgumu Nr. 723636.

Projekta mājas lapa:

 



drukāt lapu

RoundBaltic diskusija “Privātā finansējuma piesaiste ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanai”

Latvijas Vides investīciju fonds 2021.gada 6. un 7.maijā organizēja tiešsaistes Nacionāla mēroga apaļā galda diskusiju “Privātā finansējuma piesaiste ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanai”.

Pasākums notiek saskaņā ar iniciatīvu “Viedās finanses viedajām ēkām”, kuras kontekstā Eiropas Komisija organizē programmas Apvārsnis 2020 projektu “Iniciatīvas Viedās finanses viedajām ēkām ieviešanas veicināšana Baltijas reģionā – Polijā, Latvijā un Dānijā – RoundBaltic”. Projekta ietvaros tiek organizēta enerģijas investīcijām veltītu forumu sērija ar mērķi palielināt valsts un privāto pušu resursus un sadarbību, lai veidotu liela mēroga investīciju programmas, vienas pieturas aģentūras un finansēšanas plānus energoefektivitātes uzlabošanai.

Pasākums tika organizēts  sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu nozares asociāciju un tajā piedalīties tika aicināts ikviens interesents. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus ieteikumus politikas veidotājiem,  valsts institūcijām un pašvaldībām privātā finansējuma piesaistes veicināšanai Latvijas ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanā.

Apaļo galdu diskusiju cikla pirmajā dienā 6.maijā, tika organizētas 3 paralēlas diskusijas par energoefektivitātes finansēšanu un privātā finansējuma piesaisti publiskajā, mājokļu un MVU sektorā. Katrā no šīm darba grupas sesijām tika aicināti piedalīties valsts, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvji kā finanšu institūcijas, nozares eksperti un asociācijas, politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un tie, kuru darbības joma ikdienā saistīta ar šo sfēru,  meklēti risinājumi un ieteikumi esošo šķēršļu novēršanai, kas tika diskutēti nākamajā dienā publiskā konferencē politikas veidotāju un nozares ekspertu starpā. Publiskajā sektorā tika diskutēts par joprojām traucējošu un iztrūkstošu faktoru novēršanu ESKO modeļa izmantošanas veicināšanai; Mājokļu sektorā - mājokļu īpašniekus motivējošu faktoru ieviešanai energoefektivitātes rīcībpolitikā; MVU sektorā - ieteikumi privātā finansējuma piesaistes procesa veicināšanai MVU energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. 

Pasākuma programmu skatīt šeit: RoundBaltic programma

Pasākuma otrajā dienā 7.maijā tiešsaistes konferencē par Privātā finansējuma piesaisti ilgtspējīgas energoefektivitātes finansēšanai, viedokli un komentāru sniedza aicinātie viesi ar kuru prezentācijām varat iepazīties zemāk:

  • Sanita Bajāre – Finanšu nozares asociācija, valdes priekšsēdētāja – prezentācija
  • Mārtiņš Zemītis – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, ekonomists – prezentācija
  • Alda Ozola – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, valsts sekretāra vietniece – prezentācija
  • Edijs Šaicāns – Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks – prezentācija
  • Reinis Bērziņš – Attīstības finanšu institūcija Altum, valdes priekšsēdētājs

Pasākuma otrajā daļā tika organizētas 3 paneļdiskusijas, kurās tika diskutēts par jomas aktualitāti, izaicinājumiem un iespējām.

Publiskā sektora paneļdiskusija:

Mājokļu sektora paneļdiskusija:

MVU paneļdiskusija:

Latvijas Vides investīciju fonda un projekta RoundBaltic vārdā sakām paldies visiem iesaistītajiem partneriem un dalībniekiem, kuri veltīja laiku konferences līdzorganizēšanā vai piedalījās tajā sniedzot savu redzējumu un viedokli!  

Uz tikšanos turpmākajās RoundBaltic diskusijās!

 

Papildus informācija:

Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Horizon2020/Apvārsnis2020




drukāt lapu

RoundBaltic apaļo galdu diskusijas - Privātā finansējuma piesaiste energoefektivitātes projektu finansēšanā!

Ielūdzam Jūs un Jūsu kolēģus piedalīties apaļā galda diskusijā par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes finansēšanai Latvijā, kas tiek organizēts Apvārsnis 2020 projekta "Iniciatīvas Viedās finanses viedajām ēkām ieviešanas veicināšana Baltijas reģionā – Polijā, Latvijā un Dānijā - RoundBaltic" ietvaros. Pasākums turpina Ilgtspējīgu enerģētikas investīciju forumu organizētās diskusijas, kas tika organizētas Rīgā 2018. un 2019.gadā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Ekonomikas ministriju. Jūsu dalība šajā pasākumā mums ir ļoti būtiska, lai dalītos ar viedokli un ieteikumiem.

