2024. gada 26. un 27. septembrī Rīgā notika projekta FORTESIE plenārsēde. Sanāksmi organizēja Vides investīciju fonds, un tajā piedalījās aptuveni 40 dalībnieki no vairāk nekā 10 valstīm.

Plenārsēdes galvenais mērķis bija apspriest projekta aktivitāšu ieviešanas statusu un izaicinājumus, kā arī pārrunāt nākotnes plānus. Sanāksmei augstu pievienoto vērtību radīja iespēja iepazīties ar dažādu valstu pieredzi projekta aktivitāšu īstenošanā. Plenārsēdes otrā diena bija veltīta semināriem - darbnīcām, kuros projekta dalībnieki no valstīm, kas ir īstenojušas pilotprojektus, diskutēja, kādiem priekšnosacījumiem ir jābūt katrā no valstīm, lai  projekta aktivitātes būtu iespējams īstenot nākotnē arī ārpus projekta. Pilotprojektos projekta dalībvalstis izmēģina dažādus energoefektivitātes risinājumus.

“Šajā projektā mēs rīkojamies atbilstoši Eiropas Savienības klimata pārmaiņu politikai. FORTESIE ir daudznozaru projekts, kas atbalsta Renovācijas viļņa paātrināšanu Eiropā. Projektā daudzās valstīs tiek īstenoti dažādi pilotprojekti, kas ietver plašu inovatīvu digitālo rīku izmantošanu, kas atbalsta un ievieš dažādus energoefektivitātes risinājumus, tādejādi pastiprinot renovācijas procesa nozīmi un ieguldījumu Eiropas iedzīvotāju kopējā dzīves līmeņa uzlabošanā,” projekta nozīmi uzsver projekta koordinatore Anastasija Garbi.

FORTESIE projekta mērķis ir pielietojot uz viedu veiktspēju balstītas garantijas līgumus un finansēšanas mehānismus, izstrādāt, demonstrēt, izvērtēt un definēt plaši atkārtojamus atjaunošanas projektus būvniecības nozarē, tādejādi sekmējot  ilgtspējīgu, iekļaujošu un efektīvu enerģijas patēriņu un Eiropas Komisijas izstrādātā Renovācijas viļņa īstenošanu.

“FORTESIE projekts sniedz mums lielisku iespēju izpētīt gaisa kvalitātes nozīmi izglītības iestādēs Latvijā un izzināt, kā energoefektivitātes uzlabošanas projekti tiek finansēti citviet Eiropā,” saka Vides investīciju fonda izpilddirektore Evija Liepaskalne.

Viens no svarīgiem Vides investīciju fonda darbības virzieniem ir klimata finanšu instrumentu ieviešana un uzraudzība, kas atbalsta publisko un privāto organizāciju CO2 emisiju samazināšanu un ietekmi uz vidi, kā arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Pēdējo 10 gadu laikā Vides investīciju fonds ir piešķīris finansējumu dažādiem klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem vairāk nekā 345 miljonu eiro apmērā.

Vides investīciju fonds informē, ka pašlaik Klimata un enerģētikas ministrija veic informācijas un datu analīzi, lai izvērtētu iespējas pēc 2024. gada 31. decembra turpināt valsts sniegto atbalstu  fiziskām personām divās iedzīvotājiem pieejamās programmās: “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” un “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai”.  Programmas paredz valsts atbalstu iedzīvotājiem elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, kā arī saules paneļu, siltumsūkņu, biomasas katlu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei.

Detalizētāka informācija par minēto programmu darbību pēc 2024. gada 31. decembra būs pieejama šī gada oktobra vidū. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Vides investīciju fonda un EKII (Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta) mājaslapās www.ekii.lv.

Vides investīciju fonda īstenotajā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” Jelgavas pilī veikti nozīmīgi energoefektivitātes pasākumi, kas sekmējuši projekta mērķa sasniegšanu - ēkas energoefektivitātes uzlabošanu sasniedzot oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu 131121.53 kg CO2 gadā un enerģijas patēriņu apkurei, kas uz ēku aprēķina platību pēc projekta īstenošanas beigām nepārsniegs 63.28 kWh/m2 gadā.

