Informējam, ka 2026. gada 29. augustā sistēmas uzlabošanas darbu dēļ iespējami traucējumi EKII mājaslapas ekii.lv darbībā, tostarp autorizējoties sistēmā.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” turpina sekmīgi īstenot 2022. gadā uzsākto valsts atbalsta programmu videi draudzīgu automobiļu iegādei. Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, kopš šī gada aprīļa ir pieejama jauna atbalsta programma “Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” (EKII*-10) ar 40 miljonu eiro lielu kopējo finansējumu, kas aizstāj iepriekšējo EKII-5 programmu.

Par jauno programmu

Jaunās programmas mērķis ir turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas transporta sektorā, atbalstot videi draudzīgu auto ieviešanu Latvijā.

Programmas kopējais finansējums ir 40 000 000 eiro, tās īstenošanas termiņš: līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr izlietots viss pieejamais finansējums.

Atbalstītie transportlīdzekļi:

• Elektromobiļi (jauni vai lietoti), kas izmanto tikai elektroenerģiju.
• Ūdeņraža automobiļi (jauni vai lietoti).
• Ārēji lādējami hibrīdauto (jauni), kuru kopējās SEG emisijas ir līdz 50 g CO2/km.

Cenu nosacījumi: Auto bāzes komplektācijas cena nedrīkst pārsniegt 45 000 eiro (bez PVN), savukārt automobiļiem ar vismaz sešām sēdvietām – līdz 60 000 eiro (bez PVN).

Programmas īstenošana skaitļos

Kopš atbalsta programmu sākuma 2022. gada janvārī iedzīvotāju aktivitāte ir saglabājusies augsta:

• Kopējais iesniegto projektu skaits: 8 402
• Kopējais piešķirtais finansējums: 39 857 360 eiro.

Izvēlētie transportlīdzekļu veidi

• Lietoti elektromobiļi: 3 191
• Jauni elektromobiļi: 2 935
• Ārēji lādējami hibrīda automobiļi: 2 275
• Lietoti ūdeņraža automobiļi: 1

Atbalstu par vecās automašīnas ar iekšdedzes dzinēju norakstīšanu saņēmuši 1 337 iedzīvotāji.

Populārākie automobiļu modeļi (TOP 3):

1. Tesla Model 3 – 502 (tostarp 447 lietoti)
2. Nissan Leaf – 454 (tostarp 269 lietoti)
3. Škoda Kodiaq – 454 (jauni automobiļi)

Atbalsts Goda ģimenēm

Valsts atbalsta sniegtajām iespējām aktīvi seko līdzi arī Goda ģimenes apliecību īpašnieki, izmantojot īpašas atlaides auto iegādei:

Kopumā 1 936 ģimenes iegādājušās automašīnas, priekšroku dodot 5 vai 6 sēdvietu automobiļiem. Populārākā izvēle starp Goda ģimenēm - visvairāk izvēlēti lietoti elektromobiļi (907), ārēji lādējami hibrīdi (569) un jauni elektromobiļi (460).  

Projektos izvēlētie finansēšanas risinājumi

• Operatīvais līzings: 2 893
• Finanšu līzings: 2 452
• Cits finansējums: 3 022

Aktivitāte automašīnu iegādei pa mēnešiem ir bijusi dažāda – visvairāk auto iegādāti 2026. gada jūnijā (852), 2025. gada augustā (834) un 2026. gada jūlijā (799). Savukārt zemākā aktivitāte novērota programmas sākotnējā posmā: 2024. gada janvārī – 31, 2023. gada janvārī – 41 un februārī – 50.

Lai saņemtu atbalstu, automašīna ir jāiegādājas pie tirgotāja, kurš ir noslēdzis līgumu ar Vides investīciju fondu (saraksts atrodams EKII mājaslapā).

Plašāka informācija un nosacījumi par atbalsta programmu videi draudzīga automobiļa iegādei EKII.lv.

*EKII-Emisijas kvotu izsolīšanas instruments

Ēku energoefektivitāti nevar vērtēt tikai pēc samazināta siltumenerģijas patēriņa – tikpat būtiska ir kvalitatīva ventilācija, kas nodrošina veselīgu iekštelpu klimatu un ļauj pilnvērtīgi izmantot renovācijas ieguvumus. To apliecina Eiropas Savienības pētniecības projekta FORTESIE rezultāti.