Pielikumā atradīsiet darba kārtību un katras sesijas aprakstu, ko Vides investīciju fonds organizē sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu nozares asociāciju. Lūdzam veikt reģistrāciju! Tuvākajā laikā nosūtīsim papildinātu dienas kārtību. Reģistrējoties pasākumam, Jūs saņemsiet e-pastu ar saiti, kurā to apmeklēt un citu saistošu informāciju dalībai pasākumā, kas tiks organizēts zoom un youtube platformās.

Pasākuma programmu skatīt šeit: RoundBaltic diskusiju programma 6.-7.maijs

 

Papildus informācija:

Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Horizon2020/Apvārsnis2020



drukāt lapu

Projekta CircularPP 6. ziņu izdevums

Laipni lūdzam Jūs iepazīties ar CircularPP projekta sesto noslēguma informatīvo ziņu izdevumu. Tajā ir pārskats par daudziem pasākumiem, kas notikuši laikā no 2020/2021 gada aprīļa līdz martam. Patīkamu lasīšanu!

 

              Circular PP #6 elektroniskais ziņu izdevums

 

Papildus informācija: Zane Bilzēna, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

Circular PP projekts ir saņēmis Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam. finansējumu saskaņā ar līguma Nr. R049

Projekta mājas lapa www.circularpp.eu



drukāt lapu

COME RES. Uzsākts “Apvārsnis 2020” programmas projekts par atjaunojamās enerģijas kopienu izveides iespējām Latvijā

Labvēlīgu nosacījumu radīšana atjaunojamās enerģijas kopienu (AEK) veidošanai un to attīstībai par nozīmīgu platformu/instrumentu iedzīvotāju atbalstam un tiešai iesaistei zaļās enerģijas resursu izmantošanā - tāds ir starptautiskā projekta “COME RES” mērķis. Trešdien, 27. janvārī, notika projekta uzsākšanas sanāksme, ko rīkoja SIA “Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu. Sakarā ar valstī noteiktajiem COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem sanāksme  notika attālināti, izmantojot digitālās tiešsaistes platformu.

Tikšanās ievaddaļā projekta vadītāja Aija Zučika, Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve, dalībniekus iepazīstināja ar projekta mērķiem, uzdevumiem un turpmāko norisi.

Projekta aktivitātes turpināsies līdz 2023. gada februārim un mērķa sasniegšanā projekta partneri, kuri pārstāv enerģētikas un vides aģentūras, lietišķās pētniecības – konsultāciju institūtus, atjaunojamās enerģijas asociācijas un kooperatīvus, kopumā no deviņām Eiropas valstīm, analizēs AEK darbības pieredzi. Izmantojot daudznozaru un starpdisciplināru pieeju, tiks analizēti politiskie, administratīvie, juridiskie, sociālekonomiskie un citi faktori, lai novērtētu galvenos nosacījumus un virzītājspēkus AEK attīstības veicināšanai Latvijā un citos projekta mērķa reģionos. .

Projekts galveno uzmanību pievērš elektroenerģijas ražošanai - saules PV paneļu, vēja (sauszemes staciju) izmantošanas un elektroenerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām, kā arī integrētajiem risinājumiem vietējo kopienu līmenī.

Projekta ietvaros paredzēts veikt padziļinātu AEK darbības šķēršļu un veicinošo apstākļu vai nosacījumu analīzi, atlasīt labās prakses piemērus - gan par iedzīvotāju un vietējo mērķgrupu līdzdalību un iesaisti tajās, gan par tādiem biznesa modeļiem, kas šādu kopienu darbību raksturo kā veiksmīgu un dzīvotspējīgu ilgtermiņā.

Projekts veicinās aktīvu dialogu, informācijas apmaiņu un izglītošanos starp atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanā un AEK izveidošanā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām. 

Projekta noslēgumā ir paredzēts sagatavot ieteikumus, kā pilnveidot rīcībpolitiku un tiesiskās normas sekmīgai AEK attīstībai.

Prezentācija: COME-RES projekts: Projekta mērķi, uzdevumi, norises process (darba pakotnes) un sagaidāmie rezultāti.

 

Energokopienu nozīmi un to attīstībai labvēlīgu rīcībpolitiku un normatīvā ietvara nepieciešamību nosaka divas ES direktīvas (2018/2001/ES par no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu un 2019/944/ES par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu), kuru nosacījumu pārņemšana un ieviešana ir aktuāla arī Latvijā.

