Infografika: atbalsta programma mājsaimniecībām
2026. gada 12. septembrī spēkā stājās pilnveidota programma mājsaimniecībām ar plašākām atbalsta iespējām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu iegādei. Pilnveidotā programma paredz lielāku atbalsta intensitāti Goda ģimenēm, plašākas iespējas izvēlēties un kombinēt apkures iekārtas, kā arī vienkāršotus nosacījumus atbalsta saņemšanai visā Latvijas teritorijā.
Būtiskākās izmaiņas
Iespēja saglabāt esošo apkures iekārtu veidu, uzstādot jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu. Palielināta elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas nominālā ietilpība (10 kWh).
Kam pieejams atbalsts?
Atbalsts pieejams visā Latvijas teritorijā:
Kad un kā var pieteikties?
Pieteikšanās pilnveidotajai programmai: sākot no 2026. gada 12. septembra EKII mājaslapā, sekojot instrukcijai.
Aktuāli! 2026. gada 17. septembrī plkst. 12:00 Vides investīciju fonds rīko tiešsaistes semināru par programmas izmaiņām. Lai pievienotos semināram, aicinām izmantot šo saiti.
Pilnveidotie esošās atbalsta programmas nosacījumi
2026. gada 1. septembrī Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājas amatā stājusies Zanda Jansone. Valdes priekšsēdētājas pilnvarojuma termiņš ir 2031. gada 31. augusts.
Zandas Jansones līdzšinējā profesionālā pieredze saistīta ar Iepirkumu daļas vadītājas darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kā arī energoefektivitātes konsultāciju uzņēmuma SIA "LBRA" vadīšanu. Izpilddirektores amatā SIA "Enviroprojekts" Zanda Jansone vadījusi vides, energoefektivitātes un infrastruktūras projektus, kā arī konsultējusi publiskā un privātā sektora klientus ES fondu finansējuma piesaistes jautājumos.
Zanda Jansone ieguvusi bakalaura grādu vides zinātnē Rīgas Tehniskajā universitātē un tiesību zinātnē Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī maģistra grādu vides inženierzinātnē Viļņas Ģedimina tehniskā universitātē (Lietuva) un vides zinātnē Rīgas Tehniskajā universitātē. Pašlaik Zanda Jansone apgūst doktorantūras studijas inženierzinātnē Rīgas Tehniskajā universitātē.
Ar pilnu Zandas Jansones dzīvesgājuma aprakstu iespējams iepazīties zemāk:
Lai vairāk Latvijas iedzīvotāju varētu samazināt enerģijas izmaksas un stiprinātu savu mājokļu energoneatkarību, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir pilnveidojusi atbalsta programmu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai".
KEM ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt atbalstu Latvijas Goda ģimenēm, paplašināt atbalstāmo iekārtu loku, ļaujot veidot kombinētus apkures risinājumus. Jaunie noteikumi vēl nav stājušies spēkā.
SVARĪGI! Pirms jauno MK noteikumu spēkā stāšanās, aicinām neiegādāgties iekārtas, ja plānots pieteikties atbalstam atbilstoši jaunajiem noteikumiem.
Atbilstoši jaunajam regulējumam, iedzīvotāji varēs pieteikt izmaksas, kas radušās no noteikumu spēkā stāšanās dienas. Tāpat ir paredzēts pārejas periods iedzīvotājiem, kuri iekārtu uzstādījuši vēl pirms jauno noteikumu spēkā stāšanās (sākot no 2022. gada 9. marta), bet projekta pieteikumu atbalsta saņemšanai vēl nav iesnieguši. Lai arī šie iedzīvotāji varētu pretendēt uz atbalstu, projekta pieteikums būs jāiesniedz līdz 2026. gada beigām.
Būtiskākās izmaiņas
1.) Attiecināmas ir izmaksas, kas radušās pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas. Ar izmaksu rašanās datumu saprot datumu, kad ir abpusēji parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts par iekārtu uzstādīšanu vai veikti maksājumi par iekārtu iegādi vai izsniegta AS “Sadales tīkls” atļauja par iekārtu pieslēgšanu kopējam elektrības tīklam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 150 uzsākto projektu īstenošanu var pabeigt līdz 2026. gada 31. decembrim (un ir iesniegts projekta iesniegums).