Daudzās renovētās ēkās Latvijā galvenā uzmanība līdz šim pievērsta fasāžu, jumtu siltināšanai, logu nomaiņai un citiem energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr, ja pēc ēkas hermetizācijas netiek nodrošināta atbilstoša ventilācija, var pasliktināties iekštelpu gaisa kvalitāte, pieaugt CO₂ koncentrācija, mitruma un pelējuma risks. Tas ir īpaši būtiski skolās, bērnudārzos, birojos un citās publiskajās ēkās, kurās nepieciešams nodrošināt mācību un darba procesam atbilstošu iekštelpu vidi.

Tāpēc ēku atjaunošanā nepieciešama integrēta pieeja, kurā ventilācija, apkure, energoefektivitātes risinājumi un ēku pārvaldības sistēmas tiek plānotas kā vienots veselums.

Minētos secinājumus apstiprina FORTESIE pilotprojekts Rīgas 9. vidusskolā. Lai gan ēka iepriekš tika renovēta, tajā sākotnēji netika ierīkota ventilācijas sistēma, tādēļ nebija iespējams nodrošināt pietiekamu iekštelpu gaisa kvalitāti un pilnvērtīgi izmantot energoefektivitātes ieguvumus.

Pilotprojekta laikā tika uzstādītas decentralizētas ventilācijas iekārtas, gaisa kvalitātes sensori un vieda ēkas pārvaldības sistēma, kas automātiski pielāgo ventilācijas darbību telpu noslodzei. Savukārt sākotnējie rezultāti rāda, ka apkures sistēmas modernizācija ļāvusi samazināt siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 20 %. Vienlaikus ventilācijas sistēmas siltuma atgūšana pārsniedz 90 %, nodrošinot svaigu gaisu ar minimāliem siltuma zudumiem.

Balstoties uz projekta rezultātiem un starptautisko pieredzi, KEM sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir izstrādājusi vadlīnijas un rekomendācijas ilgtspējīgu ventilācijas sistēmu finansēšanas risinājumiem. Vadlīnijās ieteikts energoefektivitātes projektos ventilāciju plānot kā neatņemamu renovācijas sastāvdaļu, izmantot risinājumus ar siltuma atgūšanu un automatizētu vadību, publiskajās ēkās nodrošināt CO₂ monitoringu, kā arī attīstīt dažādus finansēšanas instrumentus, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu (ESKO) modeļus.

FORTESIE projekta pieredze apliecina, ka ilgtspējīga ēku renovācija nozīmē ne tikai mazāku enerģijas patēriņu, bet arī veselīgāku un komfortablāku vidi cilvēkiem. Tāpēc ventilācijas sistēmu plānošanai un modernizācijai arī turpmāk jābūt neatņemamai energoefektivitātes projektu sastāvdaļai.

FORTESIE (CBDC powered Smart PerFORrmance contracTs for Efficiency, Sustainable, Inclusive, Energy use) ir Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" projekts, kura īstenošanā Latvijā piedalījās sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds", SIA "Mesh Energopārvaldība" un Klimata un enerģētikas ministrija.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" darba laika izmaiņas jūnijā:

• 22. jūnijs - brīvdiena;
• 27. jūnijā - darba laiks no plkst. 8:30 līdz 15:15 (pusdienu pārtraukums 30 minūtes).

Darba diena no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, pārcelta uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju, pamatojoties uz Latvijas Republikas ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojumu Nr. 330 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā”.

No 2026. gada 11. maija tiek uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana no transportlīdzekļu pārdevējiem, kuri vēlas piedalīties atbalsta programmā un piedāvāt iedzīvotājiem videi draudzīgus transportlīdzekļus ar valsts atbalstu. Projektu iesniegumi jāiesniedz SIA “Vides investīciju fonds” (VIF), ar kuru transportlīdzekļu pārdevēji slēgs līgumu par dalību programmā.