Par enerģijas kopienu definīciju šajās direktīvās, par AEK darbības mērķi, tajā iesaistītajiem biedriem (dalībniekiem) un citām prasībām AEK darbībai informēja Ivars Kudreņickis un Gaidis Klāvs, Fizikālās Enerģētikas institūta pētnieki, projekta “COME RES” eksperti.

Prezentācija: Atjaunojamo energoresursu kopiena ES 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) Direktīvas par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II) definīcijā. Stāvoklis Direktīvas prasību pārņemšanā COME-RES projekta partnervalstīs.

 

Ar direktīvu ieviešanas aktuālajiem jautājumiem, kas jārisina Latvijā, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts.

Prezentācija: RED II Direktīvas nosacījumu pārņemšana Latvijā (plānotās izmaiņas tiesiskā regulējumā un plānotais laika grafiks pārņemšanai).

 

Savukārt ar pieredzi, kāda gūta, iesaistot iedzīvotājus projekta “Kopienu atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšana un kopfinansēšana (Co2mmunity)“ aktivitātēs, pastāstīja Ilgvars Francis, Rīgas plānošanas reģiona projekta koordinators. Mārupē šobrīd tiek īstenoti divi zaļās enerģijas ieguves projekti ar iedzīvotāju iesaisti - saules kolektoru izmantošana siltā ūdens sagatavošanai un saules fotosintēzes paneļu izmantošana elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam.

Prezentācija: Projekts “Kopienu atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšana un kopfinansēšana“.

 

Tikšanās noslēgumā notika diskusija, kurā dalībnieki izteica idejas un priekšlikumus, kā projekta ietvaros varētu veicināt energokopienu veidošanos zaļās enerģijas plašākai izmantošanai Latvijā.

Diskusija:  Nepieciešamie soļi atjaunojamo enerģijas kopienu attīstībai Latvijā

 

Sagatavoja Aigars Štāls, projekta eksperts

 

Papildus informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+37167845111

Projektu finansē: 

COME RES projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 953040

 

Projekta COME RES mājas lapa: https://come-res.eu/ 



drukāt lapu

Vides investīciju fonds uzsāk projekta BD4NRG īstenošanu

SIA "Vides investīciju fonds” uzsācis Apvārsnis 2020 projektu: “Lielie dati nākamās paaudzes enerģijai (BD4NRG)” īstenošanu. Projekta vadošais partneris ir Engineering Ingegneria Informatica Spa no Itālijas, un projektā apvienoti 35 partneri no 13 Eiropas Savienības valstīm, tā īstenošanas periods ir līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta mērķis

Lielas datu platformas izveide, kas, apkopojot un analizējot lielos datus, sekmētu viedo enerģijas pakalpojumu izveidi, attīstību, uzturēšanu un izpēti.

Projekta galvenās aktivitātes

Savāktie dati tiks apstrādāti, lai izveidotu dažādus uzņēmējdarbības piemērus, kas tiks parādīti, izmantojot šādus pilot projektus:

  1. “BIG.NETWORK”: no tīkla operatoriem dots ieskats lielajos datos ar mērķi palielināt elektroenerģijas tīkla darbības efektivitāti un uzticamību (piemēram, paredzot uzturēšanu).

Saņēmēji: tīkla operatori

  1. “BIG.DEMAND”: lielo datu apkopojums no komunālo pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas piegādātajiem ar mērķi optimizēt ar tīkliem saistīto pārvaldību (jo īpaši mazapjoma / atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu).

Saņēmēji: komunālie pakalpojumu sniedzēji, enerģijas piegādātāji, mikrotīklu operatori, enerģētikas kopienas

  1. “BIG.BUILDING”: no energopārvaldniekiem un ēku apsaimniekotājiem (gan privātās, gan publiskās) apkopoti lielie dati ar mērķi palielināt ēku energoefektivitāti un komfortu.

Saņēmēji: ESKO un citi enerģētikas uzņēmumi, pašvaldības, ražotāji, celtniecības uzņēmumi un citas ieinteresētās personas, kas saistītas ar ēku apsaimniekošanu un atjaunošanu.

  1. “BIG.FINANCE”: energoefektivitātes tirgus potenciāla izpēte, izmantojot inovatīvas finansēšanas shēmas (piemēram, energoefektivitātes līgumi - ESKO), kuru mērķis ir samazināt riska ieguldījumus energoefektivitātē (piemēram, droši prognozējot un uzraugot enerģijas ietaupījumu).

Saņēmēji: investori un finansētāji, projektu attīstītāji

Papildu informācija: Aija Zučika, projekta vadītāja, tālr.+371 67845111

Projektu finansē: 

BD4NRG projekts ir saņēmis Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju atbalsta programmas „Apvārsnis 2020“ finansējumu saskaņā ar līguma Nr. 872613.



drukāt lapu