Fonda pārstāvji iepazīstas ar Briseles reģiona pieredzi pasīvo māju būvniecībā

Oktobra sākumā Fonda pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Briseli, kur notika starptautisks seminārs un studiju vizīte, kas iepazīstināja ar Briseles reģiona pieredzi pasīvo māju būvniecības veicināšanā.

Viens no Briseles reģiona vides politikas mērķiem ir panākt, ka 2015. gadā visa jaunā būvniecība atbilst pasīvo māju standartam. Jau šobrīd publiskām ēkām pasīvo māju standarts ir obligāta prasība.

Tomēr vēl pavisam nesen - 2001. gadā Beļģija bija Eiropā pirmajās vietās energopatēriņa ziņā. Lielā mērā tas ir Briseles reģiona Vides ministrijas nopelns, kas kopš 2007. gada īsteno aktīvu energopatēriņa samazināšanas politiku. Kopš 2007. gada, kad pasaule saskārās ar vērā ņemamu degvielas cenu kāpumu un arvien vairāk domāt par klimata pārmaiņu draudiem, Beļģijā uzsākta energoefektīvās būvniecības projektu atbalsta shēma, katru gadu organizējot projektu konkursu, kurā piedalīties var gan privātpersonas, gan uzņēmumi, gan publiskās iestādes un organizācijas. Subsīdiju fonda budžets tiek veidots no iedzīvotāju rēķiniem par patērēto enerģiju. Rezultātā 5 gadu laikā realizēti 192 projekti, energoefektivitāte paaugstināta 470 tūkstošiem kvadrātmetru, kopumā investēti 604 miljoni eiro, no kuriem 28,6 miljoni ir reģiona subsīdijas. Aptuveni 35 % no projektiem ir rekonstrukcija un renovācija.

Arvien vairāk projektu subsīdiju shēmas ietvaros tiek īstenoti atbilstoši pasīvajam standartam. Līdz 2007. gadam Briselē nebija nevienas pasīvās mājas. 2007. gadā 20% no visiem apstiprinātajiem projektiem tika būvēti pēc pasīvo māju standarta, bet jau pēdējā projektu konkursā 75% projektu ir pasīvās ēkas. Kopumā vairāk nekā puse no visiem projektiem realizēta pēc pasīvā standarta.

Turklāt fonda budžets tiek ieguldīts arī apmācībā, tostarp ne tikai augstākā līmeņa inženieru un arhitektu kvalifikācijas celšanā, bet lieli ieguldījumi tiek veikti tieši būvniecībā nodarbināto apmācībā un energoefektīvas būvniecības prasmju attīstīšanā.

Labie projektu rezultāti apliecina šādas būvniecības ilgtspējību un ekonomisko ieguvumu, tādēļ arī privātais sektors seko valdības aktivitātēm, un vēl aptuveni tikpat pasīvo māju tiek būvēts arī bez publiskā atbalsta. Reģiona veiksmes pamatā lielā mērā ir partnerības veicināšana ar privāto sektoru, tostarp, pērn nodibinātā alianse ar būvniecības sektoru.

Briselē tiek būvēti pasīvo ēku standartam atbilstošas privātmājas, sociālās mājas, viesnīcas, biroju ēkas un pat debesskrāpji. Līdz ar to, neskatoties uz iedzīvotāju skaita pieaugumu reģionā, kopējais energopatēriņš turpina strauji samazināties. Iedzīvotāju skaitam kopš 2004. gada pieaugot par 20%, energopatēriņš ir samazinājies par 10 %, kā rezultātā SEG emisijas samazinājušās par 11%.

Studiju vizītes laikā, tiekoties ar projektu arhitektiem, attīstītājiem vai īpašniekiem, tika apskatītas gan jau pabeigtas, gan būvniecības stadijā esošas pasīvās mājas Briselē, tostarp liela biroju ēka, sociālo māju komplekss, Beļģijas Elektrības federācijas galvenā biroja ēka, daudzdzīvokļu māja un biroja – bērnudārza ēka. Pabeigtajos projektos tiek veikts monitorings 5 gadus pēc nodošanas ekspluatācijā. Iegūtie rezultāti apliecina, ka pasīvo ēku risinājumu piemērošana ir vieglāk, gudrāk un arī lētāk, un ieguldītās investīcijas atmaksājas salīdzinoši neilgā periodā.

                    

Vērtējot projektu pieteikumus, kompleksi tiek ņemti vērā enerģijas un ūdens patēriņa samazinājums, CO₂ samazinājums un būvniecības materiālu izvēle. Turklāt tiek vērtēta arī atbilstība ekobūvniecības prasībām, iespējamība projekta risinājumus piemērot citiem projektiem, kā arī arhitektoniskā kvalitāte un iekļaušanās pilsētvidē. Līdz ar to projekti ir ne tikai energoefektīvi, bet arī pārdomāti un pievilcīgi.

Pasīvo ēku būvniecības veicināšanas nolūkos Latvijā Fonds ir iesaistījies projektā "Pasīvo ēku un atjaunojamo energoresursu reģioni". Projekta ietvaros notika arī vizīte uz Briseli. No Latvijas tajā piedalījās arī Ērgļu arodskolas direktors un novada domes deputāts Andris Spaile un Rēzeknes novada domes būvdarbu vadītājs Jānis Volks.