2.) Konkursā projekta iesniedzējs par katru atbalstāmo aktivitāti var iesniegt vienu projekta iesniegumu par katru juridiskās vai fiziskās personas īpašumā vai kopīpašumā esošu daudzdzīvokļu māju vai dzīvojamo māju. Ja ir saņemts atbalsts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 150, tad par to pašu aktivitāti tajā pašā īpašumā atkārtoti vairāk nevar iesniegt pieteikumu.
3.) Konkursā atbalsts netiek piešķirts vietējo apkures ierīču iegādei. Ar terminu "vie Tejas apkures ierīces" saprotot telpā iebūvētu krāsni, virtuves pavardu, vannasistabas krāsni, kamīnu, kurā sadedzina kurināmo, lai apsildītu telpu, gatavotu ēdienu vai uzsildītu ūdeni.
Lai vairāk Latvijas iedzīvotāju varētu samazināt enerģijas izmaksas un stiprinātu savu mājokļu energoneatkarību, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir pilnveidojusi atbalsta programmu mājsaimniecībām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu iegādei. Izmaiņas paredz palielināt atbalstu Latvijas Goda ģimenēm, paplašināt atbalstāmo iekārtu loku, ļaujot veidot kombinētus apkures risinājumus un mazināt administratīvo slogu.
“Vētra daudziem atgādināja, cik liela nozīme mūsu ikdienā ir enerģijas pieejamībai. Energoneatkarīgs un energoefektīvs mājoklis sniedz lielāku drošību arī ārkārtējos apstākļos, kādus piedzīvojām pagājušajā nedēļā. Programmā esam veikuši vairākas būtiskas izmaiņas, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldību paustos priekšlikumus - palielinām atbalstu Goda ģimenēm, paplašinām atbalstāmo iekārtu loku un ļaujam iedzīvotājiem izvēlēties sava mājokļa situācijai piemērotāko risinājumu, kā arī vienkāršojam projektu īstenošanu,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem tiek palielināta atbalsta intensitāte no pašreizējiem 70% līdz 85% no attiecināmajām izmaksām. Paaugstinātais atbalsts būs pieejams visām programmā ietvertajām aktivitātēm, tostarp saules paneļu, vēja ģeneratoru, elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu, siltumsūkņu, granulu katlu un saules kolektoru iegādei, kā arī pieslēguma izveidei centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Būtiski paplašināts arī atbalstāmo apkures risinājumu loks. Turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai, lai nomainītu fosilo apkures katlu pret videi draudzīgu ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkni, bet arī nomainot esošo neefektīvo malkas vai granulu katlu pret jaunu granulu katlu, centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni.
Vienlaikus no programmas izņemta prasība, ka, uzstādot jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, obligāti jāatsakās no esošās apkures iekārtas. Mājsaimniecību situācijas un vajadzības ir atšķirīgas, tādēļ turpmāk būs iespēja esošo fosilo energoresursu, piemēram, ogļu katls, vai koksnes biomasas apkures katlu saglabāt un papildināt ar jaunu videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu. Attiecīgi mājsaimniecības varēs izmantot abas sistēmas atbilstoši situācijai. Tas sniegs lielāku elastību energoresursu izvēlē, stiprinās mājsaimniecību noturību apkures sezonā, un palīdzēs mazināt energoresursu cenu svārstību ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem apkures sezonas laikā.
Programmā veikti arī vairāki tehniski uzlabojumi, kas atspoguļo iedzīvotāju un pašvaldību paustos priekšlikumus. Atcelti līdzšinējie saules kolektoru akumulācijas tvertnes tilpuma un atjaunīgo energoresursu iekārtu kopējās uzstādītās jaudas ierobežojumi. Savukārt elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu minimālā nominālā ietilpība palielināta no 5 kWh līdz 10 kWh, veicinot pilnvērtīgāku mājsaimniecībā saražotās elektroenerģijas izmantošanu.
Tiks mazināts arī administratīvais slogs – mājsaimniecībām, kuras ar programmas atbalstu būs uzstādījušas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, vairs nebūs jāveic ikgadējais monitorings un jāiesniedz monitoringa pārskati.