Projekts "Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana" Nr. EKII – 1/1 īstenots ar  Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta  kopējās izmaksas 6 701 654 eiro no kurām EKII līdzfinansējuma apjoms ir 4 miljoni eiro.

Lai dotu iespēju ikvienam interesantam iepazīties ar Jelgavas pils atjaunošanas darbos paveikto un redzēt, kā vienā ēkā vēsturiskā gaisotne sadzīvo ar moderno universitātes vidi, šī gada 7. septembrī plkst. 10.00 un 12.00 interesentiem tiek piedāvātas bezmaksas ekskursijas gida pavadībā. 

Projektā četru gadu laikā Jelgavas pilī tika izbūvēta ventilācijas sistēma, uzstādot rekuperācijas sistēmu. Ēkas bēniņos uzstādītas 14 rekuperācijas iekārtas un ventilācijas sistēma izbūvēta visās pils telpās, ņemot vērā katras telpas unikalitāti. Bēniņi nosiltināti ar beramo vati  un izbūvētas laipas, kas turpmāk nodrošinās ērtu piekļuvi ventilācijas iekārtām.

Papildus minētajām aktivitātēm pilī ir izgatavotas un atjaunotas 26 ārdurvis un 6 balkona durvis, kā arī izgatavots 701 jauns logs, atjaunoti un restaurēti 79 logi un restaurēti 16 logi. Plānots, ka šīs aktivitātes ievērojami samazinās ēkas siltumenerģijas zudumus.

Projektā atjaunoti arī četri pils balkoni, Austrumu fasādes kāpnes, nostiprinot konstrukciju un ieklājot jaunu granīta segumu un izgatavoti jauni, meistara kalti vārti Ziemeļu caurbrauktuvei.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" aicina iesniegt projekta iesniegumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" II. kārtas ietvaros. 

Projekta iesniegumus no 2024. gada 3. augusta līdz 2024. gada 1. novembrim (ieskaitot) var iesniegt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" personīgi darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 Rīgā, Latgales ielā 165, 3. stāvā (iepriekš piesakoties pa tālr. 67845111), vai nosūtīt kā ierakstītu pasta sūtījumu uz pasta adresi: SIA "Vides investīciju fonds", Latgales iela 165, Rīga, LV-1019, vai nosūta parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu uz elektroniskā pasta adresi konkurss@lvif.gov.lv.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt elektroniski uz elektroniskā pasta adresi: konkurss@lvif.gov.lv. Lūdzam pirms jautājumu uzdošanas iepazīties ar konkursa nolikumu, vadlīnijām projektu iesniedzējiem iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas publicēti tīmekļa vietnē https://www.ekii.lv/.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" mērķis ir ieviest un demonstrēt viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Konkursa ietvaros pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 6 000 000 euro, tai skaitā 2 000 000 euro - atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšanai un 4 000 000 euro - energoefektivitāti veicinošu viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešanai.

Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir:

1) atjaunojamos energoresursus izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšanai no 30 000 euro līdz 300 000 euro (ieskaitot);

2) energoefektivitāti veicinošu viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešanai no 30 000 euro līdz 1 500 000 euro (ieskaitot).

Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanas periods ir divi gadi no projekta līguma stāšanās spēkā. Projekta īstenošanas periodā iekļauta plānoto aktivitāšu īstenošana un noslēguma pārskata iesniegšana sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds".

Projekta iesniedzējs konkursa ietvaros ir Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde, vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Viens projekta iesniedzējs konkursa ietvaros var iesniegt ne vairāk kā divus projektu iesniegumus.

Informāciju par konkursa atbalsta nosacījumiem skatīt Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 333 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums", kas pieejami https://likumi.lv/ta/id/299903.

Informējam, ka sākot ar 2024. gada 17. jūliju Vides investīciju fondam ir jauna mājaslapa. Līdz ar pāreju uz jaunu mājaslapu dažās sadaļās ir iespējama nepilnīga informācija. Ja jums ir radušies jautājumi vai neskaidrības par Vides investīciju fonda mājaslapā publicēto informāciju, aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu pasts@lvif.gov.lv.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pilnveidojusi atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, ko otrdien, 16. jūlijā apstiprināja Ministru kabinets (MK).  Atbalsta programmas ietvaros palielināts valsts atbalsts lietota elektroauto un jauna hibrīdauto iegādei, kā arī videi draudzīgo automobiļu iegādei daudzbērnu ģimenēm.