“Katrs elektromobilis, kas brauc ar Latvijā ražotu elektroenerģiju, mazina mūsu atkarību no fosilajiem importa energoresursiem, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un valsts ekonomikas attīstību. Esam soļa attālumā, lai iedzīvotāji varētu sākt iegādāties videi draudzīgus auto atbalsta programmā, kurā liels uzsvars likts uz Latvijas Goda ģimenēm. Jaunajā atbalsta programmā esam vēl vairāk pastiprinājuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm, palielinot atbalsta apjomu atbilstoši bērnu skaitam. Ģimenes ar četriem, pieciem, sešiem un vairāk bērniem saņems lielāku atbalstu.
Auto tirgotāju reģistrēšana ir pēdējais sagatavošanās posms, lai Latvijas iedzīvotāji varētu iegādāties auto ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma atbalstu, kas izmantojams tikai zaļo tehnoloģiju ieviešanas atbalstam. No šī finansējuma tiek atbalstīta, tostarp saules paneļu, granulu apkures katlu, siltumsūkņu, elektroenerģijas akumulatoru uzstādīšana un citas videi draudzīgas tehnoloģijas,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbalsta programmas finansējums ir 40 milj. eiro. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr beidzas kopējais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Iedzīvotājiem, lai saņemtu atbalstu videi draudzīga transportlīdzekļa iegādei, elektromobilis, ārēji lādējams hibrīdauto vai ūdeņraža automobilis ir jāiegādājas pie komersanta, kas noslēdzis līgumu ar VIF. Saraksts ar auto tirgotājiem, kas regulāri tiek papildināts pēc konkrēta līguma noslēgšanas, pieejams ekii.lv tīmekļvietnē.

Atbalsta apmērs viena transportlīdzekļa iegādei ir sākot no 3000 eiro līdz pat 9000 eiro – atkarībā no transportlīdzekļa veida un vai iedzīvotājam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība. Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam, kuram ir vairāk nekā trīs bērni, tiek piešķirts papildu atbalsts – par katru nākamo bērnu 1000 eiro.

Vienlaikus papildu atbalstu 2000 eiro apmērā iedzīvotājs varēs saņemt, ja norakstīs savu veco iekšdedzes dzinēja automobili, to nododot apstrādes uzņēmumam vai to ziedos Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ziedojuma gadījumā, lai pretendētu uz minēto 2000 eiro atbalstu, iedzīvotājam jāsaņem CSDD dokuments, kas apliecina transportlīdzekļa pārreģistrāciju uz nevalstisko organizāciju, tranzīta numura kartes kopija un Ukrainas muitas deklarācijas kopija par transportlīdzekļa ievešanu Ukrainā.

Tāpat kā iepriekšējā atbalsta programmā, arī šajā transportlīdzekļu cenu griesti ir saglabāti nemainīgi – līdz 45 000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) un līdz 60 000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) sešvietīgiem un septiņvietīgiem transportlīdzekļiem.

Atbalsta programmas nosacījumi izstrādāti, izvērtējot iepriekšējās atbalsta programmas efektivitāti, tostarp analizējot sasniegtos rādītājus, CO₂ emisiju samazinājumu, tirgus izmaiņas, finanšu ilgtspēju, atbalstītos transportlīdzekļu modeļus un to cenu kategorijas u. c. rādītājus.

Atbalstu varēs saņemt par lietotu elektromobili vai lietotu ūdeņraža automobili, ja automobiļa vecums nepārsniedz septiņus gadus kopš tā reģistrācijas brīža, tā nobraukums uz atbalsta pieteikuma brīdi nepārsniedz 150 000 kilometru un transportlīdzeklis Latvijā nav reģistrēts ilgāk par 12 mēnešiem.

Jau iepriekš ziņots, ka līdzšinējais valsts atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei nodrošinājis augstus rezultātus, t.i., atbalsta programmas ietvaros pieejamā finansējuma 30 milj. eiro apmērā tika sniegta iespēja 6467 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus – elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto, tai skaitā 1281 Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam – daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.

Aptuveni 34 % no Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem (uz š. g. 1. janvāri) iegādāti ar valsts atbalstu EKII īstenotās atbalsta programmas ietvaros.