Atbalsta programmā pašlaik pieejami aptuveni 20 miljoni eiro, savukārt tās kopējais finansējums ir 85 miljoni eiro. Vienam projektam iespējams saņemt līdz 15 000 eiro atkarībā no izvēlētās iekārtas veida, skaita un uzstādītās jaudas. Atbalsts pieejams iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
Šie ir izstrādāti jauni MK noteikumi. Attiecīgi ir paredzēts pārejas periods iedzīvotājiem, kuri apkures iekārtu uzstādījuši vēl pirms jauno noteikumu spēkā stāšanās (sākot no 2022. gada 9. marta), bet projekta iesniegumu atbalsta saņemšanai vēl nav iesnieguši. Lai arī šie iedzīvotāji varētu pretendēt uz atbalstu, projekta iesniegums Vides investīciju fondam (VIF) būs jāiesniedz līdz 2026. gada beigām. Savukārt atbilstoši jauno noteikumu nosacījumiem atbalstam varēs pieteikt izmaksas, kas radušās no noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Programma tiek finansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem. Tās mērķis ir samazināt kaitīgās gāzu emisijas, uzlabot mājsaimniecību energoefektivitāti un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Ģimenēm ar derīgu apliecību “Goda ģimene” ir pieejams palielināts EKII atbalsts videi draudzīga auto iegādei. Daudzbērnu ģimenēm tiek piešķirts arī papildu atbalsts par katru nākamo bērnu, sākot ar ceturto.
Aicinām iepazīties ar plašāku informāciju par atbalsta apmēru zemāk pievienotajā infografikā.
Elektroauto iegādes process soli pa solim
Lai saņemtu EKII* atbalstu elektromobiļa, ūdeņraža automobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei, nepieciešams izvēlēties automašīnas pārdevēju, iesniegt pieteikumu un saņemt Vides investīciju fonda lēmumu. Pēc pozitīva lēmuma tiek noslēgts līgums, un automašīnu var saņemt lietošanā.
Ar visu procesu aicinām iepazīties zemāk pievienotajā infografikā.
*Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
Informējam, ka 2026. gada 29. augustā sistēmas uzlabošanas darbu dēļ iespējami traucējumi EKII mājaslapas ekii.lv darbībā, tostarp autorizējoties sistēmā.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” turpina sekmīgi īstenot 2022. gadā uzsākto valsts atbalsta programmu videi draudzīgu automobiļu iegādei. Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, kopš šī gada aprīļa ir pieejama jauna atbalsta programma “Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” (EKII*-10) ar 40 miljonu eiro lielu kopējo finansējumu, kas aizstāj iepriekšējo EKII-5 programmu.
Par jauno programmu
Jaunās programmas mērķis ir turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas transporta sektorā, atbalstot videi draudzīgu auto ieviešanu Latvijā.
Programmas kopējais finansējums ir 40 000 000 eiro, tās īstenošanas termiņš: līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr izlietots viss pieejamais finansējums.
Atbalstītie transportlīdzekļi:
Cenu nosacījumi: Auto bāzes komplektācijas cena nedrīkst pārsniegt 45 000 eiro (bez PVN), savukārt automobiļiem ar vismaz sešām sēdvietām – līdz 60 000 eiro (bez PVN).
Programmas īstenošana skaitļos
Kopš atbalsta programmu sākuma 2022. gada janvārī iedzīvotāju aktivitāte ir saglabājusies augsta:
Izvēlētie transportlīdzekļu veidi
Atbalstu par vecās automašīnas ar iekšdedzes dzinēju norakstīšanu saņēmuši 1 337 iedzīvotāji.
Populārākie automobiļu modeļi (TOP 3):
Atbalsts Goda ģimenēm
Valsts atbalsta sniegtajām iespējām aktīvi seko līdzi arī Goda ģimenes apliecību īpašnieki, izmantojot īpašas atlaides auto iegādei:
Kopumā 1 936 ģimenes iegādājušās automašīnas, priekšroku dodot 5 vai 6 sēdvietu automobiļiem. Populārākā izvēle starp Goda ģimenēm - visvairāk izvēlēti lietoti elektromobiļi (907), ārēji lādējami hibrīdi (569) un jauni elektromobiļi (460).