2023.gada vasarā veiktās aptaujas dati par elektromobilitātes veicināšanu daudzbērnu ģimenēs  liecina, ka daudzbērnu ģimenēm ir liela interese iegādāties elektromobili vai hibrīdauto. 54% respondentu norādīja, ka labprāt iegādātos šādu automobili, ja būtu papildu atbalsts esošās atbalsta programmas ietvaros, vienlaikus 63% respondentu interesējās par atbalstu transportlīdzekļiem ar vismaz septiņām sēdvietām.  

“Sekojot sabiedrības vajadzībām un tirgus tendencēm, ieviešam pilnveidojumus esošajā atbalsta programmā. Lai stimulētu klimatam draudzīgu automobiļu izmantošanu iedzīvotāju vidū, īpaši attālākos reģionos, kur mērojami samērā lieli attālumi, esam palielinājuši atbalstu jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto un lietotu elektroauto iegādei, kā arī nodrošinājuši papildu stimulu daudzbērnu ģimenēm iegādāties piecvietīgu vai septiņvietīgu elektroauto vai ārēji lādējamu hibrīdauto,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. 

Īpaši draudzīgs valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm piecvietīgam elektroauto un jauna ārēji lādējama hibrīdauto iegādei būs 6750 EUR, bet piecvietīgam lietotam elektroauto – 5000 EUR. Ja ģimenei būs interese iegādāties septiņvietīgu auto, atbalsts būs lielāks, ņemot vērā, ka tirgū septiņvietīga automobiļu cena ir vidēji par 30% augstāka. Attiecīgi septiņvietīgam jaunam elektroauto un jaunam ārēji lādējam hibrīdauto atbalsts būs 9000 EUR, bet septiņvietīgam lietotam elektroauto – 6750 EUR.

Lai daudzbērnu ģimenes (aprūpē trīs bērni un vairāk) pārstāvis varētu saņemt atbalstu, ir nepieciešama arī Latvijas Goda ģimenes apliecība. Atbalstu saņems arī audžuģimenes vai daudzbērnu ģimenes, kur bērni ģimenē dzīvo aizbildniecībā un arī, ja ģimenē ir pilngadīga persona līdz 24 gadiem (neieskaitot), kuri iegūst vispārējo/profesionālo/augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.

Palielināts valsts atbalsts videi draudzīgo automobiļu iegādei

Iedzīvotājiem, kuriem ir interese iegādāties videi draudzīgu automobili, to varēs iegādāties ar lielāku piešķirto valsts atbalstu. Valsts atbalstslietotam elektroauto tiek palielināts par 1 100 eiro (no 2250 EUR uz 3350 EUR), savukārt, ja iedzīvotājiem ir interese iegādāties jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto, tā atbalsts tiek palielināts uz pusi (no 2250 EUR uz 4500 EUR).

Papildus, ja iedzīvotājam ir interese savu veco transportlīdzekli, kurš darbināms ar benzīnu, dīzeļdegvielu vai gāzi, norakstīt, nododot to apstrādes uzņēmumam, par to varēs saņemt 2000 EUR lielu "bonusu", kas iepriekš bija 1000 EUR. "Bonuss" attiecas uz visiem iedzīvotājiem, tostarp daudzbērnu ģimenēm, kuras iecerējušas iegādāties videi draudzīgu automobili.  

Atgādinām, ja iedzīvotājs ir izvēlējies savu elektroauto, kas šobrīd nav pieejams Latvijā, iedzīvotājam ir iespēja noslēgt līgumu, par to vienojoties ar  auto tirgotāju par izvēlēto elektroauto pieejamību un iegādi. Ja šajā situācijā iedzīvotājs ir izvēlējies savu veco iekšdedzes dzinēja auto norakstīt, KEM iesaka to veikt brīdī, kad elektroauto jau ir piegādāts un reģistrēts Latvijā. Norakstot savu veco iekšdedzes dzinēja auto, iedzīvotājs  “uz rokas” saņem transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kuru kopā ar pieteikumu par atbalsta saņemšanu iesniedz auto tirgotājam. Process, kamēr notiek dokumentu izskatīšana, līdz brīdim, kad elektroauto var sākt izmantot, ilgst aptuveni nedēļu.    