Ņemot vērā gan šā brīža esošos izaicinājumus transporta enerģijas nozarē ģeopolitisko apstākļu ietekmē, pāreja uz videi draudzīgāku transportu veido daļu no transporta nozares dekarbonizācijas. Pāreja uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem kā rīcībpolitikas virziens noteikts gan Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam, gan Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam u.c.

Papildu informācija un vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai pieejamas tīmekļa vietnē ekii.lv.

KEM ir izstrādājusi grozījumus arī Modernizācijas fonda atbalsta programmā, paredzot trešās kārtas īstenošanu, lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, kā arī pašvaldībām un valsts iestādēm elektromobiļu iegādei un nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidei. Grozījumi atbalsta programmā vēl nav apstiprināti valdībā. Trešajā kārtā atbalsta programmā kopējais pieejamais finansējums būs  4 386 153 eiro.

1. aprīlī uzsākta pieteikumu pieņemšana videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus var iesniegt līdz š.g. 1. jūnijam. Atbalsta programmas kopējais pieejamais finansējums Modernizācijas fonda ietvaros ir 26,8 milj. eiro.

Atbalstu var saņemt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei – saules paneļiem (t.sk. baterijām), siltumsūkņiem un saules kolektoriem, infrastruktūras izbūvei, kas saistīta ar šo iekārtu darbību, kā arī nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Pieteikties atbalstam var daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, t.sk. namu apsaimniekotājs, pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku biedrība, kā arī citi interesenti – energokopienas, valsts un pašvaldību iestādes un to kapitālsabiedrības, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības. 

Klasiski energokopienu veido vairāki dalībnieki, kas var būt gan fiziskas personas, gan mazi un vidēji uzņēmumi, un to skaits energokopienu ietvaros var būt neierobežots. Dalībnieki apvienojas energokopienā, lai kopīgi ražotu, patērētu un uzglabātu enerģiju, parasti no atjaunīgiem ražošanas avotiem. 

Finansējuma apjoms atšķiras atkarībā no projekta iesniedzēja veida. Atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei uzstādīšanai daudzdzīvokļu mājās kopējais finansējums ir 10 milj. eiro, savukārt valsts un pašvaldību iestādēm – 7,6 milj. eiro, bet energokopienām – 9,2 milj. eiro.

Atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir līdz 70% daudzdzīvokļu mājām un energokopienām, 80% – valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt, ja projektam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta intensitāte nepārsniedz 65% no atjaunīgo energoresursu iekārtas attiecināmajām izmaksām.

Ja projektā paredzēts uzstādīt siltumenerģijas ražošanas iekārtas (siltumsūkņi, saules kolektori) vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas (saules paneļi), ēkai jāatbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par “D”. Šis nosacījums neattiecas uz energokopienu sastāvā esošām ēkām.

Interesenti aicināti pieteikties finansējuma saņemšanai, sagatavojot projekta iesniegumu un iesniedzot to SIA "Vides investīciju fonds" (VIF). Finansējumu var saņemt granta veidā. Konkursā var iesniegt vairākus projektu iesniegumus par dažādām ēkām. Papildu informācija un vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai ir pieejamas VIF tīmekļa vietnē www.ekii.lv.

Kā jau iepriekš uzsvērts, pozitīvus rezultātus pēdējo trīs gadu laikā ir sniegusi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros īstenotā atbalsta programma mājsaimniecībām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, saules paneļu u.c. uzstādīšanai dzīvojamā mājā. Šobrīd šāda iespēja ir arī daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām un valsts un pašvaldību iestādēm. Kopumā ēku sektoram ir būtisks potenciāls energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunīgās enerģijas izmantošanā. Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam Latvija apņēmusies palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ēku sektorā līdz 65%.

Vides investīciju fonds 2026. gada 15. aprīlī organizē informatīvo semināru projektu iesniedzējiem par iespējām saņemt finansiālu atbalstu Modernizācijas fonda finansēto projektu atklātā konkursā "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās".

Seminārā plānots dalībniekus informēt par Ministru kabineta 2026. gada 17. februāra noteikumu Nr. 74 Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" nolikums pamatprasībām.