Projektos izvēlētie finansēšanas risinājumi
Aktivitāte automašīnu iegādei pa mēnešiem ir bijusi dažāda – visvairāk auto iegādāti 2026. gada jūnijā (852), 2025. gada augustā (834) un 2026. gada jūlijā (799). Savukārt zemākā aktivitāte novērota programmas sākotnējā posmā: 2024. gada janvārī – 31, 2023. gada janvārī – 41 un februārī – 50.
Lai saņemtu atbalstu, automašīna ir jāiegādājas pie tirgotāja, kurš ir noslēdzis līgumu ar Vides investīciju fondu (saraksts atrodams EKII mājaslapā).
Plašāka informācija un nosacījumi par atbalsta programmu videi draudzīga automobiļa iegādei EKII.lv.
*EKII-Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
Ēku energoefektivitāti nevar vērtēt tikai pēc samazināta siltumenerģijas patēriņa – tikpat būtiska ir kvalitatīva ventilācija, kas nodrošina veselīgu iekštelpu klimatu un ļauj pilnvērtīgi izmantot renovācijas ieguvumus. To apliecina Eiropas Savienības pētniecības projekta FORTESIE rezultāti.
Daudzās renovētās ēkās Latvijā galvenā uzmanība līdz šim pievērsta fasāžu, jumtu siltināšanai, logu nomaiņai un citiem energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr, ja pēc ēkas hermetizācijas netiek nodrošināta atbilstoša ventilācija, var pasliktināties iekštelpu gaisa kvalitāte, pieaugt CO₂ koncentrācija, mitruma un pelējuma risks. Tas ir īpaši būtiski skolās, bērnudārzos, birojos un citās publiskajās ēkās, kurās nepieciešams nodrošināt mācību un darba procesam atbilstošu iekštelpu vidi.
Tāpēc ēku atjaunošanā nepieciešama integrēta pieeja, kurā ventilācija, apkure, energoefektivitātes risinājumi un ēku pārvaldības sistēmas tiek plānotas kā vienots veselums.
Minētos secinājumus apstiprina FORTESIE pilotprojekts Rīgas 9. vidusskolā. Lai gan ēka iepriekš tika renovēta, tajā sākotnēji netika ierīkota ventilācijas sistēma, tādēļ nebija iespējams nodrošināt pietiekamu iekštelpu gaisa kvalitāti un pilnvērtīgi izmantot energoefektivitātes ieguvumus.
Pilotprojekta laikā tika uzstādītas decentralizētas ventilācijas iekārtas, gaisa kvalitātes sensori un vieda ēkas pārvaldības sistēma, kas automātiski pielāgo ventilācijas darbību telpu noslodzei. Savukārt sākotnējie rezultāti rāda, ka apkures sistēmas modernizācija ļāvusi samazināt siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 20 %. Vienlaikus ventilācijas sistēmas siltuma atgūšana pārsniedz 90 %, nodrošinot svaigu gaisu ar minimāliem siltuma zudumiem.
Balstoties uz projekta rezultātiem un starptautisko pieredzi, KEM sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir izstrādājusi vadlīnijas un rekomendācijas ilgtspējīgu ventilācijas sistēmu finansēšanas risinājumiem. Vadlīnijās ieteikts energoefektivitātes projektos ventilāciju plānot kā neatņemamu renovācijas sastāvdaļu, izmantot risinājumus ar siltuma atgūšanu un automatizētu vadību, publiskajās ēkās nodrošināt CO₂ monitoringu, kā arī attīstīt dažādus finansēšanas instrumentus, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu (ESKO) modeļus.
FORTESIE projekta pieredze apliecina, ka ilgtspējīga ēku renovācija nozīmē ne tikai mazāku enerģijas patēriņu, bet arī veselīgāku un komfortablāku vidi cilvēkiem. Tāpēc ventilācijas sistēmu plānošanai un modernizācijai arī turpmāk jābūt neatņemamai energoefektivitātes projektu sastāvdaļai.
FORTESIE (CBDC powered Smart PerFORrmance contracTs for Efficiency, Sustainable, Inclusive, Energy use) ir Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" projekts, kura īstenošanā Latvijā piedalījās sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds", SIA "Mesh Energopārvaldība" un Klimata un enerģētikas ministrija.