Atbalsta programma – Emisijas kvotu izsolīšanas instruments – EKII, iedzīvotājiem ir pieejama no 2022. gada marta. Pa Latvijas ceļiem ripo 1897 elektroauto un hibrīdauto, kas nedaudz vairāk kā divu gadu laikā iegādāti (līdzfinansēti) par EKII finansējumu  7,5 milj. eiro apmērā. Tie ir 24,3% no kopējā elektroauto skaita Latvijā.

Videi draudzīgo automobiļu skaits katru gadu pieaug. Straujāks uzrāviens ir redzams tieši pēc 2022. gada, kad iedzīvotājiem bija pieejamas valsts atbalsta programmas. Piemēram, šogad vien 1. ceturksnī no kopējā iegādātā elektroauto skaita ap 25% iegādāti ar valsts atbalstu – EKII finansējumu. Ar videi draudzīgo automobiļu sarakstu var iepazīties šeit: https://ekii.lv/index.php?page=auto-iegade

Pašvaldībām un to iestādēm, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrībām būs iespēja saņemt valsts atbalstu, lai īstenotu viedo pilsētvides tehnoloģiju projektus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos atbalsta programmas grozījumus otrdien, 16. jūlijā, atbalstīja Ministru kabinets (MK). Ar šiem grozījumiem tiks īstenota konkursa 2. kārta viedo pilsētvides tehnoloģiju projektu īstenošanai.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Atjaunīgo energoresursu un energoefektivitāti paaugstinošu risinājumu īstenošana pašvaldību komunālo pakalpojumu sniegšanā, tajā skaitā notekūdeņu attīrīšana un publiskā ielu apgaismojuma nodrošināšanā, ir  izaicinājums, ņemot vērā gan esošās, gan plānotās izmaņas ES tiesību aktos. Zaļās enerģijas risinājumu ieviešana ilgtermiņā veicina arī iedzīvotāju labturību, tāpēc, lai nodrošinātu šādu iniciatīvu īstenošanu praksē, būtiski jau šobrīd pašvaldībām un to uzņēmumiem sniegt iespēju izmantot atbalsta instrumentus. Piemēram, ielu gaismekļu nomaiņai vai saules paneļu uzstādīšanai, lai tādējādi gan nodrošinātu enerģiju gan savam pašpatēriņam, gan samazinātu kaitīgās emisijas, gan pozitīvi atstātu iespaidu uz pakalpojumu tarifiem. Tas ir tūlītējs ekonomisks un sociāls labums iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”

Projektu konkursa pirmā atlases kārta noslēdzās 2018. gadā, kopā īstenojot 15 dažādus projektus visā Latvijā ar kopējo atbalsta summu 5,9 milj. eiro. Projekti  īstenoti Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Ludzā, Līvānos, Lielvārdē, Ogrē, Liepājā, Valkā, Valmierā, Rēzeknē un citviet.  

Projektu konkursa otrās kārtas ietvaros varēs pieteikties pašvaldības un to iestādes, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Kopējais finansējums projektu īstenošanai būs 6 milj. eiro. Otrās kārtas ietvaros tiks atbalstīta atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegāde – saules paneļi, saules kolektori, vēja ģeneratori, siltumsūkņi un šo iekārtu kombinēti risinājumi, kā arī tehnoloģijas, kas veicina energoefektivitāti.

Atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādei būs pieejami 2 milj. EUR, viena projekta īstenošanai minimālais atbalsts būs 30 tūkst. EUR, bet maksimālais – 300 tūkst. EUR. Savukārt tehnoloģijām, kas veicina energoefektivitāti, pieejamais finansējums būs 4 mij. EUR, viena projekta īstenošanai minimālais atbalsts būs 30 tūkst. EUR, bet maksimālais pieļaujamais atbalsts - 1,5 milj. EUR.

Atbilstoši projektu konkursa nosacījumiem iecerētos projektus būs jārealizē divu gadu laikā, kopš projekta līguma spēkā stāšanās.  