Par dalību informatīvajā seminārā 2026. gada 15. aprīlī interesenti tiek aicināti pieteikties* aizpildot elektronisko formu līdz 2026. gada 13. aprīlim.

* Reģistrējoties, Jūs uzticat SIA "Vides investīciju fonds" savus personas datus un sniedzat mums tiesības tos apstrādāt atbilstoši SIA "Vides investīciju fonds"  privātuma politikā noteiktajiem apmēriem, veidiem un mērķiem.

 Ministru kabinets (MK) otrdien, 3. martā, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus atbalsta programmā, lai nodrošinātu otrās kārtas īstenošanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldības policijas institūciju ēkās.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros tika saņemti deviņi projektu iesniegumi — seši no pašvaldībām un trīs no Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA). Kopējais pieprasītais finansējums no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) pārsniedza 6,2 miljonus eiro. Šobrīd norit projektu īstenošana.

“Investējot iekšlietu dienestu infrastruktūrā, mēs vienlaikus stiprinām gan valsts drošību, gan enerģētisko noturību. Energoefektīvas ēkas nozīmē mazākas uzturēšanas izmaksas, mazāku atkarību no fosilajiem resursiem un labākus darba apstākļus policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem, kuri ik dienu rūpējas par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu. Šī programma ir ieguldījums gan cilvēkos, gan valsts ilgtermiņa attīstībā,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbalsta programmā ir veikti būtiski uzlabojumi, lai pilnveidotu projektu iesniegšanas nosacījumus un veicinātu aktīvāku projektu īstenošanu. Svarīgākā izmaiņa attiecas uz ēkas plānoto energoefektivitātes rādītāju apkurei, proti, konkursa otrajā kārtā pēc projekta pabeigšanas sasniedzamais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nedrīkst pārsniegt 65 kWh/m² gadā, kas atbilst ēku energoefektivitātes klasei “B”. Šī pieeja ļauj īstenot projektus ēkās ar plašāku tvērumu. Tas attiecas uz ēkām, kas nodrošina noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, kā arī ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības funkciju īstenošanu, kuras ne vienmēr ir pielīdzināmas dzīvojamām vai biroju ēkām.

Finansējumam varēs pieteikties NVA, kas nodrošina Iekšlietu ministrijas iestāžu ēku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, un pašvaldības, kuru atbildībā ir pašvaldības policijas infrastruktūra.

Otrās kārtas ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 13,8 miljoni eiro. Viena projekta līdzfinansējums ir līdz 80% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 1,5 miljonus eiro.

Atbalsta programmas ietvaros varēs veikt esošu ēku, tostarp ēku inženiersistēmu, pārbūvi vai atjaunošanu. Atbalstu varēs saņemt arī centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma projektēšanai un siltummezgla izveidei, esošu fosilā kurināmā iekārtu nomaiņai (piemēram, gāzes, ogļu un dīzeļdegvielas katlus nomainot pret siltumsūkņiem vai biomasas katliem), enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei, kā arī elektromobiļu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu nosacījumiem projektu īstenošana būs jāveic 5 gadu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu spēkā stāšanās. Lai pieteiktos līdzfinansējuma saņemšanai, pēc projekta īstenošanas vairāk nekā 30% no ēkas platības jāizmanto Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas institūciju funkciju īstenošanai. Konkurss tiks izsludināts 10 darba dienu laikā pēc MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās. Pieteikšanās būs atvērta četrus mēnešus pēc konkursa izsludināšanas. Aktuālā informācija par konkursa izsludināšanu būs pieejama Vides investīciju fonda tīmekļvietnē (www.ekii.lv).

2026. gada 26. februārī norisinājās FORTESIE projekta noslēguma sanāksme, kurā Latvijas partneri prezentēja projekta galvenos rezultātus, gūtās atziņas un pilotprojekta Rīgas 9. vidusskolā sasniegtos uzlabojumus. Sanāksmē piedalījās SIA “Vides investīciju fonds” (VIF), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti, SIA “MESH”, kā arī citi iesaistītie partneri.

Pilotprojekta rezultāti Rīgas 9. vidusskolā

Sanāksmes laikā tika prezentēti dati no pilotprojekta Rīgas 9. vidusskolā, kur ēkā:

• izbūvēta moderna mehāniskās ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu;
• ieviesta viedā energopārvaldības sistēma;
• nodrošināts telpu mikroklimata, CO₂ līmeņa, temperatūras un enerģijas patēriņa detalizēts monitorings reāllaikā.

Prezentācijā tika demonstrēti salīdzinošie grafiki un analīze par klašu telpām ar:

• dabisko vēdināšanu (atvērti logi);
• nepietiekamu vēdināšanu;
• mehānisko ventilāciju.

Iegūtie dati uzskatāmi parādīja ventilācijas risinājumu ietekmi uz iekštelpu gaisa kvalitāti un enerģijas patēriņu.

Vadlīnijas ilgtspējīgu ventilācijas sistēmu finansēšanai

Sanāksmē KEM un RTU prezentēja astoņu simulācijas scenāriju apkopojumu, kas modelēti telpas mērogā, ņemot vērā dažādus telpu lietošanas režīmus un ventilācijas risinājumus. Balstoties uz šo analīzi, izstrādāts vadlīniju projekts:
“Vadlīnijas ilgtspējīgu ventilācijas sistēmu finansēšanas risinājumiem ēku energoefektivitātes veicināšanai.”

Vadlīnijās iekļauts:

• Latvijas publisko ēku ventilācijas sistēmu esošās situācijas izvērtējums, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm;
• 15 ES dalībvalstu CO₂ koncentrācijas un gaisa apmaiņas prasību salīdzinājums;
• centralizēto un decentralizēto ventilācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu analīze;
• detalizēta tehniskā analīze un simulāciju rezultāti;
• finanšu modeļu izvērtējums, tostarp ESCO principa piemērošanas iespējas;
• rekomendācijas politikas plānošanai.

FORTESIE projekta rezultāti apliecina, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana nav iespējama bez mūsdienīgas ventilācijas sistēmas integrētas ieviešanas.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir izstrādājusi grozījumus atbalsta programmā, paredzot trešās kārtas īstenošanu, lai atbalstītu uzņēmējus, kā arī pašvaldības un valsts iestādes eletromobiļu iegādā un nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidē.

Atbalsta programma vēl nav apstiprināta valdībā. Līdz š. g. 24. februārim ar sagatavoto atbalsta programmas projektu var iepazīties un par to sniegt viedokli tiesību aktu portālā, skatīt šeit! 

Atbalsta programmas nosacījumi izstrādāti, analizējot pirmo divu konkursa kārtu norisi un rezultātus, kā arī apkopojot saņemtos priekšlikumus, tostarp no nozaru asociācijām un pašvaldībām, uzlabojot vairākus aspektus, lai veicinātu aktīvāku projektu iesniegumu iesniegšanu un projektu īstenošanu. 

Lai paātrinātu bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu un pieejamā finansējuma izmantošanu, grozījumi atbalsta programmā paredz būtiski mainīt atbalsta sniegšanas kārtību, t.sk. paātrinot projektu iesniegumu izskatīšana procesu un lēmumu pieņemšanu.  

Tāpat tiek samazināts uzņēmuma autoparkā esošo nepieciešamo transportlīdzekļu skaits un iegādājamo elektromobiļu skaits. Ņemot vērā transportlīdzekļu izmantošanas specifiku dažādām mērķgrupām, tiek samazināts ar elektromobili minimālais nobraucamais attālums monitoringa perioda laikā, t.i. nobraukums tiek samazināts no 80 000 km uz 41 600 km. 

Projekta iesniedzējs varēs iesniegt vairākus projektu iesniegumus. 

Trešajā kārtā pieejamais Modernizācijas fonda kopējais finansējums ir 4 386 153 eiro, tai skaitā  934 500 eiro - pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestādēm un 3 451 653 eiro – komersantiem. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums: 

• pašvaldībai vai tiešās pārvaldes iestādei – līdz 100 000 eiro; 
• komersantiem – līdz 300 000 eiro, ņemot vērā de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus. 

Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr tiek izmantots viss pieejamais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.  