Otrā konkursa kārta tiks izsludināta 10 dienu laikā pēc grozījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī. Pieteikšanās otrajai kārtai būs atvērta līdz 2024. gada 1. novembrim. Aktuālā informāciju par konkursa izsludināšanu būs pieejama Vides investīciju fonda tīmekļvietnē (www.ekii.lv). 

Enerģētika ir otrs lielākais siltumnīcefektu gāzu emisiju avots, kas rada 27% siltumnīcefekta gāzu emisiju, liecina 2022. gada dati. 

Ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas (saules paneļi, siltumsūkņi u.c.) un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas (akumulatorus), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir palielinājusi kopējo pieejamo finansējumu 5milj. eiro apmērā šo iekārtu iegādei. Ministru kabinets (MK) apstiprināja attiecīgos grozījumus MK noteikumos š.g. 2. jūlijā.

Mājsaimniecības varēs turpināt pieteikties valsts sniegtajam atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savā īpašumā saules paneļus, vēja ģeneratorus, kā arī siltumsūkņus, saules kolektorus, koksnes biomasas katlus vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Atjaunīgās enerģijas ražošana un efektīva tās ir izmantošana ir nozīmīgs elements enerģētiskajai drošībai valsts mērogā. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi, iesaistoties enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, esam palielinājuši gan kopējo finansējuma  apjomu, gan  paplašinājuši atbalstāmo projekta aktivitāšu loku, lai veicinātu dabai draudzīgu energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās. Iedzīvotāji, kuri plāno iegādāties un uzstādīt savā īpašumā saules paneļus vai vēja ģeneratorus varēs saņemt arī valsts atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka no š.g. 1.maija ir stājusies spēkā jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma. Uzglabāšanas iekārta ļaus dzīvojamā mājā saražoto elektroenerģiju no saules vai vēja uzkrāt pašpatēriņam, nedodot kopējā tīklā. Dienas laikā saražoto elektroenerģiju varēs patērēt vakara un nakts stundās

Klimata un enerģētikas ministrs KASPARS MELNIS

Tie iedzīvotāji , kuri izvēlēsies uzstādīt saules paneļus vai vēja ģeneratorus komplektā ar elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu, tās ietilpībai būs jābūt vismaz 5 kWh lielai. Šāda uzglabāšanas iekārtas ietilpība izvēlēta, ņemot vērā atbalsta programmas ietvaros  atbalstīto iekārtu vidējo uzstādīto jaudu un kopējā elektrotīklā nodoto saražoto elektroenerģiju mājsaimniecību vidū. Maksimālais atbalsts elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtai būs 2 500 eiro.

Līdz ar jaunās neto norēķinu sistēmas izveidi, kas stājas spēkā ar š.g. 1.maiju (skatīt plašāk šeit), saules paneļu un vēja elektrostaciju uzstādītajai jaudai nebūs ierobežojumu. Līdzšinēji atbalstu varēja saņemt saules paneļu un vēja ģeneratoru iegādei, kuru uzstādītā jauda bija līdz 11,1 kW. 

Atbalsts tiek sniegts granta veidā kā vienreizējs maksājums pēc projekta īstenošanas. Projektus mājsaimniecības var īstenot līdz š.g. 31. decembrim. Atbalsta programmas termiņa pagarināšanu KEM vērtēs rudenī, ņemot vērā iedzīvotāju tendences un vēlmi turpināt iegādāties atjaunīgo energoresursu iekārtas.

No 2022. gada marta līdz 2024. gada 1. jūlijam atbalsta programmas ietvaros uzstādītas vairāk nekā 12 tūkst. atjaunīgo energoresursu iekārtas, no kurām ap 95% veido saules paneļi.

Konkursa mērķis ir emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana mājsaimniecībās. Vairāk nekā divu gadu laikā emisijas ir samazinājušās par 72 471 tonnas CO₂, kas ir pielīdzināms 4,9 milj. eiro ietaupījumam (pieņemot, ka  emisijas kvotas (1 tCO₂) cena ir ap 67 eiro).

Atbalsta programma “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” iedzīvotājiem pieejama jau kopš 2022. gada pavasara.