Ņemot vērā Latvijas izaicinājumus transporta nozarē un nepieciešamību virzīties uz nozares dekarbonizāciju, pāreja uz videi draudzīgāku transportu, veido daļu no kopējās politikas. Tā noteikta kā prioritārs rīcībpolitikas virziens gan Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam, gan Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, uzsverot arī sociāli taisnīgas pārkārtošanās nozīmi. 

Pozitīvus rezultātus pēdējo trīs gadu laikā ir sniegusi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros īstenotā atbalsta programma mājsaimniecībām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, saules paneļu u.c. uzstādīšanai dzīvojamā mājā. Šobrīd sperts nākamais solis – paplašināts atbalsta saņēmēju loks, paredzot šādas priekšrocības arī daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām un valsts un pašvaldību iestādēm. Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. februārī, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu.

Atbilstoši SKDS 2025. gada septembra datiem 35% aptaujāto respondentu, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, ir ieinteresēti uz māju jumtiem uzstādīt saules paneļus un aprīkot tos ar elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām (baterijām), lai samazinātu izmaksas par koplietošanas vajadzībām (piemēram, kāpņutelpu un ārtelpas apgaismojumu) patērēto elektroenerģiju.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Atbalsta programmas saules paneļu, saules kolektoru un siltumsūkņu uzstādīšanai jau vairākus gadus ir pieprasītas individuālajās mājsaimniecībās. Tagad iespēja izmantot līdzfinansējumu klimatam draudzīgu iekārtu ieviešanai būs arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem vai to pilnvarotām personām. Šī atbalsta programma sniegs iespēju iedzīvotājiem, energokopienām, kā arī pašvaldībām un valsts iestādēm investēt ilgtspējīgos risinājumos.”

Ēku sektoram ir būtisks potenciāls energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunīgās enerģijas izmantošanā. Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam Latvija apņēmusies palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ēku sektorā līdz 65%.

Atbalsta programmas kopējais pieejamais finansējums ir 26,8 milj. eiro un tiks nodrošināts Modernizācijas fonda ietvaros. Interesenti tiks aicināti pieteikties finansējuma saņemšanai, sagatavojot projekta iesniegumu un iesniedzot to SIA "Vides investīciju fonds". Finansējumu varēs saņemt granta veidā.

Pieteikties atbalstam varēs daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, t.sk. namu apsaimniekotājs, pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku biedrība, kā arī citi interesenti – energokopienas, valsts un pašvaldību iestādes un to kapitālsabiedrības, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības. 

Klasiski energokopienu veido vairāki dalībnieki, kas var būt gan fiziskas personas, gan mazi un vidēji uzņēmumi, un to skaits energokopienu ietvaros var būt neierobežots. Dalībnieki apvienojas energokopienā, lai kopīgi ražotu, patērētu un uzglabātu enerģiju, parasti no atjaunīgiem ražošanas avotiem. 

Atbalstu varēs saņemt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei – saules paneļiem (t.sk. baterijām), siltumsūkņiem un saules kolektoriem, infrastruktūras izbūvei, kas saistīta ar šo iekārtu darbību, kā arī nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Finansējuma apjoms atšķirsies atkarībā no projekta iesniedzēja veida. Atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei uzstādīšanai daudzdzīvokļu mājās kopējais finansējums būs 10 milj. eiro, savukārt valsts un pašvaldību iestādēm – 7,6 milj. eiro, bet energokopienām – 9,2 milj. eiro.

Atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām būs līdz 70% daudzdzīvokļu mājām un energokopienām, 80% – valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt, ja projektam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta intensitāte nepārsniegs 65% no atjaunīgo energoresursu iekārtas attiecināmajām izmaksām.

Ja projektā paredzēts uzstādīt siltumenerģijas ražošanas iekārtas (siltumsūkņi, saules kolektori) vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas (saules paneļi), ēkai jāatbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par “D”. Šis nosacījums neattiecas uz energokopienu sastāvā esošām ēkām.

Konkursā var iesniegt vairākus projektu iesniegumus par dažādām ēkām.

Konkurss tiks izsludināts 10 darbdienu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Papildu informācija un vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai būs pieejamas SIA “Vides investīciju fonds” tīmekļa vietnē konkursa izsludināšanas dienā.

Infografika par atbalsta programmu: